otrdiena, 2019. gada 8. janvāris

Zeķu janvāris

Gada beigās saskatījos vituālajā pasaulē fotogrāfijas ar iedvesmojošiem plauktiem, skapjiem un atvilknēm, kas pārpildīti ar adītām zeķēm, dažos pat vairāki simti zeķu pāru lietošanā, zeķes pēc mazgāšanas vai tikko uzadītas jaunas... ar manu zeķu adīšanas tempu, tas būtu darbiņš gadiem desmit... ļoti iespaidīgas zeķu kolekcijas. Man pašai aktīvā lietošanā apmēram kādi 10 pāri adīto zeķu, tai skaitā istabas zeķes, guļamzeķes, atsevišķiem zābakiem piemeklētas zeķes... bērniem, šķiet, mazāk, jo vēl tāds nopietns aukstums šogad nav bijis. Adītas zeķes ikdienā nēsājam labprāt, adu no speciālās zeķu dzijas, tādēļ tās droši var mazgāt veļasmašīnā, saudzīgā režīmā, papēži ar laiku  izdilst... es nelāpu ... vienkārši uzadu jaunas. Speciālā kastē  regulāri sakrājas jauni uzadītie pāri, ik pa laikam patukšoju kasti, pa pārim vien uzdāvinu, atdodu, izņemu nēsāšanai... Pašlaik kaste gandrīz tukša, tādēļ ar prieku top jaunas zeķes. 

Šoziem retā saulainā brīvdiena, pēc tik daudzām pelēkām dienām saules pielietajā dzīvoklī tā vien gribas visiem laiskoties un neko nedarīt, silts un gaišs... un smaržo tikko cepta ābolmaize... ir īstais laiks piemeklēt un saskaņot dzijas ficītes nākamajiem zeķu pāriem. Tālāk par zeķēm pašlaik netieku, jāpārdzīvo šis tumšais laiks, tad meklēšu iedvesmu darboties ar lielāku rokdarbu projektu.


Šo smuko ficīti nopirku vasarā, no atlaižu plaukta, pat nesaprotu, kā tik pievilcīgs krāsojums tur iemaldījies bija... zeķu dziju nopērku vienmēr, vajag uzreiz vai nē, tā pa ficītei vien sakrājas daži kilogrami. Īstajā iedvesmas brīdī uzreiz ir no kā izvēlēties... viens (bildē) zeķu pāris būs pa tiešo no ficītes, lielisks musturs, šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādas citas ficītes pārpalikumu. Parasti no divām 100g ficītēm sanāk 3 zeķu pāri.


Mans bīgls ir izaudzis jeb ... labi izaudzināts, man klātesot vairs manas adītās zeķes nečiepj... bet tomēr pa kluso līdz šim divas adītās ir sagrauzis, puišu zeķes ... ar parastajām zeķēm viņam ir īpaši tuvas attiecības, un vismīļākās ir tās visnetīrākās... bīgls mājās - tas ir tracis, jautrība, vējš, sagrauztas mantas, mazas, sīkas spalviņas it visur, garas pastaigas... un tas īpašais suņa skatiens, kam pretoties ir neiespējami un vēl baltais rokturītis (aste)... Bīgls ir īpaša suņu šķirne, viņā ir kaut kas no vilka, lāča, stirnas, truša, pitona, cūkas, žurkas... dažreiz šķiet, ka pat murrā kā kaķis! Visu dara no sirds un pa īstam... it visur ir klātesošs, ziņkārīgs, nepacietīgs...  Šis džeks ir nozadzis mūsu visu sirdis! Ļoti displinē mani vienmēr novākt savu radošo haosu, kamolus plauktā vai kastēs, adāmadatas un tamboradatas savās vietās (dažas cietušās vairs nav lietojamas...), arī iesāktos projektus, žurnālus, grāmatas... visu plauktos un atpakaļ savās, no bīgla drošās, vietās. 


Viens zeķu pāris no šī dziju miksējuma agrāk bija adīts, šoreiz būs vēl viens, tikai musturs cits, fonā senāk izšūtā krustiņglezna, kurai todien putekļus slaucīju... manas acis šajā tumšajā gada laikā vairs nespēj mazus, smalkus krustiņus pašūt... ļoti gaidu pavasari un gaismu... iesāktos projektus vajadzētu pabeigt, dažas sienas dzīvoklī vēl brīvas...



... saulē sagurušais ziemeļbriedis Rūdolfs...



100% portugāļu vilna, bez citiem piejaukumiem, ļoti interesants krāsojums. Uz šo dziju no  retrosaria.rosapomar - collections - mondim virtuāli skatījos jau kādu laiku atpakaļ, līdz ieraudzīju Stokholmas dziju veikaliņā dzīvajā, nopirku toreiz vienu ficīti izmēģināšanai. Superīga dzija, mīksta vilna, skaists zeķu pāris uzadījās... ilgi domāju par musturu, vienkārši labiski adīt negribējās, bet baidījos, ka sarežģītāks musturs pazudīs krāsojumā.

Bezmaksas apraksts šeit: Sockengerippe

Toties ļoti ātri uzadīju, zibenīgi... Dzijas rupjums ierastais, bet metrāža  100g neierasta - 385m, es adīju ar zeķu adatām Nr. 2,25, no ficītes pāri palika tikai pavisam mazs kamolītis. Skats uz augšu, uz apsnigušiem Vecrīgas jumtiem - tās manas krāsu asociācijas. Šo zeķu pāri noteikti atstāšu sev.



Arī šo strīpaino zeķu pāri pabeidzu, astei pārkāpu pāri šogad, bet tomēr to  pieskaitīju pie 2018. gadā uzadītajām zeķēm. Iepatikās man šādi adītas strīpainās, ir padomā nākamais krāsu salikums.


Ar sauli domās un sirdī, lai silti!

ceturtdiena, 2019. gada 3. janvāris

Burvju kamola strīpas

Gadumijas zeķu pāris, uzadīts dažās dienās, tik krāsains un dzīvespriecīgs sanācis. Droši varu teikt, ka šis ir šogad pirmais uzadītais zeķu pāris. Lai šis gads viss tāds košs un spilgts!

1/2019


Mani ļoti sakārdināja smukais apaļais dzijas kamolītis no  Schoppel - Zauberball Edition 3, col. 2296_ Englisher Garten. 50g=150m (extra fine merinowool).
Jau pērkot sapratu, ka no šī kamolīša pietiks tikai vienai zeķei, ja gribu divas zeķes, tad vajag divus kamolīšus. Tik dārgu zeķu pāri gan būtu vēlāk žēl valkāt. Šis nav jau ierastais Zauberball Crazy, kas ir lielāka bumba ar smalkāku dzijas pavedienu.
Un labi vien ir, ka nenopirku divus kamolīšus. Šis ir retais gadījums, kad dzija kamolā izskatās perfekti, lieliski, izcili, bet adījumā šis lieliskums pazūd, tikai raibs vien...  Mazliet atgādināja tos drūmos laikus, kad labu dziju dabūt bija grūti, tad nu toreiz izlīdzējāmies ar Ogres gublānu, satītu no smalkiem dažu to dabūjamo krāsu pavedieniem, lai iegūtu jaunas krāsas un krāsu pārejas. Adot uzvēdīja tās domas... neiepatikās man adījums pa taisno vien uzreiz no kamola. Izglābu situāciju, atsvaidzinot šo tomēr lielisko dziju ar spilgti dzeltenas vilnas ficīti un piešāvu košumam vēl klāt atlikumus no sarkanīgās zeķu dzijas. Ideāli!

Sākums ar domām par vasaru...


Kuru zeķu pāri ātrāk pabeigt? Patīk, patīk man vienlaicīgi vairākus zeķu pārus adīt... un tajos abos mana vismīļākā krāsa - dzeltenā! 


Adu un atkal domāju, kur es šo krāsu salikumu esmu redzējusi, protams, mana Afrika Maske, kuru izšuvu 2010. gadā, joprojām nenoformēta līdz galarezultātam. Gribēju ierāmēt platā sarkanā rāmī, bet tolaik esošajā piedāvājumā tieši tāda rāmja, kādu es biju iztēlojusies, nebija... izšuvuma rullītis iegūla skapī, ilgi tur nogulējis... ak, jauns gads tikko sācies, bet tik daudz iepriekš nepadarītu darbiņu lien acīs... tādu sen nepadarītu...



Adīju ar īsajām zeķu adatām Nr.2.25, šī dzija ir nedaudz rupjāka par ierasto zeķu dziju, vajadzētu adīt ar Nr. 2,5. Es adu diezgan vaļīgi, tādēļ bija ok. Uz dzijas etiķes norādīts ieteicamais adatu rupjums 3 - 3,5. Manuprāt, džempītim tas būtu ok, bet zeķēm tomēr vajag ciešāku adījumu. Visforšākais uzraksts uz dzijas etiķetes - knitting can be addictive! Jā, ar šiem smukajiem Zauberball kamolīšiem var iekrist... pamatīgi!



Ideāls fons košajam adījumam... pirkstgalos izadīju šī skaistā kamolīša gandrīz pēdējos metrus. Izmērs ap 40.


Lai silti un koši!

ceturtdiena, 2018. gada 27. decembris

Mans rokdarbu 2018

2018. gada rokdarbu stabilās vērtības:

- strīpas un košas krāsas
- joprojām rakstu savu rokdarbu blogu
- esmu instagram (biežāk kā blogā, tā ērtāk un ātrāk)
- adu (strīpainas zeķes), tamborēju (košus kvadrātiņus) un sapņoju par krustiņošanas atsākšanu...
- jūsmoju par skaistu dziju
- joprojām daudz iesāktu un nepabeigtu rokdarbu procesu
- mūsu lepnums - Pāces (Dundaga) vilna rullē
- nepārejoša Noro zīmola dzijas mīlestība
- dalos savā rokdarbu priekā, ar atklājumiem, pārdomām, iedvesmu...
- rokdarbi kā visforšākais hobijs
- kafija un kāds salds našķis darbotiespriekam
- adīklis jeb tamboris vienmēr līdzi somā
- pozitīvs noskaņojums
- suns, kurš lieliski disciplinē manu radošo haosu


Ziemassvētku zeķes, strīpainas zeķes, krāsu maiņa ik pa 5 kārtām. Krāsas nav vienkārši sarkana un balta, bet sarkanā ar gaišāk sarkanas strīpojumu, baltā ar zilpelēkiem krāsu krikumiem. Manuprāt, tieši šī krāsas odziņa ir tā, kas padara procesu un galarezultātu vēl brīnišķīgāku. Valdziņu skaits 4*15, izmērs ap 40. Man patīk gara valnīša daļa. 

Violeti dzeltenajam zeķu pārim iesākta jau otrā zeķe, līdz gada beigām arī tā būs uzadīta. Krāsu iedvesma pavisam banāla - no svētku galda, pīrādziņi un upeņu dzēriens... kas savukārt man lika aizdomāties, kur es šo interesanti dzelteno krāsu esmu agrāk redzējusi? Protams, Vincent van Gogh saulespuķes, tās izšuvu 2010. gadā... joprojām skapī rullītis, neierāmēts... šis varētu būt viens no nākamā gada noteikti izdarāmajiem darbiem - beidzot ierāmēt dažus senāk izšūtos darbiņus.


Daudz projektu vīzijās, iedomās, iztēlē... gandrīz vai rindas kārtībā izkārtojušies, vien iedvesma ir neprognozējama lieta, nav tāda stāvokļa - pa vidam vai pa pusei... Šādos brīžos adu zeķes. Mani ļoti ietekmē šis tumšais laiks, es nejūtu krāsas elektriskajā apgaismojumā, tad mazie projektiņi - zeķes ir pat ļoti ok. Šomēnes decembrī būšu uzadījusi trīs zeķu pārus. Parullēju kontā bildes un paskaitīju, ka šogad pavisam būs uzadīti 13 zeķu pāri. Viens pāris bildēs nav iekļuvis, mazliet žēl, bet tāda ir dzīve... brīžiem šķiet, ka tīmeklī jau tā pārāk ilgu laiku pavadu. Mana gatavo zeķu kaste šogad iztukšojusies, stāv plauktā tāda skumīga ar atlikušajiem diviem pāriem... bet zeķu dzijas plaukts ir pilns jo pilns. Neviļus pa ficītei vien sakrājusies jauna koša dzijas kolekcija. Prieks adīt!

Zeķu kolāžas bilde



Mans vis, vis, vis, vis, vis, vis...... ... ...  2018.gada Grand Prix projekts - Ceļojošie kvadrātiņi... īsts vasaras piedzīvojums!
Noro Cashmere Flavor color 163 un color 156, tamboradata 2.25
Tamborēto motīvu skaits 76 plus divas adītas trubiņas piedurknēm


Gandrīz aizmirsu vēl vienu stabilo vērtību - mūsu mākslīgo balto eglīti... ar Ziemassvētku rotājumu kolekciju. Tā šogad papildināta ar dažiem jauniem rotājumiem, iecerēts bija vairāk... nesanāca... kolekcija diezgan apjomīga un koša, eglītei pietiekoša, tādēļ arī trūkst motivācijas kvantitātei, laikam eglīte jānomaina uz lielāku... 




Paldies par jaukajiem komentāriem visa gada garumā! Tiksimies arī turpmāk, šeit un instagram @ceitaspasaule

Laimīgu Jauno gadu! Lai mums viss izdodas!

piektdiena, 2018. gada 7. decembris

Dzija

Gatavojot šo rakstu, aizdomājos, kāda informācija virtuālajā rokdarbu telpā mani interesē visvairāk. Informācija par dziju, protams, ar bildēm... daudz bildēm, tad nākamā, ko no konkrētās dzijas var uzadīt vai uztamborēt, respektīvi, fotogrāfijas ar gataviem darbiem. Lietošanai gatavi modeļu apraksti mani interesē vismazāk, jo viens pret vienu radīt tādu pašu es nespēju, man patīk pašai izdomāt, sakombinēt, pielāgot, pa savam darīt. Man patīk adīt paraudziņus, izvēlēties adatu rupjumu, izvēlēties musturus, kombinēt krāsas, bet aprakstus veidot man nepatīk, ļoti reti pati sev pierakstu piezīmes, tādēļ cenšos vismaz šeit blogā pierakstīt informāciju, kuru pati vēlāk bieži pāršķirstu, pie jauna projekta darbojoties.

Par Litet nystan es uzzināju no instagram, piesekoju profilam, redzot garšīgos jaunumus, jau izpētīju, kurā Stokholmas daļā šis veikals atrodas... un ieliku savā vēlmju sarakstiņā. Ļoti gribēju īstenot kādu citu savu vēlmi, proti, aizbraukt šogad oktobrī uz Stokholmas Syfestivalen 2018  ... bet nesanāca. Šī vēlme tiek pārcelta uz kādu citu gadu. 














Es braucu no Sigtunas puses. Man bija nopirkta 24 stundu biļete, kuru pirmoreiz aktivizēju autobusā līdz stacijai, tad tā pati biļete bija derīga vilcienam līdz Stokholmas centram (braucu apmēram 30 minūtes), tālāk jau ar metro, atpakaļceļā izmetu vēl līkumu pa centra daļu. Todien izbraucu ap deviņiem no rīta, atpakaļ biju pat ļoti laicīgi pirms četriem pēcpusdienā. Tas nozīmē to, ja paredzēts parasts kruīza brauciens no Rīgas līdz Stokholmai un tūlīt atpakaļ, tad ir iespējams paspēt aizbraukt gan uz šo foršo dziju veikalu, gan vēl pastaigāties tā apkārtnē vai varbūt pat apmeklēt gandrīz turpat esošo Stockholm City museum, paspējot laikā atpakaļ uz ostu. Man nebija nekur jāsteidzas, un mans mēķis bija Litet nystan, vienlaicīgi izmetot loku tuvējā apkārtnē, bet atpakaļbraucienā centra daļā iegriezos vēl dažos iepriekšzināmos veikalos un padzēru kafiju. Tā izvērtās ļoti jauka šopinga diena!

No centra ar metro divas pieturas (no T-Centralen līdz Slussen T-bana), sākumā izgāju virszemē citā vietā, bet uzticamais palīgs google rādīja, ka jādodas atpakaļ un tad uz otru pusi, tikko otrreiz izgājusi virszemē, ieraudzīju savu iecienīto apģērbu zīmolu Monki. Super, šeit noteikti iegriezīšos atpakaļceļā. Tālāk taisni līdz Sankt Paulsgatan, tad pa kreisi pa šo ielu līdz 20. numuram. Ups, veikals atvērts no plkst.11, esmu galamērķī ieradusies pa agru. 

Saulaina, mazliet vēsa ziemas diena, grādi ap mīnus trīs. Pastaigāšos... turpat pirms veikala pagriežos  pa Bellmansgatan, aizeju līdz St. Mary Magdalene baznīcai, izstaigāju teritoriju, esmu viena, darba dienas rīts... cilvēku nav, arī tūristu nav, kluss, vien satiksmes troksnis pa Hornsgatan, tai tieku pāri, tad tālāk atkal tukšums un klusums, aizeju līdz Mariahissen, tad tuvumā atrodu nelielu skatu laukumiņu Hornsgatspuckeln, pajūsmoju par Stokholmas jumtiem un panorāmas skatu, Karlsonu gan nesatieku, bet ir šī sajūta, ka dūc un tepat vien lidinās... vēlāk jau izpētīju, ka vajadzēja sameklēt Mariaberget, kas turpat netālu, vēl lieliskāks skatu laukums. Iespējams, ka brīvdienās šeit daudz vairāk apmeklētāju.






Un tā mazliet aizstaigājos, atgriežos veikaliņā ap pusdienas laiku, pircēju jau daudz, īsta dzijas paradīze - vilna, zīds, alpaka, angora, mohēra, kamielis, kašmirs, jaks, kokvilna, lins, bambuss, populāri dziju zīmoli, ļoti bagātīga krāsu palete, pavadu veikalā stundas divas, apjūsmoju dziju, apskatos gatavos adījumus, izšķirstu grāmatu galdu, fotografēju, iedvesmojos, izvēlos savus pirkumus. Cenas? Laba dzija nav lēta, izcila dzija ir vēl dārgāka...  Ceru, ka apskatījāt arī ceļojuma telefonbildītes manā ceitaspasaule instagram kontā.

Lai jaukas brīvdienas!

piektdiena, 2018. gada 16. novembris

Mans novembris nav pelēks

Saules apmirdzēta pelēkā novembra diena uzmirdz. Un uzmirdz mans adīklis. Visu nedēļu tumšajos darbdienas vakaros esmu adījusi šo ļoti košo strīpaini, pašlaik apmēram pusē... varbūt mazliet vairāk par pusi uzadīts. Pāces vilna rullē arī šoruden! Un kā vienmēr es adu no iepriekš izmazgātas dzijas, adījums nevērpjas un nešķobās, dzija patīkami smaržo, galarezultātu vienmēr notvaicēju ar gludekli, vienlaicīgi piekoriģējot formu, arī mazliet pastiepjot, ja nepieciešams. Bet šim adījumam līdz galarezultātam vēl kāda nedēļa nepieciešama.



Pelēkajam tik daudz nokrāsu - sudrabotais, metāliskais, dūmakainais, zilganpelēkais, asfalta, miglas, laukakmens, baložu, pelnu, pērļu... vēlā rudens krāsās ir tāds maģiski skumjš miers. Un pelēks nav garlaicīgs vai vienmuļš... drīzāk tāda ļoti stabila vērtība, dažreiz ir neizsakāms prieks par pelēko ikdienu... Bet vienalga, lai cik sarežģīts tas pelēkais būtu, man tas ir tikai fons, lielisks fons košām krāsām. Nespēju sevi iedomāties adām kaut ko lielu un vienkrāsaini pelēku, tas nav man. Pēdējā laikā jūsmoju par pievilcīgajām pelēkā un dzeltenā kombinācijām, pat piesekoju šeit  #grellow






Pārsvarā jau tomēr vēss, mitrs, auksts, slapjš, tumšs un ja vēl smidzinošs lietus... bet pret tumsu ar krāsām! Ļauties drosmīgām krāsu kombinācijām, mēģināt noķert retos saules starus, sīkumiem, par kuriem nekrenķēties, vērienīgi paplašināt robežas, panašķēties ar kādu īpašu saldumu, un adīt tikai to, kas patiešām sagādā prieku, tūlītēju prieku - tā ir recepte manai novembra labsajūtai. Skumjā rudens dienā spilgtas krāsas dzijas ficīte noteikti uzlabos garastāvokli. Lai viss mums izdodas! 

ceturtdiena, 2018. gada 8. novembris

Novembra procesi

Uzdrīkstēties eksperimentēt... riskēt savienot vienā pavedienā, paspilgtināt kādu krāsu vai tieši otrādi - mazināt tās spilgtumu... un tad adīt! Šoreiz galvenais uzstādījums - saskaņots pavedienu rupjums. Atkal jauna pieredze, prieks par eksperimentiem, kas izdodas!

Pašlaik aktuāli divi koši lielie adāmgabali. Pirmo iesāku bumbuļdžempīti, gremdējoties atmiņās par trako jaunības laiku un adījumiem no Verenas žurnāliem. Ļoti gribēju sev baltu džempīti ar daudz, daudz bumbulīšiem... tieši tādu kā mana mamma toreiz uzadīja manai skolas laiku draudzenei... bet nepierunāju mammu uzadīt vēl vienu. Un tagad, pēc daudziem gadiem, es viņu saprotu, jo adīt bumbulīšus sākumā ir ļoti ok, interesanti un nepierasti, bet adīt daudz, daudz bumbulīšus no vietas... ir kaitinoši... apgrūtinoši... un pat apnicīgi. Tāda sajūta ļoti dīvaina, adu ātri un daudz, bet adījums uz priekšu virzās pārāk lēnu, sabremzējos procesā ... pacietības man gana, vēlme pēc džempīša nepamet, turpinu...


Sakārdināja man iekš instagram #sabrinasweater ... kāpēc tieši tāds nosaukums, nezinu un neesmu pētījusi, džempītis krāsās dažāds, bet vienkrāsains, baltais variants man patika vislabāk. Diemžēl mājās baltas dzijas man nebija, vienkrāsainu un vienlaicīgi lielu adīt arī negribējās, domāju par to vairākus mēnešus, cerot, ka vēlme pāries...


Kopš manā istabā ir uzradusies stikla vitrīna, bet tās plauktos acu augstumā ir sakārtojušies skaistākie kamoli no manām dārgumu lādēm, idejas dzimst vairāk un neticami ātri realizējas. Tā skatījos dienu no dienas un saskatīju, ka varu samiksēt igauņu aade long sarkanvioleto vilnas ficīti ar ļoti, ļoti košo un smalko rozā dzijas ficīti (80%merino, 20% kašmirs), ko reiz pirku Tallinā, un šim mikslim neticami krāsās un pavediena rupjumā pieskaņojas senāk pirktās divas ficītes Lang Yarns Jawoll Magic Degrade. Adu un priecājos par savu izvēli. Ja vajadzēju atminēt, kas šī par dziju adījumā, neuzminētu, viss tik jauki saadījies un samiksējies kopā. Un nemaz vairs nav jūtams vilnas kodīgums, fantastiski! Par musturu - puse džempīša būs ar kreilisko adījumu fonā, otra ar labisko. Nevarēju izvēlēties, kurš variants labāk iet pie sirds, tādēļ adu abus, krāsas spēlējas adījumā, bumbulīši veido reljefu. Adatas Nr. 3.5. Valdziņu skaits 128 ar bumbuļu soli 1+8, tātad 14*(1+8)  +2 malas valdziņi. Man jau šķiet, ka nekā vairs no #sabrinasweater nav palicis, vien iedvesma par bumbuļiem...

Strīpainais vīruss atkal plosās... rudens... jo vajag satīties, ievīstīties, sasildīties... un ja vēl mājās pa rokai pilna kaste ar vasarā izmazgātiem un satītiem Pāces vilnas (Dundaga wool) kamoliem... nespēju pretoties, atkal ļaujos strīpu adīšanas burvībai. Tik aizraujoši ir adīt šo strīpaino plato šalli ar dīvaino nosaukumu  #возбуждающий_замотыш


Šoreiz vēlējos vairāk sarkanīgu fonu, bet Pāces sarkanīgie toņi izadīti... mani atkal glābj aade long vilnas ficīte, cita - sarkanīgos toņos, bet ne tik košos, kā vēlētos. Plauktā atrodas viena pāri palikusī  no košās sarkanās šalles Hjerte Garn Alpaca ficīte, plāns un mīksts pavediens, kopā samiksēts ar aade long ir tieši tas īstais Pāces vilnas rupjums, super! Un atkal dubults ieguvums, sarkanais alpakas pavediens vienlaikus paspilgtina sarkano krāsu un mazina vilnas dzijas kodīgumu. Šī šalle būs vēl patīkamāka lietošanā. Valdziņu skaits šoreiz 110, adatas Nr. 3.

Sākums ļoti sarkans, tieši kā iecerēts, tālāk jau zaļā krāsa it kā ņem virsroku, pavasarīgas strīpas... negaidīti labi saskaņojas šis kokteilis kopā, tālāk domāju par zilo un dzelteno savienojumā un tad atkal  vairāk sarkano... rezultāts vienalga nav paredzams, krāsas pašas savstarpēji sadraudzēsies...
Ceru uz aizraujošu uzadītu vismaz! vienu metru šonedēļ... šķiet, tas ir tāds pieklājīgs šīs šalles adīšanas ātrums! 

Lai jauks šis svētku gaidīšanas laiks!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...