pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

Ventspils iespaidi 2



Svētdien braucu uz Ventspili ar autobusu, vienas dienas apciemojumā pie meitiņas uz deju nometni. Patīkams pārsteigums bija jau nedēļas vidū, varēju iegādāties iepriekš (ar komisijas maksu) Rīgas autoostā autobusa biļetes gan turpbraucienam, gan arī uzreiz atpakaļbraucienam. Tik sen nebiju devusies ceļā ar autobusu!
Ceļojums bija ļoti jauks, ierobežotā laika sprīdī - iebraucu divpadsmitos dienā, bet atpakaļ bija jāizbrauc sešos vakarā- izdevās mums izbraukt ar kuģīti, pastaigāt pa Ostas promenādi un vecpilsētu, pavizināties ar zirgu, pabūt gan Džungļu un Enkuru takās, Bērnu pilsētiņā, aizbraucām arī līdz Lemberga hūtei, bet sāka līt stiprs lietus, tādēļ atrakcijas nebaudījām un kalnā šoreiz neuzkāpām, bet tas jau nekas. Ar bānīti neizbraucām, nedabūjām vairs biļetes, bet tas arī nekas. Pašu pilno bānīti gan redzējām vairākkārt, pa parku garām braucot. Parkā bija fantastiski skaists dīķis ar ūdensrozēm, ar ziediem vairākās krāsās, ar ziedošiem rožu krūmiem gar krastu. Izdevusies brīvdiena, jauka meiteņu kompānija, skaista pilsēta!
Šoreiz safotografēju daudz bildes, nebija mūsu steidzīgo un atraktīvo puišu blakus, nebija kaprīžu, sirsnīgi izbaudījām brīvdienu!




Par fotogrāfijām- ar kuģīti braucot pa Ventu līdz jūrai redzējām celtņus, lielos kuģus tik tuvu un tik milzīgus!


Aplūkojot mājās bildītes, neviļus secinu, ka šoreiz daudzajās puķu fotogrāfijās esmu saķērusi patreiz adāmo vilnīšu krāsas...



Pagājušajā nedēļā pa vakariem turpināju adīt vilnīšus, džemperītim vienu daļu jau uzadīju, uzmetu valdziņus arī otrai pusei, tagad atkal sarežģītā daļa- abu daļu krāsu saskaņošana. Vienā bildē abi vilnīšu adījumi blakus, tagadējais un iepriekšējais. Puķuzirnīšu pušķis šoreiz palienēts no Mārtiņa, viņš bija pagājušās nedēļas gaviļnieks.



Adīju arī autobusā pa ceļam uz Ventspili un atpakaļ, brauciens ilga veselas trīs stundas uz vienu pusi! Esmu iesākusi adīt vēl vienu darbiņu no kokvilnas, strīpainu, košu, vienkāršu, iedvesmojos no vasaras verenas žurnāla modeļa- plecu lakata, bet es vilnas vietā apstājos pie košas kokvilnas. Tik daudz man izdevās brauciena laika uzadīt!


pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs

Ventspils iespaidi

Svētdien mēs visi braucām no Rīgas uz Ventspili. Bez īpaša maršruta plānošanas, bez pilsētas kartes, jo bijām agrāk pirms vairākiem gadiem pilsētā jau viesojušies, toreiz gan bez bērniem. Galamērķī mums bija jābūt vēlā pēcpusdienā, tādēļ nolēmām visu dienu veltīt atpūtai un pilsētas apskatei. Izbraucām no Rīgas rīta pusē, bet ceļš ģimenei ar trīs maziem bērniem tomēr izrādījās ļoti tāls, bija nepieciešamība apstāties, izkustēties un atpūsties ik pēc neliela brīža, tādēļ Ventspilī nokļuvām tikai pēc četrām stundām. Secinām, ka vairs atlikušas pilsētas apskatei  apmēram stundas trīs. Es cerēju izbraukt arī ar mazbānīti, bet šoreiz brauciens jāatliek laika trūkuma dēļ.
Tātad, vecpilsēta, Ostas promenāde, Krišjānis Valdemārs, slavenās govis un bērnu pilsētiņa.




Stundas  skrēja nemanot, vēderi visiem tukši, bet, ak, vai, ar ēšanu šajā pilsētā ir pavisam švaki. Pēc izmisīgiem mēģinājumiem atrast kādu kafejnīcu, lūdzam palīdzību uz ielas retajam satiktajam vietējam, sekojot norādījumiem, beidzot izdodas centra daļā atrast tikai divas(!) kafejnīcas,  vienā  cenas ir neadekvātas piedāvājumam un attiecīgi tajā neviena apmeklētāja, bet otra ir pārpildīta, bez neviena brīva galdiņa, gaidīt uz ielas mēs nepavisam nevēlējāmies. Šoreiz iztikšu bez salīdzinājuma ar lielpilsētu. Sekojām tālāk vietējo norādēm pārtikas veikala virzienā. Galarezultātā nācās izlīdzēties ar lielveikalu tīkla (mini izmērā) karsto ēdienu stenda piedāvājumu. Visiem apetīte milzīga un ēdiens, šķiet, garšoja lieliski, tādas dīvainas mums pusdienu ēšanas atrakcijas uz soliņiem svētdienas pēcpusdienā ļoti tukšā un pavisam klusā pilsētas centrā.
Atpakaļceļš galvaspilsētas virzienā bija krietni raitāks, nogurušie bērni gulēja, ceļā bez apstājas pagāja divarpus stundas, ap vienpadsmitiem beidzot piestājām mājām tuvākajā makdonaldā, neveselīgi, bet pamatīgi paēdām, pusnaktī jau laimīgi bijām gultās.


Uz tikšanos, Ventspils! Pēc divām nedēļām!

sestdiena, 2011. gada 16. jūlijs

Tamborētās puķītes Japanese flower

Nedēļas garumā vakaros pēc darba uztamborētas  24 puķītes, tātad motīvu kopskaits šodien  37 gabali. Tamborējums aug ļoti strauji, man patīk šis ātrais process.



Šos ziediņus tamborēju jau pavasarī, no kid mohair.




Tik viegli un ātri tie tamborējas, vienalga no kāda materiāla, krāsu raibums neļauj garlaikoties, kombinēju krāsas pēc principa, lai būtu tiešām raibs, lai blakus nesanāktu vienādas krāsas puķīšu apkārtējās maliņas. Kā šīs puķītes izskatītos no smalkiem tambordiegiem? Gribu pamēģināt, varbūt taps koša galda sedziņa? Vienkrāsainas puķītes man laikam būtu garlaicīgi tamborēt.


Nobildēju abus tamborētos gatavos pončo blakus, māmiņai un meitiņai:


Lielākajam pončo iztamborēju, ieskaitot iesietās bārkstis, 5 ficītes zeķu dzijas. Bārkstīm vajadzēja nepilnu ficīti, bārkšu garums 20 cm, vienam bārkšu pušķītim ņēmu trīs diedziņus, pārlocīju tos uz pusēm un iesēju tamborējumā apkārt pa visu perimetru katrā tamborējuma tukšajā rūtiņā. Martas pončo bārkstis ir mazliet īsākas, bet kuplākas, jo pievienoju tām papildus vēl Ogres kamoliņu dziju. Atradu krājumos tāda pat krāsā.

Pončo- ideāls vēsākiem vasaras vakariem, mēs abas tos valkājam un jūtamies lieliski!

Lieliskas brīvdienas!

pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs

Man patīk adīt vilnīšus...

Paniekojos ar picasu, uztaisīju bilžu kolāžu ar maniem krāsainajiem un košajiem vilnīšiem. Bildēs fragmenti no maniem vilnīšu adījumiem pēdējo gadu laikā.



Lai valda krāsu prieks!

Brīvdienu darbi

Kamēr čaklākie bērni lasīja dārzā ogas, Mārtiņš veikli ķēra un pieradināja par saviem mājdzīvniekiem sienāžus, tupinot tos arī sev uz deguna, bet vīram brīvdienās tika iedalīta ogu slepkavas loma, jo tehniskie palīglīdzekļi ogu spiešanai bija laimīgi aizmirsti pilsētā.  Veiksmīgi sadalījusi darbus, izvēloties pareizo darbu organizācijas modeli, varēju pieķerties pie sava jaunā tambordarba. Brīvdienu taustāmais galarezultāts sekojošs: ledusskapī tagad rindojas čaklās brigādes sagatavotās 14 zaptes burciņas, bet es  lēnā garā, visas dienas garumā uztamborēju 13 košas puķītes.


Tamboradata Nr.4, dzija- akrils(20% vilna). Puķītes pazīstamas un interneta plašumos ļoti populāras. Mana tamborējuma galarezultāts iecerēts kā  pārklājs  gultai. Varbūt pietiks dzija arī kādam spilvenam.


Jauku darba nedēļu!

otrdiena, 2011. gada 5. jūlijs

Krāsu prieks

Solījums, kuru līdz šim neizpildīju. Šodien mani svari tika pie jaunām baterijām, jo  noteikti bija jānosver ķirši ievārījumam. Es tūlīt atcerējos par segu, kuru uztamborēju, bet toreiz nenosvēru.
Lūk, rezultāts- manas tamborsegas svars ir   3,5 kg.

Smaga, bet tik koša. Priecājos par spilgtajām krāsām, bet mazliet uztraucos par to brīdi, kad vajadzēs segu mazgāt, slapja tā būs vēl smagāka... un žūs arī ilgi, tādēļ cenšos patreiz  lietot saudzīgi. Varbūt uztamborēt vēl kaut ko tikpat košu, spilgtu un krāsainu, bet gaisīgāku, ar lielākiem caurumiem, svarā vieglāku. Tādā gadījumā arī tapšanas process būs ātrāks. Ļoti aizraujošs bija kvadrātiņu tamborēšanas process, bet to kopā sašūšana bija briesmīga. Šovasar man nepavisam  nekrustiņojas, bet ir milzīga vēlme tamborēt. Gaidiet drīzumā kādu jaunu tamborprocesu!



Vakaros turpinu adīt, ar lielu prieku kārtoju adījumā krāsas. Šajā uzadītajā gabalā izmantotas jau ir visas krāsas no visiem kamoliņiem. Dzija ir raiba, bet krāsu pārejas ir jāizveido plūstošākas, efektdziju (sliedi) ieadu neritmiskās svītrās, pie tam ar aprēķinu, lai viena no kārtām būtu tā, kurai labajā pusē būs kreiliskie valdziņi. Man patīk šis krāsu salikums. Man tik ļoti patīk adīt košas un krāsainas lietas!

svētdiena, 2011. gada 3. jūlijs

Jūlija svētdiena

Vakar iesāku adīt, aizsēdējos mazliet pie tv, uzadīju 16 cm. Adījuma platums 146 valdziņi, adāmadatas Nr.3,5


Bet agrāk adītie vilnīši aplūkojami šeit:

sestdiena, 2011. gada 2. jūlijs

Karstā sestdiena un atkal vilnīši...

Palaimējās man tikt pie dāvanu kartes, uzminiet, kurā veikalā to iztērēju? Jā, nopirku mazliet dzijas, gan kokvilnu, gan līdzīgu tai, bet ne kokvilnu. Šoreiz man neierasti vēsākos toņos, bet burvīgais krāsu salikums man ļoti iepatikās. Un atkal adīšu sev, un atkal tie būs vilnīši, man tik ļoti patīk tos adīt.

Un kamēr mani bērni bija aizņemti ar savām nodarbēm mazliet saguruša sarga kompānijā, izdevās man iesākt jauno adījumu.

Biju pārsteigta, cik ļoti daudz dzijas toņos no ziedošo orhideju krāsām. Rīgas dzīvoklī tām patreiz miera periods, bet lauku mājā īsts ziedu trakums. Adu un priecājos!

Vēl vienu spilgto krāsu no mana adījuma ieraudzīju ceļa malā, košs ziedu paklājs ceļa nogāzē!

Vēl viena skaista vasaras diena pavadīta visjautrākajā kompānijā! Jaukas brīvdienas!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...