otrdiena, 2017. gada 16. maijs

Iedvesmoties... zoo

Neviļus ieraudzīju reklāmu ar vilinošu piedāvājumu apmeklēt zoodārzu ar 50% atlaidi. Mēs esam daudz, un uz zoo dodamies ik gadu (ģimenes biļete parasti maksā 17 eur), super, noteikti atlaides jāizmanto!


Izstaigājām takiniem pa pēdām, mazais puika gan veikli atšifrēja, kā tās nav īstas pēdas, pārāk perfektas esot, tās kāds ar krāsu uzzīmējis... vienalga bija interesanti! Redzējām arī abus mazos huzārpērtiķu mazulīšus, ieāķējušos spalvās pie mammu vēderiem. Un pirmo reizi pa visiem gadiem tuvumā tīģeri, viena aktiera izrādē - kā padzerties ūdeni, nesaslapinot savas milzu ķepiņas... tas bija iespaidīgi! Fotoaparāts man somā, šad tad to izvilku, bet kustīgos objektus neprofesionālim ir tik ļoti grūti fotografēt... Pāviem astes bija ciet, žirafes smukas un ēdelīgas kā vienmēr, nīlzirgi vēl pa iekšbaseinu, kamieļi visā varenumā, zebras šoreiz vien pa gabalu, bet nemanījām surikātus, ķenguri gulēja un laiski sildījās saulītē, flamingo vēl telpās, Roņu baseinā redzējām peldot divus roņus, lauku sētā daudz trušu, tropu mājā šoreiz bija burzma... apmeklētāju burzma, mēs vardes meklējām un arī skaitījām, skudru ceļu vērojām, viens pitons gulēja, bet otrs, kas atsevišķi, aktīvi snaikstījās, ledus lāča krāsa gan nenosakāma, noteikti, ne balta un arī ne gaiša, vien daži lemuri drasēja pa āra laukumu, bet toties redzējām lemuru bēbīšus, vienam divi pieķērušies, viens pie vēdera, otrs uz muguras... stundas skrēja nemanot, prieks par sakopto bērnu laukumiņu un arī kafejnīcu, kas kļuvusi smukāka, svaigāka, bet joprojām tikai ar skaidras naudas norēķiniem. Manās bērnības atmiņās gan zoodārzs liels jo liels... 


Esmu iemīlējusies šajā krāsu salikumā - zils plus sarkans, man ļoti, ļoti patīk, arī ikdienas apģērbā sevi bieži pieķeru pie šo krāsu kombinācijas. Kazuārs katru zoodārza apmeklējuma reizi piesaista īpašu manu uzmanību, košā galva un tas... skatiens!



Gar žirafu lielo laukumu ziedēja dzeltenās narcises, un vietām arī sarkanās tulpes, ļoti daudz narcišu, skaisti...



No astēm bildē sanācis skaitlis, patīk man tās spēlītes ar cipariem un burtiem, divas rokas sadotas ēnā veido V vai M, kā nu uz to paskatās... zemāk smukais pozētājs, ja jau blenžat visi uz mani, tad izpildīšos ar pilnu programmu... tās kustības tādas lēnas, it kā iepriekš iestudētas, neviļus rodas sajūta, ka speciāli pozē, lai tikai viņu vien fotografētu... jā, kaķu lemurs sauļojas... lotosa pozā...



Mandarīnpīles. Sinhroni - skaņa, abi putni pagriežas reizē, atkal skaņa, troksnis, abi aizgriežas un atkal reizē... sastingst, un atkal... reizē... un tās skaistās krāsas!





Ja zoodārzā neesi bijis jau gadu, tevi gaida daudz pārsteigumu, sola Rīgas zoodārza mājas lapa. Visi uz zoo!

Jauku pavasara nedēļu!

otrdiena, 2017. gada 9. maijs

Viegli?

Gribētos jau gan, lai viss top viegli! Bet nekā, vairs nesanāk ne viegli, ne ātri... jo... lai būtu pavasaris! Savienojumā ar - darbs, bērni, suns, koncerti u.c. svarīgas lietas, šoreiz nosauktajai kārtībai nav nozīmes, jo viss ir jāpaspēj! Pēc garajām pastaigām ar suni vien totāls nogurums ir ātri klāt! Esmu pašlaik atkal atgriezusies pie zeķēm, vienlaikus top veseli trīs pāri - 9/2017, 10/2017 un 11/2017, precīzāk pa vienai zeķei no katra pāra ir jau gatavas, pašlaik domāju, kuram pārim pirmajam otro zeķi adīt... vai arī visas trīs pamīšus vienlaicīgi adīt. Ļoti svarīgs jautājums un izšķiršanās, ha, ha... Joks, protams, kā nu sagribēsies, tādā secībā arī turpināšu adīt. Šoreiz starp pavasara košajām krāsām vien viens no zeķu procesiem iekļuvis bildēs, uz dzijas etiķetes rakstīts Desert Color, patiess krāsu baudījums, tiešām deserts, gan pats pavediens savērpts no vairākām krāsām, gan krāsu pārejas mainās un vēl tie garšīgie sārtie toņi... viegli šo krāsu salikumu adīt, un pat piezogas vēlme speciāli pastiept to procesu garumā... bet vienmēr jau no vienas fices paliek pāri dzija, man krājumos ir divu toņu pelēka zeķu dzija, varēšu vēl ko skaistu sakombinēt.







Un pamazām segas satamborēšana virzās uz priekšu, process kļūst aizvien sarežģītāks dēļ sava pieklājīgā izmēra, sega tomēr segas gatavajam izmēram tik tuvu, suns atkal procesā kļūst par traucējošo faktoru, pat neko īpašu nedarot, vien klātesot mājās, jo tās spalviņas... mazas, baltas, asas... tās ir visur... un tik spītīgi turas pie visa klāt. Laikam būs atkal jāatsāk krustiņot, kamēr mans mīlulītis Bīno pie vasaras kažoka tiek...


Šajā bildē šķiet sārto toņu pārsvars, spilgta ļoti, tie zili zaļie ir noslēpušies... Un galiņu jūra, vai ne? Jāķeras tiem klāt! Esmu pārdomās par nobeiguma maliņu, tās krāsām, musturu, šoreiz jūtu, ka vajag kaut ko apkārt aptamborēt, lai tāds pavisam glīts nobeigums. Kā šo raibumu visharmoniskāk ierāmēt? Un arī šis nav no vieglajiem jautājumiem...

svētdiena, 2017. gada 23. aprīlis

Zemenes un kvadrātiņu košums

Šogad esmu mazliet pakrustiņojusi, un atkal pēc ilgāka pārtraukuma sākumā adatiņa šķiet tik smalka un maza, bet mani pirksti tik lieli un neveikli... toties iemaņas jau nezūd, pēc pirmā satraukuma ir ok, man viss izdodas lieliski. Ideja un izšuvuma dizains no žurnāla CrossStitcher issue 242 (2011 august), daži diedziņi tiek piemeklēti no paletes (super, ja mājās gan žurnāli, gan diedziņi, krāsu palete un pat daži auduma gabali krājumos), žurnālā projekta šūšanas laiks ir sarēķināts 35 stundas, tā arī apmēram bija, kopā ar visu noformēšanu un iešanu uz veikalu un pastu. Gatavas linu tašiņas, uz kurām piešuvu savas sakrustiņotās zemeņu ogas, pirku Brīvības ielas Larelinu veikaliņā, tur joprojām lieliska kvalitāte, jauka pārdevēja un patīkamas cenas. Noteikti neesmu pašlaik uz krustiņošanas viļņa, šis darbiņš man nāca grūti... kaut gan man bija gandrīz vesels gads dāvanas gatavošanai. Sarkanais iedvesmo, domas par vasaras garšām un dāvanas saņēmēju, uzticamais palīgs (tiešām īsts atbalsts šoreiz, pat nevienu diedziņu nenozaga un nesagrauza, kaut gan bīgls un krustiņošana nav savienojamas lietas) un pavasara gaišie vakari, lūk, rezultāts!
 
krustduriens.lv dzimšanas dienas dāvanu apmaiņas projekts







Bet šonedēļ turpinu tamborēt, precīzāk, satamborēt uztamborēto. 6*6 nedēļas sākumā, tad 7*7, pašlaik jau 8*8, lielais kvadrāts aug pa rindiņai vien, viens sarkanīgais stūrītis, otrs - zilganzaļais un dzeltenais pa vidu akcentam, mēģinu to košumu savaldīt. Līdz galarezultātam mazo kvadrātiņu kaudzīte vēl krietna, un kur tad vēl tas galiņu miljons! Darba pilnas rokas... man ļoti patīk tamborēt!




Krāsas iedvesmo, arī agrā pavasarī! Saulainu nākamo nedēļu!

pirmdiena, 2017. gada 17. aprīlis

Lieldienu krāsas

Spoži balts rīts, sniegs un mīnusi, neparasta sajūta šorīt (17.04.2017.), jo ziema jau kādu laiciņu atpakaļ pavadīta, biezā ziemas jaka dziļāk skapī nolikta un pavasaris ar prieku sagaidīts. Pat suns rīta agrumā samulsa no spožā saules apspīdētā sniega un ķepas jo augstu cilāja... Un dienas laikā mūsu lielās mājas ēnas pusē tā arī palika balts, nenokusa, kaut gan mežā pēcpusdienā vairs no sniega nebija ne miņas. Kontrastaina diena, zaļa zālīte, pirmās mazās zaļās lapiņas un sniegs, skaista brīvdiena. Spītējot pavasara alerģijai, turpinu darboties ar saviem kvadrātiņiem, skaitīju, tiku līdz 132, bet pašlaik jau būs vairāk. Dažus nočiepa suns, sagrauza gan tikai vienu, pārējiem piedeva interesantu formu, bet man jau to daudz, pietiks visam, bet ja pietrūks, vienmēr jau var uztamborēt vēl kādu...













Esmu sākusi savienošanas procesu, tas nudien ir ļoti aizraujošs! Man patīk kombinēt krāsas, izvēlēties no lielās kaudzes pa vienam kvadrātiņam, un tad ar sesto kārtu pietamborēt vienu pie otra. Divi stabiņi, katrs ar vienu apmetumu, tad savienojums, divi stabiņi ar apmetumu, savienojums... utt. Šādi diezgan blīvi kvadrātiņi satamborējas kopā, bet pārāk izteiktu reljefu satamborējuma vieta neveido, mīksta sega būs, pateicoties šī (3.25) izmēra tamboradatai. Satamborēšanai izmantoju jau reiz lietotu dziju, raibu un ar krāsu pārejām, izārdītu un iztaisnotu, tādēļ nav žēl to sagraizīt un varu pieskaņot krāsas katram konkrētajam kvadrātiņam. Atkal ielokāmo galiņu jūra... iedvesmas brīdī būs jāķeras arī tiem klāt. Dienas beigās jau 5*5 kvadrātiņi savienoti (satamborēti), nu jau vairāk arī zaļie toņi nākuši klāt, atradu vēl vienu senāku cepuri, to arī izārdīju, galarezultāts būs košs. Turpinājums sekos...
 
Lai jauka rītdiena!

svētdiena, 2017. gada 2. aprīlis

Šī pavasara krāsas

Zeķes un ziemas miegu pie malas, esmu iestrēgusi šī gada devītajā zeķu pārī, pašlaik pat bez prognozes par galarezultātu, kaut gan gads jau tikko sācies, vai ne? Turpinājums zeķu adīšanas izaicinājumam vēlāk... bet zeķu dzijas atlikumus - kvadrātiņos! Mirkļa iedvesma un uztamborēts viens izmēģinājuma kvadrātiņš, šoreiz tamboradata Nr. 3.25, daži ficīšu atlikumi un daudz mazi, mazi kamolīši maisā, tas savukārt čemodānā un piedzīvojums var sākties! Ārā pavasaris!
















 





Fonu atpazināt, vai ne? Šopavasar pirmo māllēpi atradu Zviedrijā, un krokusus sasmaržojos arī turpat, un kvadrātiņus uztamborēju pat veselus 62 gabalus. Jo laiks kā jau pavasarī nepastāvīgs, saule mijās ar lietu un viendien pat ar sniegu. Un lietainās brīvdienās var visu ko sadarīt, gan uz baseinu paspēt, gan šopingā doties, gan arī patamborēt ... un man ir iepaticies publiski rokdarboties, laikam jau tas pašpietiekamais vecums, kad vairs netraucē citu skatieni, bet cik interesantas sarunas ar pilnīgi svešiem cilvēkiem raisās! Un ne tikai par rokdarbiem... pozitīvisma deva garantēta!
 
Bet saulainā brīvdienā debesis ir zilas, lielisks garastāvoklis un vēl brīvs laiks, ļoti iedvesmojošs savienojums manas šalles fotosesijai. Tās pašas šalles, kuru rudens pusē šeit tamborēju. Galarezultāts izdevies brīnišķīgs, un šīs krāsas pavasarim ļoti piestāv!
 
Un atkal tajā kārdinošajā rokdarbu veikalā iegriezos, precīzāk pat divos, šoreiz arī otrs bija atvērts. Mazāk ir vairāk, kā man patīk šī doma, tādēļ no visa milzīgā un kārdinošā piedāvājuma manu koferi šoreiz papildināja vien divas mazas un izcili mīkstas alpakas ficītes, ar lielu metrāžu un spilgti sarkanā krāsā. Uzreiz iedomājos par mājās esošo sarkanās kidmohēras ficīti, būs lieliska kombinācija kādai gaisīgai šallītei. Šajās bildēs šķiet nav iekļuvušas neskaitāmās kokvilnas fices, veikalā ļoti plaša kokvilnas izvēle, smalka un merserizēta mazās ficītēs, kā arī dažādu krāsu lielās fices, cena kokvilnai arī ok, bet manos krājumos kokvilnas tomēr gana.








Un mājās pa to laiku arī pavasaris, gluži mans mīļākais gadalaiks tas nav, jo pavasara alerģija dažbrīd ir pat ļoti kaitinoša, bet iedvesmas gan man netrūkst. Spēlējos ar uztamborētajiem kvadrātiņiem, domāju par to savienošanu, tādēļ atkal esmu izārdījusi dažas nogurušas šalles, iztaisnojusi izārdīto dziju, lai izmantotu to vēlreiz, šo raibo kvadrātiņu satamborēšanai. Galarezultātā būs izlietoti visi zeķu dzijas atlikumi, atbrīvojusies viena kamolu kaste un arī daļa no šaļļu atvilknes,  un tad man būs jauns košs pleds. Tāda kā simboliska pavasara tīrīšana rokdarbu krājumos.







Lai iedvesmojoša nākamā pavasara nedēļa!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...