Manas labās rokas rādītājpirksts sāpēja vairākas dienas... pēc lielās ārdīšanas. Tamborētā jaka kārtējās mazgāšanas laikā bija pavisam zaudējusi formu un ļoti izstiepusies garumā, kreisās priekšpuses agrāk salāpītais, ar somu iznēsātais, caurums atkal bija kļuvis par nelielu caurumu, mazliet gan ar nobīdi citā vietā... pie tam šovasar šo jaku nebiju uzvilkusi vēl ne reizi... sapratu, pienācis laiks tai pārtapt... Iedvesma ārdīšanai gan nenāca ilgi. Jaka mīļa un ļoti daudz nēsāta, uztamborēta pirms... vairāk kā sešiem gadiem! Šeit:
Intuīcija pareizi norādīja, būs grūti... Apdares aptamborējumu praktiski pat netinu kamolā, pavediens trūka un trūka ik pa dažiem centimetriem, dzija nesājot ļoti savēlusies piedurkņu galos, visai jakas apakšmalai, arī kakla rajonā... bet tālāk lielās detaļas bija ok, izņemot priekšpuses kreisā sāna detaļu, tur arī krietna kaudzīte saraustīta pavediena, to nebija vērts pat kamolā tīt.
Neredzamais aizkadra darbiņš (izārdīšana, pavediena iztaisnošana, kamolos satīšana) lai izpaliek, dzija tiek sagatavota pārtapšanai! Paspēlēšos ar Noro, krāsu kombinācija daļēji sakrīt ar maniem uztamborētajiem kvadrātiņiem. Jaunajam projektam noteikti miksēšu ar Pāces vilnu, pārbaudīta saderība!
Kādēļ ārdīt? Vienkāršāk būtu nopirkt jaunu dziju un adīt. Protams, ka tā būtu vienkāršāk, ja vien šī nebūtu ... lieliskā Noro dzija (Flower Bed 35% silk, 35% kid mohair, 30% wool).... tik kārdinoša, dārga un grūti sadabūjama... kvadrātiņi savukārt tamborēti no smalkāka Noro pavediena - Cashmere Flavor (60% rayon, 35% nylon, 5% cashmere).
Ja par kvadrātiņiem, tad šis tamborprojekts ir īsts vasaras piedzīvojums. Ceļojošie kvadrātiņi... pirmie uztamborēti Zviedrijā, turpinājums top mājās, projektam nepieciešams uztamborēt diezgan daudz kvadrātiņu, tādēļ tie ik brīvbrīdi ir manā somā. Viegli, aizņem maz vietas, ar tiem ir tik iedvesmojoši paspēlēties, tik burvīgas vasaras krāsas. Pateicoties valdības lēmumam, brīvdienās čakli izmantojām 3+ karti un izdevību dažas dienas braukt pa Latviju starppilsētu autobusos bezmaksas, kvadrātiņi kopā ar mani pabija Ventspilī, Cēsīs un Liepājā. Šoreiz tamborēju zaļi zili dzeltenos... kādas krāsas pavediens no fices, tādi mani kvadrātiņi. Un no sirds baudījām šo neplānoto atpūtu!
Ventspils šovasar pārsteidza ar rozēm, dažādās pilsētas vietās pasakaina rožu smarža, un dažādās krāsas... ne tikai ierasti sarkanā, laiks saulains un vienā dienā var paspēt tik daudz - gan viduslaiku pili un dārzu izstaigāt, ar bultām lielākoties mērķī netrāpīt, baudīt nesteidzīgu pastaigu pa Ostas ielas promenādi, mols šovasar slēgts rekonstrukcijai, pilsēta bez burzmas, bez tūristu pūļiem, brīžiem šķita pat tukša, bet ļoti sakopta un ziedoša, pludmalē gan tusiņš un visgaršīgais gelato saldējums!
Cēsis - viss kompakts un attālumi pilsētā nelieli, Cēsu pils kompleksā ik stūrītis gleznains un atklātnes vērts, uzkāpt viduslaiku pils tornī ar lukturi rokā, vēlāk vērot gleznaino pilsētas panorāmu no Jaunās pils torņa, muzejs, pils parks un dārzs... sagadījās redzēt Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekciju izstādē "Skatuve un tērps" (vēl apskatāma līdz 30. septembrim). Man rokdarbniecei it īpaši interesanti, izstāde ar savu auru un noskaņu, daži tērpi uz operas un baleta skatuves pabijuši pirms vairāk kā simts gadiem, smalkas detaļas, interesanti audumi, aplikācijas, izšuvumi, pērlītes, aksesuāri... dažas telefonbildītes no šīs izstādes manā instagram kontā, lielākoties izstādi baudīju ar acīm un fotografēju savā atmiņā 😉
Liepāja - saulaina un gandrīz bez vēja, neticami... pirmā apskates vieta Lielais dzintars, tik grūti padodas fotografēšanai no ārpuses, tik dīvaina sajūta iekšpusē, vēlāk izlasu mājaslapā, ka "... ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika". Ja būs nākotnē izdevība doties uz kādu no kocertiem, noteikti izmantošu, pat attālums līdz Liepājai vairs nebūs šķērslis.
Pludmalē ūdens jūrā ledusauksts, šoreiz peldēties nav iespējams, bet krastā savukārt karsts, pastaiga gar jūru peldkostīmā un ik pa brīdim pabradājot, šlakstoties todien ir pavisam ok, dažu stundu laikā piedzīvojām biezu miglu, tik biezu, ka cilvēku pārpildītā pludmalē bija sajūta, ka esam gluši vieni... pēc laika atkal saule un zilas debesis, fantastiskā jūra... un pastaigu pa Liepāju noslēdzām Rožu laukumā... pēc Ventspils apmeklējuma Liepājas rozes šķiet vien kā mazas princeses, tas jau pašsaprotami, jo Ventspils bērnu pilsētiņas pasaules globusā Latvijas galvaspilsēta šķiet Ventspils...
Trīs dienās trīs izcili galamērķi - mūsu skaistā Latvija!
