svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Savienot kvadrātiņus

Ko darīt brīvdienas rītā, ja no rīta līst, bērni klusi skatās multenes, bet vīrs vēl nav atgriezies mājās no copes? Izvilkt no skapja kasti ar satamborētajiem kvadrātiņiem, žigli atbrīvot lielo gultu no palagiem un spilveniem un beidzot netraucēti izvietot kvadrātiņus segas galarezultāta versijai. 


Galīgais izmērs 11*17 kvadrātiņi, tātad kopā 187 gabali.

Lielums cm būs zināms, kad visi šie daudzie motīvi būs savienoti vienā veselā un galarezultāts notvaicēts ar gludekli, tamborētais motīvs no smalkas vilnas dzijas pēc uztamborēšanas nav ideāli taisns un līdzens, bet nespēju sevi iedomāties, gludinot un nostiepjot katru kvadrātiņu atsevišķi.
Lai iegūtu perfektu rezultātu, kvadrātiņus vislabāk būtu savienot sašujot, bet man tas noteikti būtu murgs, atceros iekšējo nepatiku, iepriekš šujot kopā satamborētos motīvus. Cerībā, ka pārāk nesabojāšu šo krāsu spēli ar satamborējuma režģi, šoreiz izvēlēšos sev patīkamāko motīvu savienošanas veidu.


Šis process aizņēma vairāk kā pāris stundas, kamēr dzēru rīta kafiju (patiesībā biju tā aizrāvusies, ka rīta  kafija kļuva par pusdienas kafiju) klusais rīts bija pārvērties par skaļu pusdienas haosu, vēlāk bija arī jāgatavo noķertā lielā zivs utt. Bet spītīgi neatbrīvoju aizņemto platību no saviem kvadrātiņiem, kamēr nebija katram piestiprināts kārtas numurs, lai vēlāk (ceru, ka nākamās nedēļas gaitā) mierīgi un lēnām tos satamborētu kopā. Marta bija liels palīgs, veiksmīgi tika galā ar cipariņu rakstīšanu un kvadrātiņu skaitīšanu, man atlika vien sameklēt 187 adatiņas, lai katru numuriņu piespraustu kvadrātiņam. Izlietojusi visas saspraužamās adatiņas, ar prieku atcerējos, ka neesmu izmetusi krustiņošanas procesā sakrājušās neslīdīgās, izlietotās  izšujamās adatiņas.


Šoreiz biju iecerējusi kopā satamborēt zigzagā, lai iegūtu mazliet papildus cm platumam un garumam, bet neveidojās no pāri palikušās dzijas skaista savienojuma vieta, pamēģināju arī ar mazliet smalkāku tamboradatu, bet vienalga nesanāca iecerētais rezultāts. Beidzot paliku pie parastā satamborēšanas varianta, tamborējot stabiņus bez apmetuma no virspuses, no katras kvadrātiņa malas pīnītes aizķerot un satamborējot pa vienai cilpiņai. Satamborēšanu veicu pa rindām, pieskaņojot dzijas pavediena krāsu kvadrātiņiem, tumšajā daļā satamborēju ar tumšāko pavedienu, bet gaišākajā daļā ar gaišāko.


Nobeigumā esmu iecerējusi aptamborēt gatavajai segai kādu dekoratīvu nobeiguma maliņu, nedaudz dzeltenrozā dzijas ficītē vēl atlicis.


Ja šis rīts nebūtu sācies ar lietu, tad brīvdiena noteikti izvērstos citāda, kaste ar satamborētajiem segas motīviem arvien vēl pacietīgi gaidītu savu kārtu skapī, bet varbūt es šodien tomēr būtu piestiprinājusi uztamborēto virtuves aizkaru? Līdz manam atvaļinājumam atlikusi viena darba nedēļa, ceru, ka tā nešķitīs pārāk gara.

Lai jauka nākamā darba nedēļa!

3 komentāri:

Alise teica...

nav nekā labāka, ja rīta kafija pie rokdarbiem pārvēršās par pusdienu kafiju :-)
apbrīnoju un vēlreiz apbrīnoju tavus skurpulozus un krāšņus darbus!

Hela teica...

Kas par apjomu! Tā kā neesmu tamborēšanas cienītāja (bet visu laiku gribu šim procesam pieķerties klāt, varbūt iepatiksies), tad tik liels kvadrātiņu daudzums jau man liekas - oh!, kur nu tos vēl savienot! Jā, pacietības mums netrūkst. :)
Ļoti gaidu aizkaru. Šī ideja (pateicoties tev) ļoti iekritusi prātā. :)

Stricken und Nähen by Ruth teica...

Ich gratuliere zur tollen Decke !
Wunderschöne Farben.
Liebe Grüsse
Ruth

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...