Tallina todien sagaida mūs joprojām pelēka, naktī jūrā smidzināja, arī rīts tāds neizteiksmīgs, bet kamēr lēnā garā bez burzmas tiekam no kuģa nost, debesis kļuvušas zilas, saule spīd, un dzimst ideja par pusdienām vecpilsētā. Laika mums ir pietiekoši, bet autobusi no Tallinas uz Rīgu kursē regulāri. Mazajam puikam piepeši aktuāls kļūst Macdonald, sajūsma par spineru reklāmām uz stabiem un beļģu līdzjutēju kluba skaļo gājienu pa vecpilsētas ielām, bet man tomēr kārojas kaut ko... sirdij... kādu dziju veikalu atrast. Tallina, šoreiz vienkārši caurbraucot, bez izzinošas arhitektūras un kultūras programmas...
Google uzreiz iedod šādus datus
Viens veikaliņš ļoti netālu no mums, tepat vecpilsētā
Jolleri, blakus kvartālā - Jolleri Käsitöökamber Müürivahe 11, 10140 Tallinn , bet otram pabraucām garām vēlāk ar 2. autobusu, tas izrādās pavisam netālu no autoostas.
Vecpilsētas šarms, burvīgs veikaliņš, uzkavējos tur krietnu laiciņu, ar pārdevēju parunājos krieviski, gan par dziju, gan arī rokdarbiem, visu apskatīju, šo to pačamdīju, acis uz riņķi vien, iedvesmu sasmēlos, vienā veikala stūrī bija plaukts ar kokvilnas resna pavediena spolēm, tipa kā no T krekliem tāds, liela krāsu izvēle, viens gabals maksājot 6.5 eur, metrāžu un svaru gan nepētīju, spoles bija ļoti lielas, manā čemodānā vietas vairs nekam lielam nebija... uzzināju, ka vietējās rokdarbnieces esot ļoti iecienījušas šo materiālu, redzēju arī veikaliņā dažas uztamborētas somas, tādas ļoti saturīgas, stingras, gaumīgas, nu pa smuko...
Speciāli nofotografēju šo dziju tuvāk, 100% sugar cane, neticami mīksta, ļoti, ļoti patīkama uz tausti, visburvīgākais materiāls, ko esmu līdz šim čamdījusi, no iegādes atturēja vien tas, ka piedāvājumā tikai šīs krāsas, man kārotos kaut ko spilgtāku un ne tik gaišu...
Dažas pogas es arī nopirku, tik kārdinoši tuvu kasei, garām nepaiet nu nekā... Bija arī Knit Pro adatas, viegli un ātri tiku pie iztrūkstošām īsajām zeķu adatām Nr. 2.25...
-------------
Tartu maantee 60, 10115 Tallin, Igaunija
Arī šajā burvīgajā vietā, es teiktu gandrīz kā Noro paradīzē, uzkavējos krietnāku laiku. Dažus Noro dzijas veidus dzīvajā apčamdīju pirmo reizi, atpazinu starp tiem savus agrāk adītos kamolus, un tās krāsas, kāda izvēle! Uz vietas bija aptaustāmi arī daži uzadīti un notvaicēti paraudziņi, pārdevēja teica, ka tādi tapšot vēl, arī šeit sarunājos krieviski un protams, ka bez kamolīša no veikala neizgāju. Pats galvenais, esmu pačamdījusi, ar acīm nofotografējusi gan krāsas, gan pavedienus, gan salīdzinājusi vienu veidu ar otru, uzadītos paraudziņus izpētījusi, tad jau vēlāk, ar apdomu, bez ah un oh, cik skaisti!!! iespējams internetveikalā pasūtīt, uz Latviju arī sūtot. Noro ir dārgs materiāls, bet katrs iztērētais cents ir tā vērts! Iztērēt lietām, kas sagādā patiesu prieku uzreiz un tagad, gan arī tas būs kā ieguldījums vienlaikus, jo prieks vēlāk radīšanas procesā ir noteikti dubults, bet ja vēl tālāk pašķetina šo domu, tad manā kvadrātu jakā ir ieadīts arī tāds Noro pavediens, kas jau pirms gadiem man ir sagādājis prieku kādā citā jakā un džempītī... Pārbaudīts, rekomendēju. Bez Noro arī bija daudz citu labumu, bet tos gan citreiz, Noro priekšā vienkārši kļūstu vāja...
Smukie jaunie kamolīši jau mājās, mežrozīšu spilgti rozīgais izcili mīksts un smalks materiāls (80% merino, 20% kašmirs, 50g/550m), pavediens mazliet it kā vizuļo, ļoti, ļoti skaista dzija, ražota Itālijā.
Pačamdot un aptaustot, gan spoles, gan paraudziņus, pilnīgi samīlējos Noro Hanazono (40% silk, 40% mohair, 20% wool), bet nespēju izvēlēties savu krāsu. Šoreiz biju mazliet prātīga, apstājos pie kamolīša Compass (52% wool, 10% alpaca, 10% cashmere, 28% silk), šis ir mazliet rupjāks par ierasto un iemīļoto Flower Bed (30% wool, 35% silk, 35% mohair), bet tieši šī Compass krāsa 312... mmm, cik vilinoša, acīs krītoša, nevarēju turēties tai pretī. Vēl pašlaik nav idejas par izlietojumu, jo mans kamolītis neliels, bet iedvesma atnāks, noteikti!
Lai iedvesmo!
