pirmdiena, 2017. gada 20. marts

2017/8

Sveiciens pavasarī! Astronomiskais pavasaris esot šodien jau sācies! Un man atkal lielais vāveres ritenis, tik daudz jāpaspēj un tik maz laika atliek patīkamajam, balansēju starp vajadzēt un gribēt. Neskatoties uz pārāk straujo laika ritējumu, esmu pabeigusi astoto zeķu pāri. Ne vienmēr zils automātiski nozīmē, ka tas kaut kas puišiem, man šķiet, ka mazliet par daudz ar to dzelteno iestrīpoju, līdz ar to zeķītes vairāk tādas pavasarīgas sanākušas, pavasara zilās debesis un dzeltenās tulpes, dievīga krāsu kombinācija ziemas nogurdinātajiem. Izmērs 39-40, tad jau manīs, kuram iepatiksies, notvaicēju un pašlaik pie gatavajām noliku.










Pēdējā bildē iesākts devītais pāris, nekur tālu no strīpām neesmu aizadījusies, bet man patīk, tādas... jautras un košas strīpiņas zeķēs. Šīs top no divu ficīšu atlikumiem, gadījumā, ja nepietiks konkrētās dzijas, uzadīšu koši dzeltenus purngalus. Svētdien man iegadījās neplānoti brīvas pāris stundas Vecrīgas apkārtnē, vienai pašai, bez maniem lolojumiem un suņa, aiz sajūsmas pat nezināju, ko lāga iesākt, jo parasti savu dienas maršrutu plānoju rūpīgi, un tad .... es pastaigājos, vienkārši pastaigājos, pie stacijas ieraudzīju gaumīgus plakātus ar latvju zīmēm, par laimi pīpētāju uz blakus soliņiem bija maz,Vecrīgā savukārt vairāk skatījos uz jumtiem, izvairoties no galvenajām ielām ar ļaužu burzmu, mani ļoti iedvesmo tāda augšup skatīšanās, zilās debesis un oranžsarkanie jumti, atkal dievīga krāsu kombinācija. Vecrīga ir tik skaista un iedvesmojoša, ja nekur nav jāsteidzas!

Jauku nākamo pavasara nedēļu!

svētdiena, 2017. gada 12. marts

Lielais strīpainais

Šīs brīvdienas nebija saulainas, attiecīgi viena forša fotosesija izpalika, bet atskaitei tomēr dažas bildītes ar manu pašlaik aktuālo adāmo. Paralēli top arī šī gada astotais zeķu pāris, viena zeķe gatava, otra tikko iesākta, tas mazdarbiņš vakariem un dienas vidum. Mans garastāvoklis gan martā tāds interesants, dikti velk uz tamborēšanu, domās neskaitāmas reizes pārskatu iecerētos tamborprojektus, toties lieliski saprotu, ja sākšu ko jaunu, visi citi iesāktie projekti apstāsies.


Tātad, pašlaik izadītas trīs dažāda krāsojuma ficītes, pavediens nevienā ficē nebija pārrauts, bija viendabīgs, bet te var redzēt, cik tomēr krāsu solis nevienāds, kaut gan kopskats ir ļoti jauks, vēl ceturtā fice būs atšķirīga, nākamās trīs jau atkārtosies. Mēģināju iztēloties, kā izskatītos krāsojums, ja adījuma platums būtu cits, proti, stipri šaurāks, un musturs cits, piemēram, vienkārši labiski... Noteikti izskatītos pavisam savādāk. Gatavā veidā strīpojumu paredzēts likt vertikāli. Vēl gan domās neredzu gala versiju, diez kā šis brīnums izskatīsies gatavs? Vai izmērs būs īstais? Vieglprātīgi esmu metusies šajā projektā, tagad izbaudu procesu. Un galu galā, ja neizdosies iecerētais mugurā velkamais, tad man būs pieklājīga lieluma plediņš, ha, ha...
 


 
Lielākoties šo lielo strīpaino cenšos adīt dienasgaismā, tas ir patiess baudījums acīm, skatos un priecājos par košajām krāsām! Saulainās dienās it īpaši. Un ficēs dzija izskatījās gaišāka, bet varbūt tā tikai šķita. Man patīk!

 
Kāds agrs rīts, pat ļoti agrs, jo vienkārši agri tagad jau ir gaišs. Un tā jau ir rokdarba patiesā jēga, iedvesmai sekojot, gūt milzu prieku darbojoties, un ja vēl rezultāts pēc tam ikdienā uzlādē un priecē... un tad savā priekā padalīties, iedvesmu vairojot...  Es par sedziņu aizkaru, priecē tas mani ik dienas.

Lai jauka nākamā nedēļa! 

svētdiena, 2017. gada 5. marts

Iedvesma zeķēm un kaut kam lielākam

Sveiciens martā! Pavasaris man atnācis ar vīrusiem, tad nu cīnījos ar tiem līdz... uzvarai, un zeķojos, pamazām, lēnām, nepagāja ne divas nedēļas, un vienu pāri uzadīju.

2017/7


Speciāli izvēlējos saulainas krāsas, lai acīm prieks adot, lai noskaņojums saulaināks. Stulma daļu pirmajai zeķei iesāku ļoti saulaini, miksējot pirmo raibo ficīti 3 kārtas, 1 kārtu dzelteno, tad 2 kārtas no otras raibās ficītes, tad atkal 1 kārta dzeltena, 3 kārtas no pirmās ficītes, 1 kārta dzeltena, 2 kārtas no otrās ficītes, 1 kārta dzeltena... utt. un tā tiku līdz papēdim, kuru uzadīju koši rozīgu, un tad piekusu... no miksēšanas un trīs kamoliem vienlaikus. Tālāk pēdas daļu adīju vienkāršāk, 2 kārtas no vienas raibās fices, 2 kārtas no otrās raibās fices, bez dzeltenajām kārtām. Sanāca diezgan labi, tādēļ harmoniskam nobeigumam izdomāju dzeltenu purngalu, tā teikt, visu neieadīto dzelteno pēdas daļai uzreiz izadīju purngalam. Secinājums, ar raibo zeķu dziju nevajag baidīties eksperimentēt. Lai izjauktu rūpniecisko krāsojumu, kas tomēr atkārtojas noteiktā ritmā, var miksēt un miksēt, ar vienkrāsainām rindām, ar vairākām raibām ficēm, sekot mirkļa iedvesmai, finālā iegūstot neatkārtojamu zeķi, unikālu zeķi, un tas nekas, ka abas zeķes nav identiskā strīpojumā, krāsu toņi saglabājas, tāpat beigās pāris izdodas harmonisks. Šis nu ir sanācis atkal ļoti pavasarīgs!



        2017/7                                          2017/6                                   2017/5
 

Esmu iesākusi astoto pāri, šoreiz par saviem puišiem domājot, zils plus mazliet dzeltens...


Pieļauju, ka šajā mēnesī aizrautīgā zeķu adīšana mazliet sabremzēsies, jo uz adatām kaut kas lielāks, un atkal par pavasari domājot... Tik ilgi domājusi un izvēlējusies modeli neesmu nekad. Ļoti gribējās atrast konkrētajai dzijai un tās sastāvam, kas nebūt nav ideāls, un arī spilgtajam krāsojumam, piemērotu musturu un modeli. No pieredzes šķiet, ka šai dzijai ir tendence gan izstiepties, gan pūkoties, bet šoreiz visu atsver krāsas! Vienas krāsas solis ir diezgan garš, tādēļ var izvēlēties modelim vertikālu svītrojumu, uzreiz atmetu visas jakas ar fiksētu rokriņķi, jo izstiepšanās gadījumā būs grūti kaut ko operatīvi saglābt. Dzija ir diezgan parupja, krietni rupjāka par zeķu dziju un manu iemīļoto Noro, tādēļ arī pie valdziņu skaita nāktos speciāli piedomāt. Kopumā uzdevums bija sarežģīts, tādēļ domāju visu ziemu... ha, ha, patiesībā periodiski domāju, uzmetu acis dzijai maisiņā un atkal domāju... līdz atnāca iedvesma musturam, paldies Instagram un westknits ! Pajūsmoju par drosmīgajiem krāsu salikumiem - un sapratu - tas būs pērļu raksts jeb rīsu raksts! Tāds vienkāršs, bet vienlaikus cēls musturs, ar noslēpumu, ar faktūru... Un tālāk jau pavisam raiti, atradu žurnālā modeli, tipa jaka bez aizdares, vienkārši taisnstūris, kuram sašūtas sānu vīles, atstājot vietas rokām, kaut ko līdzīgu šai konstrukcijai piemērīju arī veikalā un sapratu - esmu atradusi ideālo variantu savai košajai dzijai. Sākums - 149 valdziņi, adāmadatas Nr. 6. Un tagad jau tikai adīšanas prieks! Es ļoti ceru, ka man izdosies. Bildēs nofiksēta izadīta pirmā ficīte un tikko iesākta otrā, esmu nopirkusi pavisam 7 ficītes ar dažādu krāsu salikumu, bet vienlaikus savstarpēji viegli saskaņojamu. Pašlaik iesāku adīt jau trešo ficīti, turpinājums sekos...
 


 
Iedvesma ir tur, ārā! Lai jauka nākamā nedēļa!
 
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...