Apļi kvadrātos, trubiņas un bīgls

Pēc sestdienas lieliskās (kā vienmēr) tikšanās ar krustduriens.lv meitenēm, pēc iedvesmas jūras un pļāpām par rokdarbiem, svētdiena pagāja pavisam laiskā noskaņā. Un laiks ārā arī bija tāds adīšanai gluži piemērots, apmācies, vējš un brīžiem lietus. Un ja vēl blakus mans mīļais bīgls, kuram visu dienu nāk miegs... 

Uztamborēti 30 kvadrāti, pamodelēju, vajadzēs vismaz 50 motīvus. Ir liela vēlme palikt pie slīpajiem pleciem, bet īsti labi šoreiz nesaliekas motīvi, vai nu diezgan plata stāva daļa sanāk, jāierēķina arī vēl pastiepšanās tiesa, bet beigās var pietrūkt dzija garumam. Dzijas rezerves nav, tūlīt un tagad piepirkt klāt nav iespējas. Un pat nevajag, ja parēķina izmaksas - 4 ficītes Malabrigo lace plus 1 ficīte Lang Yarns Greta, tā jau ir diezgan apaļa summa. Nespēdama nonākt pie konkrēta lēmuma pieņemšanas, iesāku adīt trubiņas piedurknēm. Lang Yarns Greta (merino lace yarn), fantastiskas krāsas samiksētas, rupjums tāds pat kā Malabrigo lace, pavediens gan mazliet citāda vērpuma, brīžiem pat diezgan nelīdzens. Adu ficītei no abiem galiem, lai precīzi to sadalītu uz divām piedurknēm. Zeķu adatas Nr. 2, uz vienas adatas 22 valdziņi. Adu un priecājos par neprognozējamām krāsu pārejām. 

Man šķiet, ka ficītēs krāsojums ir tik pat lielisks kā motīvos. Es mīlu šīs košās krāsas!

Mans bīgls jau pieaudzis, trīsgadnieks!

 
Cerot uz lielisku rezultātu, šonedēļ čakli turpināšu darboties. Laika prognozes ātru pavasara siltumu nesola, tātad, man ir vēl laiks... Lai izdevusies šī darba nedēļa!

Zeķu janvāris

Gada beigās saskatījos vituālajā pasaulē fotogrāfijas ar iedvesmojošiem plauktiem, skapjiem un atvilknēm, kas pārpildīti ar adītām zeķēm, dažos pat vairāki simti zeķu pāru lietošanā, zeķes pēc mazgāšanas vai tikko uzadītas jaunas... ar manu zeķu adīšanas tempu, tas būtu darbiņš gadiem desmit... ļoti iespaidīgas zeķu kolekcijas. Man pašai aktīvā lietošanā apmēram kādi 10 pāri adīto zeķu, tai skaitā istabas zeķes, guļamzeķes, atsevišķiem zābakiem piemeklētas zeķes... bērniem, šķiet, mazāk, jo vēl tāds nopietns aukstums šogad nav bijis. Adītas zeķes ikdienā nēsājam labprāt, adu no speciālās zeķu dzijas, tādēļ tās droši var mazgāt veļasmašīnā, saudzīgā režīmā, papēži ar laiku  izdilst... es nelāpu ... vienkārši uzadu jaunas. Speciālā kastē  regulāri sakrājas jauni uzadītie pāri, ik pa laikam patukšoju kasti, pa pārim vien uzdāvinu, atdodu, izņemu nēsāšanai... Pašlaik kaste gandrīz tukša, tādēļ ar prieku top jaunas zeķes. 

Šoziem retā saulainā brīvdiena, pēc tik daudzām pelēkām dienām saules pielietajā dzīvoklī tā vien gribas visiem laiskoties un neko nedarīt, silts un gaišs... un smaržo tikko cepta ābolmaize... ir īstais laiks piemeklēt un saskaņot dzijas ficītes nākamajiem zeķu pāriem. Tālāk par zeķēm pašlaik netieku, jāpārdzīvo šis tumšais laiks, tad meklēšu iedvesmu darboties ar lielāku rokdarbu projektu.

Šo smuko ficīti nopirku vasarā, no atlaižu plaukta, pat nesaprotu, kā tik pievilcīgs krāsojums tur iemaldījies bija... zeķu dziju nopērku vienmēr, vajag uzreiz vai nē, tā pa ficītei vien sakrājas daži kilogrami. Īstajā iedvesmas brīdī uzreiz ir no kā izvēlēties... viens (bildē) zeķu pāris būs pa tiešo no ficītes, lielisks musturs, šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādas citas ficītes pārpalikumu. Parasti no divām 100g ficītēm sanāk 3 zeķu pāri.

Mans bīgls ir izaudzis jeb ... labi izaudzināts, man klātesot vairs manas adītās zeķes nečiepj... bet tomēr pa kluso līdz šim divas adītās ir sagrauzis, puišu zeķes ... ar parastajām zeķēm viņam ir īpaši tuvas attiecības, un vismīļākās ir tās visnetīrākās... bīgls mājās - tas ir tracis, jautrība, vējš, sagrauztas mantas, mazas, sīkas spalviņas it visur, garas pastaigas... un tas īpašais suņa skatiens, kam pretoties ir neiespējami un vēl baltais rokturītis (aste)... Bīgls ir īpaša suņu šķirne, viņā ir kaut kas no vilka, lāča, stirnas, truša, pitona, cūkas, žurkas... dažreiz šķiet, ka pat murrā kā kaķis! Visu dara no sirds un pa īstam... it visur ir klātesošs, ziņkārīgs, nepacietīgs...  Šis džeks ir nozadzis mūsu visu sirdis! Ļoti displinē mani vienmēr novākt savu radošo haosu, kamolus plauktā vai kastēs, adāmadatas un tamboradatas savās vietās (dažas cietušās vairs nav lietojamas...), arī iesāktos projektus, žurnālus, grāmatas... visu plauktos un atpakaļ savās, no bīgla drošās, vietās. 

Viens zeķu pāris no šī dziju miksējuma agrāk bija adīts, šoreiz būs vēl viens, tikai musturs cits, fonā senāk izšūtā krustiņglezna, kurai todien putekļus slaucīju... manas acis šajā tumšajā gada laikā vairs nespēj mazus, smalkus krustiņus pašūt... ļoti gaidu pavasari un gaismu... iesāktos projektus vajadzētu pabeigt, dažas sienas dzīvoklī vēl brīvas...

... saulē sagurušais ziemeļbriedis Rūdolfs...

100% portugāļu vilna, bez citiem piejaukumiem, ļoti interesants krāsojums. Uz šo dziju no  retrosaria.rosapomar - collections - mondim virtuāli skatījos jau kādu laiku atpakaļ, līdz ieraudzīju Stokholmas dziju veikaliņā dzīvajā, nopirku toreiz vienu ficīti izmēģināšanai. Superīga dzija, mīksta vilna, skaists zeķu pāris uzadījās... ilgi domāju par musturu, vienkārši labiski adīt negribējās, bet baidījos, ka sarežģītāks musturs pazudīs krāsojumā.

Bezmaksas apraksts šeit: Sockengerippe

Toties ļoti ātri uzadīju, zibenīgi... Dzijas rupjums ierastais, bet metrāža  100g neierasta - 385m, es adīju ar zeķu adatām Nr. 2,25, no ficītes pāri palika tikai pavisam mazs kamolītis. Skats uz augšu, uz apsnigušiem Vecrīgas jumtiem - tās manas krāsu asociācijas. Šo zeķu pāri noteikti atstāšu sev.

Arī šo strīpaino zeķu pāri pabeidzu, astei pārkāpu pāri šogad, bet tomēr to  pieskaitīju pie 2018. gadā uzadītajām zeķēm. Iepatikās man šādi adītas strīpainās, ir padomā nākamais krāsu salikums.

Ar sauli domās un sirdī, lai silti!

Strīpains

Bīstams strīpainais vīruss! Pārskatu fotogrāfijas un zemapziņā sajūtu, ka gribu vēl ko strīpainu uzadīt... tas ir tik aizraujoši - koši strīpoties! Kastē izmazgātu Pāces vilnas kamolu vēl pietiekoši, varbūt nākamo maxi garu strīpainu džempīti uzadīt?

Šeit iedvesmai iekš instagram dažādas krāsu kombinācijas:

#возбуждающий_замотыш

Šoreiz šallei speciāli mazāk valdziņus izvēlējos - 90 valdziņi, adatas Nr. 3.5 (salīdzinājumam pirmajai dzeltenstrīpainajai 120 valdziņi un adatas Nr.4).

Džempītim, šķiet, bija 110 valdziņi stāvam, piedurknēm 75 valdziņi. Stāva daļas vienkārši taisnstūri, 3/4 garuma piedurknes sāku adīt no augšas, sākumā kā taisnstūri rievotajā adījumā uz divām adatām Nr.3.5, tad adījumu pārlocīju uz pusēm, pirms tam vienmērīgi noraucu dažus valdziņus un pārgāju uz zeķu adatām Nr. 3.0 (16 valdziņi uz vienas adatas, 2 labiski, 2 kreiliski), tālāk adīju tikai pa apli, beigās paņēmu vēl tievākas zeķu adatas - Nr. 2.25. 

Visas uzadītās daļas satamborēju no ārpuses. Kakla daļa pa vienkāršo -  atstāju bez apdares. 

Pirms adīšanas dzija ar rokām rūpīgi izmazgāta, izskalota... kā arī visi krikumi izlasīti. Tas arī ir vissarežģītākais etaps šajā strīpainajā procesā. Gatavo adījumu  vēl nemazgāju, vien notvaicēju ar gludekli un atstāju izklātu uz vairākām stundām, lai izžūst. Adījums ir mīksts un ļoti, ļoti silts. 100% vilna. Pāces vilna 6/1 jeb Dundaga wool. Rekomendēju! 

Par zeķēm...

15/16/17/2017

Šī gada pēdējais bloga ieraksts, protams, par zeķēm... lai tāda labi padarīta darba sajūta šodien, gada pēdējā dienā! 17 pārus šogad uzadīju, kā biju apņēmusies... novembris un decembris pagāja zeķu adīšanas maratonā. Viskrāsainākās šī gada zeķes top gada vistumšākajos mēnešos! 

Šiem pāriem strīpas veidoju ik pa četrām kārtām, mainīju kamolīšus, ja varēju, tad pavedienu pārstiepu pa kreiso pusi, bet vienalga galiņu rezultātā daudz. Lai mazos kamolīšus, kas bija palikuši pāri no citiem zeķu pāriem, izadītu abām zeķēm vienmērīgi, adīju tās reizē. Un man iepatikās šāda sinhrona abu zeķu adīšana, pat šķita,ka ātrāk tieku pie gatavā pāra!

Pēc 16. un 17. zeķu pāra uzadīšanas kaste ar mazajiem atlikumu kamolīšiem tikai pusē, taps noteikti vēl kāds košs pāris. 

Mans zeķu mīļotājs, patiesībā no viņa zeķes ir labi jāpaslēpj, visas... gan adītās, gan parastās, gan tīrās, gan netīrās... šī tik tāda pozēšana... dažreiz pat iemanās man no kājas novilkt...

Šīs varavīksnes krāsu zeķes adītas no Zviedrijā nopirktās vietējā ražojuma zeķu dzijas ficītes. Iegādājoties jau pamanīju, ka ficītē 150g, četrkārtīga, bet metrāža 150g=412m, tātad rupjāka dzija par ierasto zeķu dziju. Speciāli izvēlējos šo musturu, kas savelkas, izmērs šim pārim 40-42, biezākas zeķes un smagākas. Šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādu turku zeķu dzijas ficītes pārpalikumu, ta arī ir mazliet rupjāka zeķu dzija. 

Ziemassvētku dienā šogad varēja lasīt gailenes! Nejauši dažas atradu mežā, speciāli gan nemeklēju vairāk.

Mana gatavo un jauno zeķu kaste pilnāka netop, tāda pustukša drīzāk 😊 arī pašlaik man kājās adītās zeķes, strīpainas, oranži zilas... vismīļākais mans adīto zeķu modelis ir tas, kuram garš valnītis - 2 kreiliski, 4 labiski valdziņi, līdz pat papēdim un pēdas virsējā daļa arī tajā pat valnīšmusturā, pieguļošas kājai zeķes. Tikai šo modeli man diezko nepatīk adīt...

Zeķu gads 2017 noslēdzies! Nākamgad gan vairs nekādas apņemšanās adīt zeķes, pietiek... laiks brīvi ļauties iedvesmai! Laimīgu Jauno gadu! Lai viss izdodas!

Košums pār tumsu

Krāšņās rudens lapas nobirušas, tumsas pašlaik vairāk nekā gaismas... novembra mēnesi kalendārā mierīgi varētu izlaist un tad tā hops - uzreiz no krāsainā rudens baltajā ziemā iekšā! Tas tumsas un kailo koku iespaidā... vēl jau gan svētki jāpiedzīvo un  Staro Rīga krāsas jāizbauda... Mans skatiens aizvien biežāk aizķeras pie Ziemassvētku tematikas bildēm, bet visam savs laiks, jādzīvo šodienā... Vēlā rudens fons jo īpaši rosina darboties ar košām krāsām. Strīpainā Pāces vilnas šalle Nr. 2 tūlīt, tūlīt būs gatava, pēdējie adāmie centimetri izstiepušies tik gari... un ir jau vēl salīdzinoši silts laiks, tādēļ nobeigums bez steigas. Un kamolu kastē man vēl daudz... un ideju pilna galva! ... vien brīvā laika tik maz...

Esmu reanimējusi dažus Noro kamolīšus, divas senākas cepures tika izārdītas, dzija iztaisnota un sagatavota jaunai dzīvei jeb nākamajai iespējai. Bildēs noķerti novembra īsās dienas retie saulainie mirkļi, lielākoties pats adīšanas process jau norisinās vakara tumsā. Cepure pārtop cepurē... neloģiski, bet skaistums prasa upurus, vai ne? Un nākamnedēļ sola sniegu, prognozes gan pretrunīgas, pat pavīd iespējama 20 cm sniega sega... Šķiet, ka jauna cepure būs nepieciešama.

Cik jauka sajūta - drēgnā rudens vakarā izvēlēties sev košāko zeķu pāri, izņemt to no zeķu kastes un labsajūtā uzvilkt, blakus karsta dzēriena krūze, beidzot brīdis klusuma pēc ikdienas kņadas un rūpēm,  mīļākais adīklis... šis tumšais rudens laiks jāpārdzīvo...

Un ja par zeķēm... tad esmu apmulsusi, mana šī gada sākuma apņemšanās - šogad uzadīt 17 pārus zeķu, draud izgāzties, jo pašlaik gatavi vien desmit pāri, vēl dažas zeķes ir uzadītas pa vienai... bet aktuāla ir vajadzība pēc cimdiem. Šis gads joņo milzu ātrumā... kaut gan zeķes uzadīt esmu iemanījusies diezgan žigli, divās brīvdienās vienu pāri uzadīt ir pat ļoti iespējams, pašlaik esmu izvēles priekšā, čakli pildīt apņemšanos vai tomēr paslinkot un izgāzties... Zeķes adīt gan man ļoti patīk 😃 💖 Krāsās ir spēks! Lai košāka rītdiena!

Krāsu spēles

Uzadīt metru nedēļā... aizraujošu metru... ir iespējams! Vispār jau nenomērīju, šķiet, ka uzadīts ir vairāk kā metrs. Un ja būtu vairāk brīva laika adīšanai, iespējams, ka šalle būtu gatava. Steigas gan nav, nākamā nedēļa būšot salīdzinoši silta, tik lielu un biezu šalli noteikti vēl nevajadzēs. Procesa bildes ar mežu fonā, kas gan var būt šodien vēl skaistāks par saules izgaismotajām košajām rudens lapām?

Pameklēsim, kura lapa būs visskaistākā... visdzeltenākā vai vissarkanākā, vai tieši šalles krāsām vispieskaņotākā?

Šī laikam būs... visgaršīgākā... rudens lapa...

Tāds pavisam tīrs zaļais tonis nemaz šajā šallē nav. Foršās krāsu spēles: zils plus dzeltens plus gaisma plus zaļdzeltena lapa ... ir zaļš! Adu pamīšus no četriem dažādiem Pāces vilnas kamoliem, ieadot pa kādai krāsai no mazajiem kamolīšiem, kas sakrājušies no citiem projektiem. Šķiet, ka pavisam vajadzēs mazliet vairāk nekā 300 g vienkārtīgās vilnas dzijas, tas ir apmēram viena fice, tikai no vienas fices tik koši strīpains nesanāks, tātad 3 dažādu krāsu fices, bet tikai pa kamolam no katras... un no galiņiem nav jābaidās, to nemaz tik daudz nesanāk.

Rudenī adīt dabīgo vilnu ir tik patīkami, pat nosalušie roku pirksti sasildās... un pašlaik adāmais jau tik ērtā lielumā, ka apsedzoties arī kājas var sasildīt... un krāsu košums sirdi sasilda, it sevišķi drūmā un lietainā dienā... būs ļoti silta šalle. Un ir pazudis vilnas dabīgais kodīgums, vai arī tas man vairs it nemaz netraucē... kaifīgs process!

Jauku un krāsainu nākamo rudens nedēļu!