piektdiena, 2018. gada 16. februāris

Februāra zeķes





2018/3 jeb šī gada trešais zeķu pāris ir gatavs! Zeķu dzija, no trīs dažādām raibām ficītēm, pavediena maiņa katrā kārtā, redz, sarkanais tomēr dominē... izmērs 39, zeķu adatas Nr. 2, valdziņu skaits 15*4. Esmu jau sameklējusi krāsu kombināciju nākamajam pārim, man iepatikās šādi miksēt... 

💖💖💖

pirmdiena, 2018. gada 12. februāris

Atpakaļ pie gliemežvākiem

Meklējot maniem cimdiem dažus zilzaļos Noro pārpalikumu kamolīšus, es uzdūros kastei ar nepabeigtu projektu - gliemežvāku pečvorka šallakats. Bet tur vesels lērums krāsaini kidmohēras ficīšu atlikumi... patiešām, biju piemirsusi par tiem. Dažas ficītes vasarā vēl nopirku, toreiz šķita, ka kidmohēras krājumi izsīkuši, bet tagad izrādās, varēju mierīgi pat nepirkt... Šī dārgumu kaste bija rūpīgi nolikta skapja visaugstākajā plauktā. Pēdējā gada laikā dziju iegādājos maz, ja nu vien pa ficītei super, super, ļoti superīgu un vienlaikus tikpat superīgi dārgu, vai piepērku iztrūkstošu ficīti tekošajam projektam, vēl pa kādai zeķu dzijas ficītei. Vai esmu izvēlīga, piesardzīga, taupīga? Laikam jau nē, vien esmu apzinājusi un pārskatījusi visus savus krājumus, izvirzot sev par mērķi iestrēgušo projektu pabeigšanu. Sava veida inventarizācija... jauka jaunā gada sākuma apņemšanās, pašlaik esmu uz tās īstenošanas viļņa.


Visgrūtākais pēc tik gara pārtraukuma bija atcerēties motīva adīšanas shēmu. Upurēju vienu uzadīto gliemežvāku, to izārdot un reanimējot procesu atpakaļgaitā, proti, cik kārtas jāada, kāds noraukuma solis, cik valdziņu sākumā. Neatcerējos neko, vien to, ka izmantoto shēmu nedaudz pārveidoju, bet žurnāls ar aprakstu kaut kur ļoti labi noglabāts... bīstami meklēt to lielajā rokdarbu žurnālu kaudzē, nejauši var rasties iedvesma jaunam procesam, citai dzijai... nē, nē, nevēlējos lieki pārbaudīt savu emocionālo noturību un apzināto motivāciju.

Pagājušās nedēļas gaitā esmu uzadījusi vien 15 gliemežvāku motīvus, savukārt brīvdienā, svētdien, uzadīju vēl 10 gabalus, ļoti piņķerīgs adīšanas process, ātri apnīk. Atpūtai atkal pieķeros pie ikdienišķās zeķes adīšanas, pilnīgi nejauši krāsās esmu pieskaņojusies gliemežvāku procesam ☺💙💚💛💜


Jo lielāks top gliemežvāku adījums, jo skaidrāk iezīmējas mana vismīļākā forma - platleņķa trijstūris. Super, tas nozīmē, ka gatavais adījums tiks nēsāts jo bieži. Sāku domāt arī par augšējās malas izlīdzināšanu. Lipinot motīvus vienu pie otra, ar sākuma motīvu trijstūra lejas virsotnē, augšmala pašlaik ir rombaina, finālā vajadzētu tikt pie taisnas. Paklejoju pa google risinājuma meklējumos, bet tur adītu shells patchwork motīvu ļoti maz, nav populārs musturs. Un jāsāk arī galiņus ielocīt, to nu gan ir daudz, katram motīvam četri gabali, un pareizinot ar motīvu skaitu... ļoti daudz...


Turpinājums sekos...

Lai jauka šī ziemas nedēļa!

pirmdiena, 2018. gada 5. februāris

It kā vienkāršie cimdi

Ja ir vēlme ātri tikt pie jauniem cimdiņiem, es šoreiz nebūšu labais piemērs... Pamatīgi sarežģīju savu dzīvi veselas nedēļas garumā, bet pie jauniem cimdiem tomēr tiku. Šis bija ļoti darbietilpīgs process, mainīju un mainīju pavedienus, vienlaicīga kamolīšu jūra... adījums grūti adījās vakarā, jo kopumā tāds patumšs un skaistos pustoņus elektriskajā apgaismojumā nevar saskatīt... pamatīgi nočakarējos, zeķu adatas Nr. 2. Musturs gan pats primitīvākais, 3 labiski, 3 kreiliski, uz vienas adāmadatas 15 valdziņi. Varu tikai apbrīnot etnogrāfisko cimdu adītājas - vēl smalkāki, krāsaināki un sarežģītāki, man līdz tādiem kā līdz Mēnesim... 



Dotie parametri: divi nelieli pāri palikuši Urugvajas vilnas kamolīši no tikko uzadītās šalles, daži ļoti nelieli zil-pelēk-zaļ-violeti Noro kamolīši, pavisam neliels patumšas Lang Yarn Jawoll Magic Degrade ficītes atlikums... un no visa šī dziju atlikumu kopuma man tomēr izdevās lielisks galarezultāts.




Pačukstēšu, ka šie rokai ideāli pieguļošie cimdiņi, ja neuzvilkti rokās, izskatās diezgan neestētiski, nu tādi, nekādi... Vai adīšu ko tik vienkāršu un vienlaikus sarežģītu otrreiz? Visdrīzāk nē... kaut gan pašlaik esmu atgriezusies pie vēl sarežģītāka senāka projekta. Meklējot mazos Noro kamolīšus, atcerējos vienu savu projektu kasti, kurā iestrēdzis gliemežvāku lakata projekts... oi, patīk man fantastiskas lietas sarežģīt... par to nākamreiz.

Lai viss izdodas!

otrdiena, 2018. gada 23. janvāris

Pusnakts krāsā

Uz šīs ar rokām krāsotās Urugvajas vilnas dzijas etiķetes norādīts: krāsa - pusnakts. Man gan pusnakts asociējas ar melnu tumsu, pašlaik ziemā noteikti. Savienoju šo lielisko un eksotisko dzijas ficīti ar vienu ekselentu Noro ficīti. Krāsas neizsakāmi burvīgas, adīšanas process primitīvs, bet pamatīgi ievilkās, šo skaisto dziju gribējās izbaudīt un adīt dienasgaismā.


Šallakata modelis mans iemīļotais, pieaudzēšanas solis ierastais - katru pirmo un pēdējo valdziņu katrā kārtā dubulto. Pēdējā kārtā uz adatām krietni vairāk nekā 300 valdziņi. Noro pavedienu brīvi pārstiepu gar vienu malu, izskatās jauki un pat dekoratīvi... adījums ir ļoti mīksts un elastīgs, papildus apdare vai speciāla nostiepšana šoreiz nav nepieciešama.



Ja adījums būtu cita platuma, tad krāsu izkārtojums būtu citāds, nevienmērīgāks, diez kā šis krāsojums izskatītos zeķē? Iespējams, ka gaišā krāsa, adot pa apli, satiktos un izveidotos atsevišķi gaišās krāsas laukumiņi, vai tomēr interesanta krāsu trepīte? 


Noro ficīti izadīju visu, bet pamatdzija vēl palika pāri, tāds pavisam neliels kamolītis. Sameklēju atlikumu kastē tikpat nelielu zeķu dzijas kamolīti un dažus mikroskopiskus Noro atlikumus, pašlaik man top pieskaņoti cimdiņi. Neierasts man šāds krāsu kopums, no esošajiem cimdu pāriem nav neviena pieskaņota, toties jo ātri tikšu pie jauniem... 


Pagalma soliņš nemaz tik vecs nav, tik krāsa atkal apdrupusi, ļoti ceru, ka pavasarī apsaimniekotājs nenokrāsos to citā krāsā...


No lieliskas dzijas - lielisks rezultāts!

ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris

Janvāra ainiņas

Gada sākums kā jau parasti, ar jaunu apņemšanos pieķerties iestrēgušajiem rokdarbu projektiem. Pamazām to realizēju, bet trūkst motivācijas... tamborēto kvadrātiņu segai ievelkamo galiņu jūra, un nav jau steigas, ikdienā virsroku ņem suns un viņa vajadzības, siltumam lētie pledi, kurus nav žēl pakļaut sagraušanas riskam. Savukārt zil- zaļ -pelēk- melnajam šallakatam īstais nēsāšanas laiks būs tuvāk pavasarim, man patīk virs jakas tādā satīties, pašlaik ziemā ideāls zemjakas nāsājamais variants ir sarkanais kidmohēras un alpakas mistrojums... Un iepriekš pieminētie procesi realizējami dienassgaismā, ikdienā strādājošam cilvēkam dienasgaismas pašlaik ir maz, faktiski vien brīvdienas... Pilnīgs gaudu gabals pēcsvētku periodā... tomēr nevēlos justies slikti, tādēļ niekojos ar krāsainiem sīkumiem. Tos var adīt gan vakarā pēc darba, gan iemest somā līdzi, arī rezultāts ātrs. Zeķes, protams, zeķes, bez apņemšanās, bez ierobežojuma, bez tūlītējiem papildus līdzekļu ieguldījumiem, bez sarežģīta mustura... zeķes adīšanas priekam un nēsāšanas labsajūtai! 

Divas ficītes, kas palikušas pāri no iepriekšējiem zeķu pāriem, mainu pavedienu katrā kārtā, sākumā pasekoju, lai vienādās krāsas nesatiktos maiņā, bet vēlāk vairs nē, jo tomēr vienas krāsas toņi ir nedaudz atšķirīgi, ļoti raibs svītrojums sanāk. Un adīt ir interesantāk nekā parasti, proti, ja ada pa taisno no krāsainās fices. Pirmais zeķu pāris pašlaik jau gatavs.


Un hronoloģiski top jau nākamais šī gada zeķu pāris, dievinu šo dabiski balto fonu. Ziema ir klāt! Šis pāris arī tiek adīts no divu citu ficīšu pārpalikumiem. Ideāla aritmētika: no vienas 100g ficītes uzadīt vienu zeķu pāri, no otras 100g ficītes arī uzadīt vienu zeķu pāri, bet no abu ficīšu atlikumiem, miksējot pavedienu katrā kārtā, uzadīt vēl vienu zeķu pāri. Divas raibas ficītes = trīs dažādi zeķu pāri!


Visvienkāršākā cepurīte puikam, dzijas ficīte no seniem krājumiem, mīksta un elastīga, pusvilna, adīju diezgan blīvi uz zeķu adatām Nr. 3, valdziņi 24*4, 2 labiski, 2 kreiliski, noraukums pakāpenisks, saadot pa divi kopā katrā otrajā kārtā, bet dažus pēdējos valdziņus ar lāpāmo adatu savelkot. Bumbulītis no citas dzijas, smukumam...


Visforšākais šīs ziemas aksesuārs -  nindzjas tipa maska jeb #knittedcowl 

4*30 jeb 120 valdziņi, zeķu adatas Nr. 3 vai 3,5 , pamatmusturs 2 kreiliski, 4 labiski

uz vienas adatas 30 valdziņu sadalījums šāds: 1 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 1 kreiliski 

un tik rullē uz augšu, izadīju no divām ficēm atlikumus, mainot pavedienus, dzija pati sastrīpojās...

adīšanas laiks - vienam aksesuāram divi darbdienas vakari


Šajā bildē puse no uzadītās otrās "trubas", viena vakara darbs, arī šai garumu man pieprasīja speciālu tādu, lai vajadzības gadījumā var uzvilkt līdz acīm... man jau prieks, ka puikam kakls siltumā... 

P.S. Savu otro strīpaino Pāces vilnas šalli arī pabeidzu, jāsaņemas beidzot fotosesijai... un brīvdienās plānoju pakrustiņot...

Lai mums viss izdodas! 💖

svētdiena, 2017. gada 31. decembris

Par zeķēm...

15/16/17/2017

Šī gada pēdējais bloga ieraksts, protams, par zeķēm... lai tāda labi padarīta darba sajūta šodien, gada pēdējā dienā! 17 pārus šogad uzadīju, kā biju apņēmusies... novembris un decembris pagāja zeķu adīšanas maratonā. Viskrāsainākās šī gada zeķes top gada vistumšākajos mēnešos! 





Šiem pāriem strīpas veidoju ik pa četrām kārtām, mainīju kamolīšus, ja varēju, tad pavedienu pārstiepu pa kreiso pusi, bet vienalga galiņu rezultātā daudz. Lai mazos kamolīšus, kas bija palikuši pāri no citiem zeķu pāriem, izadītu abām zeķēm vienmērīgi, adīju tās reizē. Un man iepatikās šāda sinhrona abu zeķu adīšana, pat šķita,ka ātrāk tieku pie gatavā pāra!


Pēc 16. un 17. zeķu pāra uzadīšanas kaste ar mazajiem atlikumu kamolīšiem tikai pusē, taps noteikti vēl kāds košs pāris. 




Mans zeķu mīļotājs, patiesībā no viņa zeķes ir labi jāpaslēpj, visas... gan adītās, gan parastās, gan tīrās, gan netīrās... šī tik tāda pozēšana... dažreiz pat iemanās man no kājas novilkt...



Šīs varavīksnes krāsu zeķes adītas no Zviedrijā nopirktās vietējā ražojuma zeķu dzijas ficītes. Iegādājoties jau pamanīju, ka ficītē 150g, četrkārtīga, bet metrāža 150g=412m, tātad rupjāka dzija par ierasto zeķu dziju. Speciāli izvēlējos šo musturu, kas savelkas, izmērs šim pārim 40-42, biezākas zeķes un smagākas. Šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādu turku zeķu dzijas ficītes pārpalikumu, ta arī ir mazliet rupjāka zeķu dzija. 


Ziemassvētku dienā šogad varēja lasīt gailenes! Nejauši dažas atradu mežā, speciāli gan nemeklēju vairāk.



Mana gatavo un jauno zeķu kaste pilnāka netop, tāda pustukša drīzāk 😊 arī pašlaik man kājās adītās zeķes, strīpainas, oranži zilas... vismīļākais mans adīto zeķu modelis ir tas, kuram garš valnītis - 2 kreiliski, 4 labiski valdziņi, līdz pat papēdim un pēdas virsējā daļa arī tajā pat valnīšmusturā, pieguļošas kājai zeķes. Tikai šo modeli man diezko nepatīk adīt...

Zeķu gads 2017 noslēdzies! Nākamgad gan vairs nekādas apņemšanās adīt zeķes, pietiek... laiks brīvi ļauties iedvesmai! Laimīgu Jauno gadu! Lai viss izdodas!

otrdiena, 2017. gada 19. decembris

Mans rokdarbu 2017

Rit decembra pēdējās dienas, laiks apkopot šogad paveikto rokdarbu jomā. Tātad, tematiskās bilžu kolāžas, noteikti gaidījāt, vai ne? Jau vairākas dienas atlasu bildes un kavējos jaukās atmiņās un atkal, un atkal uzlādējos no pozitīvajām emocijām. Darboties ar krāsām un to kombinācijām, tas man ir tik pašsaprotami, kā... elpot!


Mans vis, vis, vis... mīļākais šī gada projekts, adīto sleju jakas process, vasaras saules sasildīts, jūrmalas smilšu appūsts, izlolots, apjūsmots... eksperiments samiksēt glauno japāņu Noro Flower Bed dziju ar mūsu pašu Pāces (Dundaga wool) vilnu. 

Ļoti izdevies eksperiments, lielisks galarezultāts! 

Azarts, trauksme, neziņa, šaubas, prieks, gandarījums... jakas jeb drīzāk mēteļa procesā šogad piedzīvota pilna emociju gamma! 

Ideja par šo miksli kādu laiciņu iepriekš tika nēsāta domās, arī garāks sagatavošanās periods pirms sākt, jo dažiem Noro kamolīšiem tika dota otrā iespēja, tātad vēl ārdīšanas un dzijas iztaisnošanas prieks... Ar gatavo jaku mugurā esmu saņēmusi ļoti daudz komplimentu... paldies!


Spirgts, svaigs, atvēsinošs, veldzējošs, mitrs, atspirdzinošs, atpūta, pārtraukums, veldze, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, jūra, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība... 

Alize bella kokvilna četras dzijas ficītes plus viena jaukta sastāva Alize ficīte.

Adīto kvadrātu forma nesanāca ideāla, viens stūris detaļām nobeigumā bija redzami izstiepies. Gala risinājums pavisam slinks un vienkāršs, mēģinot adījumu vēl vairāk nostiept, proti, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, plus pietamborēts trīsstūris vēl neregulārākai formai, kakla izgriezums atstāts bez apdares... 

Esmu šovasar tikusi pie viena forša vasaras topiņa, kas tapis paralēli citiem projektiem jūnija mēneša garumā. Un šoreiz tapis īpaši viegli un raiti, bez piepūles, bez kalkulēšanas, bez ārdīšanas...  šīs vasaras visvairāk valkātais brīvdienu topiņš!


Kad man atkal ļoti sakārojas patamborēt, tad, protams,  Granny square...

Viens pabeigts senāks motīvu darbiņš, viens milzīgs uztamborēts jauns kvadrāts.

Varu tamborēt jebkur... arī  pie jūras, mazos atsevišķos kvadrātiņus jo sevišķi ērti... var sēdus, guļus vai stāvus, var pat bradājot pa ūdeni, ja dzijas ficīte maza, to jāaizāķē aiz peldkostīma un uz priekšu! Jūra... atvaļinājums, pilnīga atpūta... un pa smuko tambori staipīt līdzi... mani sen vairs neuztrauc tāda publiska rokdarbošanās, sevišķi pēdējā gada laikā jūtu ne vien sev pievērstu uzmanību, bet saņemu pat daudz komplimentu, uzmundrinājumu... un dažreiz es neesmu viena tāda publiskā tamborētāja... tamborēt ir tik aizraujoši! 

Ļoti uzlādējošs un iedvesmojošs šis tamborēšanas process, vēss un smalks, lielisks! Sasmelties vasaras krāsas, koši zilais, dzeltenais, sarkanais... acis žilbst no saules un krāsu košuma!

Jo karstā laikā neiespējami adīt ar vilnas dziju... 

Mans bīgls un manas tamborētās segas, tas nav savienojams, pašlaik noteikti nē, kamēr vēl jauns un traks...  bet pozēt gan manam džekam patīk...



15. augusts - prieka, azarta un pozitīvu emociju pilna Granny Square diena 2017. Šogad ceturtais gads pēc kārtas. Visus interesentus  Susan @suregal27  aicināja nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborēta vecmāmiņas kvadrātiņa bildi, pievienojot birkas #grannysquareday2017 vai #grannysquareday, lai vēlāk varētu veidot virtuālas kvadrātiņu segas. Un veidot tās varēja jebkurš, es arī pamēģināju, un tas nemaz nebija sarežģīts process, visgrūtāk bija atlasīt kvadrātiņus, proti, izvēlēties, jo to bija tik daudz un tik dažādi, gan musturi, faktūras, krāsas.

Šīs aktivitātes notika iekš  instagram, tādēļ saņēmos un šī gada augustā beidzot uztaisīju savu instagram profilu: @ceitaspasaule

Izmantojot iedvesmas un azarta mirkli, mazliet aiztamborējos... es mīlu tamborēt kvadrātiņus, man patīk pats process, tai skaitā arī galiņu ielocīšana, un patīk spēlēties ar krāsainajiem kvadrātiņiem procesa gaitā. Aizspēlējos līdz divu... es ceru spilvenu... uztamborēšanai, proti, 5*5 kvadrātiņi reiz 2, tātad, azartiski uztamborēju veselus 50 mazos kvadrātiņus!


Blogs šogad nav atstāts novārtā, nē, nē... tas ir kā rokdarbu arhīvs un mana dienasgrāmata vienlaikus, kaut piedalos daudzās aktivitātēs iekš instagram, bieži tur publicētās bildes pārpublicēju arī blogā, ietērpjot tās vārdos par tā brīža izjūtām, emocijām, piedzīvojumiem... 

Pāces vilna (Dundaga wool) rullē! Pārsteigums katrā kamolā! Piedzīvojums turpinās... pilna kaste ar izmazgātiem kamoliem!

Granny Square dienā 2017 saņēmu virtuālu uzaicinājumu uztamborēt vienu vai vairākus kvadrātiņus. 16 mani tamborētie kvadrāti no Pāces vilnas devās uz Nīderlandi. Tas ir  mans ieguldījums pasaulē lielākās tamborētās segas tapšanā. The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018 

informācija instagram šeit: @ggdw2018 

un vēl  www.facebook.com/GGDW2018

Maksimāli un mērķtiecīgi sasmelties iedvesmu iekš instagram un sākt adīt vienu foršu strīpainu šalli. Šī gada pārsteigums - uzadīt vienu metru nedēļā... aizraujošu metru... ir iespējams!  

Paldies @vyazhu_teplo par iedvesmu strīpainajam! 

Strīpainā šalle top kā pārsteigums, miksē un miksē kamolu krāsas, bet tāpat iepriekš skaidri nav paredzams, kā sastrīposies visas krāsas savstarpēji kopā...

300 g vienkārtīgās vilnas dzijas, tas ir apmēram viena fice, tikai no vienas fices tik koši strīpains nesanāks, tātad vajag vismaz 3 dažādu krāsu fices, bet tikai pa kamolam no katras... un ja vēl kāds niecīgs kontrastējošs kamolītis no citiem projektiem aizķēries... un no galiņiem nav jābaidās, to nemaz tik daudz nesanāk.


Iepriekš neiedomājos, ka es varētu apņemties uzadīt šogad 17 pārus zeķes... bet izaicinājums tika pieņemts, 2017-tajā 17 pāri, izklausās ļoti jauki un saderīgi. Sīkāka informācija, linki uz dalībnieču blogiem, bildītes ar daudz, daudz zeķēm... acu pakārdināšanai un iedvesmai šeit Andrea Karminrot blogā:

17-socken-macht-wer-mit

Esmu adīju zeķes visu šo gadu, man pat ir tāda uzadīto zeķu kaste iekārtota... tajā tiek uzglabātas jaunās gatavās zeķes, bet no tās tiek regulāri pa pārim vien arī izņemtas... regulārs apmaiņas process! Man patīk adīt zeķes, ērti līdzi paņemt adāmo, un manējās košas, prieks tādas adīt, košām īpašus musturus nevajag, jādomā vai jāskaita procesā nekas nav. Zeķu adīšana kā īsts relax starp nopietnākiem projektiem.

Kolāžas zeķu bildē nav iekļuvuši visi šogad uzadītie pāri, pašlaik adu piecpadsmito un esmu iesākusi sešpadsmito pāri. Līdz gada beigām dažas dienas vēl ir, 17 pāri būs šogad uzadīti!

Vēl jau šogad tapušas dažas šalles, cimdi, pāris iesākti un nepabeigti projekti, arī daži krustiņi sakrustiņoti sīkdarbiņos, miljons ideju galvā, mazliet skaistas dzijas nopirkts jauniem projektiem, daudz skaistas dzijas izdevies apčamdīt, tik pat daudz interneta lapās iepazīt un apjūsmot... Papētot bloga statistiku, redzu, ka vairāk interesē tie bloga ieraksti, kuros kāda shēma vai apraksts publicēts, vai norādes, kur tos atrast. Es jau pati arī nereti palasu savas senāk publicētās ziņas, lai atsauktu atmiņā kādas norādes uz shēmām, vai adatas rupjumu konkrētai dzijai... Paldies par jūsu jaukajiem komentāriem! Tiksimies šeit arī turpmāk un arī instagram @ceitaspasaule

Manas ieceres - nākamgad noteikti pabeigt kādu nepabeigtu rokdarbu projektu, sapņoju par kādu smalkāku tambordarbu, gribētos arī kādu ikdienas džempīti sev uzadīt... iedvesmu jau nevar prognozēt un tā nav ieplānojama... vienkārši ļaušos iedvesmai!

Lai jaunais gads ar košām idejām bagāts, lai patiess prieks un gandarījums tās īstenot, lai viss iecerētais izdodas!

ceturtdiena, 2017. gada 30. novembris

Zeķu novembris

Pēdējā novembra diena! Ak, cik daudz paspēts un cik vēl jāpaspēj šogad izdarīt! Novembra pēdējās nedēļas tika atvēlētas zeķu adīšanai, bet apstākļi iegrozījušies tā, ka daži speciāli pasūtīti dāvanu zeķu pāri vēl nepieciešami, tas atvieglo izvēli decembrim, adīšu zeķes... un līdz gada beigām 17 pāri būs uzadīti. Viss notiek, kā tam jānotiek...



Šis ir desmitais pāris 10/2017, ieildzis process, šīs zeķes tika sāktas adīt pavasarī, tad atliktas līdz iedvesmas brīdim rudens pusē, un tad vēl atliktas... šis fināla foto rokdarbu arhīvam.

Beidzot iegrozījās vairāk kā dažas brīvdienas, paspēju gan atpūsties, gan pirmo sniegu izbaudīt, gan smukas dzijas pačamdīt un kādu kamolīti arī nopirkt, gan paadīt, gan Ziemassvētku tuvumu sajust, arī mazliet saaukstēties... Patiesībā tāda ļoti jauka novembra izskaņa piedzīvota.



Zeķes adīšanai diezgan neparasta vieta, bet apgaismojums labs, mūzika brīnišķīga, noskaņojums lielisks, uzadīju krietnu gabalu... katram savas izklaides!


Rīta pusē arī zeķes papēdis ir uzadījies un lēnām turpinu adīt tālāk... aiz loga ziema, putenis, brrr...




Un tik daudz sniega, šogad pirmais sniegs... pirms ceļojuma ilgi nevarēju izlemt, kurpes vai zābakus? Nekļūdījos... fantastiski pacilājoša sajūta, pēc ilgstošās tumsas visapkārt tik ļoti balts... Sniegs noturējās divas dienas un tad naktī nokusa, mīnusi gan vēlāk atkal, tiem pievienojās stiprs vējš...


Iespaidīga lieluma zaķa figūra, rupja dzija, mans skatiens pats apstājas pie pazīstama zīmola apģērbu veikala skatloga, esmu zaķa iespaidota un pārsteigta, šajā veikalā gan neeju, jo mērķis šodien cits...


Arī citi skatlogi jau Ziemassvētku noskaņās



Ļoti jauks veikaliņš pašā Stokholmas centrā @klaratyggarn un ļoti jauka pārdevēja. Pirmajā bildē īsts kārdinājums, ar rokām krāsots fantastisks zīds, ļoti gribēju to iegādāties, bet atturēja cena un ziemas tuvums. Skatījos arī uz to dziju smukajās kastītēs nākamajā bildē, kokvilna, ar lieliskām krāsu pārejām un lielu krāsu soli, ļoti kārdinoša, arī krāsu kombinācijas manā gaumē. Iesaku šo jauko vietiņu un pati noteikti atgriezīšos, apsolīju ... Šodien veikala instagram kontā ieraudzīju, ka bija arī otra telpa, kurā audumi, lentītes... ak, es... mana vājība ir dzija... īpaši ekskluzīva dzija.




Skaista zeķu dzija, šoreiz izvēlējos košu zviedru ražojuma ficīti, kuras svars 150g, bet cena identiska citai 100g zeķu dzijas ficītei. Pie kases tuvāk bija arī Opal, bildēs gan nav iekļuvis.


Vēl viens fantastisks zīmola veikals, kurā mēdzu iegriezties


Iespaidīgs veikala interjers, iepriekš esmu bijusi arī citā šī zīmola veikalā, bet šis ir... kolosāls, spoguļu spēles... pasaku valstība, veikals mūsdienu princesēm...







Zeķes, zeķes, zeķes... man šogad zeķu gana...



Baltā pasaka!








100% vilna, 100 g, ļoti interesants krāsojums, ļoti mīksta un izcilas krāsas! Piemeklēju jaukajā veikaliņā krāsās atbilstošu Noro ficīti (silk garden lite), tik kārdinoši man šie nopirktie kamolīši acu priekšā, ka nenocietos, devos vēlāk uz piemājas tuvāko rokdarbu piederumu veikaliņu un nopirku metāla adāmadatas (citu nebija), ļoti neierasta sajūta, adot ar tām, aukstas, slidenas un klab 😉 toties sākums daudzsološs... Prieks par jauniegādāto dziju milzīgs. Tā ir brīnišķīga sajūta, interneta veikalos apjūsmotu dziju aptaustīt dzīvajā, salīdzināt ar cita veida iepriekš adītajām, nofiksēt sajūtās, nofotografēt ar acīm un ielikt savā atmiņu krātuves slepenajā failā... vēl lielāks prieks, ja ir kāds adīts paraudziņš blakus vai pat kāds lielāks adījums turpat aplūkojams. Par dzijas tēmu es varētu jūsmot un pļāpāt stundām... bet adu čakli tālāk, šallakats top arvien lielāks un lielāks, šis ir viens no procesiem, kuru ir vēlme pastiept garumā, lai ilgāk adīšanas prieks ar tik lieliskām dzijām.



Sigtuna. Atrodiet atšķirības starp šīm sarkanīgajām mājiņām... senatnes aura Ziemassvētku noskaņās... manā instagram kontā @ceitaspasaule telefonbildes no jaukā Sigtunas veikaliņa Knoks. Iekritu atkal ar pāris kamolīšiem, šoreiz Silk Mohair no sandnesgarn










Vēl viens paralēli adāmais zeķu pāris, dziju gan pirku tepat Latvijā, ļoti gribēju pamēģināt šo krāsojumu, kas adot pats veido ornamentus, nekas nav jāskaita, adi tik un priecājies! Ja zeķi sākam adīt tradicionāli no stulma daļas, tad jāsāk ar pavedienu no ficītes iekšpuses, izvelk un nogriež dzelteno marķiera gabalu un sāk adīt ar sarkano krāsu. Kad beidzas sarkanā, tad valnītis gatavs un jāturpina adīt labiski līdz papēža daļai. Ideāli būtu adīt ne šo papēdi, bet to otru, kura shēmu neatcerējos no galvas, tādēļ riskēju pa ierastam un man izdevās, pat abām zeķēm identiski divas sarkanās kārtas starp dzeltenajam rakstu josliņām. Perfekts krāsojums!


Un kamēr laimīgi tikts mājās, otra zeķe gandrīz gatava! Pašlaik jau pilnībā gatava, vien jānotvaicē smukumam. Pāri palika dzeltenie marķieri un ļoti nelieli kamolīši no sarkanā pavediena, kas pie pirkstgaliem.


Attā, tumšais novembri! Nemaz jau tik tumšs nebiji... Lai krāsaina rītdiena!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...