Zeķu jūnijs

Zeķu pauze starp lielajiem rokdarbu projektiem ievilkusies. Pēdējie pavasara džempīši pabeigti, silda skapi, gaida rudens vēsumu. Jūnijs, pats vasaras vidus un es adu zeķes! Neticami!!!  Nevaru noķert to īpašo iedvesmas mirkli, lai sāktu adīt mēteli, dzija sagatavota, ideja izsapņota... paadīšu pagaidām vien vēl zeķes. Šovasar apbēdina Operas apstādījumi, pietrūkst košuma dobēs, Vērmaņdārza rozārijs gan pilnos ziedos, smaržo... Bastejkalns atveldzē, ja vien ne tie tūristu pūļi. Jūnijs arī izlaidumu mēnesis... arī tas mirklis pārdzīvots.

Jūnija mēnesis man iesākās ar atvaļinājumu un īstu jūras laiku, karstumu ap +30, pirmais iedegums, vēlāk jau ceļā, ideālais ceļojumu rokdarbs - tamboris šoreiz izpaliek, negribu sākt vēl vienu jaunu projektu, ielieku līdzi savus zeķu procesus, visus trīs iesāktos. Klusa cerība kādu no tiem uzadīt līdz galam.

Adīt trīs pārus vienlaicīgi ir ļoti aizraujoši. Atkarībā no garastāvokļa, laika prognozes, mobilitātes, plānotajām aktivitātēm iespējams izvēlēties dienas adāmo. Un tas nekas, ja adāmais kādu dienu tā arī paliek neizvilkts no somas - vasara, atpūta! Trīs papēdīšus izadīt vienu pēc otra, forši, viegli, ar prieku. Senākos laikos, tajos, kad zeķes neadīju (man riebās adīt zeķes) tā būtu neiespējamā misija! Mazliet tagad žēl, ka iemīļotajā Stokholmas dziju veikaliņā @litetnystan nenopirku kādu košu zeķu dzijas ficīti, neļāvos todien impulsīviem pirkumiem... toties ar uzviju vēlāk iepirkos tepat Rīgā, atsevišķai zeķu dzijai bija atlaide.

16 valdziņi uz vienas adatas Nr.2, man tomēr simpātiskākas tās valnīšu rakstā vai citā pieguļošajā musturā, bet pa reizei uzadu arī labiskās. Mazās ficītes Regia Baby Smiles speciāli paredzētas bērnu zeķītēm, esmu nopirkusi uzreiz pat vairākas, no katra krāsu salikuma pa vienai. 

Fonam vienkārši zilais, spilgtumam citrondzeltenais, košumam viena mazā ficīte Regia Baby Smiles, adatas Nr. 2, uz vienas adatas 15 valdziņi, mans iemīļotais modelis ar rakstu 2 kreiliski, 4 labiski. Šķiet, šī vienkrāsainā zilā dzijas ficīte nekad nebeigsies, līdzīgas sajūtas man bija arī ar vienkrāsaino sarkano ficīti... Visātrāk manos krājumos izbeidzas dzeltenā krāsa, dīvaini, bet Rīgas veikalos vienkārši dzeltenas vai raibi dzeltenas (tā, ka dominējošā ir dzeltenā) speciālās zeķu dzijas ir ļoti maz. Extra koši dzeltena zeķu dzijas ficīte mani ļoti iepriecinātu.

Mainīgi jūnija laika apstākļi, kursējot starp Sigtunu un Stokholmu iegadās arī lietainas dienas, ideālas zeķu adīšanai. Vasaras lietus man patīk, ir silts un gaišs, dažbrīd gaiss ir pat ļoti atspirdzinošs. Ceļojuma iespaidi bildēs vairāk iekš instagram @ceitaspasaule 

Atpakaļceļā pārsteidz migla, jo tālāk no krasta, jo pelēkāks viss kļūst. Pirms pusnakts lāgā pat vairs ūdeni nevar saskatīt, mitrs, bet silts. Pēc novembrī jūrā piedzīvotās vētras šis tāds patīkams pelēkums. 

Iemīļots musturs no senākas zeķu Verenas, Zanzibāras zeķu musturs, ideāli piestāv raibajai mondim zeķu dzijas ficītei, adatas Nr. 2.25, uz vienas adatas 16 valdziņi. Šī zeķu dzija ir kā deserts, vēlme procesu izbaudīt pa mazai drusciņai un pastiept garumā, lai tik ātri neuzadās. Verenas zeķu žurnāli ir visvairāk nolietotie rokdarbu žurnāli manās mājās, daudz zeķu pāru uzadīti, no tiem iedvesmojoties. Un vēl tiks uzadīti, šorīt īpaši pētīju vienu divkrāsainu zeķu pāri žakardā, iespējams nākamo zeķu procesu.

Un pilnai laimei iesāku šomēnes adīt arī ceturto zeķu pāri (šogad desmito pāri). Nopirku divus vienādus  ON line Supersocke Degrade-Color dzijas kamolīšus, 40 g/170m katrā. No viena kamolīša sanāk tieši viena zeķe. Mazie zeķu dzijas kamolīši tik kārdinoši uz mani skatījās, nenoturējos. Uzminiet, ko izdarīju ar šo zeķīti? Uzadīju līdz purngalam, sāku noraukt un sapratu, ka ļoti daudz zilās krāsas paliks pāri. Izārdīju... ne visu, protams, atstāju stulma daļu, lai pieadītu tai vēl ceturto raportu un tikai tad sāktu papēdi adīt. Zeķes finālā būs garākas, tieši tik garas, lai derētu zābakos. Un izadīsies viss smukais kamolītis. Musturs sockengerippe , adatas Nr. 2.5, uz vienas adatas 16 valdziņi. Otru zeķi adīšu pretējā krāsu salikumā, valnīti sākšu ar zilo krāsu. Kāpēc? Lai interesantāks process, lai atraktīvāka nēsāšana!

Tātad, pašlaik pa vienai zeķei no katra pāra uzadītas, līdz mēneša beigām atlikušas vien dažas dienas, nepabeigšu. Arī jūlijs man sāksies kā zeķu mēnesis!

Pamatkrāsas

Pēdējo apmēram piecu gadu laikā regulāri esmu nopirkusi pa kādam iepakojumam kokvilnas, visas vasaras dzijas ficītes iegādātas atlaižu laikā, tātad nesezonā, pārsvarā ziemā. Ir sakrājusies liela kaste, krāsas dažādas, galvenokārt spilgtas. Gatavojot bloga ierakstu, apskatījos dažādu lokācijas vietu internetveikalu šīs konkrētās dzijas piedāvājumu pašlaik, bagāta krāsu un toņu izvēle, bet cena... krietni vairāk kā dubultīga. Šoreiz sajutos gudra pircēja, ha, ha...   

Dzija ON line Linie 164 Java (67% Baumwolle-Cotton, 33% Viscose-Rayon), trīs krāsas (zils, dzeltens, sarkans) ficītes (50g/158 m). Zilās krāsas toņiem atradu savos krājumos arī gaišāku toņu kombināciju, pāris iesāktas ficītes, arī no tām ietamborēju dažas kārtas. Kopējais dzijas patēriņš vēl nav zināms, jo pašlaik tamborēju piedurknes, apmēram 400g varētu pietikt. Tamboradata Nr. 3.25

Modelis Nr. 6 no žurnāla Burda Special Verena 2/2019 (krievu valodā). Krāsu kombinācija šoreiz manējā. Agrāk esmu adījusi ar šo dziju (zils džempītis un tad vēl dzeltens), bet adījums procesā vērpās (slīps, pa diagonāli), tas man pavisam neraksturīgi, pat Dundaga man nevērpjas adot. Tad pamēģināju tamborēt, man bija pludmales topiņš oranžā krāsā. Sajūtas komfortablas nēsājot, patīkams vēsums un elastīgums, mazgājot nestiepjas, it kā neveļas, bet ja aizķeras, tad gan var saplūkāties diedziņi... tādēļ uzmanīgi ar somu, kas iespējams uz pleca nēsājama. Pavediens, kaut slidens un spīdīgs, bet tamborēšanas procesā arī nedaudz ķeras, tādēļ svarīgi izvēlēties pareizo tamboradatas rupjumu. 

Stāva daļai pīnīte no 82 cilpiņām, stabiņi ar vienu apmetumu, sākot no otrās kārtas, iedurti nevis pīnītē, bet zemāk, lai veidojas sietiņš. Sākuma pīnīte jāuztamborē ļoti, ļoti vaļīga, es izmantoju tai nedaudz resnāku tamboradatu, jo vēlāk pīnīte nestiepjas, bet pats tamborējums gan ir elastīgs. Šāds vienkāršs tamboris ir lielisks, to var viegli paņemt līdzi un tamborēt jebkur, nekas nav jāskaita vai jārēķina līdz pat kakla izgriezumam. Tam gan veltīju brīvdienā dažas stundas nepārtrauktas tamborēšanas. 

Kakla apdarei aptamborēju pirmo kārtu ar stabiņiem bez apmetuma, stāva noraukuma daļās to skaisti noapaļojot, otrā nobeiguma (apdares) kārta atnāca atmiņā no Ziemassvētku rotājumu tamborēšanas, proti, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa ...utt

Piedurknēm uztamborēju pīnīti no 45 gaisa cilpiņām, pēc strīpām no lejas sāku ritmisku pieaudzēšanu, katrā ceturtajā stabiņu kārtā pa vienam stabiņam, abpusēji. Pieaudzēšanas ritms un stabiņu skaits atšķirīgs kā žurnāla oriģinālā aprakstā, jo šī mana izvēlētā kokvilnas dzija ir smalkāka. Galarezultāts būs pavisam drīz, visticamāk, ka manā instagram kontā. Piedurknēm dominējošā izvēlēta dzeltenā krāsa, garums - vēl nezinu, iespējams īsākas... Un tagad vien atlicis pasūtīt vasarīgāku laiku, lai nenosalstu šajā tīkliņā. Lai mums viss izdodas!

Džins ar toniku un zilais okeāns

Tie ir krāsu nosaukumi no dziju ficītēm, nekādas divdomības vai atvaļinājuma eksotiskajās pludmalēs, ir nopietna darba nedēļa starp svētku brīvdienām. Šajā krāsu salikumā ir kaut kas maģisks, tīrs un veldzējošs. Nevaru apstāties adīt, lieliska dzija, burvīgs musturs, izteikta adījuma faktūra, vieglums un piedienīgs gaisīgums, harmonisks krāsu plūdums un pavasaris fonā, dzīvoju ar sajūtām, ka šis ir visu laiku lieliskākais process! Kaut gan līdzīgi es jūsmoju arī citkārt... rezultāts solās būt ātrs un fantastisks, par spīti valdziņu skaitam (147), adatas Nr. 3,5

Viena ficīte Mad Tosh merino light, divas ficītes Malabrigo lace (baby merino wool) un trīs dažādu krāsu kidmohēras (mohair, wool, silk) ficīšu atlikumi no Sandnesgarn

Sākotnējā iecere bija par kaut ko pašlaik aktuālu, vienkāršu, gludu un strīpainu, pat uzadīju mazu paraudziņu, lai izvēlētos īsto adatu rupjumu, jo šīm manis izvēlētajām dzijām ir atšķirīgs rupjums. Iekšējā sajūta gan kliedza, ka rupjāko dziju vajag izcelt, vajag reljefu, varbūt tomēr zigzagu? 

Virtuālajos meklējumos pavadīju daudz laika, līdz tomēr realitātē Narvesenā uzšķīru savu izsapņoto (Verena 2019/2 krievu valodā), nē, nē tas nav šis modelis bildē zemāk, tas būs nākamais, no kura iedvesmošos... zilā zigzaga iedvesma gan ir no šī paša žurnāla, bet musturs no vecāka žurnāla, kurā brūns bezroku topiņš ar reljefām mustura strīpām... atradu pat senāku bloga ierakstu 2015/08/duets-zigzagam par šalles adīšanu... redz kā tas noder kādam džempītim nākotnē 😉

Bet kokvilnas krājumu kaste gaida, eju to sašķirot un meklēt piemērotākās krāsas nākamajam tamborējumam. Āra sezona sākusies, dievinu galvaspilsētas parku soliņus, īstais laiks vasaras rokdarbiem! Lai mums viss izdodas!

Apļi kvadrātos, trubiņas un bīgls

Pēc sestdienas lieliskās (kā vienmēr) tikšanās ar krustduriens.lv meitenēm, pēc iedvesmas jūras un pļāpām par rokdarbiem, svētdiena pagāja pavisam laiskā noskaņā. Un laiks ārā arī bija tāds adīšanai gluži piemērots, apmācies, vējš un brīžiem lietus. Un ja vēl blakus mans mīļais bīgls, kuram visu dienu nāk miegs... 

Uztamborēti 30 kvadrāti, pamodelēju, vajadzēs vismaz 50 motīvus. Ir liela vēlme palikt pie slīpajiem pleciem, bet īsti labi šoreiz nesaliekas motīvi, vai nu diezgan plata stāva daļa sanāk, jāierēķina arī vēl pastiepšanās tiesa, bet beigās var pietrūkt dzija garumam. Dzijas rezerves nav, tūlīt un tagad piepirkt klāt nav iespējas. Un pat nevajag, ja parēķina izmaksas - 4 ficītes Malabrigo lace plus 1 ficīte Lang Yarns Greta, tā jau ir diezgan apaļa summa. Nespēdama nonākt pie konkrēta lēmuma pieņemšanas, iesāku adīt trubiņas piedurknēm. Lang Yarns Greta (merino lace yarn), fantastiskas krāsas samiksētas, rupjums tāds pat kā Malabrigo lace, pavediens gan mazliet citāda vērpuma, brīžiem pat diezgan nelīdzens. Adu ficītei no abiem galiem, lai precīzi to sadalītu uz divām piedurknēm. Zeķu adatas Nr. 2, uz vienas adatas 22 valdziņi. Adu un priecājos par neprognozējamām krāsu pārejām. 

Man šķiet, ka ficītēs krāsojums ir tik pat lielisks kā motīvos. Es mīlu šīs košās krāsas!

Mans bīgls jau pieaudzis, trīsgadnieks!

 
Cerot uz lielisku rezultātu, šonedēļ čakli turpināšu darboties. Laika prognozes ātru pavasara siltumu nesola, tātad, man ir vēl laiks... Lai izdevusies šī darba nedēļa!

Stokholmas krāsas

Marta sākums. Patiesībā cerēju nokļūt pavasarī, pat aizbraucu kurpēs un plānākā jakā... tā bija mana kļūda. Biezā ziemas jaka un zābaki ar neslīdošām zolēm būtu noderējuši. Lietus, sniegs, putenis, sals, migla, atkal lietus, nedēļa gandrīz bez saules... un ielas, gājēju celiņi bez sāls (ar nokaisītām šķembām, kas daždien apsniguši vai iesaluši ledū, tātad, slidens, brīžiem pat ļoti slidens), bet arī  tādam atvaļinājumam ir savs šarms. Izvilkt sevi no mājām brīžiem līdzinājās varoņdarbam, kaut gan dienas noslēguma secinājums parasti viens un tas pats - cik jauka diena izdevās! 

Mariaberget (Slussen) atradu arī pastaigu taku uz stāvajām klintīm - Monteliusvagen, pilsētas ainava elpu aizraujoša, apmākušā darba dienā ap pusdienlaiku cilvēku tur tikpat kā nebija, vien daži vietējie ar suņiem un pāris vācu tūristu. Varbūt man tikai paveicās todien, jo Stokholmas centrā un centra iepirkšanās ielās bija ļoti liela drūzma. 

Atkalatgriešanās agrāk atklātajā dziju paradīzē Litet nystan, St. Paulsgatan 20. Jau iepriekš biju domās stingri rezervējusi summu, kuru varu atļauties šoreiz tur iztērēt. Norēķināšanās šajā veikalā tikai ar bankas kartēm. Pirms tam diezgan prātīgi iepirkos savā iemīļotajā krāsainajā Monki, bildē tas ir zil-zaļ-mazliet dzeltenais maiss zem dziju ficītēm. Neviļus esmu ietekmējusies krāsu izvēlē, izrādās šim maisam ir bijusi nozīmīga loma todien. Protams, ka tā ir tikai sakritība. Šoreiz tikai izmēģinātas vērtības - divas ficītes Malabrigo lace un viena ficīte Mad Toch Merino light - Gin n Tonic.  Iespējams, ka sakombinēšu savstarpēji, pievienojot mājās esošo zilgano kidmohēru no Sandnesgarn.

Te lieliski var iespraukties bildīte ar manu aktuālo tamborprocesu. Malabrigo lace (pirkta rudenī Litet nystan) un tamboradata Nr. 2,5. Apļi iekš kvadrātiem, daudzas reizes jau agrāk tamborēti, shēmu tiem var atrast googles meklētājā ierakstot - large circle in a square tutorial. Esmu atklājusi, ka ceļojumā man ļoti patīk tamborēt, vieglus motīvus, lai tehniskais raksts galvā, bet somā vien tamboradata un kamolītis, šoreiz trīs mazi kamolīši. Metrāža lieliska, pavediens smalks, maigs un zīdains... mīksts, mīksts tamborējums. 

Šo šallakatu pabeidzu vēl mājās, visu ceļu mani sildīja, lieliski tur formu. Nēsāju aptītu ap kaklu virs virsjakas, tādēļ tas paspēja gan sasnigt, gan salīt, izžāvēju izklātu un ir ok. Esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Lieliskā Mad Tosh merino light un ON line kidmohēra ar zīdu, pa vienai ficītei no katras. Un arī process bija raits un foršs. Sarkanais mani lieliski uzlādē!

Centra gājēju ielas Drottinggatan ziemeļu galā nonācu pie kalna ar celiņiem un lieliem kokiem, kalna augšā atrodas Observatoriemuseet, tas gan bija slēgts, bet panorāmas skati caur kailajiem koku zariem bija fantastiski. Gribētos šeit vēlreiz atgriezties vasarā, kad koki salapojuši. Tikko biju uzkāpusi pašā augšā, pēkšņi sākās pamatīgs sniegputenis, skaista un vienlaikus nereāla sajūta, protams, ka tādā laikā neviena cilvēka apkārt nav. Mazliet nosalu, bet ātri vien tiku lejā un tad bija iemesls sasildīties kādā no jaukajām un pārpildītajām kafejnīcām gājēju ielā. 

Miglaina diena, rīta pusē ar grūtībām saskatāmas mājas pretējā ielas pusē. Vislabāk paliktu mājās un, ieritinājusies dīvānā, turpinātu tamborēt kvadrātiņus. Grūti izlemt, ko tādā dienā sadarīt, tādēļ pagooglēju un izvēlos muzeju, šoreiz Modernamuseet (Modernās mākslas muzejs), kas atrodas uz salas Skeppsholmen. Izbraucot ar vilcienu no Marsta, pēc pusstundas nokļūstu centrā, pamatīgs lietus. Kaut arī man ir lietussargs, izlemju neiet ar kājām, bet doties turp ar autobusu Nr.65 no T-Centralen. Man ir diennakts biļete, tā der gan metro, gan vilcienam, gan autobusiem. Jābrauc tiešām maz, vien dažas pieturas un esam klāt. Vienā bildē pat var redzēt to sarkano autobusu. 

Skulptūru grupa "Paradīze"

Iekštelpās apskatīju pastāvīgo ekspozīciju, tā ir bezmaksas, vairāk bildes manā instagram kontā.  Pašlaik  līdz 12.05.2019 Modernamuseet ir apskatāma Gilbert&George izstāde, tai maksas ieeja. Savāda māksla, sirreāls skatījums, izaicinājums, provokācija... man pārāk moderna, bet krāsas gan košas.

Vispār ļoti daudz nefotografēju, ar telefonu mazliet vairāk, neesmu fotogrāfs, vislielākā daļa iespaidu paliek tikai atmiņās. Mans hobijs ir rokdarbi, brīvdienās tam veltu vairāk laiku, bet iedvesma ir mainīgs stāvoklis, vienmēr atrodas laiks, lai padalītos ar savām emocijām un piedzīvoto, cerībā vēl kādu iedvesmot. 

Atpakaļ uz centra daļu dodos ar kājām, pirms tam vēl izmetot loku pa salu, lietus ir pārgājis - akmeņi, slapjas koku saknes, sūnas, kuģīši, gulbji, pīles, migla. Noslēpumainības aura, vienlaikus arī ļoti maz cilvēku apkārt, pirmo reizi jūtos tik saviļņojoši, pabūt uz salas Stokholmas centrā, miglā - tas ir brīnumains piedzīvojums! 

Kvadrātiņu skaits aug, esmu azartiski aizrāvusies ar tamborēšanu. Man ir kluss prieks, ka zeķu adīšanas maratonam beidzot iestājusies pauze. Vienu zeķu dzijas ficīti gan vēl nopirku, lielisko mondim. Pašlaik uztamborēti jau 24 motīvi, galarezultātā iecerēts pavasara džempītis, pačukstēšu, ka piedurknes plānoju adīt svītrainas. 

Lai krāsaina nedēļas nogale!