trešdiena, 2018. gada 11. jūlijs

Vasaras krāsas - jūlijs


Manas labās rokas rādītājpirksts sāpēja vairākas dienas... pēc lielās ārdīšanas. Tamborētā jaka kārtējās mazgāšanas laikā bija pavisam zaudējusi formu un ļoti izstiepusies garumā, kreisās priekšpuses agrāk salāpītais, ar somu iznēsātais, caurums atkal bija kļuvis par nelielu caurumu, mazliet gan ar nobīdi citā vietā... pie tam šovasar  šo jaku nebiju uzvilkusi vēl ne reizi... sapratu, pienācis laiks tai pārtapt... Iedvesma ārdīšanai gan nenāca ilgi. Jaka mīļa un ļoti daudz nēsāta, uztamborēta pirms... vairāk kā sešiem gadiem! Šeit:


Intuīcija pareizi norādīja, būs grūti... Apdares aptamborējumu praktiski pat netinu kamolā, pavediens trūka un trūka ik pa dažiem centimetriem, dzija nesājot ļoti savēlusies piedurkņu galos, visai jakas apakšmalai, arī kakla rajonā... bet tālāk lielās detaļas bija ok, izņemot priekšpuses kreisā sāna detaļu, tur arī krietna kaudzīte saraustīta pavediena, to nebija vērts pat kamolā tīt.


Neredzamais aizkadra darbiņš (izārdīšana, pavediena iztaisnošana, kamolos satīšana) lai izpaliek, dzija tiek sagatavota pārtapšanai! Paspēlēšos ar Noro, krāsu kombinācija daļēji sakrīt ar maniem uztamborētajiem kvadrātiņiem. Jaunajam projektam noteikti miksēšu ar Pāces vilnu, pārbaudīta saderība!
Kādēļ ārdīt? Vienkāršāk būtu nopirkt jaunu dziju un adīt. Protams, ka tā būtu vienkāršāk, ja vien šī nebūtu ...  lieliskā Noro dzija (Flower Bed 35% silk, 35% kid mohair, 30% wool).... tik kārdinoša, dārga un grūti sadabūjama... kvadrātiņi savukārt tamborēti no smalkāka Noro pavediena - Cashmere Flavor (60% rayon, 35% nylon, 5% cashmere).


Ja par kvadrātiņiem, tad šis tamborprojekts ir īsts vasaras piedzīvojums. Ceļojošie kvadrātiņi... pirmie uztamborēti Zviedrijā, turpinājums top mājās, projektam nepieciešams uztamborēt diezgan daudz kvadrātiņu, tādēļ tie ik brīvbrīdi ir manā somā. Viegli, aizņem maz vietas, ar tiem ir tik iedvesmojoši paspēlēties, tik burvīgas vasaras krāsas. Pateicoties valdības lēmumam, brīvdienās čakli izmantojām 3+ karti un izdevību dažas dienas braukt pa Latviju starppilsētu autobusos bezmaksas, kvadrātiņi kopā ar mani pabija Ventspilī, Cēsīs un Liepājā. Šoreiz tamborēju zaļi zili dzeltenos... kādas krāsas pavediens no fices, tādi mani kvadrātiņi. Un no sirds baudījām šo neplānoto atpūtu!

Ventspils šovasar pārsteidza ar rozēm, dažādās pilsētas vietās pasakaina rožu smarža, un dažādās krāsas... ne tikai ierasti sarkanā, laiks saulains un vienā dienā var paspēt tik daudz - gan viduslaiku pili un dārzu izstaigāt, ar bultām lielākoties mērķī netrāpīt, baudīt nesteidzīgu pastaigu pa Ostas ielas promenādi, mols šovasar slēgts rekonstrukcijai, pilsēta bez burzmas, bez tūristu pūļiem, brīžiem šķita pat tukša, bet ļoti sakopta un ziedoša, pludmalē gan tusiņš un visgaršīgais gelato saldējums!








Cēsis - viss kompakts un attālumi pilsētā nelieli, Cēsu pils kompleksā ik stūrītis gleznains un atklātnes vērts, uzkāpt viduslaiku pils tornī ar lukturi rokā,  vēlāk vērot gleznaino pilsētas panorāmu no Jaunās pils torņa, muzejs, pils parks un dārzs... sagadījās redzēt Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekciju izstādē "Skatuve un tērps" (vēl apskatāma līdz 30. septembrim). Man rokdarbniecei it īpaši interesanti, izstāde ar savu auru un noskaņu, daži tērpi uz operas un baleta skatuves pabijuši pirms vairāk kā simts gadiem, smalkas detaļas, interesanti audumi, aplikācijas, izšuvumi, pērlītes, aksesuāri... dažas telefonbildītes no šīs izstādes manā instagram kontā, lielākoties izstādi baudīju ar acīm un fotografēju savā atmiņā 😉






Liepāja - saulaina un gandrīz bez vēja, neticami... pirmā apskates vieta Lielais dzintars, tik grūti padodas fotografēšanai no ārpuses, tik dīvaina sajūta iekšpusē, vēlāk izlasu mājaslapā, ka "... ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika". Ja būs nākotnē  izdevība doties uz kādu no kocertiem, noteikti izmantošu, pat attālums līdz Liepājai vairs nebūs šķērslis. 
Pludmalē ūdens jūrā ledusauksts, šoreiz peldēties nav iespējams, bet krastā savukārt karsts, pastaiga gar jūru peldkostīmā un ik pa brīdim pabradājot, šlakstoties todien ir pavisam ok, dažu stundu laikā piedzīvojām biezu miglu, tik biezu, ka cilvēku pārpildītā pludmalē bija sajūta, ka esam gluši vieni... pēc laika atkal saule un zilas debesis, fantastiskā jūra... un pastaigu pa Liepāju noslēdzām Rožu laukumā... pēc Ventspils apmeklējuma Liepājas rozes šķiet vien kā mazas princeses, tas jau pašsaprotami, jo Ventspils bērnu pilsētiņas pasaules globusā Latvijas galvaspilsēta šķiet Ventspils... 







Trīs dienās trīs izcili galamērķi - mūsu skaistā Latvija!

ceturtdiena, 2018. gada 21. jūnijs

Vasaras tamborējumi

Kopš mana pēdējā bloga ieraksta jau vairāk kā mēnesis riņķī, toties mans instagram konts
@ceitaspasaule gan regulāri papildinās ar jaunām ziņām un bildēm, laipni lūgti! 

Vasaras atvaļinājuma iespaidi, Stokholmas šarms, jaukie dziju veikaliņi, mans jaunais tamboris un arī tikko pabeigtais agrāk tamborētais trijstūru topiņš, kas iekļuvis vairākās bildēs un man pat mugurā (labi ienēsāts atvaļinājumā😎)... ir tik ērti, ātri un vienkārši komunicēt instagram... bet zinu, ka manu blogu lasa, tas arī vienlaikus man ir kā rokdarbu dienasgrāmata, skiču bloks, piezīmju grāmatiņa... ļoti ērti sameklēt vecākus ierakstus, kuros gan norādes uz musturu vai pa kādai shēmai, adatu rupjumi, dzijas parametri... utt. pati ne reizi vien meklēju info kādam iestrēgušam projektam... es noteikti turpinu blogot. 







Mani pirkumi no @makeri14  un  @klaratyggarn (abi veikaliņi Stokholmas centrā) un @knockssigtuna (Sigtunā)... biju ļoti prātīga pircēja 😀 😉 😜 no gaišās silkmohair plānoju sev džempīti uzadīt, sarkanai silkmohair savukārt ir tik perfekts sarkanā tonis, kuru samiksēt ar agrāk Tallinā nopirktu sarkanu Noro kamolīti... zeķu dzija bez komentāriem, šī ir vienkārši lieliska!!! Un zeķu dzijas nekad nav par daudz... un no tās var ne tikai zeķes adīt!


Zilā tamborētā topiņa senākie bloga ieraksti šeit (arī motīva shēma):




Un man pašai pārsteigums, tos 54 trīsstūru motīvus es uztamborēju pirms diviem gadiem! Šīs vasaras karstums lika izvilkt nepabeigto tambori no projektu kastes. Kas lēnu nāk, labi nāk... lielisks galarezultāts man tomēr izdevies. Iedvesma ir ļoti neprognozējama parādība... tādēļ šoreiz biju iemetusi līdzi somā dažus smalkus un vieglus kamolīšus, pāris smalkākas tamboradatas, vienu komplektu zeķu adatas (gadījumam, ja iedvesma tomēr neatnāk, bet darbotiesprieks ir) laicīgi galerijā atlasījusi dažas iedvesmas bildītes... un aidā atpūsties! Noro kamols (fice, bobins) kā pārsteigums, pirmie kvadrātiņi top ar trīcošām rokām, smalks pavediens un neziņa, kādi tie sanāks, kādas krāsas paslēpušās... un vienlaikus milzīgs azarts, ātrāk, ātrāk uzburt tamborējuma kopainu!







Noro Cashmere Flavor c.163 (gaišo krāsu kombinācija) un c.156 (tumšākais violetrozā kamols).  Tamboradata Nr. 2,25. Pavisam vasarīgs krāsu savienojums ir c.163, īsta Latvijas pļavas ziedu buķete, bet man ir nedaudz par maz dzijas, lai sanāktu kas vesels, tādēļ tamborēju motīvus arī no otra tumšāko krāsu kamola. Pašlaik manā iztēlē vairākas vīzijas galarezultātam... turpinu tamborēt un spēlēties ar uztamborētajiem kvadrātiņiem, lai  izvēlētos to īsto... nedēļas laikā uztamborējušies vairāk kā 25 kvadrātiņi, bet vajag vēl divtik vismaz...







Nenopļautā pļaviņā pie meža vēlējos lauku puķu pušķi salasīt, bet nekāds pušķis man nesanāca, vien pāris apvītuši kāti... kāds sausums! Šogad pēc Jāņu zālēm laikam būs jādodas tirgus virzienā... 

Priecīgus Līgo svētkus!

trešdiena, 2018. gada 16. maijs

Ziedošais maijs un zoo

Pavasaris man šogad ļoti rosīgs izdevies, dienas skrien burtiski kā ritenī, gluži kā negaidītais, bet tik foršais, karstais laiks, kas steidzīgi liek noziedēt visam ilgi gaidītajam pavasara krāšņumam. Atceros, kā citgad maijpuķītes vēl pirms pēdējās skolas dienas lasījām, bet šogad mēs jau maijā vidū esam atklājuši peldsezonu. Es peldējos mūsu jūrā 13. maijā! Pārspēts mans personīgais rekords! Un, protams, ka tamborēju kvadrātiņus, peldkostīmā... Brīvdienās izdevās uztamborēt vien kādus sešus motīvus, ļoti aktīvas bija brīvdienas - viedierīce piefiksējusi vairāk kā 15 km noietus katru dienu. Mēs pabijām gan zoodārzā, gan Vecrīgā, kanālmalā, pat hokeja fanu teltī un peldējāmies jūrā!



Šogad kā vēl nekad Zoodārzs šķita sarāvies, kā gribētos aizspurgt atpakaļ bērnībā, kad tas manās atmiņās milzīgs jo milzīgs... Neredzēju pāvus, surikātus un lemūrus, bet ceru, ka mums vienkārši nepaveicās tos ieraudzīt. Nīlzirgi arī vēl bija iekštelpās. Tīģeris tālu kalna galā, žirafes gan redzējām visas četras, ķenguri laiski sauļojās... Albumā senākās fotogrāfijās oranži flamingo bari, bet šogad redzēju vien dažus putnus. Diena solījās būt karsta, mēs devāmies uz zoo ļoti laicīgi rīta pusē, tādēļ šogad iztikām bez lielās burzmas, kas sākās ar biļešu rindām, mums ārā ejot. Starp citu, ieejas maksa kļuvusi dārgāka, bet ar rīdzinieka karti un bērniem ar e talonu ir atlaides.














Jauki, ka blogs gluži kā virtuālā dienasgrāmata (reizēm ar atkāpēm no rokdarbu tēmas), uz zoo dodamies katru gadu, jau kopš bērnības, bet spilgti atmiņā palicis zoodārza apmeklējums 2012.gadā un pāvu iespaidīgais krāšņums bildēs, šeit:

2012 ZOO PĀVI


Kvadrātiņu sega top lielāka, pašlaik jau esmu gandrīz visus zemāk bildēs redzamos kvadrātiņus satamborējusi vienā veselumā. Galarezultātā iecerēta lielā sega (apmēram 160*200 cm), tādēļ turpinu vēl un vēl tamborēt motīvus. Satamborēti 13*13 kvadrātiņi vienā lielā kvadrātā, platums ir sasniegts, vēl garumam dažas kvadrātiņu rindas ir nepieciešamas. Šis musturs, apvienojumā ar zeķu dziju un diezgan rupju tamboradatu (Nr.3.25), ir ideāls lielajam izmēram, jo tamborējums izdodas mīksts, elastīgs un vienlaikus pietiekoši blīvs (būs silts), rezultātā sega nebūs smaga. Šāda lieluma tambordeķis no akrila, vēl blīvākā musturā un ar smalkāku tamboradatu tamborēts, svērtu apmēram uz pusi vairāk, kas savukārt nav diezko ērti ikdienas lietošanā, it sevišķi mazgāšanas reizēs. Speciālā zeķu dzija ļoti labi mazgājas veļasmašīnā, saudzīgajā režīmā (pārbaudīts neskaitāmas reizes ar maniem adītajiem zeķu pāriem), tādēļ problēmu segas lietošanā un kopšanā nebūs.



Bloga arhīvam lai piepulcējas arī dažas bildes no šī gada kanālmalas un Brīvības pieminekļa krāšņajām puķu dobēm, patiesībā viena maza, maza daļiņa no tām, ļoti skaisti ir pie mums Rīgā ziedošajā pavasarī! Šī pavasara pilsētas skaistākās tulpju dobes! Es galvaspilsētas centrā strādāju vairāk kā 20 gadus, dzīvojusi gan esmu dažādās pilsētas daļās, bet regulāri mēroju ceļu gar un ap kanālmalu. Manī mītošā lauku meitene atpūtai pilsētā sameklē meža un pļavas tuvumu, bet pilsētniece savukārt nekādi nevar iztikt bez centra burziņa, harmoniju Rīgā laika gaitā radušas jau abas 😂... 

12.05.2018.







Atradu googlē arī dažas fotogrāfijas no augšas:


Lai mums viss izdodas!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...