Lielais kvadrāts jeb big granny square

Mans jūnija big granny square. Pagaidām vēl neeesmu izdomājusi šim tamborim pielietojumu, vienkārši baudu procesu. Pavedienu mainot diagonālē, tas ir, kvadrāta stūrī, neveidojas malas vidū krāsu trepīte. Re, pat bildē uzreiz nevar pamanīt pavediena maiņas vietu...

Man atkal ļoti sakārojās patamborēt, iegadījās viena atvaļinājuma nedēļa un visvienkāršākais ceļā līdzi ņemamais atpūtas darbiņš, protams, ir tamboris. Granny square (un ne tikai to) tamborēt var praktiski visur, uz kuģa, autobusā, pie baseina, uz soliņa parkā vai pie ezera, terasē, bibliotēkā, kafejnīcā, lietainā dienā arī dzīvoklī...

Sākums ļoti raits, fonā kizomba (ak, so sensual) mūzika un paraugdemonstrējumi, vakara gaitā nemanot esmu uztamborējusi pieklājīga izmēra kvadrātu, savukārt dzerot rīta kafiju un vērojot Zviedrijas krastus, secinu, ka ar grūtībām šis kvadrāts ielien manā rokdarbu somiņā, atbrīvoju to no rezerves kamolīšiem, tagad būs ok, varu turpināt tamborēt un pa smuko staipīt līdzi... mani sen vairs neuztrauc tāda publiska rokdarbošanās, sevišķi pēdējā laikā jūtu ne vien sev pievērstu uzmanību, bet saņemu pat ļoti daudz komplimentu, arī par šo tamborējamo kvadrātu visas brīvdienu nedēļas garumā... un dažreiz es neesmu viena tāda publiskā tamborētāja... tad parasti sasmaidāmies... tamborēt ir tik aizraujoši! 

Krāsas vasarai pieskaņotas, spirgtas, košas, atsvaidzinošas... sagadījās no manas krājumu kastes izņemt savstarpēji saskanīgus kamolīšus.

Alize Forever Batik, mercerized effect, 100% microfiber acrylic, 50g/300m

(super jauka jau agrāk testēta dzija, kaut gan diezgan ļumīga, bezformīga, slidena, bet ar atvēsinošu efektu, un kādas košas krāsas un ļoti laba metrāža, cena arī reiz bija pievilcīga)

Hakelngarn 10, Color, 100% baumwolle, mercerisiert, 25g/116m

(vēl viena pārbaudīta vērtība, superīga kokvilna, stingra, ļoti labi tur formu, tādēļ speciāli ar šo tamborēju pa kārtai pamīšus starp alize ļumīgo)

tamboradata Nr.2.25

Sigtuna. Jūnijs šogad tāds, ka jaka visu dienu jāvelk mugurā, šoreiz koša, pamanāma, man ļoti mīļa jaka. Mana kvadrātu jaka. Pēdējās pāris dienas domas aizņem kāda ideja, kā būtu samiksēt Noro ar Pāci? Kaut  kam mugurā velkamam...  Man sakrājušies kamolīši, lēnām noskaņojos eksperimentam, ja nepamēģināšu, neuzzināšu... 

Atpakaļceļš šoreiz neplānots caur Tallinu, bet uzticamais google maps palīdzēja atrast divus jaukus dziju veikaliņus, pavisam spontāna ideja saulainā pusdienu pauzē, un izrādās, ka ir tikai jāgrib, tad viss izdodas! Par to nākamreiz...

Laimīgu Jauno gadu!

Vienmēr jau ir vēlme, lai nākamais gads būtu labāks, vai vismaz ne sliktāks par aizvadīto, būtu jau jauki visus dzīves galvenos notikumus laicīgi saplānot un skaisti dzīvot pēc šī plāna, bet tā nenotiek, tādēļ manā plānotājā vairs ir vien tādas atzīmes, kā obligātās ierašanās valsts iestādēs, ārstu vizītes (par pieraksta ātru iespējamību bērniem pie ārsta speciālista vairs nebrīnos, bet vienkārši bez emocijām atzīmēju kalendārā reģistratūras nosaukto tālo datumu), daži neregulāro rēķinu maksājumu termiņi... un tas arī viss, ar skolas dzīvi saistītās lietas tagad moderni e-klasē... vai vecāku grupās sociālajos tīklos. Par iedvesmu - to arī nevar ieplānot un prieku arī nē, tie ir jāpiedzīvo! Un skaistas dzijas pirkumus arī grūti saplānot, lai kā cenšos retāk uz dzijas veikaliem doties, vienmēr sanāk neplānoti kaut ko skaistu nopirkt. Iedvesmas man šogad netrūka, īpaši čakli esmu rosījusies pavasara un vasaras periodā, bet rudens pusē korekcijas manā rokdarbu dzīvē ievieš mans mīlulītis Bīno (beaglebino), pašlaik mūsu bīglu puikam jau deviņi mēneši ar astīti un pārdzīvots pirmais gadumijas salūts aiz loga. Un tieši pēdējos mēnešus, vairāk esot tiešsaistē Instagram kontā nevis blogerī, rodas kārdinājums palikt tur un komunicēt, it kā šķiet ērtāks veids, mazāk laika prasošs, jaunumus ērtāk telefonā aplūkot... esmu pārdomās... kaut gan bloga statistika šogad krietni pieaugusi, tātad iedvesmoju... un par to prieks, un gandarījums par jaukajiem komentāriem blogā, paldies!!! Pati arī pameklēju šad tad kādu bloga vecāku ierakstu, lai apskatītos tamboradatas izmēru, vai valdziņu skaitu, vai dzijas metrāžu, vai saiti uz oriģinālo dizainu. Blogs - tāda kā lieliska piezīmju kladīte ar bildēm, rokdarbu dienasgrāmata...

Visgrandiozākais rokdarbu projekts 2016 noteikti bija tamborētais sedziņu aizkars. Gada pēdējā dienā paspēju to pielikt pie loga, citādi gan kā bija iecerēts, izpalika platās lentes, atmetu arī domu par stiprinājumu ar tamborēto joslu, arī sānu aizkaru tumši zilā krāsa izvēlēta nejauši, bet saderīga ar pašu aizkaru un istabas aksesuāriem.

 

Vislielākais gada projekts izmēra ziņā, viskrāsainākais, visinteresantākais procesā, vis...vis... esmu sajūsmā par šo tamborprojektu. Kaut gan sākums bija bēdīgs, iesāku iecerēto aizkaru tamborēt no smalkajiem īrisa diedziņiem, bet... viss iesāktais skaistums un arī visi kamolīši aizbrauca miskastes mašīnā uz izgāztuvi, skumji... noteikti palēnām sapirkšu atkal pa kamolītim vien, dažādus saskanīgus tambordiedziņus un taps reiz aizkars smalkāks... Šis ir diezgan pasmags (dēļ materiāla), bet tā kā aizņem tikai loga augšdaļu, tad smagums dikti neizstiepj tamborētos apļus. Kopējais izmērs vidēji apmēram 3.00 m * 1.00 m, motīvu skaits mazliet virs 100. Ļoti jauka un iedvesmojoša sajūta šodien, šī gada pirmajā dienā, ik pa laikam pieķeru sevi skatāmies tamborējuma virzienā un smaidām.

Vēl viens tik pat košs 2016 tamborprojekts, materiāls gan šoreiz kokvilna, pie tam tamborēju blīvi, darba izmērs nesalīdzināmi mazāks par iepriekšējo projektu. Iedvesmas impulsā no Verenas žurnāla sāku tamborēt ziedu tašu, superīgas procesa sajūtas, krāsu spēles mežā un pie jūras, vasara, saule... bet nepabeidzu, augusta pēdējā nedēļa pienāca strauji, skola, trīs skolnieki, viens no tiem pirmsklasnieks... pietrūka man brīvā laika pāris nedēļas līdz galarezultātam un tā kā vēl vasaras beigas... taša iecerēta vasarai, līdz nākamajai laika gana... tagad tumšajā laikā pacilāju, papriecājos un ielieku atpakaļ skapī. Iešujamo diedziņu jūra...

2016 lielākais adītais projekts - divpadsmit kvadrātu jaka, lieliska, silta, pamanāma, nēsāta visu silto rudens laiku, process bija aizraujošs, mazliet ilgāks, nekā sākotnēji iecerēts, jo rievotajā rakstā adījās krietni lēnāk kā parasti, bet toties adījums saturīgāks un jaka siltāka... un šis bija ērtākais no visiem procesiem, līdzi ņemts visur - somā, kvadrāts pēc kvadrāta, kamolītis pēc kamolīša... līdz brūni garlaicīgajām piedurknēm... tās gan krietni pabojāja procesa prieku, bet arī šādi mazāk patīkami fona darbiņi ir jāpaveic. Gatavās jakas bildes pie šī gada 18. septembra ieraksta

 

Un vēl viens 2016 adītais projekts - ne mazāk aizraujošs process, ļoti interesanta piegrieztne, minimālas sašujamās vīles, un vēl pa diagonāli, lieliska dzija, adīju un nezināju, kāds tad īsti sanāks galarezultāts, patiesībā pat riskēju ar neizdošanos... bet izdevās, un kā vēl izdevās! Skaists pavasara džempītis! Krāsās lieliski pieskaņojas manai garderobei.
 

Mazdarbiņi, krāsaini nelielie projekti 2016, zeķes vairāki pāri (šķiet, ka astoņi līdz gada beigām pabeigti), kidmohēras lakats saulrieta krāsās (ļoti silts, mīksts un tik patīkams ikdienas lietošanā), bieza šalle, kurai veiksmīgi izmantoju agrāk nopirktas dzijas ficītes, trīs cepures ar pompom (kāpēc trīs? jo patīk un piestāv, jo trīs pompom, jo viegli kombinēt ar apģērbu un aksesuāriem, jo pati adīju un sev, jo ātri uzadīt, jo bija dzija krājumos... ). Šogad ir pabeigta arī tamborēto kvadrātu šalle no kidmohēras, pēdējā no tamborētajām, galarezultāta fotosesijai ir nepieciešama saulaina diena... un tās nēsāšanas process arī visticamāk būs tuvāk pavasarim, pašlaik ziemā nepieciešamas šīs, siltākās lietas. Pirmais Jaunā gada brīvdienu darbiņš - parevidēt iesākto un nepabeigto procesu kastes, lai rodas iedvesma kādu procesu pabeigt vai tieši otrādi, saprast, ka vairs negribu pabeigt.

 

Rokdarbu gads 2016 - krāsains, košs! Un man būtu grūti darboties ar kaut ko vienkrāsainu, nesaku gan, ka neiespējami, bet es izvēlos krāsas! Lai krāsains un iedvesmas pilns nākamais 2017. gads! Lai viss izdodas! Laimīgu Jauno gadu! 

 

Divpadsmit kvadrātu jaka

Divpadsmit uzadītie kvadrāti šajās brīvdienās pārvērtušies vienā jakā, nu... ļoti sarežģīti nofotografējamā jakā.... un es ceru, ka šī bilde nešķiet mazliet divdomīga, ha, ha... Košs galarezultāts, šovakar vēl šalli nevajadzēja, bet rīts solās būt vēss, rudens... Aizmugures kakla trijstūris dod slīpu plecu daļu, valnīšraksta piedurknes aktuāli pieguļošas, meita novērtēja, ka šis garās jakas siluets mani vizuāli slaidinot, tātad, kopumā esmu apmierināta arī ar iznākumu, bet kvadrātu adīšanas process visas vasaras garumā bija tik aizraujošs!

Sestdienas rīta pusē sameklēju papildus kabeli un savienotāju, jo priekšpuses valnīša apdares maliņai kopumā vairāk kā pieci simti valdziņu. Kvadrātus savienoju nedēļas gaitā, satamborējot no virspuses, man ļoti patīk tās reljefās vīles. Saskaitīju galiņus - 82, nav jau tik daudz, vai ne?

Visu sestdienas brīvo laiku veltīju apdares maliņas adīšanai, vajadzēja 9 supergaras kārtas uzadīt.

Un svētdien vajadzēja pabeigt otru tik garlaicīgo piedurkni adīt, ļoti neinteresanta tāda vienkārša adīšana, un vēl tumši brūnā krāsā..., piemēru ik pa dažām kartām... nu vēl mazliet, un vēl mazliet vajag... kad beidzot būs gatavs? Pat suņukam mana nodarbošanās šķita pārāk garlaicīga...

Piedurknes vispirms sašuvu trubiņās un tad pietamborēju pa apli pie gatavās stāva daļas, smukā reljefā vīle tuvāk:

Aizdarei pogas neplānoju, man ir iepaticies nēsāt trikotāžas jakas vaļējas, tad nav karsti, ātri ejot, un arī transportā ērtāk. Gatavo kvadrātu izvietojumu speciāli neplānoju, jo vairāk tos bīdīju un mainīju vietām pirms savienošanas, jo dziļāk purvā... nu nekādi nevarēju rast ideālo izvietojumu, tādēļ vienkārši ņēmu no kaudzītes pa vienam un satamborēju kopā, sanāca šādi, šoreiz mugurdaļai vairāk sarkanās krāsas...

 

 

Tagad īstais laiks zeķēm, rudens... atveru savu zeķu atvilkni, tā gandrīz tukša...  jāada atkal!

Lai jauka nākamā nedēļa!

Un atkal par iedvesmu... rozā un suns

Apkārt tik daudz iedvesmas avotu, ļauties ieraudzīt un saredzēt... Vienu brīdi regulāri saglabāju datorā dažādas fotogrāfijas no neskaitāmām vietnēm, un vēlāk ik pa laikam tās aplūkoju, izdzēšot pa kādai tobrīd neaktuālai vai gluži otrādi kādu pamatīgāk no jauna izpētot, tagad to daru arvien retāk, pat nezinu, kāpēc, laika trūkums vai resursu pārbagātība... Par žurnāliem cits stāsts, tie joprojām man bezgala vilinoši, mēdzu mājās brīvbrīdī aizšķirstīties, pēcāk gan seko pamatīgs nogurums, bet toties tik patīkams. Pēdējās dienas manu skatienu burtiski piesaista rozā krāsa (pavisam netipiski rudenim) un ne jau bārbiju rozā, un ne man jaunas rozā brilles, un rozā ir tik dažāds... rīta cēlienā skatlogā pamanīta rozā sporta jaciņa, tad rozā kidmohēras džempītis, kas kādai garāmgājējai (manā vecumā) viegli uzmests uz pleciem, meitas rozā konversi koridorā, pat rozā (košu gan) pledu savai gultai pagājušajā nedēļā nopirku, rozā (dzērveņu) zefīrs, man garšo ļoti... šorīt kritiski nopētīju sava skapja saturu, tajā nav nekā tāda vienkārši rozā, man nepiestāv rozā, kaut gan krāsu palete saka, ka varētu gan attiecīgu rozā savā garderobē iekļaut... un tad es sapratu, ka man mieru nedod tie daži vasarā nopirktie kamolīši, kuriem ļoti piestāvētu rozā, tie .... uzplauktu... un tad vēl žurnāls (nenopirkts) kioska plauktā, kurā ieraudzīju dziju miksli, kas akurāt pēc sastāva kā manējais, un viens foto (violets gan, ne rozā), tajā pašā datora mapītē, kurā reiz to saglabāju, un nemiers domās... devos uz dzijas veikalu pēc papildus ficītēm, ar domu par vienu, nu... mazliet rozā... re, kādas jaukas krāsu kombinācijas kamolīšos man izdevās sakombinēt (un nemaz nav tik rozā), dzērveņu zefīrs un kafija, un daudz, daudz piena, garšīgi...

 

Tas gan nenozīmē, ka tūlīt ņemšu rokās adatas un uz priekšu, nē, nē, daži iesāktie projekti ir jāpabeidz. Bet tagad manā prātā cita doma, pie kā es šo burvīgo krāsu kombināciju pievilkšu, ar kādiem aksesuāriem sakombinēšu, man nekā nav piemērota, patiešām nav... klasika - pilns skapis un nav ko vilkt mugurā... kaut gan, kamēr iecerētais būs procesā, un ņemot vērā manu pašreizējo dzīves ritmu - darbs, bērni, skola, suns... un vēl dažas ne mazāk svarīgas lietas (ak, man tik maz laika pašlaik atliek rokdarbiem, ka pat gājiens uz dzijas veikalu pēc dažām ficītēm kļūst īpašs, sajūtas niansētākas un savukārt gandarījums lielāks).... process solās būt ilgs, bet tik garšīgs... tātad, kamēr procesā - būs gana daudz laika nodoties meklējumiem... un tā arī klasika - ja konkrēti zini, ko vēlies, tad noteikti ātri un tūlīt to neatradīsi...

Sapņos par gaidāmo procesu, esmu mājās novietojusi ikdienas skatienam šīs burvīgās dzijas ficītes, bet tomēr krietni pietiekošā augstumā, lai mani nepārsteigtu iespējamie mana suņa nedarbi, viņš spēj tik neatlaidīgi mani vērot un vērot rokdarbojamies, un hops... medījums jau suņa zobos.... un tad gan vairs nemaz nav jautri, vismaz ne man, bet suņuks gan ir ticis pie kārotās papildus uzmanības. Par mūsu dzīvi ar suni varētu atsevišķu blogu rakstīt, katrai dienai būtu savs neatkārtojamais interesantais stāsts, ... bet tad man vēl mazāk laika atliktu rokdarbiem... Brīvdienās devos pastaigās ar suni un fotoaparātu, tik grūti ir bildēt kustīgo Bīno, ļoti grūti...

 

Iemīļota atpūtas poza, mežā un mājās, dažreiz arī tādā pažuvušā dubļu peļkē...

 

 

Skaistumkonkurss - kas smukāks?  Es vai šīs bikses?

Ausis smukas un garas, mīkstas un siltas, bet arī ļoti skaļas - dzirdu pat naktī skaļo ausu nopurināšanu, bet vējā toties tik graciozi plīvo...

Bīno ūdens diezko nepatīk, vannā iešana ir gandrīz neiespējamā misija, bet lietainā un slapjā dienā viņš ārā labprāt neietu nemaz...

Šodien bija karsti, Bīno dažas reizes apmērcējās, padzērās un tad laimīgs nodevās smilšu, dubļu, čiekuru vannām krastā...

Agrāk es tā mierīgi kādu stundiņu varēju paadīt, kamēr bērni plunčājas, skraida, blēņojas... bauda septembrim tik neierasti karsto laiku, bet tagad suņa puika nemaz neļauj man to darīt, nē, nē, patiesībā viņš ļauj, jo viņam pašam savas darīšanas, bet man gribas suņuku vērot un vērot, tās viņa darīšanas ir tik amizantas... un otrai jakas piedurknei uzadu vien pāris rindiņas... bet esmu kvadrātus satamborējusi, tas arī bija liels darbs, ieplānots un realizēts bez suņa piedalīšanās procesā...

Un šonedēļ iegādājos vienu nelielu papildinājumu savai žurnālu kolekcijai - Mazā Diana, speciālizlaidums - šalles, lakati (4/2016). Tamborēti 16 modeļi. Un zinu, ka nevienu modeli tieši viens pret vienu (krāsās) neuztamborēšu, bet iedvesmoties ir gan no kā, un shēmas, diezgan daudz būs pa rokai un vienuviet.

Saulainu, prieka un iedvesmas pilnu nākamo darba nedēļu!

P.S. Mūsu bīglam Bīno pēc dažām dienām būs jau seši mēneši...