otrdiena, 2018. gada 18. septembris

Septembra zeķes

Mans pirmais zeķu pāris instagram kopprojekta #monstersockkal2018/ ietvaros gatavs! Esmu sajūsmā, ļoti patīk šī kopprojekta raibais zeķu košums, katru dienu azartiski apskatos jaunus zeķu procesus vai galarezultātu bildes. Jautri, interesanti, iedvesmojoši! Un adīt ļoti interesanti, faktiski jau nav paredzams galarezultāts, jo kamolīšos dzija izskatās savādāk, izadītas krāsas savstarpēji spēlējas, intuitīvi pirksti tver nākamo un nākamo krāsu, pavedienu gali krājas. Un tur arī tā košuma noslēpums, prast laicīgi nogriezt pavedienu, neaizadīties no viena kamolīša par ilgu... Šoreiz mainīju kamolīšus ik pa četrām kārtām, uzadīju abas zeķes līdz papēžu daļai, tad turpināju pēdu daļas. Koši zilos purngalus pievienoju no vienas veselās fices. 60 valdziņi, zeķu adatas Nr. 2, izmērs 39.    








6/2018 (sestais uzadītais zeķu pāris šogad)


Ieraudzīt zeķu košās krāsas tepat apkārt, rudens puķu dobēs ir daudz sarkano un dzelteno toņu, atrast arī mežā košumu, skatīties un ieraudzīt to ikdienā, dažreiz man sanāk arī nofotografēt. Un tad ir prieks padalīties! 


Šīs abas neviļus plauktā blakus sagadījušās ficītes savienošu nākamajā zeķu pārī. Atkal būs koši! Vispār laba ideja iešāvās galvā, zeķu adīšanas sezonā visus zeķu dzijas krājumus pārvietot no kastes uz redzamāko plauktu, tad ficītes visu laiku būs acu priekšā un kombinācijas pašas saveidosies. Tas varētu būt vēl aktuālāk rudens tumšajā laikā. Bet vēl jau viss lapu košums priekšā! Varbūt kādu jaunu šallīti noadīt? Dzīve starp kamoliem ir krāsaināka!!!

ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris

Zoo septembrī

Atkāpei no rokdarbu tēmas, par to, kā saulainā septembra brīvdienā sagribējās mums atkal uz zoo. Pačukstēšu, ka somā bija līdzi adāmais mazdarbiņš - zeķes, bet todien gan nesanāca paadīt. Pārmaiņas pēc mūsu pavasara zoo apmeklējuma ļoti jūtamas, bet varbūt man attiecīgais pozitīvais garastāvoklis todien... liela rosība bija celtniecības objektā topošajā Savannā, aiz Žirafu mājas, traktori, troksnis, cilvēki, bet tas nudien it kā netraucēja nevienam, drīzāk raisīja interesi, kad tad būs jaunā ekspozīcija apskatāma? Pamanīju daudzviet jaunas sētas, nožogojumus, arī jaunā kafejnīca darbojās (netālu no rotaļu laukuma). Apmeklētāju ļoti daudz, tostarp arī tūristu. Pavadījām zoodārzā piecas stundas, mums nekur nebija jāsteidzas, pulksteni nevaktējām un pat nemanījām, ka laiks todien tik ātri skrien. Kopumā ļoti pozitīva sajūta, tāda sakoptības sajūta, arī pašlaik pēcgaršā, vēlreiz bildes aplūkojot un atsaucot atmiņā apmeklējuma spilgtākos momentus. Saviem džekiem (13 gadi un 8 gadi) jautāju, kas šoreiz vislabāk patika? Atbildes  - dzeltenais pitons, kurš aizmidzis žagojās, krokodilu kautiņš, kamieļu aktiermāksla, ziemeļbriežu barošana, Tropu māja (īpaši kukaiņi), bruņurupuči... 


Plaukstas lieluma dzīvnieciņi - pundurkalitriksi, iepriekš nebiju redzējusi šādā atpūtas bariņā kopā. Ja ieskatās, tad bildē redzams arī bēbītis.



Kamieļi iepriekš atmiņā bija palikuši kā neaktīvi, kaut kur aploka tālākajā daļā guļoši, pat noplukuši, bet šajā reizē mēs ietrāpījām uz tādu kā kamieļu modes skati, izcili perfekti modeļi, ar ļoti skaistu kažoku, lēnām un graciozi defilēja, komunicējot ar publiku, un vēl tās grimases, izteiksmīgie skatieni... 








Šie bija tie divi nemiera gari, kuri saplūcās, bildē kautiņa sākums... 



Tropu mājas gaitenī apskatāma bērnu zīmējumu izstāde - Gliemeži. Man ļoti patika šie divi zīmējumi, daudz laika ieguldīts smalkajās detaļās un noskaņa tajos īpaša... Malači autori!










Klusumu, lūdzu netraucēt, Karalis guļ! Todien labi noslēpies no apmeklētāju acīm... dzīvniekus ir ļoti sarežģīti fotografēt, atlasīju vien dažas bildes no uzņemtajām. Noteikti ieplānojiet vēl šoruden zoo apmeklējumu klātienē! Būs interesanti!

Iedvesmai un informācijai  Rīgas Zoodārza mājas lapa

otrdiena, 2018. gada 4. septembris

Košums

Košs septembra sākums, ar neticami siltu laiku un zilām debesīm...  fonam. Īstais laiks arī šeit blogā atrādīt manu šīs vasaras gatavo tamborprojektu. Pirmos kvadrātiņus sāku tamborēt jūnijā, un tad visu karsto, foršo vasaru, lēnām un lēnām uz priekšu. Smalks tamborprojekts, lieliska dzija un brīnišķīgs galarezultāts. Jā, jā ... atskatās un saņemu komplimentus... un man ir milzīgs gandarījums un reizē prieks par paveikto. Pa lielam jau tikai džempītis, kārtējais apģērba gabals... toties cik daudz no sirds tajā ielikts, cik daudz pozitīvu emociju gūts tamborēšanas procesā! Un pieredze, to iespējams iegūt tikai radot un radot.  Šoreiz daudz nerēķināju, sarežģītas shēmas nezīmēju, paraudziņus netamborēju un neadīju... esmu jau pieradinājusi šo dziju, ļāvos iedvesmai procesa gaitā, mazliet pamodelēju plecu daļu, uzdrīkstoties riskēt ar tik slīpiem pleciem un šaurām pieguļošām piedurknēm manā vecumā (te smaidoša sejiņa). Izpārdošanas atlaižu bumā pat speciāli pielaikoju veikalā lētas trikotāžas džempīti ar šādu ļoti slīpu plecu daļu, atzinu par labu tādu modeli esam, finālā to pat nopirku. Man ir ļoti sarežģītas attiecības ar sintētiska materiāla rūpniecisko trikotāžu, pie vainas gan alerģiskas izpausmes, gan uzkrātā pieredze rokdarbu jomā, es noteikti neesmu kurpnieks bez kurpēm (atkal smaidošā sejiņa), man ļoti patīk ikdienā valkāt savus darinājumus. Tāpat man prieks, ka šis košais tamboris lieliski iekļaujas manā esošajā garderobē, varu vilkt ar zilajiem svārkiem, ar košākām vai tumšākām vienkrāsainām biksēm, pat dzeltenā, nedaudz apnēsātā, soma ir ļoti ok šajā komplektā. 




Tehniskos parametrus neatkārtošu, tie atrodami iepriekšējos mana bloga vasaras ierakstos (viegli būs sameklēt, ja ir interese, esmu slinka palikusi, maz šogad rakstu), gatava apraksta nav un arī nebūs, visvairāk man patīk radīt un nēsāt! Un pašlaik domās man jau cits projekts, radošais un vienlaicīgi atslābinošais zeķu adīšanas projekts šoreiz iekš instagram

 #monstersockkal2018

ar attieksmi kā pret aizraujošu spēli, no sirds iztrakoties ar zeķu dzijas galiņiem mazā projektā - zeķes! Iedvesmoties un pajūsmot par dažādām zeķu dzijām pasaulē, priecāties par citiem košiem zeķu pāriem, atklāt jaunus rokdarbnieču profilus. Pašlaik esmu atlasījusi savam projektam šādus mazos kamoliņus, košāku fonu par reiz izšūtajiem kaķiem tiem nevarēju iedomāties! 


Rezultāta bildes vēl nav, esmu iesākusi adīt pirmo raibo zeķi, bet izmantoju izdevību un vēlreiz, šoreiz skaisti, atrādu pagājušā rudenī adīto košo atlikumu kamolīšu zeķu pāri, bija šeit kaut kur arī foto elektriskajā apgaimojumā gada tumšakajā laikā, bet īstais krāsu salikums iedvesmai šeit:


Vienīgais mīnus šādam raibam adījumam ir daudzie dzijas galiņi, kas vēlāk jāieloca, bet lieliskais galarezultāts ir tā vērts. Laiks zeķēm! Lai košs rudens sākums!

pirmdiena, 2018. gada 20. augusts

Rīgas tekstilmozaīka 2018 Ziemeļblāzmā

Sestdiena 18.08.2018, skaista un saulaina svētku diena bez pilsētas centra nogurdinošās burzmas, šogad pabiju Rīgas svētkos Ziemeļblāzmā un festivāla "Rīgas tekstilmozaīka 2018" atklāšanā 

Dažas bildes no izstādēm - Veltījums, Klasiskais kvilts mūsdienīgā interpretācijā (Vācija), Sabalsošanās (Krievija), Apģērbs un Aksesuāri



Šoreiz arī ļoti personisks pārdzīvojums, ieraudzīt dzimtās puses vietas tekstildarbā - te arī mana skola! Tas ir kā pavērt aizkaru un ielūkoties bērnības atmiņās, atkal atcerēties skolas draudzenes, klasesbiedrus, arī skolotājus... un bezrūpīgos skolas gadu piedzīvojumus. Toreiz, pirms gadiem  apmēram trīsdesmit?... šķiet, tā biju cita es...  Šis darbs mani emocionāli uzspridzināja, īpašs paldies autorei! Es atdodu visas savas kā skatītājas simpātijas! 







Īpaši apbūra Permas (Krievija) meistares Margaritas Vorobejas stāstītais par darbu izgatavošanas gaitu un tehnoloģijām. Klausījos un iedvesmojos... tagad galva pilna idejām un rokas grib darboties... nē, nē, tekstilmozaīka tā nebūs, tas nav mans lauciņš. Rokdarbu valoda ir starptautiska, tai nevajag tulkojumu. Es pētu detaļas, baudu krāsas, iespaidojos no izmēra, domās piemēru savas prasmes, gūstu pieredzi, tuvplānus redzes atmiņā glabāju, laiks apstājas... būt klāt, šie darbi jāredz klātienē! Vai spējat iedomāties, cik stundas, dienas, nedēļas vai mēnešus top viens darbs? 

Atradu tīmeklī jaunākā darba tapšanas fotogrāfijas -  dačņica  






Visiem autoriem milzīgs paldies par iedvesmu! Izstāde apskatāma līdz 09.09.2018, ieeja bez maksas. No sirds iesaku! 💖💖💖

piektdiena, 2018. gada 17. augusts

Augusta kvadrātiņi

Augusts - kvadrātiņu mēnesis! Atkal 15. augustā visi interesenti tika aicināti uztamborēt, nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborētus kvadrātiņus. Starptautiskā tamborēto kvadrātiņu diena jeb #grannysquareday2018 aizvadīta - gan tamborējot kvadrātiņus, gan spēlējoties ar uztamborētajiem (saviem), gan virtuālās kvadrātiņu segas (atlasot un izmantojot publicēto kvadrātiņu bildes) veidojot! Virtuālā ballīte notiek iekš instagram, iespēja gūt milzumdaudz īstu un nevirtuālu pozitīvu emociju, jaudīgs enerģijas un iedvesmas lādiņš rudens cēlienam. Un visa šī jautrība šogad iekrīt mana atvaļinājuma laikā, par to dubults prieks! 

Šogad bija plāns satamborēt kaudzīti dažādu musturu un dažāda lieluma kvadrātiņu, no plaukta laicīgi izņēmu pāris tamborgrāmatas, sameklēju un atzīmēju ar līmlapiņām iepatikušos motīvus, no dārgumu lādes atlasīju dažas iesāktas dzijas ficītes... un aiziet! Pirmo uztamborēju zvaigznītes (Star Flower) motīvu nr. 15 no Betijas Bārndenas (Betty Barnden) "75 tamborēti ziedu motīvi" grāmatas (tur atrodamas gan shēmas, gan apraksti vienlaicīgi), tad tādu pašu nākamo, tad vēl vienu ... un aizrāvos ar šo motīvu. Uztamborējās deviņi motīvi, kas savienoti veidos spilvena dekoru. Pagājušajā gadā aizrāvos ar klasisko kvadrātiņu tamborēšanu, arī tamborēju ar domu par spilvenu kā galarezultātu. Lieliski, tagad vien atlicis tāds sīkums - jāsameklē trīs spilveni, ko izdekorēt!




Pašlaik instagram #grannysquareday2018 ne tikai virtuālo kvadrātiņu birums, bet arī virtuālo kvadrātiņu segu kombinācijas. Spēlēties ar šiem kvadrātiņiem ir tik aizraujoši, nevajag tamborēt vairākus mēnešus, lai tiktu pie rezultāta veidošanas. Es pirmos atlasīju savus mīļākos dzeltenos vai ar dzeltenu akcentu - ļoti saulainai kompozīcijai, tad nākamie sekoja atlasītie zilzaļie, kas savienoti finālā tika ar zaļas krāsas atstarpēm (iedomājamies - kā satamborēt ar zaļas krāsas pavedienu), tad dzima doma par melnbaltajiem (to šķiet bija visvieglāk izdarīt, jo melnbalto bija daudz, kaut sākumā tā nudien nedomāju, bet... melno gan nav...). Tas bija ļoti, ļoti interesanti, es pati melnbaltu segu diez vai uztamborēšu, manējās ir krāsainās, raibās, košās! Un tad sakārojās pieķerties sarkanajai - atkal pārsteigums, jo tādu vienkārši sarkanu kvadrātiņu bija ļoti maz, tādēļ pievienoju sarkanā nokrāsas un košus akcentus. Un galarezultātā sanāca virtuālā gadalaiku sega - ziema, pavasaris, vasara, rudens.

Paldies ikvienam par iedvesmu, paldies par virtuālajiem kvadrātiņiem!






Laiks šovasar lutina - jūra, jūra un atkal jūra! Un tad pludmales vieglie darbiņi, piemēram, galiņu ielocīšana... Arī topošā džempīša kvadrātiņus savienoju, galiņus ielocīju, pašlaik sabremzējos ar piedurkņu adīšanu.





Mazliet matemātikas - vienai stāva daļai 4*7 = 28  +5+3 = 36 kvadrātiņi 
36*2 = 72 kvadrātiņi (kopā abām stāva daļām) + 4 (slīpajiem pleciem) = kopā savienoti 76 kvadrātiņi


Piedurknes būs garākas kā pašlaik šajās  fotogrāfijās, esmu iesākusi adīt otro... uz vienas adatas 24 valdziņi, divi labiski, divi kreiliski, it kā nekā sarežģīta, vien mazliet garlaicīga tāda trubiņu adīšana. Lejas daļu esmu iecerējusi nedaudz pagarināt, pietamborēšu dažas rindas no tumšākā baklažān-sarkanīg-brūn-fuksiju kamola, tad vienlaicīgi arī smuka apdares maliņa izveidosies.


Atvaļinājums ir tas foršais laiks, kad ir iespējams nodarboties ar daudz neikdienišķām lietām, šovasar tiku pie jaunas fotogrāmatas - adījumi, strīpas, zeķes - pati iemanījos saveidot no blogā atrodamajām savām rokdarbu fotogrāfijām. 


Laiks atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, šī bija ļoti koša vasara! Lai jauka rītdiena!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...