piektdiena, 2014. gada 13. jūnijs

Puse no kvadrāta

Tamborēt var visur, ja vien tamboris ir līdzi somā un tamborraksts galvā. Ieraudzīju veikalā vilinošas ficītes - košas krāsas, cena draudzīga, liela metrāža (Crochet Alize Forever Batik, mercerized effect, 100% Microfiber Acrylic, 50g, 300m). Pamēģināju tamborēt (tamboradata Nr. 1,75), sāku ar pašu vienkāršāko vecmāmiņas kvadrāta musturu, kaut gan sirds ilgojās pēc kāda sarežģītāka tamborraksta, tomēr raibās krāsas prasa vienkāršāku pieeju. Esmu patīkami pārsteigta par sintētiskās dzijas vēso zīdaino efektu, ļoti patīkama sajūta uz tausti, brīnišķīga sajūta tamborēt, lai gan pavediens ir ļoti slidens, atliek vien noslīdēt cilpiņai no tamboradatas āķa un mazliet aizķert ar roku aiz dzijas pavediena, tā vesels bars stabiņu izirst. Nedēļas laikā brīvajos brīžos pēc darba esmu uztamborējusi prāvu gabalu. Iesāku pagalmā uz soliņa, tamborēju atpūtas laikā pie Juglas ezera, pusdienlaikā pie Daugavas, vakaros uz soliņa bērnu rotaļlaukumā, vēlākā vakarā pie tv, aizvakar Čilipicā, rītdien ... tad jau redzēs, kurp mūsu ceļš rīt vedīs. Uzzīmēju arī raksta shēmu un padalīšos, lai tālu nav jāmeklē.








Jaukas brīvdienas!

sestdiena, 2014. gada 7. jūnijs

Piektdien - zibakcija, sestdien - tirgus

Piektdien piedalījos neierastā pasākumā - zibakcijā Stacijas laukumā - publiski adīt cimdu 15 minūtes, to arī čakli darīju, liels prieks par jauko kompāniju un vēl lielāks prieks sen neredzētās krustiņmāsas Dainu un Mariku satikt. Dažas bildītes no Stacijas laukuma, mans atklājums - izrādās, ka cimdu, tādu pa vienkāršo no viena raiba kamola, itin jauki var adīt arī kājās stāvot. Sākumā gan nedaudz rokas trīcēja, jo tv kameru tuvums mulsinošs, bet adīšana nomierina, rezultātā kādu centimetru publiski uzadīju, āķis lūpā, dienas notikumu iedvesmota, vakarā jau krietnu puscimdu nomargoju.
 



Un vēl interneta plašumos šo to par zibakciju atradu:

zibakcija

http://www.leta.lv/photo/album/315A34A3-9D25-4B3E-9CA1-867A43AE08AE

https://www.youtube.com/watch?v=n8yklEMRq7w

Un šodien atkal dvēsele gavilē, jo tik ļoti gaidītais Brīvdabas muzeja amatnieku gadatirgus ir klāt. Pašā rīta agrumā prom uz tirgu, visi kopā laimīgi nokļūstam līdz ieejai, cilvēku burzma jau liela, tik ierasta, kā vienmēr, pirmais gājiens aši, aši pēc Pāces dzijas, šovasar vēlme pēc zilajiem toņiem, tos arī veiksmīgi atrodu, laimes deva iegādāta ar apdomu, jo maisiņš jau pašai vien līdzi pa tirgu būs jānes, bet saimnieks apstiprina, ka Zāļu tirgū arī būšot. Tālāk tiek respektētas bērnu vēlmes, dodamies uz Raunas cepli, šogad manējie čakli darbojas ar mālu, kādus stundas divas aizrit nemanot, jo visiem trim gan pie ripas vajag, gan vēl pa vienkāršo no māla kaut ko salipināt, lielais paldies cepļa jaukajām saimniecēm par milzīgo pacietību, jo mazo gribētāju darboties sarodas daudz. Un tad jau pusdienas laiks klāt, laižam tālāk uz ezera pusi, kur pēc krietnām un sātīgām pusdienām ēdamzonā, dodamies lēnā pastaigā gar ezera krastu. Un vēlāk atkal ienirstam tirgus burzmā un čakli maku tukšojam, bērniem - kārumi un gardumi, arī piparkūkas, protams,  abiem puikām koka ķirzakas ļoti, ļoti vajag, bet es vēl tieku pie auskariem un koši sarkaniem linu svārkiem, laime pilnībā.... Laimīgi, noguruši, mazliet netīri no putekļiem, vien vēlā pēcpusdienā iznirstam no vilinošā pasākuma vietas. Lieliski pavadīta šodiena!



 







 



 

svētdiena, 2014. gada 1. jūnijs

Jūnija pirmā diena

 
Šī gada piecpadsmitais ieraksts, man prieks par vasaru, kas esot tagad par 17 dienām garāka nekā pirms gadiem piecdesmit, vasarai piedien kokvilna, tādēļ Pāces vilnas segas motīvus esmu nolikusi plauktā, vēl pietrūkst tieši divarpus motīvu, lai ķertos pie kopā satamborēšanas. Motīvi izkārtoti uz lielās gultas, lai tiktu skaidrībā par gala izmēru un krāsu izvietojumu, ilgi kārtoju un grozīju, beidzot laikam pie šīm diagonālajām krāsu joslām palikšu. Bet pašlaik tie aizceļojuši uz skapi.
 
 
Jaunā Verena 2014, pētu jau kādu laiciņu, kopš Narvesen tā krieviski nopērkama (lētāks žurnāls nekā vācu izdevums). Pārsteigta secinu, ka plauktā no pēdējo vasaru žurnāla izdevumiem vien Verenas 2009 Vasara nav, jo tajā gadā gaidīju savu mazo bērnu, tādēļ tā iegāde nebija aktuāla.
Azartiski iesāku tamborēt 36. modeļa jakas rombveida motīvu, bet dzija nebija pareizā, šī kokvilna tieši šim motīvam nepavisam neder, uztamborēju gan izmērā krietni lielāku nekā bildē, un tik pat azartiski to izārdīju. Jakai galarezultātā pavisam citu dziju izvēlējos, bet par to citreiz. Ļoti patīk šī kokvilnas krāsa, tādēļ iesāku no tās citu modeli, 16. modeļa džempīti, oriģinālā gan balts, bet manējais nebūs balts, jo krājumos baltas kokvilnas vienkārši nav. Un vēl man ļoti patīk asimetriskais caurspīdīgais Anna Maria Busch modelis, žurnālā arī raksts par šo dizaineri. Interneta plašumos šo džempīti jau manīju uzadītu, izcils!!! Ar dzijas izvēli gan bija grūtāk, pēc klaiņojumiem pa Rīgas centra veikaliem apstājos pie šīs, sastāvs 35% lins, 65% viskoze (115 m / 50 gr), cena nedraudzīga, bet krāsu salikums košs un saulains, dzija gan rupjāka, kā oriģinālajam modelim. Obligāti ieadīšu paraudziņu, lai nenošautu greizi ar valdziņu skaitu, gadījumā, ja pavisam nebūs labi, tad citu modeli šai dzijai meklēšu.
 




Un šī jaukā sajūta, nolaižot pa valdziņam un to izārdot līdz lejai, nepabeigtajam vasaras džempītim beidzot piedurknes tiek piešūtas.
 
 
Krustiņi atkal plauktā iegūluši un mazliet jau tas rullis apputējis, netieku pie krustiņošanas, jo tik daudz aktivitāšu šosezon, bet manam krustiņdarbam ilgāku nepārtrauktu brīvā laika sprīdi vajag, lai paliek atvaļinājumam krustiņošanas prieks, pašlaik somā adīklis līdzi it visur, gluži kā Verenas rakstā - dzīvoju, elpoju, adu!
 
Šodien Bastejkalnā pārsteidza lentīšu koks, tā arī nesapratu, kas tas bija un kādēļ, bet fons lielisks maniem vēl lieliskākajiem bērniem!
 
 
  Jauku vasaru!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...