Lielais strīpainais

Šīs brīvdienas nebija saulainas, attiecīgi viena forša fotosesija izpalika, bet atskaitei tomēr dažas bildītes ar manu pašlaik aktuālo adāmo. Paralēli top arī šī gada astotais zeķu pāris, viena zeķe gatava, otra tikko iesākta, tas mazdarbiņš vakariem un dienas vidum. Mans garastāvoklis gan martā tāds interesants, dikti velk uz tamborēšanu, domās neskaitāmas reizes pārskatu iecerētos tamborprojektus, toties lieliski saprotu, ja sākšu ko jaunu, visi citi iesāktie projekti apstāsies.

Tātad, pašlaik izadītas trīs dažāda krāsojuma ficītes, pavediens nevienā ficē nebija pārrauts, bija viendabīgs, bet te var redzēt, cik tomēr krāsu solis nevienāds, kaut gan kopskats ir ļoti jauks, vēl ceturtā fice būs atšķirīga, nākamās trīs jau atkārtosies. Mēģināju iztēloties, kā izskatītos krāsojums, ja adījuma platums būtu cits, proti, stipri šaurāks, un musturs cits, piemēram, vienkārši labiski... Noteikti izskatītos pavisam savādāk. Gatavā veidā strīpojumu paredzēts likt vertikāli. Vēl gan domās neredzu gala versiju, diez kā šis brīnums izskatīsies gatavs? Vai izmērs būs īstais? Vieglprātīgi esmu metusies šajā projektā, tagad izbaudu procesu. Un galu galā, ja neizdosies iecerētais mugurā velkamais, tad man būs pieklājīga lieluma plediņš, ha, ha...

 

 

Lielākoties šo lielo strīpaino cenšos adīt dienasgaismā, tas ir patiess baudījums acīm, skatos un priecājos par košajām krāsām! Saulainās dienās it īpaši. Un ficēs dzija izskatījās gaišāka, bet varbūt tā tikai šķita. Man patīk!

 

Kāds agrs rīts, pat ļoti agrs, jo vienkārši agri tagad jau ir gaišs. Un tā jau ir rokdarba patiesā jēga, iedvesmai sekojot, gūt milzu prieku darbojoties, un ja vēl rezultāts pēc tam ikdienā uzlādē un priecē... un tad savā priekā padalīties, iedvesmu vairojot...  Es par sedziņu aizkaru, priecē tas mani ik dienas.

Lai jauka nākamā nedēļa! 

Laimīgu Jauno gadu!

Vienmēr jau ir vēlme, lai nākamais gads būtu labāks, vai vismaz ne sliktāks par aizvadīto, būtu jau jauki visus dzīves galvenos notikumus laicīgi saplānot un skaisti dzīvot pēc šī plāna, bet tā nenotiek, tādēļ manā plānotājā vairs ir vien tādas atzīmes, kā obligātās ierašanās valsts iestādēs, ārstu vizītes (par pieraksta ātru iespējamību bērniem pie ārsta speciālista vairs nebrīnos, bet vienkārši bez emocijām atzīmēju kalendārā reģistratūras nosaukto tālo datumu), daži neregulāro rēķinu maksājumu termiņi... un tas arī viss, ar skolas dzīvi saistītās lietas tagad moderni e-klasē... vai vecāku grupās sociālajos tīklos. Par iedvesmu - to arī nevar ieplānot un prieku arī nē, tie ir jāpiedzīvo! Un skaistas dzijas pirkumus arī grūti saplānot, lai kā cenšos retāk uz dzijas veikaliem doties, vienmēr sanāk neplānoti kaut ko skaistu nopirkt. Iedvesmas man šogad netrūka, īpaši čakli esmu rosījusies pavasara un vasaras periodā, bet rudens pusē korekcijas manā rokdarbu dzīvē ievieš mans mīlulītis Bīno (beaglebino), pašlaik mūsu bīglu puikam jau deviņi mēneši ar astīti un pārdzīvots pirmais gadumijas salūts aiz loga. Un tieši pēdējos mēnešus, vairāk esot tiešsaistē Instagram kontā nevis blogerī, rodas kārdinājums palikt tur un komunicēt, it kā šķiet ērtāks veids, mazāk laika prasošs, jaunumus ērtāk telefonā aplūkot... esmu pārdomās... kaut gan bloga statistika šogad krietni pieaugusi, tātad iedvesmoju... un par to prieks, un gandarījums par jaukajiem komentāriem blogā, paldies!!! Pati arī pameklēju šad tad kādu bloga vecāku ierakstu, lai apskatītos tamboradatas izmēru, vai valdziņu skaitu, vai dzijas metrāžu, vai saiti uz oriģinālo dizainu. Blogs - tāda kā lieliska piezīmju kladīte ar bildēm, rokdarbu dienasgrāmata...

Visgrandiozākais rokdarbu projekts 2016 noteikti bija tamborētais sedziņu aizkars. Gada pēdējā dienā paspēju to pielikt pie loga, citādi gan kā bija iecerēts, izpalika platās lentes, atmetu arī domu par stiprinājumu ar tamborēto joslu, arī sānu aizkaru tumši zilā krāsa izvēlēta nejauši, bet saderīga ar pašu aizkaru un istabas aksesuāriem.

 

Vislielākais gada projekts izmēra ziņā, viskrāsainākais, visinteresantākais procesā, vis...vis... esmu sajūsmā par šo tamborprojektu. Kaut gan sākums bija bēdīgs, iesāku iecerēto aizkaru tamborēt no smalkajiem īrisa diedziņiem, bet... viss iesāktais skaistums un arī visi kamolīši aizbrauca miskastes mašīnā uz izgāztuvi, skumji... noteikti palēnām sapirkšu atkal pa kamolītim vien, dažādus saskanīgus tambordiedziņus un taps reiz aizkars smalkāks... Šis ir diezgan pasmags (dēļ materiāla), bet tā kā aizņem tikai loga augšdaļu, tad smagums dikti neizstiepj tamborētos apļus. Kopējais izmērs vidēji apmēram 3.00 m * 1.00 m, motīvu skaits mazliet virs 100. Ļoti jauka un iedvesmojoša sajūta šodien, šī gada pirmajā dienā, ik pa laikam pieķeru sevi skatāmies tamborējuma virzienā un smaidām.

Vēl viens tik pat košs 2016 tamborprojekts, materiāls gan šoreiz kokvilna, pie tam tamborēju blīvi, darba izmērs nesalīdzināmi mazāks par iepriekšējo projektu. Iedvesmas impulsā no Verenas žurnāla sāku tamborēt ziedu tašu, superīgas procesa sajūtas, krāsu spēles mežā un pie jūras, vasara, saule... bet nepabeidzu, augusta pēdējā nedēļa pienāca strauji, skola, trīs skolnieki, viens no tiem pirmsklasnieks... pietrūka man brīvā laika pāris nedēļas līdz galarezultātam un tā kā vēl vasaras beigas... taša iecerēta vasarai, līdz nākamajai laika gana... tagad tumšajā laikā pacilāju, papriecājos un ielieku atpakaļ skapī. Iešujamo diedziņu jūra...

2016 lielākais adītais projekts - divpadsmit kvadrātu jaka, lieliska, silta, pamanāma, nēsāta visu silto rudens laiku, process bija aizraujošs, mazliet ilgāks, nekā sākotnēji iecerēts, jo rievotajā rakstā adījās krietni lēnāk kā parasti, bet toties adījums saturīgāks un jaka siltāka... un šis bija ērtākais no visiem procesiem, līdzi ņemts visur - somā, kvadrāts pēc kvadrāta, kamolītis pēc kamolīša... līdz brūni garlaicīgajām piedurknēm... tās gan krietni pabojāja procesa prieku, bet arī šādi mazāk patīkami fona darbiņi ir jāpaveic. Gatavās jakas bildes pie šī gada 18. septembra ieraksta

 

Un vēl viens 2016 adītais projekts - ne mazāk aizraujošs process, ļoti interesanta piegrieztne, minimālas sašujamās vīles, un vēl pa diagonāli, lieliska dzija, adīju un nezināju, kāds tad īsti sanāks galarezultāts, patiesībā pat riskēju ar neizdošanos... bet izdevās, un kā vēl izdevās! Skaists pavasara džempītis! Krāsās lieliski pieskaņojas manai garderobei.
 

Mazdarbiņi, krāsaini nelielie projekti 2016, zeķes vairāki pāri (šķiet, ka astoņi līdz gada beigām pabeigti), kidmohēras lakats saulrieta krāsās (ļoti silts, mīksts un tik patīkams ikdienas lietošanā), bieza šalle, kurai veiksmīgi izmantoju agrāk nopirktas dzijas ficītes, trīs cepures ar pompom (kāpēc trīs? jo patīk un piestāv, jo trīs pompom, jo viegli kombinēt ar apģērbu un aksesuāriem, jo pati adīju un sev, jo ātri uzadīt, jo bija dzija krājumos... ). Šogad ir pabeigta arī tamborēto kvadrātu šalle no kidmohēras, pēdējā no tamborētajām, galarezultāta fotosesijai ir nepieciešama saulaina diena... un tās nēsāšanas process arī visticamāk būs tuvāk pavasarim, pašlaik ziemā nepieciešamas šīs, siltākās lietas. Pirmais Jaunā gada brīvdienu darbiņš - parevidēt iesākto un nepabeigto procesu kastes, lai rodas iedvesma kādu procesu pabeigt vai tieši otrādi, saprast, ka vairs negribu pabeigt.

 

Rokdarbu gads 2016 - krāsains, košs! Un man būtu grūti darboties ar kaut ko vienkrāsainu, nesaku gan, ka neiespējami, bet es izvēlos krāsas! Lai krāsains un iedvesmas pilns nākamais 2017. gads! Lai viss izdodas! Laimīgu Jauno gadu! 

 

Divdesmit sestais decembris

Sākusies šī gada pēdējā nedēļa. Mazliet skumji, jo bija iecerēts vēl šogad tik daudz paspēt izdarīt, bet diemžēl dzīve ievieš savas korekcijas. Un tad visi plāni pajūk... un vēl manai labsajūtai ļoti pietrūkst saules, šis tumšais, miglainais, lietainais laiks.... nav iedvesmojošs... Brīvdienās palasīju bloga šī gada ziņas uz atpakaļ, ar nolūku pieķerties gada atskata kolāžas bildīšu gatavošanai, tas tāds apcerīgs, laikietilpīgs process, atgriezties atmiņās un to dienu notikumos visa gada garumā... vēl jāpameklē bilžu krājumos kāda nepublicēta bilde, pamazām top... Man patīk arī googles fotoattēlu funkcija - atklājiet šo dienu no jauna, piemēram, pirms trim gadiem... it kā šķirstītu fotoalbumu... Un tad atceros, ka tik sen neesmu drukājusi nevienu bildi, jāsaņemas un jāsaveido vismaz viens fotoalbums... pēdējā laikā man tik ļoti pietrūkst brīva laika tādiem darbiņiem, kas it kā nav steidzami, kurus var atlikt mazliet, un vēl mazliet, un vēl atlikt... un tie krājas. Viens no lielākajiem atliktajiem - mans nepabeigtais tamborēto sedziņu aizkars, pašlaik izvilkts no skapja, atkal un atkal priecājos par krāsām un nodarbojos pamazām ar  galiņu ievilkšanu, to ir tik daudz... ceru, ka šonedēļ, tas ir šogad, pabeigšu un pielikšu pie loga...  un man ir palīgs... kopš mūsmājās ir suns, man ir vēl mazāk laika rokdarbiem... un siltāks skapis ar segām, tamborētajām...

 

Bet manā zeķu dzijas kastē atradās vēl viena ficīte interesantās zeķu dzijas - sastāvs uz etiķetes - 93% Polyacril, 7% Polyester, 100g =  430m, un vāciski rakstīts, ka īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir alerģija no vilnas, elastīga, tādēļ īpaši labi tur formu. Vienu zeķu pāri biju uzadījusi pērn no košās ficītes, bet šī ir tāda melnbalti pelēkzilos krāsu toņos. Šoreiz paņēmu smalkākas zeķu adatas - Nr.2, adīju valnīšu rakstā (2 kreiliski, 4 labiski). Un sapratu uzreiz atšķirību no iepriekš adītā zeķu pāra, šī ir domāta kā elastīgā dzija, kurai tieši vajag izvēlēties pieguļošo valnīšu musturu un mazliet smalkākas adatas. Man milzīgs prieks, ka tomēr sadraudzējos ar šo neparasto dziju. Un daudz nedomājot, nolēmu pērn adīto zeķu pāri izārdīt un pāradīt to vēlreiz, lai piedzīvotu šīs dzijas tikko atklātās (un uz etiķetes izreklamētās) lieliskās īpašības - mīkstumu, elastību un lielisku formas noturību!

Interesants salīdzinājums abām zeķēm, kājas izmērs apmēram 39, valdziņu skaits nemainīgs 4*15, bet apakšējai košajai labiskais adījums un zeķu adatas Nr.2.5, augšējai pelēkajai zeķu adatas Nr.2.0 un valnīšu raksts. Vienu košo zeķi labiskajā adījumā jau izārdīju, var redzēt satītajā ficē, otru arī vēlāk izārdīšu. Nojaušu, ka uzadīsies arī trešais pāris, jo no katras 100 g ficītes paliek dzija pāri, tad nu sakombinēšu no abām pārpalikušajām kaut ko strīpainu. Nākamreiz nodemonstrēšu zeķes uzvilktas kājās. Diez, šī dzija ir vēl nopērkama veikalā? Tumšajam laikam koši procesi!

Lai darbīga pēdējā šī gada darba nedēļa!

Astotais maijs

Visi ceļi ved uz Bastejkalnu, manējie noteikti... un svētdienas vakarpuses saulesstaros noķert pirmo strūklakas varavīksni! Ikdienu sekot puķu dobju pasakainajām pārvērtībām, baltās tulpes ir jau nobirušas, bet toties sega no dzeltenajām un lillā, savienojumā ar zāles zaļo, ir fantastiska, kolosāla krāsu iedvesma kādam nākamajam rokdarbam.

Un iedvesma noteikti kādai košai vasaras somai, šī neviļus ieraudzītā ir tik brīnišķīga! Ļoti gribu sev arī kaut ko tik pat košu! Kur tādu var dabūt??? Vienu atbildi gan zinu, atvērt dārgumu lādi, izņemt no tās košās krāsas, mazliet pacietības un čaklas rokas, un .... būs! Tas bija sapņotājs, bet tagad runās reālists - jāpabeidz tamboraizkars, noteikti gribu pabeigt adīt pečvorka džempīti un vasaras topiņu... nē, labāk tomēr ļaujiet pasapņot... un tā vienmēr...  iedvesmas un pienākuma cīņas!

Un kamēr man tāds interesants noskaņojums, adu vienkāršo zeķi, reizēm vajag tikai mazliet padomāt ... viena zeķu pāra garumā...  un atkal ir ok - līdzsvars!

Lai jauka nākamā maija darba nedēļa!

Pavasara krāsas

Sveiciens maijā! Redz kā sanācis, manā tamborī visas pavasara krāsas sadraudzējušās... no dažādiem kamolīšiem, no tiem, kas pāri palika pēc motīvu tamborēšanas. Un tā nav šalle... nolēmu tomēr savam aizkaram augšmalas taisno gabalu notamborēt, ļoti gara josla tamborējama... kādi trīs metri ar astīti kopumā nepieciešami, pašlaik esmu kaut kur pie atzīmes divarpus metri... labi, ka musturs tāds raits un vienkāršs. Iedvesmojos no Anna Burda Special 1996. gada izdevuma, no tašiņas modeļa ļoti pavasarīgās krāsās. Atkal tie vecie labie žurnāli rullē! Bastejkalnā pēc nedēļas viss jau tik zaļš un dobes jo košas! Magnolijai pie Operas gan ne tik kupli ziedi, kā pagājušajā pavasarī. Dievinu pavasarīgi zilās debesis komplektā ar kļavziedu dzeltenzaļo! Brīnišķīgais pavasaris!

Lai saulainas brīvdienas!

Ēnot... pie jūras

Tas ir tieši tas, ko es savā iztēlē uzbūru pirms šī projekta uzsākšanas, brīnišķīgās ēnas! Tik fantastiskas, ka neviļus pat safotografējās vesela kaudze ar ēnu bildēm.... nevarēju atrauties ēnot... ornaments, aplis.... ļoti grezns ēnas zīmējums smiltīs.

 

Viss joprojām procesā, esmu savienojusi gandrīz visus lielos motīvus, mazie pietiks, lielos gan vēl pārīti vajag uztamborēt, tagad esmu pārdomās par noformējumu augšmalai, vai pietamborēt kādu joslu, lai iegūtu perfekti taisnu augšmalu, vai atstāt visu kā ir un vienmērīgi pietiprināt pie aizkaru stangas riņķiem... jāpadomā.... bet tikmēr tik daudz galiņu ielokāmi. Esmu izlēmusi šo brīnumu pie riņķiem (30 gabali uz garās stangas) piesiet ar lentēm, tādām platām, lai grezni...

 

 

Šorīt biju čakla, brīvdienu rītā agri uzmodināta, uztamborēju vienu lielo motīvu, speciāli izmantojot zilo krāsu, jo bija plānots šodien doties jūras virzienā, meteo tik brīnišķīgu laiku bija apsolījis.... pavasaris ar zilajām debesīm un svaigo zaļumu visapkārt, ļoti, ļoti skaista aprīļa pēdējā diena!

Aizkara malā šim motīvam atradīsies vieta, tieši šeit, bet pēdējie mazie motīvi gan iegūs citādu izkārtojumu... vēl jāpiemēra logam, lai būtu akurāt lielums, kaut uz aci šķiet, ka tūlīt platums būs ok. Neregulāro apakšmalu gan atstāšu tādu pat, kā pašlaik, varbūt vēl pa kādam mazmotīvam šur tur pievienošu, patīk man tāda ... neregulāra...

 

Vēl kāds kopskats, košs prieks darboties, esmu patīkamā azartā iekritusi ar šo aizkaru projektu...

 

 

Un laimīgā es telefonbildītēs, atmiņu arhīvam, ar mazliet nošņaukātu degunu, jo pavasara alerģija... un mana pagājušajā vasarā adītā šalle, ļoti piemērota šādam it kā siltam, bet vēl mānīgam pavasara vējam... un mans aizkars, protams...

 

 

Lai brīnišķīga rītdiena!