Vasara 2022

Vasara tik strauji šogad beidzās, joprojām nevaru komfortabli iedzīvoties rudenīgajā vēsumā, pieņemt ātri satumstošos vakarus, ielekt skolas rosīgajā tempā, vēl pāri visam satraucošs pasaules notikumu fons. Jāieziemo vasaras kleitas un jāatceras ikdienas steigā paķert lietussargu. Tikmēr daži košie vasaras mirkļi bilžu kolāžā.

Piezīmes manā virtuālajā rokdarbu kladītē:

Zilā šalle (pabeigta, garums 2+ metri) : viens Zauberball Crazy kamols 100g Indigo, krāsa 2438, kidmohēra ar zīdu divas 25g ficītes, adatas Nr.4, valdziņu skaits 70, (adīju 6 kārtas Zauberball, 6 kārtas kidmohēra).

Oranžā šalle (procesā): viens Zauberball Crazy kamols 100g Orangerie, krāsa 2472, Sandnes Garn Silk Mohair viena fice 50g/280m (60% kidmohēra, 25% zīds, 15% vilna), adatas Nr.4, valdziņu skaits 66, adu 6 kārtas Zauberball un 4 kārtas Silk Mohair, šāds kārtu sadalījums, lai dotie divi kamoli pietiktu visai šallei.

Zaļdzeltenās zeķītes: Zauberball 100 kamols 100g, krāsa 1505, izadīju tikai zaļi dzelteno miksli, atlikušo kamola oranžvioleto daļu pievienošu citam projektam, šis bija visviltīgākais no visiem Zauberball kamoliem, kādi man vien bijuši, zeķu dizains Sockengerippe, zeķu adatas Nr.2,0

Ziedu pļavas zeķītes: Zauberball Crazy kamols 100g, krāsa 2334, Malerwinkel, visu kamolu neizadīju, raibo atlikumu samiksēšu ar zilo un dzelteno un sanāks vēl viens pāris līdzīgos krāsu toņos, zeķu dizains mans iemīļotais Sockengerippe, zeķu adatas Nr.2,25

Tamborētie kvadrātiņi: arī šogad 15.augustā kvadrātiņu tamborēšanas jautrība Instagram platfomā GrannySquareDay2022 

Man izdevās pilnīgi bezmērķīgs pašu vienkāršāko vecmāmiņas kvadrātiņu tamborēšanas process, nopirku lēto turku akrilu Alize Diva (tikai 2,30 EUR ficīte), pāris ficītes košās krāsās, tamboradata Nr.2,25 un ar baudu aiztamborējos veselas divas nedēļas, vislabākais rokdarbs šīs vasaras karstajam jūras laikam. Galarezultātā augustā uztamborējās trīs panelīši, kas iespējams vēlāk pārtaps spilvenu pārvalkos, bet varbūt arī nē, pēc krāsu noskaņojuma pašlaik izmantoju tos pa kārtai kā sedziņas uz baltā galda. 

Sarkanais vilnas mētelis sabremzējies procesā, šodien domāju par piedurkņu adīšanu, tā vien šķiet, ka šoruden nebūs man jauna adīta mētelīša. Toties vasaras periodā esmu labi pasiltinājusi dziju krājumu plauktus, teicama gatavība aukstajai un bargajai ziemai, zeķu plaukts arī uzpildījies.... viss būs labi!

Lai iedvesma rudenim! Labais vienmēr uzvar!

Marts 2021

Saliku marta bilžu kolāžu. Zeķes vien bildēs sagadījušās. Marts - zeķu mēnesis? Labi, lai tā paliek. Zeķes man patīk adīt, protams, un martā es adīju zeķes. Tomēr marta bildes nedaudz mānīgas, lielākā mana brīvā laika daļa tika pavadīta ar izšuvumu rokās. Turpinu čakli krustiņot saulespuķi, to pašu lielo, senāk iesākto un kādu laiku iepauzēto. 

Mans zeķu dzijas plaukts martā papildinājies par dažām dzijas ficītēm, negaidītas atlaides ir vilinošas. Diezko man nepatīk dziju pirkt internetā, labāk vēlos redzēt īsto krāsu un aptaustīt dzīvajā, bet pandēmijas laikā šādas iespējas nav, tad jāpielāgojas. Ar patiesu baudu lielveikalā nopirku arī jaunākos adījumu žurnālus, tajā brīdī, kad tikko atļāva tos iegādāties klātienē. Un tomēr martā šogad gandrīz četri zeķu pāri uzadījušies. Strīpainas zeķītes. Liels prieks bija adīt no Zauberball kamolīša, akcentam pievienoju mazliet no sarkanās dzijas ficītes. 

Ikdienas ierobežojumi un "attālinātā" dzīve nogurdina, ilgojos pēc gaismas un pavasara siltuma. Un viena papildus gaišā stunda vakaros ir iepriecinoša. Es par vasaras laiku! Veselību visiem!

Februāris 2021

Februāris 2021 - šaļļu mēnesis. Ziema, mīnusi, ikdienas vēlme un vajadzība ietīties šallē. Attiecībās ar šallēm es nebūt neesmu kā kurpnieks bez kurpēm... man ir daudz šalles uzadījušās, sev adītās ar prieku nēsāju ikdienā, dažas esmu izārdījusi un vēlreiz no jauna uzadījusi, dažas no šallēm ir vismīļākās, vienu šalli reiz netīšām safilcēju veļasmašīnā, bija iemaldījusies starp ikdienas apģērbiem... Mīļākā krāsa šallei - sarkanā krāsa. Mīļākā forma, precīzāk, tās ir divas - platleņķa trīsstūris vai vienkārši garā, divmetrīgā. Un man ļoti patīk strīpainas šalles. Materiāls - dievinu kidmohēru (ar zīdu) nēsāšanai tuvāk kaklam, zem virsdrēbēm tā ir ideāla, bet miksētu paralēlās kārtās ar vilnas sastāva dziju, izvēlos nēsāt jakas virspusē. 

Pandēmijas laikā pamazām tukšoju savus dzijas krājumus. Šallēm man patīk izmantot arī Pāces vilnu, ar vienu būtisku piebildi, pirms adīšanas izmazgātu, rūpīgi izlasot visus zāļu krikumus, vairākas dienas žāvētu, tad mīksti satītu lielos kamolos. Jā, no tādas, iepriekš speciāli sagatavotas Pāces vilnas, ar rokām adītās divmetrīgās šalles vienmēr izdodas tik lieliskas! Pavediens ir mīksts, atvēries, nevērpjas adīšanas procesā. Un gatavu uzadītu šalli atliek vien ar gludekli notvaicēt. Krāsu ritms un svītru platums - brīva izvēle. Joprojām nēsāju savu pirmo uzadīto Pāces vilnas šalli, mazgāta gan tā tiek tikai ar rokām, nedaudz ir izstiepusies garumā. Optimālais valdziņu skaits - 90 līdz 110, adāmadatas Nr. 3,5 līdz Nr. 4. Garums 2 metri.

Maigi pelēkzilajai šallei izvēlējos tos dažus kamolus no sava plaukta, kas nejauši sakrituši blakus. Saskatīju ideālu saderību krāsās. Sandnesgarn kidmohēra (50g ficīte) un Noro dzija (nepilni 100g) - abas ir pārbaudīta vērtība. Valdziņu skaits 85, adāmadatas Nr.4. Adīju tik garu, līdz izbeidzās dzija, sanāca gandrīz divmetrīga galarezultātā.

Sarkanā - mikslis no kidmohēras, alpakas un merīnvilnas atlikumiem. Saliku kopā divus pavedienus - rozīgo merīnvilnu ar vēsi sarkano kidmohēru un sarkano alpakas pavedienu ar silti sarkano kidmohēru. Adāmadatas Nr. 7, ar visgarāko auklu. Sākums - trīs valdziņi, kuriem katrā pusē - adatas beigās un adatas sākumā pieaudzēju pa vienam valdziņam. Un tā katrā kārtā, adu tikai labiski. Veidojas platleņķa trīsstūris. Pēdējā visgarākā kārta jānorauc ļoti vaļīgi, speciāli nedaudz katru valdziņu pastiepjot. Ideāla šalles forma, uzadīju to dažās dienās.

Un pašlaik adu pēdējās kārtas kādam skapī atrastam, agrāk iesāktam un vēl nepabeigtam projektam - man būs vēl viena strīpaina kidmohēras šalle. Šalles februārī rullē! 

Veselību visiem!

Mana zeķu recepte

Regulāri saņemu jautājumus, cik valdziņus jāuzmet zeķei, kā uzadīt pieguļošas zeķes, kā sadalīt musturam valdziņus, kā izadīt to foršo papēdīša rakstu, kāda dzija ir vislabākā... Tātad, pienācis laiks par to uzrakstīt vairāk.

Zīmējumā apakšas daļā valnīšu musturs 2 kreiliski, 4 labiski, manām vismīļākajām zeķēm izkārtojas uz adatām šādi: 15 valdziņi x 4 adatas ir kopā 60 valdziņi. Ja vēlos zeķu izmēru 38-39, tad adu šo valnīšrakstu uz zeķu adatām Nr. 2, ja vēlos lielāku zeķu izmēru 40-41, tad adu uz zeķu adatām Nr.2,5. Zeķes ir ļoti pieguļošas, ideālas nēsāšanai apavos.

Vidusdaļā ir papēža raksts ar noceltajiem valdziņiem, tehniskais zīmējums papēža taisnajai daļai, kuru ada uz divām adatām. Noceltie valdziņi veido reljefu rakstu, vienlīdz labi izskatās gan ar vienkrāsainu dziju adīts, gan arī ar krāsu pārejām, pēdējā laikā citādu papēdi nemaz neadu.

Augšējā daļā simpātisks labiskais musturs ar krustojumiem: 16 valdziņi x 4 adatas, kopā 64 valdziņi, ļoti labi pieguļ kājai. Man šis variants šķiet interesantāks par vienkārši labiski adītu zeķi, esmu iemanījusies arī šādi adīt strīpainās zeķes. 

Ideāla adīšana strīpainām zeķēm, lai strīpas izkārtotos simetriski, ja ir 2 zeķu adatu komplekti. Strīpainas zeķes abas adīt vienlaicīgi ir ļoti ērti, visus mazos kamolīšus iespējams viegli pārdalīt uz pusēm, ļoti raibā krāsu mikslī pavediena maiņu var iekombinēt ne tikai vienā noteiktā vietā, bet jebkur, ievelkamo galiņu skaits parasti liels, bet cenšos optimizēt, ja vien iespējams, veidoju pārstaipus,  kombinējot krāsas. Parasti vienam zeķu pārim izmantoto kamolīšu skaits 3, 4, 5, 6, 7 vai vairāk, reti adu pa vienkāršo tikai no vienas ficītes, neko krāsās nekombinējot.

Šī gada pirmajā pusē uzadīti 14 zeķu pāri. Atbilde par dzijas izvēli - nemainīga - tā ir speciālā zeķu dzija,  sastāvs 75% vilna, 25% poliamīds, 400 līdz 420m /100g. Vidēji no 2 šādām ficītēm var uzadīt 3 zeķu pārus. Ražotāja izvēle man mainīga, neizcelšu nevienu, regulāri nopērku pa zeķu dzijas ficītei. Visas zeķes droši var mazgāt veļasmašīnā, nepūkojas, nestiepjas, neraujas, neplūk... nonēsājas gan, bet tikmēr jau nākamie zeķu pāri uzadījušies.

Vairāk par maniem aktuālajiem rokdarbiem:

https://www.instagram.com/ceitaspasaule/

Septembra zeķu projekts

Septembris, starp pienākumu gūzmu un stresa pilnām dienām, aiztraucies aizraujošajā rudens kopprojektā (kā veldzējoša atslodze manas mūzas ilgstošajai promesamībai)

#monstersockkal2019

adīt zeķes no dziju atlikumiem vai speciālajām mini ficītēm, ievietot adīšanas procesa bildītes ar atsauci uz šo projektu, finālā atrādīt arī uzadīto zeķu bildes. Man ļoti patīk dažādu procesu bildes, gan neredzētas zeķu dzijas, gan dažādas adīšanas tehnikas, sajūsmināties par straujo adīšanas tempu... tas ir aizraujoši, izklaidējoši, iedvesmojoši! 

Starts  1. septembrī! Tā bija brīvdiena, cik forši, rīta pusē sameklēju savus mazos zeķu dziju kamolīšus, ideju un jautājumu haoss pirmajam zeķu pārim - kā adīt, cik lielas, vai vienu dziju ņemt par pamatu un tai pievienot daudzos mazos kamolīšus, vai adīt tikai labiski, vai tomēr valnīšu musturā, lai labāk pieguļ kājai, kura izmēra zeķu adatas pašlaik ir brīvas, kuras krāsas toņi būs dominējošie, vai tomēr vēl kaut kur nav aizķēries kāds dzeltenais kamolītis, varbūt aizskriet līdz dziju veikalam pēc vairāk koši sarkanā toņa, varbūt iedvesmai tomēr vēlreiz aplūkot pagājušā gada zeķu projekta bildes, vai vēlreiz uzmest aci regulāri pieseivotajām iedvesmas bildītēm, kādas ir idejas procesa sākuma bildei, kādas krāsas tomēr izvēlēties, vai šodien sākt adīt, varbūt pabeigt vēl kādu iesākto zeķu pāri un tikai tad sākt jaunu, vai turpināt iedvesmas meklējumus, vai... ... ... nemanot aizskrien vairākas stundas, kuras patiesībā mierīgi varēju veltīt adīšanai. 

Vienkrāsainie zilie kamolīši ir pārpalikumi no zeķu purngalu daļai paredzētās regiapairfect un  regiakindamagic dzijas, mazītiņie dzeltenie kamolīši ir tie starpposma dzeltenie marķieru pavedieni, arī pa kādam sarkanajam kamolītim no agrāk adītajām regia dzijas zeķēm. Arī kaut kas no Opal, no ON Line, no vācu un turku zeķu dzijas ar sen izmestām etiķetēm... Lielu daļu atlikumu jau esmu izadījusi, jauni nemaz tik ātri neveidojas... kaut gan no šiem atlasītajiem un vēl pa kādai krāsai pievienojot procesā, vairāki zeķu pāri uzadīsies! Fonā joprojām nenoformētais maskas izšuvums.

Jaudīgs starts! Pludmalē pirmajā septembra dienā, +27 grādi, atvēsināmies ik pa brīdim jūrā, smiltīs karsti, toties ūdens todien vēsi spirdzinošs, tāpēc ir pietiekoši daudz laika nodoties adīšanai krastā. Abas zeķes adu vienlaicīgi, brīžiem šķiet, ka šādi adot, temps palielinās. Iespējams tikai ilūzija, bet šis košais krāsu salikums ļoti ātri adās. 15*4 valdziņi, adatas Nr. 2,5. Blakus apsēžas trīs sievietes, izrāda interesi, konsultēju papēža adīšanā, apmaiņā uzzinu dažas jaunas ēdienu receptes.

Pēdas daļai sarkanbrūnraibā ficīte iederas lieliski, 27 kārtas bez pavediena nogriešanas, tas nozīmē mazāku ievelkamo galiņu skaitu finālā... škietami mazāku, tāpat jau galiņu miljons...

Pagājusi pirmā nedēļa, projekta septītajā dienā pirmais zeķu pāris gatavs! Tik vien tāds sīkums - neievilktie pavedienu galiņi... Esmu iesākusi nākamo pāri, no katras dzijas pa 12 kārtām, šoreiz no kamolīšu kopuma atlasījušās pavasara krāsas. Fons bija pirmais, košs un pavasarīgs, iespējams zemapziņa zeķēm nodiktēja tieši šo krāsu atlasi. Ja paanalizēju krāsu izvēli pirmajam šī projekta pārim, tad atmiņā nāk bērnības dienu jaciņa, koša un strīpaina, vien dzeltenās krāsas vietā toreiz bija balta. Kā man tad gribējās to balto pārkrāsot...

Nākamās nedēļas laikā otrais zeķu pāris uzadījies. Pieklājīgs temps, pa vienam pārim uztop katrā septembra darba nedēļā! Trešā nedēļa - trešajam pārim! Trešais pāris labiskajā adījumā, pavediena maiņa katrā kārtā, visraibākie kamolīši izadās... papēdīši sarkanīgi.

Un ceturtais pāris iesākts, akurāt kā piedien gadalaikam, rudenīgos krāsu toņos un pieguļošajā musturā. Starp sarkanbrūnraibajiem ieadu dažas vienkrāsainas dzeltenās un sarkanās strīpas. Kā rudens lapas... Man iepatikās adīt abas zeķes paralēli, vienmērīgāk izadās visi pēdējie dziju galiņi, arī adīšanas temps šķiet ātrāks. Un adot otro zeķi, nekas nav jāskaita vai jāatceras, kā tad bija tai pirmajai? Šie visi zeķu pāri adīti ar zeķu adatām Nr. 2,5 valdziņu skaits 15 uz vienas adatas (60 kopā). Zemāk bildē var lieliski redzēt atšķirību - ceturtais pāris procesā, bet pārējie trīs jau pa smuko, notvaicēti un gatavi lietošanai...

Un aplūkojam, kā veicas visām projekta dalībniecēm kopā? Visas šī gada septembra gatavās zeķes vienuviet šeit:

#monstersockfinish

14.09. - 50
23.09. - 143
30.09. - 228
01.10. - 258 zeķu pāri pa visām kopā uzadīti (pagājušā gada rekords ir pārspēts!)

Šī projekta beigu termiņš pagarināts līdz 6.oktobrim. Cik pārus kopā mēs šogad uzadīsim?

Vairāk procesa bilžu iekš @ceitaspasaule

Piedzīvot iedvesmu

Piedzīvot iedvesmu... Zilas debesis, ilgas pēc gaismas un pavasara, gara pastaiga, šoreiz Vecrīga... Pacelt acis un skatīties... uz debesīm, ēku jumtiem, saskatīt gaismu un ēnas, vilkt savas domas augšā... justies pacilāti un it kā neparasti vienlaikus. Brīdis, kad apstājies un  paraugies augšup... un sajūti  iedvesmu, vienlaicīgi arī ilgas un cerību... un sakrāj sevī, lai vēlāk palaistu ārā... īpaši izceļot to, ko ikdienā neieraudzīt... var arī paspilgtināt nianses, ļauties iedvesmas vilnim, vienam, otram... nākamajam...  Reizēm ļoti vajag atslēgties no ikdienas skrējiena, nesteidzoties brīvdienā nogājām gandrīz 20 tūkstošus soļu, to gan vakarā tikai konstatēju... Reiz studiju laikā draudzene man teica: beidz skumt, ejam vērot jumtus! Šis strādā, joprojām...

Mums visapkārt ir neierobežots ideju jūklis, bet katram tomēr savas mīļākās lietas - materiāls, krāsas, forma, tehnika... arī vienas idejas realizācija var izskatīties dažādi. Man vislielāko gandarījumu sagādā sajūtu darbi, bez sarežgītām konstrukcijām, kad jau ir skaidri iegūta viena formula, kuru var ik reizi apaudzēt no jauna -  ar mirkļa ideju... sajūtas, emocijas, domas katrreiz citas... un šo radīto lietu, tik piepildītu ar neredzamo enerģiju, ir iedvesmojoši un brīnišķīgi vēlāk ikdienā nēsāt...

Stokholmas veikalā man bija iespēja dzīvajā aplūkot un pačamdīt  MAD TOSH dziju. Nopirku tikai vienu, bet viskošāko fici Rainbow 437 - SS18.  Patiesībā nav ne jausmas, ko nozīmē tie cipari pie krāsas koda, dzija ir fantastiska, interesanta struktūra pavedienam, tāds kā spīdīgs un neierasts, zeķu dzijas rupjumā, krāsojums burvīgs, tik košs un raibs... Sākumā bija doma par adīšanu slejās, arī apsvēru domu sadalīt uz pusēm un adīt vienlaicīgi ar diviem pavedieniem, tomēr uzvarēja vienkāršā adīšanas formula, pievienoju spilgtumam un gaisīgumam vienu ficīti On line Linie 98 Carlton (75% mohēra, 25% zīds) vēsi sarkānā krāsā. Nēsāšu pati, pavasarī...

Domās izmēģināju jo daudzus interesantus modeļus, pat paraudziņus saadīju... Visvienkāršāk jau būtu uzadīt zeķes... šoreiz nē, tāds dārgums jāizmēģina lielākā laukumā. Gaisīgums, vieglums, spilgtums un reizē siltums, tieši šāds kopums man ir vajadzīgs šim pavasarim. Tagad čakli jāturpina adīt, jo pavasaris jau gandrīz klāt. Šodien piesaulē to sasmaržoju... pārziemojām... 

Lai jauka šī pavasarīgā februāra nedēļa!

Izkrāsot februāri

Valentīndienas nedēļā par un ap sirsniņām, šogad tās mani vairs netracina...  Pat atcerējos par nepabeigto krustdūriena izšuvumu. Renato Parolin dizains. Aida 18, izšūts ar vienu diedziņu, vēl mazliet fonam gan jāiekrāso... bet vispār atstāšu audumu redzamu, būs interesantāk. Ieskatījos senākās bloga ziņās, šo dizainu izšuvu 2012. gadā, tas ir, pirms septiņiem gadiem...

Zeķes 5/2019

Kaut gan februāris ir ziemas mēnesis, ziemas pasaka dažos kadros piefiksēta 31. janvārī. Šogad piektais zeķu pāris tapa skaistā ziemas noskaņā, uz baltā sniega fona košās krāsas vēl spilgtākas. Pašlaik tik peļķes un ledus, bet pavasara smaržas gan vēl nav. Iesāku nākamo pāri, tādā pērnās zāles toņu miksējumā... gluži kā pelēkā šodiena. Parādīšu citreiz, uz šī košuma fona būs neizteiksmīgs.

Tātad, šim zeķu pārim tehnika sekojoša: divas krāsu bagātas atlikumu ficītes pamatam, tām pa vidu izadu pavisam mazos kamolīšus ar spilgti dzelteno un sarkano. Oranžā krāsa vēl no citas ficītes, ļoti iederējās šim pārim, efektdzijas kamolītis vien smukumam bildē. Uzmanību purngaliem, sanāca misēklis, pirmajai zeķei noraucu, virspusi turpinot adīt valnīša musturā, otrai zeķei aizmirsu par musturu, noraucu tikai labiski adot. Neārdīšu gan, drīzāk domāju par sarkanas sirsniņas uzšūšanu tam labiskajam purngalam, būs jauka nodeva Valentīndienas siržu trakumam...

Nemeklēt sarežģītu musturu, vienkārši labiski vai iemīļotajā valnīšu musturā (2 kreiliski, 4 labiski), galvenais uzsvars uz krāsām, miksēt un miksēt, pēc iespējas pavedienus pārstiepjot pa kreiso pusi, dažbrīd pat pieci kamolīši vienlaikus darbībā... un nebaidīties no galiņiem.

Iedvesmojošus krāsu salikumus var aplūkot arī adīšanas kopprojektā šeit: #blueberryfieldssocksandmittenskalseason3

Zeķes 4/2019, vairāk procesa bildītes atrodamas manā instagram kontā. Šeit samiksēti pārpalikumu kamolīši no 8 dažādām zeķu dzijas ficēm un plus dzeltenais, divu toņu - siltais un vēsais. Domāju par pagājušo vasaru, košajām puķu dobēm, adīšanas gaitā šķiroju vasarā safotografēto, iespējams, ka ietekmējos šo krāsu izvēlē. Pārpalikušo kamolīšu kastē visas spilgtās krāsas izlietotas, tur zili violeta noskaņa valda, pieļauju, ka ne uz ilgu laiku...

Jautrie pirkstgali, ilgojas pēc pavasara saules un narcisēm... dzeltenajām. Lai jauka un mīlestības pilna šī nedēļa!

Zeķu janvāris II

Ziemas aukstums klāt, laika prognozes temperatūras stabiņš šonedēļ virzienā uz leju, mīnusi pieņemas spēkā. Kājas būs siltumā... jaunās zeķēs! Un saule atgriežas - aukstas, saulainas ziemas dienas, ar spožu sniegu un zilām debesīm, gluži kā jaukās bērnības atmiņās...

Atkal mūsmājās sakrājušies zeķu dzijas atlikumu kamolīši, tagad pamanu, ka zaļās krāsas šajā kokteilī ļoti maz ...  tā noteikti nav mana mīļākā krāsa... fonā mana pirmā izšūtā saulespuķe, ak, tas bija tik sen...

Man prieks, ka ikdienas steigā pamanīju zeķu (šoreiz trešajā sezonā arī cimdu) kopadīšanas projektu

 #blueberryfieldssocksandmittenskalseason3

projekts dzijas atlikumu radošai izmantošanai, noteikums - jāizmanto vairāk kā viena dzija adīšanai, projekta laiks no 14. janvāra līdz 14. februārim, tiek solītas arī balviņas, sīkāk par projektu skatīt instagram Monique kontā @blueberryfields

Par 2019. gada krāsu pasludināta koraļļu krāsa, meklēju šo dzīvespriecīgi rozīgi oranžo krāsu vietējo dziju veikalu plauktos, pie zeķu dzijas neatradu, vistuvākais bija šis rozīgais krāsu mikslis ar tajā nedaudz saskatāmo oranžīgo koralli. Ar šo spilgtumu sapurināšu kādu tumšu un garlaicīgu dzijas ficīti no mājās esošajiem krājumiem. Strīpainas zeķes būs...

2/2019

Tā sagadījās, ka šo zeķu pāri pabeidzu adīt kā otro šogad. Papēžus vienādus neuztrāpīju, zinu, zinu... vajadzēja otrai zeķei lieko zilo krāsu izgriezt, bet es noslinkoju. Uztveršu to par efektu, īpašo šo zeķu atpazīšanas zīmi... dzīvē arī viss ne vienmēr ir ideāli! Samiksētas divas zeķu dzijas ficītes, šoreiz bez papildus sarkanās krāsas, krāsas miksētas bez noteikta soļa un neritmiski, intuitīvi adot pa vienai, divām vai trīs rindiņām no katras fices. Dzija vēl palika pāri, vēlreiz apstiprinās iepriekš zināmais, ka no divām 100 g zeķu dzijas ficītēm iespējams uzadīt trīs zeķu pārus (apmēram izmērs 39...40). 

3/2019

Trešais šī gada zeķu pāris arī gatavs. Mans iemīļotais Sockengerippe musturs. Fotogrāfijā koka klucītis ir dēla gatavots, tas ir mans zeķadatu un tamboradatu stacionārais turētājs, tādi vairāki plauktā. Un pēc mana lūguma arī zeķu šablonus viņš ir pagatavojis. Šīs zeķu dzijas krāsu salikums ir burvīgs un strīpas veidojas smuki, tādēļ adīju pa tiešo no fices, neko nemiksējot. Trešdaļa ficītes palika pāri, to izmantošu nākamajam zeķu pārim kā skeletu, kurā ieadīšu dažādus mazos krāsainos kamolīšus. Bildē pārpalikušie kamolīši no citas košās ficītes, krāsas lieliski saskaņojas ar šo. 

Esmu uz zeķu adīšanas viļņa, turpinājums sekos...

Lai silti!

Zeķu janvāris

Gada beigās saskatījos vituālajā pasaulē fotogrāfijas ar iedvesmojošiem plauktiem, skapjiem un atvilknēm, kas pārpildīti ar adītām zeķēm, dažos pat vairāki simti zeķu pāru lietošanā, zeķes pēc mazgāšanas vai tikko uzadītas jaunas... ar manu zeķu adīšanas tempu, tas būtu darbiņš gadiem desmit... ļoti iespaidīgas zeķu kolekcijas. Man pašai aktīvā lietošanā apmēram kādi 10 pāri adīto zeķu, tai skaitā istabas zeķes, guļamzeķes, atsevišķiem zābakiem piemeklētas zeķes... bērniem, šķiet, mazāk, jo vēl tāds nopietns aukstums šogad nav bijis. Adītas zeķes ikdienā nēsājam labprāt, adu no speciālās zeķu dzijas, tādēļ tās droši var mazgāt veļasmašīnā, saudzīgā režīmā, papēži ar laiku  izdilst... es nelāpu ... vienkārši uzadu jaunas. Speciālā kastē  regulāri sakrājas jauni uzadītie pāri, ik pa laikam patukšoju kasti, pa pārim vien uzdāvinu, atdodu, izņemu nēsāšanai... Pašlaik kaste gandrīz tukša, tādēļ ar prieku top jaunas zeķes. 

Šoziem retā saulainā brīvdiena, pēc tik daudzām pelēkām dienām saules pielietajā dzīvoklī tā vien gribas visiem laiskoties un neko nedarīt, silts un gaišs... un smaržo tikko cepta ābolmaize... ir īstais laiks piemeklēt un saskaņot dzijas ficītes nākamajiem zeķu pāriem. Tālāk par zeķēm pašlaik netieku, jāpārdzīvo šis tumšais laiks, tad meklēšu iedvesmu darboties ar lielāku rokdarbu projektu.

Šo smuko ficīti nopirku vasarā, no atlaižu plaukta, pat nesaprotu, kā tik pievilcīgs krāsojums tur iemaldījies bija... zeķu dziju nopērku vienmēr, vajag uzreiz vai nē, tā pa ficītei vien sakrājas daži kilogrami. Īstajā iedvesmas brīdī uzreiz ir no kā izvēlēties... viens (bildē) zeķu pāris būs pa tiešo no ficītes, lielisks musturs, šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādas citas ficītes pārpalikumu. Parasti no divām 100g ficītēm sanāk 3 zeķu pāri.

Mans bīgls ir izaudzis jeb ... labi izaudzināts, man klātesot vairs manas adītās zeķes nečiepj... bet tomēr pa kluso līdz šim divas adītās ir sagrauzis, puišu zeķes ... ar parastajām zeķēm viņam ir īpaši tuvas attiecības, un vismīļākās ir tās visnetīrākās... bīgls mājās - tas ir tracis, jautrība, vējš, sagrauztas mantas, mazas, sīkas spalviņas it visur, garas pastaigas... un tas īpašais suņa skatiens, kam pretoties ir neiespējami un vēl baltais rokturītis (aste)... Bīgls ir īpaša suņu šķirne, viņā ir kaut kas no vilka, lāča, stirnas, truša, pitona, cūkas, žurkas... dažreiz šķiet, ka pat murrā kā kaķis! Visu dara no sirds un pa īstam... it visur ir klātesošs, ziņkārīgs, nepacietīgs...  Šis džeks ir nozadzis mūsu visu sirdis! Ļoti displinē mani vienmēr novākt savu radošo haosu, kamolus plauktā vai kastēs, adāmadatas un tamboradatas savās vietās (dažas cietušās vairs nav lietojamas...), arī iesāktos projektus, žurnālus, grāmatas... visu plauktos un atpakaļ savās, no bīgla drošās, vietās. 

Viens zeķu pāris no šī dziju miksējuma agrāk bija adīts, šoreiz būs vēl viens, tikai musturs cits, fonā senāk izšūtā krustiņglezna, kurai todien putekļus slaucīju... manas acis šajā tumšajā gada laikā vairs nespēj mazus, smalkus krustiņus pašūt... ļoti gaidu pavasari un gaismu... iesāktos projektus vajadzētu pabeigt, dažas sienas dzīvoklī vēl brīvas...

... saulē sagurušais ziemeļbriedis Rūdolfs...

100% portugāļu vilna, bez citiem piejaukumiem, ļoti interesants krāsojums. Uz šo dziju no  retrosaria.rosapomar - collections - mondim virtuāli skatījos jau kādu laiku atpakaļ, līdz ieraudzīju Stokholmas dziju veikaliņā dzīvajā, nopirku toreiz vienu ficīti izmēģināšanai. Superīga dzija, mīksta vilna, skaists zeķu pāris uzadījās... ilgi domāju par musturu, vienkārši labiski adīt negribējās, bet baidījos, ka sarežģītāks musturs pazudīs krāsojumā.

Bezmaksas apraksts šeit: Sockengerippe

Toties ļoti ātri uzadīju, zibenīgi... Dzijas rupjums ierastais, bet metrāža  100g neierasta - 385m, es adīju ar zeķu adatām Nr. 2,25, no ficītes pāri palika tikai pavisam mazs kamolītis. Skats uz augšu, uz apsnigušiem Vecrīgas jumtiem - tās manas krāsu asociācijas. Šo zeķu pāri noteikti atstāšu sev.

Arī šo strīpaino zeķu pāri pabeidzu, astei pārkāpu pāri šogad, bet tomēr to  pieskaitīju pie 2018. gadā uzadītajām zeķēm. Iepatikās man šādi adītas strīpainās, ir padomā nākamais krāsu salikums.

Ar sauli domās un sirdī, lai silti!

Burvju kamola strīpas

Gadumijas zeķu pāris, uzadīts dažās dienās, tik krāsains un dzīvespriecīgs sanācis. Droši varu teikt, ka šis ir šogad pirmais uzadītais zeķu pāris. Lai šis gads viss tāds košs un spilgts!

1/2019

Mani ļoti sakārdināja smukais apaļais dzijas kamolītis no  Schoppel - Zauberball Edition 3, col. 2296_ Englisher Garten. 50g=150m (extra fine merinowool).

Jau pērkot sapratu, ka no šī kamolīša pietiks tikai vienai zeķei, ja gribu divas zeķes, tad vajag divus kamolīšus. Tik dārgu zeķu pāri gan būtu vēlāk žēl valkāt. Šis nav jau ierastais Zauberball Crazy, kas ir lielāka bumba ar smalkāku dzijas pavedienu.

Un labi vien ir, ka nenopirku divus kamolīšus. Šis ir retais gadījums, kad dzija kamolā izskatās perfekti, lieliski, izcili, bet adījumā šis lieliskums pazūd, tikai raibs vien...  Mazliet atgādināja tos drūmos laikus, kad labu dziju dabūt bija grūti, tad nu toreiz izlīdzējāmies ar Ogres gublānu, satītu no smalkiem dažu to dabūjamo krāsu pavedieniem, lai iegūtu jaunas krāsas un krāsu pārejas. Adot uzvēdīja tās domas... neiepatikās man adījums pa taisno vien uzreiz no kamola. Izglābu situāciju, atsvaidzinot šo tomēr lielisko dziju ar spilgti dzeltenas vilnas ficīti un piešāvu košumam vēl klāt atlikumus no sarkanīgās zeķu dzijas. Ideāli!

Sākums ar domām par vasaru...

Kuru zeķu pāri ātrāk pabeigt? Patīk, patīk man vienlaicīgi vairākus zeķu pārus adīt... un tajos abos mana vismīļākā krāsa - dzeltenā! 

Adu un atkal domāju, kur es šo krāsu salikumu esmu redzējusi, protams, mana Afrika Maske, kuru izšuvu 2010. gadā, joprojām nenoformēta līdz galarezultātam. Gribēju ierāmēt platā sarkanā rāmī, bet tolaik esošajā piedāvājumā tieši tāda rāmja, kādu es biju iztēlojusies, nebija... izšuvuma rullītis iegūla skapī, ilgi tur nogulējis... ak, jauns gads tikko sācies, bet tik daudz iepriekš nepadarītu darbiņu lien acīs... tādu sen nepadarītu...

Adīju ar īsajām zeķu adatām Nr.2.25, šī dzija ir nedaudz rupjāka par ierasto zeķu dziju, vajadzētu adīt ar Nr. 2,5. Es adu diezgan vaļīgi, tādēļ bija ok. Uz dzijas etiķes norādīts ieteicamais adatu rupjums 3 - 3,5. Manuprāt, džempītim tas būtu ok, bet zeķēm tomēr vajag ciešāku adījumu. Visforšākais uzraksts uz dzijas etiķetes - knitting can be addictive! Jā, ar šiem smukajiem Zauberball kamolīšiem var iekrist... pamatīgi!

Ideāls fons košajam adījumam... pirkstgalos izadīju šī skaistā kamolīša gandrīz pēdējos metrus. Izmērs ap 40.

Lai silti un koši!