Gads nemitīgā kustībā, drīzāk ieguvumu un nevis zaudējumu gads (ja neskaita svara zaudētos padsmit kilogramus), krāsas un dejas, sapņi un idejas, sastapti dzīves ceļā brīnišķīgi cilvēki, daži pabeigti rokdarbi, vairāki joprojām procesā. Es patiesībā procesu izbaudu vairāk nekā pašu galarezultātu, bet nenoliedzami, ka gandarījums par katru pabeigtu un izdevušos rokdarbu projektu ir milzīgs. Krāsas, krāsas, krāsas!!! Joprojām dievinu košas krāsas!
Un manu pabeigto 2014. gada rokdarbu kolāžas bildītes:
Pavasara lakats, kaut kā maz valkāts rokdarbs, jūtu, ka tā valkāšanas laiks vēl priekšā. Ļoti ekonomiski izdevīga dzija, smalks, mīksts un plastisks rezultāts, bet ar nelielu vēsuma efektu, kā radīts vēsākai vasaras dienai.
Vasaras kokvilnas džempīši, zilais adījums ir beidzot pabeigts iepriekšējo gadu projekts, oranžais un dzeltenais vasaras atvaļinājuma pabeigtie mega ātrie tamborprojekti. Patiesībā man kā strādājošai mammai ļoti pietrūkst brīvdienas, par tām jo bieži esmu visa gada garumā blogā priecājusies. Un blogs jau ir par pozitīvām lietām, ne jau visa mana dzīve ir tik ļoti pozitīva, nebūt nē, pārējais paliek aiz kadra. Un, protams, centrā kokvilnas dārgumu kaste, iedvesmai nākamās vasaras projektiem. Atlaižu plauktu piedāvājums reizēm ir ļoti vilinošs...
Un visilgāk adītā šalle... un ne jau tāpēc, ka grūts musturs vai tā milzīgi liela, nē, nē, bet tāpēc, ka process bija tik aizraujošs, tāpēc, ka vējš galvā, tāpēc, ka ... ļoti mīļa šalle, par spīti dzijas kaprīzēm nēsāšanas laikā, bet liekā pūka jau ir nomesta, tagad nēsāju šalli ikdienā un tā šoziem ir mana mīļākā šalle!
Un otra tik pat koša šalle aukstākam laikam, vienkāršs adījums no neparastas dzijas, jo dzijas kamolītis pilns ar krāsu pārsteigumiem, rudens košo krāsu apkopojums, kaut gan pēdējais trešais fināla kamolītis bija vairāk sarkans, tādēļ galarezultāts ir vēl jo košāks. Neatradu bildīti ar galarezultātu, bet vēl jau tāds ļoti auksts šoziem nav bijis, tādēļ bildīte ar gatavo šalli ap kaklu nav nobildējusies. Ja par bildēm, tad esmu slinkāka palikusi, vairāk telefonbildes blogā, jo tas tagad tik vienkārši un ātri ar google+ izdarāms.
Un beidzot košais tamborprojekts, es to paveicu vēl pirms gadu mijas, bija sajūta, ka jāizdara kaut kas vairāk, jāpaspēj vēl kaut kas gada nogalē izdarīt, noteikti jāpaspēj! Lieliskā Pāces vilna, kaut gan sagatavošanās process pirms tamborēšanas šķiet bija grūtāks un darbietilpīgāks par pašu tamborprocesu, bet tā nu ir neatņemama sastāvdaļa šai lieliskajai pašmāju dzijai. Vilnas šķiedra pēc mazgāšanas, skalošanas, žāvēšanas un speciāli mīksti satīšanas milzīgos vieglos kamolos ir atvērusies, sega ir mīksta, noteikti silta un tik dabiska... lieliska!!!
Secinājums: gatavo rokdarbu gada griezumā nav daudz, visi nemaz nav iekļuvuši šajās kolāžās, vēl bija daži cimdu pāri, daži eglīšu rotājumi, ai, pat neatceros, cik vēl laika ieguldīts bērnu apģērbu labošanā un citos līdzīgos ikdienas sīkumos.
Un tomēr ir sakrājušies diezgan daudz procesa darbiņu, milzīgā saulespuķe tiks krustiņota pēc 12.01., atsākoties Otrās Elpas 2015 projektam, gadu mijā esmu iesākusi adīt lakatu, ļoti interesants un man it kā neraksturīgs krāsu salikums, bet rezultāts solās būt fantastisks. Esmu aizrāvusies ar Pāces vilnas kamoliem, top nākamā košā sega, vasarā adītā Noro jaka gaida fināla nobeigumu, un tai vēl laiks, jo tas būs pavasarī nēsājams apģērba gabals, domās ir izsapņotas vēl pāris šalles, arī gliemežvāku lakats japabeidz, ļoti ceru, ka nākamais gads būs pabeigto rokdarbu projektu gads!
Lai man un jums izdodas!
Laimīgu Jauno gadu!!!
