svētdiena, 2016. gada 26. jūnijs

Pie jūras


Vismīļākā atpūta ir laiska atpūta pie jūras, neiztrūkstošs adāmais somā starp dvieļiem, peldkostīmiem, pretapdeguma krēmu, lidojošiem šķīvīšiem, peldriņķiem un .... visiem citiem pludmales niekiem. Par jūru es varu jūsmot vienmēr, bet jo īpaši šajā karstumā. Un šis ne visai lielais kvadrāts adīšanai šajā laikā ir ideāls.


Koka adatas šo somā būšanu izturēja, tieši tāpat, kā izturēja pabūt skrējienā ciešā Bīno satvērienā ... zobos, tas gan bija pāris dienas atpakaļ, čiepšanas momentu neredzēju, bet laimīgo skrējienu ar adāmo kvadrātu, kas uz adatām, un kamolīti gan, mana sirds pamira.... bet viss beidzās laimīgi, ar pusrindu noskrējušiem valdziņiem, veselām koka adatām un mazliet slapji siekalainu dziju, bet tomēr nepārgrauztu pavedienu. Ticiet man, šajā momentā bildēšana nebija ne prātā... tādēļ sirdi plosošs kadrs tiek aiztaupīts... Mans Bīno dievina rokdarbus, nenoguris sēž un vēro mani darbojoties, gaidot laimīgo mirkli kampienam... tādēļ es lielākoties varu vien paadīt tajos starplaikos, kamēr suņuks atpūšas miegā vai arī tajos laiskajos mirkļos, kurus izdodas rūpīgi saplānot ārpus mājas. Bīno dievina arī manus adītos spilvenus, pie tam tik skaisti izdodas katru valdziņu uzriktēt precīzi uz katra no zobiem... jā... arī spilveni pašlaik kalpo tikai novērošanai.... jautrības bez gala.... bet tomēr esmu uzadījusi četrus kvadrātus un adu jau piekto.
 


Saule spoža, debesis zilas, ūdens silts, karstas brīvdienas....





Un šeit noķēru kadrā arī to brūno kamolīti, tas notīts no lielās spoles, nu ļoti saderīgs ar Noro pavedienu. Sāku apsvērt domu par brūnām piedurknēm un brūnu apdares maliņu jakai.


Meteo sola negaisu, mazliet tomēr par karstu, vai ne?

trešdiena, 2016. gada 22. jūnijs

Pie rozēm

Šodien neviļus sanāca šķērsot Ziedoņdārzu, biju patīkami pārsteigta, atjaunots, tīrs, sakopts, ne pārāk daudz ļaužu (iespējams, ka dēļ darba dienas vidus vai pilsētā jau pirmssvētku klusums), bērni plunčājas brienambaseinā un pie strūklakām, jauns rotaļu laukums, arī suņu aktivitāšu laukums, un pavisam dīvaini, ka neredzēju tos jocīgos elementus, kuru dēļ agrāk izvairījos šo vietu šķērsot. Un milzum daudz svaigu, smuku soliņu... Neteidzīgi pajūsmoju par puķu dobēm, šodien mani īpaši pievilka sārtās rozes, tas laikam manu kvadrātu adīšanas procesa iespaidā... bildēs fonā Ziedoņdārza rozes...









Esmu iesākusi adīt ceturto kvadrātu, process diezgan garlaicīgs, jo jāada tikai labiski, arī par krāsām īpaši nav jādomā, bet pašreizējos apstākļos (otrā nedēļa kopā ar suni) tas ir ideāls... turpinājums sekos...
 
Priecīgus svētkus!

svētdiena, 2016. gada 19. jūnijs

Bīno un .... kvadrātu adīšana

Blogs ir par rokdarbiem, bet manā reālajā dzīvē šī pēdējā nedēļa ir ienesusi pamatīgas korekcijas, kas gan tieši neattiecas uz rokdarbu tēmu, toties ievērojami ietekmē manu dzīvesveidu. Un nekas vairs nebūs kā agrāk, ha, ha... esmu centīgi pārkārtojusi savu dzīves telpu, tamborētās segas kādu laiku sildīs skapi, kamolīši arī vairs nemētāsies pie gultas vai zemos plauktos, viss ir glīti iepakots kastēs vai skapī, un ne jau tāpēc, ka esmu ķērusies pie ideālās mājas kārtošanas, bet.... mūsu ģimenē ir ienācis suņu puika BĪNO... un mēs tagad esam pieci: es, mani mīļie trīs bērni un mūsu visbrīnišķīgākais suns pasaulē!
 
 
Vairs nekāda mierīgā adīšana vai tamborēšana vakaros nesanāk, un arī pašlaik nav īstas vēlmes ar to darboties, tādēļ iespējams, ka arī ierakstu par rokdarbiem kādu laiku blogā kļūs mazāk, nu... tikai varbūt... cerams, ka tomēr nē... bet rokdarbu fonā pilnīgi noteikti iekļūs kāds nejaušs suņa deguns. Lēmums par suņa iegādi nudien nebija spontāns, bet plānots, rēķināts, lolots, nēsāts domās un sarunās, ejot mērķtiecīgi nospraustajā virzienā apmēram pēdējo pusgadu. Neskatoties uz papildus rūpēm un atbildību, suņuks mūsu mājās ir ienesis ļooooooti daudz pozitīvu emociju un prieka, mēs esam laimīgi!
 


 
Pamazām top lielie pečvorka kvadrāti. Esmu iecerējusi tikt pie adītas jakas (modelis Nr. 35 no tā paša žurnāla Stricktrends Pavasaris 2016)
 
 
būs nepieciešami 12 šādi kvadrāti  stāva daļai. Dzija Noro Flower Bed, atšķaidu (jo no tīra Noro diemžēl nepietiks...) ar senāk pirktu kašmiru, tas ar vilnas piedevu, kuram pavediens tieši Noro dzijas pavediena rupjumā, arī faktūra un grodums labi pielāgojas, ja vien iepriekš nezin, ka tas nav Noro, tad adījumā pat grūti atšķirt.  Un tieši pateicoties Bīno ienākšanai mūsmājās... tas ir, lielajai dzīvokļa pārkārtošanai, es skapja plaukta dziļumā atradu šo dzijas spoli (domās jau biju no tās atvadījusies, jo nekādi nevarēju atcerēties, kurā vietā tik veiksmīgi manā dzīvoklī iespējams noslēpties?). Adatas Nr. 3, adu tikai labiski (rievotais adījums), uzmetu 133 valdziņi (65 valdziņi kvadrāta mala, 3 vidus valdziņi, 65 valdziņi kvadrāta mala), turpejošās kārtās vidējos trīs valdziņus saadu kopā, rezultātā tad izveidojas skaists kvadrāts (malas garums 29 cm), krāsains un strīpains kvadrāts.
 





 
Piedurknes oriģinālā ir adītas valnīšu musturā, pašlaik vēl nedomāju tik tālu, jo ar pašreizējo dzīves ritmu, kas bērnu brīvlaikam un suņu puikam pakārtots, kvadrātus adīšu ļoti ilgi... smejos, ka rezultātā būs man gara jaka rudenim...
 
Šodien esmu uzadījusi otro kvadrātu un uzmetu valdziņus trešajam...
 

Vēl neesmu atrādījusi savu dzimšanas dienas dāvanu, ko saņēmu dāvanu projekta ietvaros, plašāka info par projektu šeit:

 http://krustduriens.lv/read/dzimsanas-dienas-apmainas-projekts-2016-2017/com_page/3


bet bildes savukārt šeit, blogā
Mīļš paldies, Gunita!


 
Un vēl visam šim ņudzeklim pa vidu ziedošas orhidejas uz palodzes (manās mājās atgriezušās ziedošas orhidejas!), dažas mājās pavadītas brīvdienas (suņa bērnam pēc potes karantīna) un līdz ar to eksluzīva iespēja novērot ziedu lēno atvēršanos....
 




 
Šis pavisam nejaušs kadrs, pie kāda Rīgas luksofora, kur diezgan ilgi gājējam jāgaida zaļā gaisma... toties cik pozitīvs, es pasmaidīju todien un arī tagad smaidu...
 
 
Lai jauka rītdiena!

pirmdiena, 2016. gada 6. jūnijs

Labo sajūtu nedēļa

Adīt vienu zeķi divas nedēļas, absolūtā brīvā laika trūkumā, vienlaicīgi galvā neskaitāmus citus projektus analizējot, un tad - hops! otru zeķi uzadīt pa vienu dienu! Tieši tāpat kā ar ūdenspriekiem, gaidīt peldētsezonu visu ziemu un tad - peldēties jūrā pat dienas trīs no vietas - kaifs! Un savu dziju kāmi uz diētas uzsēdināt iepriekš krietnu laiciņu, un hops! kg trīs "laimes" Brīvdabas gadatirgū nopirkt... jā, izrādās, laimi var nopirkt... tik vienkārši, būt īstajā vietā un laikā... es arī tur biju, tirgū, lielā burzmā, bet par spīti tai, iedvesmojos, smaidīju, priecājos, baudīju, un noguru... ikgadējais jaukais pasākums, kuru noteikti ir jāapmeklē!








ļoooti ērts sēžamais, tāda jauka lidojuma sajūta, vien adāmā rokās pietrūkst.... ja man būtu dārzs, tad šis būtu visforšākais atpūtas stūrīša elements...



atpazīstami maisiņi, vai ne? un atkal nenogurusi skandinu, Pāces vilnu (vai kā Krievzemes saitos dēvē - Dundaga) obligāti ir jāizmazgā PIRMS adīšanas ... tamborēšanas, jo pretējā gadījumā neapdomīgi viegli var sačakarēt darbotiesprieku... Un manās mājās drīzumā būs lielā veļas diena... es lietoju Woolite speciāli vilnai, skaloju rūpīgi ļooooti daudz ūdeņos, matu balzāmu nežēloju, lielo fici žāvēju apmēram diennakti saulainā laikā, un tikai tad mīksti satinu lielos kamolos, vienlaicīgi milzum daudz asu gruzīšu no dzijas pacietīgi izlasot... sagatavošanās darbiņš būs ne pa jokam pirms lielā tālāk darbotiesprieka!






Man atvaļinājuma nedēļa ietrāpījās, brīnišķīgais saulainais laiks šonedēļ bija noteikti mana visskaistākā dzimšanas dienas dāvana, bet vislielākais pārsteigums - bērnu dāvinātā dzeltenā!!! orhideja (kā viņi to dabūja gatavu, ka pat mana vērīgā acs neko iepriekš nemanīja?) Jūnijs patiešām ir sācies lieliski, esmu priecīga un pateicīga par tiem laimīgajiem mirkļiem, kurus piedzīvoju... vienā bildē arī Noro laimīgie kamolīši ietrāpījušies, tie sāks jaunu otro dzīvi... un šoreiz labās sajūtas noķertas telefonbildītēs, kā jau atvaļinājumam piedien...
 
Lai jauka nākamā vasaras nedēļa!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...