svētdiena, 2016. gada 20. novembris

Cepures ar pompom un šalle

Pēdējā reizē dzijas veikalā biju ļoti izbrīnīta, redzot šīs sezonas cenu pompom (100% fox). Krāsu izvēle gan liela. Un tūlīt pat mājās sameklēju savas vecās cepures ar pompom, secinot, ka mani pompom ir joprojām ideāli gan formas, gan izskata ziņā pat pēc vairāku sezonu valkāšanas, to gan nevar teikt par pašām cepurēm, vilnas dzija slapjā sniegā izstiepjas un saveļas, tātad tagad ir īstais laiks uzadīt jaunu cepuri. Tik vienkārši... attaisu savu dārgumu (dziju) kasti ar agrāk pirktām (dažreiz atlaides ir tiešām ļoti vilinošas) košām rupjas dzijas ficītēm... un sāku adīt! Seko sarežģītākā daļa šajā it kā šķietami bezrūpīgi vieglajā procesā...
 
Izskaitu valdziņus pagājušajā gadā adītajai cepurei (tā pirmajā bildē pirmā no kreisās), pēc izskata dzija šķiet stipri līdzīga rupjuma... 80 valdziņi, valnīšu musturs 2 labiski, 2 kreiliski, adatas Nr.5, uzadu kādas sešas vai mazliet vairāk kārtas... bet nekas labs man nesanāk. Šīs dzijas pavediens pavisam viltīgs, maina rupjumu un vērpuma grodumu, mans pagaidām uzadītais taisnstūris pavisam šķībs, vienā malā ieadās resnais nesavērptais pavediens, bet otrā malā izvietojas tievākais savērptais pavediens. Ilustratīvas bildes ar neveiksmīgo adījumu nebūs, jo adīju diezgan vēlu, ap pusnakti man bija uznācis adīšanas prieks... izārdu.
 
Otrais mēģinājums - ņemu rupjākas adatas, Nr.6, valdziņu skaitu samazinu līdz 68 valdziņiem, mēģinu vēlreiz... un atkal nav labi, mans adījums veidojas joprojām mazliet šķībs dēļ pavediena dažādā rupjuma un vērpuma, un, šķiet, ka cepure tomēr būs par platu, pastiepsies tak vēl nēsājot... atkal izārdu.
 
Trešais mēģinājums - mazliet saīsinu pavediena sākumu, lai resnākā daļa izvietojas tālāk, respektīvi, pa vidu pirmajai kārtai, un uzmetu 56 valdziņus un adu mazliet vaļīgāk (brīvāk), laikam jau ideālas būtu adatas Nr.7, vien nevaru tās uzreiz atrast ... Bet šoreiz ir ok tāpat, trīs lietas labas lietas... laimīga izadu pirmo ficīti, ir jau krietni pāri pusnaktij!



Cepurei nepieciešamas vien nepilnas divas ficītes dzijas (On line Linie 292 SAL, farbe 0006 vai 0004, 50g/50m, 49% acrylic, 36% virgin Wool, 15% polyamid) un viens pompom  (100% fox, krāsots, manā gadījumā lietots, ar kniedi).
 
Adatas Nr.6, valdziņu skaits 56, musturs - 2 labiski, 2 kreiliski, cepuri sašuju (vīle aizmugurē, sašuvu kopā no labās puses, lai sanāktu pa smuko), noraukums - vienā kārtā saadu labiski divus valdziņus kopā, otrā kārtā saadu pārpalikušos kreiliski divus valdziņus kopā, un trešajā noraukuma kārtā atkal pa divi labiski kopā, tad atlikušos uzveru uz lāpāmās adatas un aizšuju. Beigās piešuju pompom kniedi un piekniedēju pašu pompom.


Foršā lieta - visas cepures krāsainas, tādēļ pompom var savstarpēji mainīt. Starp citu, ss sludinājumos manīju krietni lētākus pompom, kaut gan kvalitāte no bildes vien nojaušama.


Atrodot dārgumu lādē palielu fici zilas krāsas buklē dziju, dzima ideja par vienu garu, lielu šalli, kas pieskaņosies krāsās visām trijām cepurēm. Zilās dzijas sastāvs - 60% vilna, 40% zīds, ļoti mīksta un ļumīga, bezformīga adījumā, tādēļ arī šī pasen (pirms gadiem pieciem noteikti) nopirktā fice iegulējusies manā dārgumu kastē. Musturs valnīšu - viens labiski, viens kreiliski, adatas Nr. 6, valdziņu skaits 48. Adu divas kārtas zilo dziju pamīšus ar vienu kārtu krāsaino cepures dziju. Lai pavediens nebūtu jāgriež, tad adīšanas virzienu pielāgoju pavediena atrašanās vietai (vienkārši pagriežu pēc vajadzības adījumu un adu tālāk). Veidojas ļoti interesanta šalles faktūra no divu dažādu rupjumu, vērpuma un krāsas pavedienu samiksējuma. Šalle sanāca gara, ap diviem metriem garumā.
 


Un noteikti krietna iedvesmas deva šajā tumšajā periodā gūta šajās brīvdienās, Staro Rīga 2016 krāsainajā pasaulē. Par spīti vējam, brīžiem pat kādai lietus lāsei un milzum daudz.... skatītājiem. Vecrīga tik koša un skaista, un skatlogi krāsaini, garāmejot ievēroju pa logu vienu izstādi, ar daudz, daudz cimdiem, esmu ieinteresēta...
 


 
 






 
Un staro arī ārpus centra... saulriets Purvciemā, svētdiena 20.11.2016, neviļus apskatījos pulkstenī, mazliet pāri četriem pēcpusdienā. Brīvdienu garā pastaiga ar suni... un šāds dažu minūšu skaistums!
 
Lai jauka nākamā novembra nedēļa!

sestdiena, 2016. gada 5. novembris

Sniegs

Šīs nedēļas prieks - sniegs!!! Rīgā īsta ziema, sniega sega ap 20 cm! Novembra pirmā nedēļa. Turpinu adīt zeķes. Šīs spilgtās ir mans šīs sezonas zeķu dzijas pirkums - ON line Supersocke Carneval-Color (krāsa 1886). Spirgtas un priecīgas krāsas! Patīk, ka dzijas pavediens nav vienmērīgi klāts ar krāsu, tuvumā var saskatīt arī balto katrai krāsai, adījumā ļoti labi izskatās. Ilgi domāju par krāsojumam piemērotu zeķes musturu, pirmo iesāku ar pīnītēm, labiski, nepatika... izjaucu, iesāku otro mežģīnrakstā, arī nepatika... izārdīju un sāku trešo reizi un ir! Pilnīgi fantastisks un viegls zeķes musturs, pagājušajā rudenī šajā musturā man arī bija uzadītas zeķes (gaišās krāsās - balts, pelēks, g.zils). Musturs no Zeķu Verenas (Pasaules apceļošana, II daļa, E22, Kanāda 103. līdz 105. lpp). Zemāk bildē mazais kamolītis ir tas notītais dzijas daudzums, lai arī otra zeķe sanākta identiska pirmajai.






Jau kuru reizi priecājos, ka viss notiek, kā tam jānotiek. Jau pāris nedēļas pētu dažādus tamborētus motīvus interneta resursos, man padomā kaut kas diezgan konkrēts, bet nevaru tā īsti atrast iecerēto. Pētu un šo to piefiksēju, iedvesmojos... un turpinu meklēt. Šonedēļ devos uz Zvaigznes grāmatnīcu pēc mūzikas grāmatas, ko manējais pirmsklasnieks bija iemanījies nolikt tik drošā vietā, ka pat es nevarēju to atrast... mūzikas grāmatu, protams, nopirku... un nopirku vēl divas grāmatas sev, praktiski par žurnālu cenu... Zvaigznē lieliska izpārdošana, cik ilgi nezinu, bet dažām mani interesējošām gramatām pat puscena. Un milzīgs prieks, ka tamborēto ziedu gramatā atradās mani meklētie motīvi, pat veseli divi, ļoti līdzīgi iecerētajam, tagad tik tālāk jāpaeksperimentē ar tamboradatas rupjumu un dzijas mikšļiem... bet par to citreiz. Grāmatas lieliskas, man patīk, ka tajās ir arī tehniskie zīmējumi kopā ar aprakstu. Un tagad jau es droši zinu, ar ko nodarbošos Ziemassvētku gaidīšanas laikā...
 



Lai jaukas brīvdienas!

trešdiena, 2016. gada 2. novembris

Otrais novembris

Sveiciens novembrī! Pirmais sniegs sagaidīts, to šorīt arī mans suņuks iepētīja... jaunatklāšanas prieks un sajūsma gan esot izpalikusi... nemīl mans suns slapjumu. Novembra mēnesi meteo sola aukstāku kā parasti, šādu ziņu izlasīju jau oktobra beigās, tāpat kā oktobra pēdējā brīvdienā pabeidzu adīt baltās vilnas zeķes - manam dejotājam, izmērs apmēram 41-42, parastā baltā šķeterētā divkārtainā vilnas dzija, kā vienmēr no ficītes kaut kas palika pāri. Intereses pēc saliku rindā pagājušā gada kamolīšus un šī gada, ... ir atšķirība. Šī gada pirkumam vilna asāka, pavediens grodāks un mazliet plānāks, krāsa gan tā pati. Tādēļ man jau adot šķita, ka vilna kož, par adīšanas procesu nebiju sajūsmā, ļoti grūti tādu kodīgu dziju adīt pamīšus ar glauno zeķu dziju procesiem, bet ir darbiņi, kas vienkārši ir jāpaveic, patīk vai nē... Vajadzētu arī jaunus valnīšus uzadīt, (tikai valnīši vien, atsevišķi uzvelkami), akurāt no pāri palikušajiem baltajiem kamolīšiem sanāks, vien jāpievieno kāds krāsains pavediens ornamentam. Būs iedvesma, būs arī jauni valnīši...




Zeķes gan izdevušās jaukas. Adījumu notvaicēju - zeķes vēl jaunas, tīras, vienkāršas ... un skaistas. Uzstāsies novembra koncertā uz Nacionālā teātra skatuves un, protams, ka arī vēl citos mēģinājumos un koncertos, kas šajā sezonā ieplānoti. Un sezonas beigās tās kļūs pavisam nogurušas no dejošanas, sakrāsojušās no pastalām, izstaipījušās un nedaudz savēlušās... un tad jau būs laiks jaunām zeķēm.

64 valdziņi, zeķu adatas Nr.2

Lai silti novembrī!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...