Strīpas ir dažādas

Joprojām strīpojos... tematisks un krāsās saskaņots turpinājums iepriekšējai bloga pavasarīgajai ziņai. Ķērpju un arī pūpolziedu krāsās, lūk! Mans pavasarīgais šallakats pēc nedēļas nēsāšanas, forma joprojām superīga, mīksts, silts, plastisks, un vienlaicīgi pietiekoši plāns, lai nēsātu virs jakas, aptinot ap kaklu. Dažas dienas bija paliels vējš, tad gan lakats nedaudz elektrizējās.  Dzija SANDNES GARN Silk Mohair (sastāvs 60% mohair, 15% wool, 25% silk, 50g/280m), tās kvalitāte lieliska, esmu gandarīta par paveikto. Adīšanas temps bija superātrs - viss process šoreiz tikai nedēļa - Lieldienu brīvdienas un vēl dažas dienas. Galarezultātā izmērs sanāca krietni lielāks par iecerēto, bet ir ļoti ok! Šoreiz gan eksperiments, gan pārsteigums vienlaikus. Pavisam nedaudz dzijas palika pāri, jāpiemeklē vēl kāds pārpalikums no cita projekta, varbūt kaut kas jānopērk jauns, tad būs pamatots iemesls uzadīt vēl vienu... mazāku, bet tik pat lielisku!

Svētdiena pavadīta pie jūras - saule, vējš un iedvesmojošs debess atspīduma jūras košais zilums, adīšanas āra sezona atklāta! Kāpās arī sauļošanās sezona ir klāt! Pat jūra brīžiem sastrīpojās un pieskaņojās manam jaunajam adīklim. Jaunajam adāmprojektam strīpas veido ne tikai krāsas, bet arī faktūra. Ilgi domāju par musturu un modeli... nevarēju izlemt, saņemties un iesākt adīt, apsvēru domu arī par savu mīļo vilnīšu musturu... Dažāda sastāva un rupjuma dzija savstarpēji saskaņotās krāsās. Tātad, fons labiskais un no kidmohēras, reljefainas strīpas veido rievotais adījums no rupjākām dzijām, bildēs iekļuvusi uzadītā tumšākā lejas daļa, augšpusē pašlaik adu rozīgo strīpojumu.

BC GARN Tussah Tweed (100% tussahsilke) 50g/250m

BC GARN CASETA (50% mulberry silk, 30% cashmere, 20% wool) 50g/240m

BBBfilati.it SETAL (75% alpaca baby, 15% silk, 10% acrylic) 25g/150m

BBBfilati.it Soft Dream (70% kid mohair, 30% silk) 25g/220m

Galarezultātā iecerēts brīvas formas džempītis vēsākām vasaras dienām ar pusgarām piedurknēm, viegls, gaisīgs, bez sarežģītas konstrukcijas, adīšu vienkāršus taisnstūrus, kurus finālā sašūšu kopā. Nav ne jausmas par to, kā šāds gaisīgs adījums nēsāsies apģērba formā, tādēļ gadījumā, ja ļoti izstiepsies, tad man būs vēl brīvākas formas džempītis... Izskatās, ka piedurkņu daļai būs vairāk rozā. Vasarai piestāv gaišas krāsas, modes lapās lasīju, ka šosezon aktuālas esot pasteļkrāsas. Būšu trāpījusi ar krāsām... tagad tik jāpiemeklē, ar ko šo adījumu saskaņot, neierasta šī krāsu kombinācija manā garderobē. Kaut gan padomāju, padomāju, varbūt tomēr šoreiz nebūs man džempītis, bet gan gara vasaras jaka... tipa kardigans... vēl vairāk iespēju kombinēt... Lieliska iedvesma turpināt!
Prieks r-adīt!

P.S. Redzēju šogad pirmo, otro, trešo...  taureni... visi dzelteni!

Lai pavasarīga šī garā darba nedēļa!

Vēro dabā... ķērpjus

Ideāla sakritība - kāda stunda jāgaida neparedzētā vizītē pie ārsta slimnīcā, bet somā līdzi gandrīz gatavais brīvdienu adīklis, rīta saule pēc lietainajām brīvdienām šķiet divtik spoža... gaidīšanas vietas izvēle skaidra - ārā no telpām, saulītē, mežā! 

Jau iegādājoties šīs dzijas Sandnes Garn (Norway) Silk Mohair (sastāvs 60% mohair, 15% wool, 25% silk) izvēlētās krāsu ficītes iztēlē uzbūru koku, kas apaudzis ar dzeltenajiem ķērpjiem. Papētīju ražotāja mājaslapā - krāsu palete Silk Mohair diezgan plaša, kaut gan man patrāpījies nopirkt tās košākās krāsu ficītes.

Dzijas metrāža - 50g/280m. Uz etiķetes norādīts, ka vēlamais adāmadatu izmērs šai dzijai ir 5 1/2, man mājās bija Nr.5, bet es adu diezgan vaļīgi. Musturs tas pats vienkāršais - tikai labiski, uzmetu 3 valdziņus, pieaudzējuma ritms ierastais - katras kārtas pirmo valdziņu un katras kārtas pēdējo valdziņu dubultoju. Un no atšķirīga dzijas sastāva galarezultāta forma katrreiz sanāk savādāka, visizstieptākais variants bija manam sarkanajam, kas nēsājot vēl krietni pastiepās. Uzmanību: ļoti, ļoti vaļīgi ir jānorauc pēdējā garā kārta! 

Pavediens šai dzijai ir nedaudz rupjāks par ierasto, pie mums veikalos nopērkamo, kidmohēru ar zīdu. Mans pavasara šallakats būs ļoti gaisīgs  un svērs tikai 100g. Plānoju izadīt abas nopirktās ficītes. Fināla foto noteikti sekos.

 Agrā pavasara krāsas! Ideāla saskaņa - dzeltens, zaļš, pelēks un zils.

Uzdūros tīmeklī interesantam un apjomīgam Dienas rakstam par ķērpjiem:

https://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/dienas-kerpju-gramatina.-uzzini-visu-par-kerpjiem-677520

Raksta spilgtākais citāts:

"Ja Tu būtu ķērpis, Tev būtu divas identitātes vienā - sēnes un aļģes. Tu varētu pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības, ja vēl drusku ūdens un saules gaisma. Tavu ķermeni sauktu skaistā vārdā - laponis. Tu spētu vairoties trijos veidos. Tu būtu īsts pionieris, vienmēr gatavs doties uz vietām, kur pirms tevis nav apmeties neviens augs vai dzīvnieks."

Cik romantiski, vai ne? Pavasaris ir tepat!

Strīpains

Bīstams strīpainais vīruss! Pārskatu fotogrāfijas un zemapziņā sajūtu, ka gribu vēl ko strīpainu uzadīt... tas ir tik aizraujoši - koši strīpoties! Kastē izmazgātu Pāces vilnas kamolu vēl pietiekoši, varbūt nākamo maxi garu strīpainu džempīti uzadīt?

Šeit iedvesmai iekš instagram dažādas krāsu kombinācijas:

#возбуждающий_замотыш

Šoreiz šallei speciāli mazāk valdziņus izvēlējos - 90 valdziņi, adatas Nr. 3.5 (salīdzinājumam pirmajai dzeltenstrīpainajai 120 valdziņi un adatas Nr.4).

Džempītim, šķiet, bija 110 valdziņi stāvam, piedurknēm 75 valdziņi. Stāva daļas vienkārši taisnstūri, 3/4 garuma piedurknes sāku adīt no augšas, sākumā kā taisnstūri rievotajā adījumā uz divām adatām Nr.3.5, tad adījumu pārlocīju uz pusēm, pirms tam vienmērīgi noraucu dažus valdziņus un pārgāju uz zeķu adatām Nr. 3.0 (16 valdziņi uz vienas adatas, 2 labiski, 2 kreiliski), tālāk adīju tikai pa apli, beigās paņēmu vēl tievākas zeķu adatas - Nr. 2.25. 

Visas uzadītās daļas satamborēju no ārpuses. Kakla daļa pa vienkāršo -  atstāju bez apdares. 

Pirms adīšanas dzija ar rokām rūpīgi izmazgāta, izskalota... kā arī visi krikumi izlasīti. Tas arī ir vissarežģītākais etaps šajā strīpainajā procesā. Gatavo adījumu  vēl nemazgāju, vien notvaicēju ar gludekli un atstāju izklātu uz vairākām stundām, lai izžūst. Adījums ir mīksts un ļoti, ļoti silts. 100% vilna. Pāces vilna 6/1 jeb Dundaga wool. Rekomendēju! 

Marts sācies

Martā atgriezies mans saulainais prieks... saulainas dienas, saulainas bildes... un drīz saulains pavasaris 😉 😊

Zeķes 2018/4, adīju kā parasti ar 15 valdziņiem uz vienas adatas, zeķu adatas Nr. 2, bet zeķes izmērs sanāca lielāks nekā 39, apmēram 41... zeķu dzija gadījusies nedaudz rupjāka, kaut gan ficītē un kamolīšos uz aci tā neizskatījās. Esmu pārdomās par nākamo pāri, nevaru vien krāsu kombināciju izvēlēties... tātad pauzīte... zeķēm.

No Pāces vilnas 6/1 top džempītis, ar ļoti strīpainu stāva daļu un plūstoši krāsainām piedurknēm. Zils plus sarkans ir mana iemīļotā krāsu kombinācija, redz, tādus košus šo krāsu toņus var samiksēt no vairākiem Pāces vilnas kamoliem, mērķtiecīgi  tos izraujot no citu krāsu kombinācijām. Un man palikuši kastē tagad dzelten, brūni, zaļie...  Dzija mazgāta pirms adīšanas, tad adīšanas process baudāmāks. Ar piedurknēm biju spiesta palauzīt galvu, jo skaistie zilie toņi no kamolu kastes bija izlietoti... bet dažas senāk pirktās fices ar zilajiem izrādījās ar krietni plānāku pavedienu, miksējot ar pēdējā pirkuma ficēm atšķirība ļoti pamanāma. Uz veikalu doties nekārojās... Domāju un domāju, un izdomāju - adīšu piedurknes no tā plānākā pavediena, bet adīšu citā musturā - rievotajā, kas pats par sevi blīvāks un biezāks veidojas, nebūs tik ļoti intensīvi strīpainas piedurknes, kaut gan krāsu gamma tiek saglabāta. Es jūtu, ka eksperiments būs izdevies... nākamajā bildē piedurknes fragments:

Un mazliet arī krustiņoju, ziemas tumšais laiks pārdzīvots, saulainās brīvdienās ir atgriezusies vēlme pakrustiņot... mūsu forumā 

krustduriens.lv - projekts ziemassvetku-darbnica-2018

rit pilnā sparā! Mans pirmais gatavais rotājums:

Bildēs mānīgs lielums, tas pirmais ar zilo fonu ir krietni lielāks par otro... mana rotājumu kolekcija papildinās...  otra puse abiem krāsaina, tamborēta.

Vairāk bilžu un teksta -  laipni lūdzu uz forumu! Un vairāk rotājumu tur arī!

Lai izdodas izkrāsot ikdienu!

Viena krāsaina februāra diena

25. februāris... svētdiena... brīvdiena... Almas diena... saulaina, auksta ziemas diena

Rīts sācies ar spožu sauli un mānīgu pavasara sajūtu siltā istabā, bet aiz loga ārā no rīta mīnus 19. Rīta kafija un kaudze crosstich žurnālu, esmu iedvesmas meklējumos nākamajam mazajam krustiņdarbiņam krustduriens.lv Ziemassvētku darbnīcas ietvaros. Nu nemaz nevelk pie Ziemassvētku motīviem... speciāli atlasu vasaras numurus... un ir... ir... 

2014. gada vasaras žurnāla numurs, klāt pat neizpakota pielikuma dāvaniņa, tie smukie takša formas bobini... tovasar nemaz nebija man aktuāli... un košās vasaras krāsas... satinu diedziņus uz sunīšiem, sameklēju auduma gabaliņu, atšķiru tai pat žurnālā mana elka Kaffe Fasset krāsainās somas shēmu un sāku krustiņot vienu košu apļa motīvu.

Saule tik spoža aiz loga, velk un velk ārā, prāts gan saka, ka auksts... ļaujamies saulei un dodamies centra virzienā, apvienot pastaigu ar sasildīšanos kāda muzeja telpās... tāda brīnišķīga rīdzinieka priekšrocība... miljons iespēju rokas stiepiena un mirkļa iedvesmas attālumā... šoreiz māksla...

Aleksejs Naumovs personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Krāsu enerģija un gaismas spēles, par izstādi un mākslinieku vairāk izlasīt var šeit:

http://nra.lv/kultura/personibas/237938-aleksejs-naumovs-bez-makslas-vispar-nebutu-pasaules.htm

Tas tur augšā sakoordinēja mūsu vēlmi doties uz izstādi vienlaicīgi ar brīnišķīgiem paša mākslinieka stāstiem par izstādīto ainavu tapšanas radošajiem procesiem, par iedvesmas meklējumiem un piedzīvojumiem pasaulē. Ieradāmies krietnu stundu pirms tikšanās ar mākslinieku, lielformāta ainavas, akrils, krāsas tirkīzs un rozā, sajūtas neaprakstāmas... iespaidota vēroju darbus vairākkārt, pamazām izpētot arī detaļas, vēlāk mani kā no jauna apbūra mākslinieka stāstījums, tas vieglums un gaišums, gandrīz kā atbildes uz maniem neuzdotajiem jautājumiem... varētu klausīties vēl un vēl... iesaku aiziet apskatīties izstādi (līdz 8. aprīlim), pavasara vieglums sajūtās garantēts...

Nesteidzīgi adu zeķi, krāsu iedvesma gluži kā no izstādes, dīvainākais tas, ka šādu krāsu kombināciju izvēlējos jau nedēļu pirms šīs izstādes apmeklējuma... intuitīvi iedvesmojoties no kādas vasaras atmiņā noķerta mirkļa - zilas debesis ar dažiem baltiem mākoņiem un dažādu toņu spilgti rozā puķu grozs augstu pie laternas pilsētā... un vēl sarkanais... aizkadrā... viss notiek, kā tam jānotiek, ļauties tam ir visgrūtākais.

Starp citu, pie Bastejkalna kafejnīcā Sala ir rozā aveņu eklēri... dievīgi garšīgi, omulīgais siltums namiņā, rietošā saule un košās debesis atmiņā uzbur citu košu vasaras dienu... iedvesma ir tepat, mums apkārt...

Radošu šo ziemīgo darba nedēļu!

Februāra zeķes

2018/3 jeb šī gada trešais zeķu pāris ir gatavs! Zeķu dzija, no trīs dažādām raibām ficītēm, pavediena maiņa katrā kārtā, redz, sarkanais tomēr dominē... izmērs 39, zeķu adatas Nr. 2, valdziņu skaits 15*4. Esmu jau sameklējusi krāsu kombināciju nākamajam pārim, man iepatikās šādi miksēt... 

💖💖💖

Atpakaļ pie gliemežvākiem

Meklējot maniem cimdiem dažus zilzaļos Noro pārpalikumu kamolīšus, es uzdūros kastei ar nepabeigtu projektu - gliemežvāku pečvorka šallakats. Bet tur vesels lērums krāsaini kidmohēras ficīšu atlikumi... patiešām, biju piemirsusi par tiem. Dažas ficītes vasarā vēl nopirku, toreiz šķita, ka kidmohēras krājumi izsīkuši, bet tagad izrādās, varēju mierīgi pat nepirkt... Šī dārgumu kaste bija rūpīgi nolikta skapja visaugstākajā plauktā. Pēdējā gada laikā dziju iegādājos maz, ja nu vien pa ficītei super, super, ļoti superīgu un vienlaikus tikpat superīgi dārgu, vai piepērku iztrūkstošu ficīti tekošajam projektam, vēl pa kādai zeķu dzijas ficītei. Vai esmu izvēlīga, piesardzīga, taupīga? Laikam jau nē, vien esmu apzinājusi un pārskatījusi visus savus krājumus, izvirzot sev par mērķi iestrēgušo projektu pabeigšanu. Sava veida inventarizācija... jauka jaunā gada sākuma apņemšanās, pašlaik esmu uz tās īstenošanas viļņa.

Visgrūtākais pēc tik gara pārtraukuma bija atcerēties motīva adīšanas shēmu. Upurēju vienu uzadīto gliemežvāku, to izārdot un reanimējot procesu atpakaļgaitā, proti, cik kārtas jāada, kāds noraukuma solis, cik valdziņu sākumā. Neatcerējos neko, vien to, ka izmantoto shēmu nedaudz pārveidoju, bet žurnāls ar aprakstu kaut kur ļoti labi noglabāts... bīstami meklēt to lielajā rokdarbu žurnālu kaudzē, nejauši var rasties iedvesma jaunam procesam, citai dzijai... nē, nē, nevēlējos lieki pārbaudīt savu emocionālo noturību un apzināto motivāciju.

Pagājušās nedēļas gaitā esmu uzadījusi vien 15 gliemežvāku motīvus, savukārt brīvdienā, svētdien, uzadīju vēl 10 gabalus, ļoti piņķerīgs adīšanas process, ātri apnīk. Atpūtai atkal pieķeros pie ikdienišķās zeķes adīšanas, pilnīgi nejauši krāsās esmu pieskaņojusies gliemežvāku procesam ☺💙💚💛💜

Jo lielāks top gliemežvāku adījums, jo skaidrāk iezīmējas mana vismīļākā forma - platleņķa trijstūris. Super, tas nozīmē, ka gatavais adījums tiks nēsāts jo bieži. Sāku domāt arī par augšējās malas izlīdzināšanu. Lipinot motīvus vienu pie otra, ar sākuma motīvu trijstūra lejas virsotnē, augšmala pašlaik ir rombaina, finālā vajadzētu tikt pie taisnas. Paklejoju pa google risinājuma meklējumos, bet tur adītu shells patchwork motīvu ļoti maz, nav populārs musturs. Un jāsāk arī galiņus ielocīt, to nu gan ir daudz, katram motīvam četri gabali, un pareizinot ar motīvu skaitu... ļoti daudz...

Turpinājums sekos...

Lai jauka šī ziemas nedēļa!

It kā vienkāršie cimdi

Ja ir vēlme ātri tikt pie jauniem cimdiņiem, es šoreiz nebūšu labais piemērs... Pamatīgi sarežģīju savu dzīvi veselas nedēļas garumā, bet pie jauniem cimdiem tomēr tiku. Šis bija ļoti darbietilpīgs process, mainīju un mainīju pavedienus, vienlaicīga kamolīšu jūra... adījums grūti adījās vakarā, jo kopumā tāds patumšs un skaistos pustoņus elektriskajā apgaismojumā nevar saskatīt... pamatīgi nočakarējos, zeķu adatas Nr. 2. Musturs gan pats primitīvākais, 3 labiski, 3 kreiliski, uz vienas adāmadatas 15 valdziņi. Varu tikai apbrīnot etnogrāfisko cimdu adītājas - vēl smalkāki, krāsaināki un sarežģītāki, man līdz tādiem kā līdz Mēnesim... 

Dotie parametri: divi nelieli pāri palikuši Urugvajas vilnas kamolīši no tikko uzadītās šalles, daži ļoti nelieli zil-pelēk-zaļ-violeti Noro kamolīši, pavisam neliels patumšas Lang Yarn Jawoll Magic Degrade ficītes atlikums... un no visa šī dziju atlikumu kopuma man tomēr izdevās lielisks galarezultāts.

Pačukstēšu, ka šie rokai ideāli pieguļošie cimdiņi, ja neuzvilkti rokās, izskatās diezgan neestētiski, nu tādi, nekādi... Vai adīšu ko tik vienkāršu un vienlaikus sarežģītu otrreiz? Visdrīzāk nē... kaut gan pašlaik esmu atgriezusies pie vēl sarežģītāka senāka projekta. Meklējot mazos Noro kamolīšus, atcerējos vienu savu projektu kasti, kurā iestrēdzis gliemežvāku lakata projekts... oi, patīk man fantastiskas lietas sarežģīt... par to nākamreiz.

Lai viss izdodas!

Pusnakts krāsā

Uz šīs ar rokām krāsotās Urugvajas vilnas dzijas etiķetes norādīts: krāsa - pusnakts. Man gan pusnakts asociējas ar melnu tumsu, pašlaik ziemā noteikti. Savienoju šo lielisko un eksotisko dzijas ficīti ar vienu ekselentu Noro ficīti. Krāsas neizsakāmi burvīgas, adīšanas process primitīvs, bet pamatīgi ievilkās, šo skaisto dziju gribējās izbaudīt un adīt dienasgaismā.

Šallakata modelis mans iemīļotais, pieaudzēšanas solis ierastais - katru pirmo un pēdējo valdziņu katrā kārtā dubulto. Pēdējā kārtā uz adatām krietni vairāk nekā 300 valdziņi. Noro pavedienu brīvi pārstiepu gar vienu malu, izskatās jauki un pat dekoratīvi... adījums ir ļoti mīksts un elastīgs, papildus apdare vai speciāla nostiepšana šoreiz nav nepieciešama.

Ja adījums būtu cita platuma, tad krāsu izkārtojums būtu citāds, nevienmērīgāks, diez kā šis krāsojums izskatītos zeķē? Iespējams, ka gaišā krāsa, adot pa apli, satiktos un izveidotos atsevišķi gaišās krāsas laukumiņi, vai tomēr interesanta krāsu trepīte? 

Noro ficīti izadīju visu, bet pamatdzija vēl palika pāri, tāds pavisam neliels kamolītis. Sameklēju atlikumu kastē tikpat nelielu zeķu dzijas kamolīti un dažus mikroskopiskus Noro atlikumus, pašlaik man top pieskaņoti cimdiņi. Neierasts man šāds krāsu kopums, no esošajiem cimdu pāriem nav neviena pieskaņota, toties jo ātri tikšu pie jauniem... 

Pagalma soliņš nemaz tik vecs nav, tik krāsa atkal apdrupusi, ļoti ceru, ka pavasarī apsaimniekotājs nenokrāsos to citā krāsā...

No lieliskas dzijas - lielisks rezultāts!