Natural, Health, Trendy (uzraksts uz dzijas ficītes etiķetes) un šo ķēdīti domās var vēl paturpināt - spirgts, svaigs, atvēsinošs, veldzējošs, mitrs, atspirdzinošs, atpūta, pārtraukums, veldze, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, jūra, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība... tas viss man uz mēles, jūsmojot par šīs vasaras dažās siltajās dienās iesākto adāmprocesu.
Vasaras gaidās jūnija sākumā ielūkojos savā kokvilnas krājumu kastē, sākumā ar spontānu ideju par kādas kokvilnas puķītes vai glāžu paliktņa uztamborēšanu, tad jau atbildīgi paskatījos uz košo ziedu tašu un trijstūru motīvu topiņu, abus nosauktos nepabeidzu iepriekšējā vasarā, tomēr nedaudz bezatbildīgi (drīzāk rotaļīgi) iesāku lielo kvadrātu, un vienalga... sirds ilgojās pēc kaut kā mugurā velkama ... un skatiens aizķeras, domas sapinas... šoreiz gaišzilajā. Neviļus atceros par to prieku, ar kādu adīju jakas kvadrātus pērn. Pašlaik gan tie tikai divi lieli kvadrāti - priekšpuses un mugurpuses daļas, rezultāts iecerēts kā spirgts kokvilnas vasaras topiņš.
Pamatā populārā Alize bella (100% kokvilna), manā kastē bija 5 gabalas 50g/180m dzijas ficītes (izmantoju gan tikai četras), kuras pamīšus atšķaidīju ar ficīti 50g/250m Alize romantika (40% kokvilna, 34% akrils, 26% poliamīds), nevienmērīgi savērpts pavediens, krāsās ļoti pieskaņots pamatkokvilnai. Adāmadatas Nr.3.
Uzmetu kvadrāta viena malai 100 valdziņus, 3 vidus valdziņi, un 100 valdziņi otrai kvadrāta malai. Katrā turpejošā kārtā noraucu vienu vidējo valdziņu, atpakaļejošās kārtas adu vienkārši kreiliski bez noraukšanas. Ar zilo Alize romantika ficītes pavedienu brīvi veidoju reljefas rievotā adījuma strīpiņas, nu tā, lai zilais tuvāk zilajam sastrīpojas... Jo adāmo valdziņu paliek mazāk (samazinās dēļ noraukuma adījuma vidū), jo lielākas iespējas variēt ar krāsām, tās atkārtojas neritmiski un vienlaikus tomēr harmoniski, pavisam cita garša šādam procesam, nekā adot lielu gabalu pa taisno. Fotogrāfijā uz galda lietus pilītes, apmākusies diena, krāsa vairs tik ļoti nespirdzina, jāvelk mugurā būs saulainā dienā...
Visā šajā jaukajā procesa apcerējumā tomēr arī kāda ne tik jauka ziņa, no šīs dzijas, vai no to miksējuma, vai nevienmērīgi izvietotajām rievotā adījuma rindām, manu uzadīto kvadrātu viena mala ir nošķiebusies, respektīvi, kvadrāta forma nav ideāla, viens stūris (nobeiguma) ir redzami izstiepies. Domāju, ka būs īpaši jāpiedomā par gala risinājumu, mēģinot adījumu nostiept, ideālo formu meklējot, ja neizdosies, tad jāmeklē cits variants, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, varbūt kaut ko pietamborēt vēl neregulārākai formai...
Uzmetu kvadrāta viena malai 100 valdziņus, 3 vidus valdziņi, un 100 valdziņi otrai kvadrāta malai. Katrā turpejošā kārtā noraucu vienu vidējo valdziņu, atpakaļejošās kārtas adu vienkārši kreiliski bez noraukšanas. Ar zilo Alize romantika ficītes pavedienu brīvi veidoju reljefas rievotā adījuma strīpiņas, nu tā, lai zilais tuvāk zilajam sastrīpojas... Jo adāmo valdziņu paliek mazāk (samazinās dēļ noraukuma adījuma vidū), jo lielākas iespējas variēt ar krāsām, tās atkārtojas neritmiski un vienlaikus tomēr harmoniski, pavisam cita garša šādam procesam, nekā adot lielu gabalu pa taisno. Fotogrāfijā uz galda lietus pilītes, apmākusies diena, krāsa vairs tik ļoti nespirdzina, jāvelk mugurā būs saulainā dienā...
Visā šajā jaukajā procesa apcerējumā tomēr arī kāda ne tik jauka ziņa, no šīs dzijas, vai no to miksējuma, vai nevienmērīgi izvietotajām rievotā adījuma rindām, manu uzadīto kvadrātu viena mala ir nošķiebusies, respektīvi, kvadrāta forma nav ideāla, viens stūris (nobeiguma) ir redzami izstiepies. Domāju, ka būs īpaši jāpiedomā par gala risinājumu, mēģinot adījumu nostiept, ideālo formu meklējot, ja neizdosies, tad jāmeklē cits variants, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, varbūt kaut ko pietamborēt vēl neregulārākai formai...
Bet man patīk... man vienalga ļoti patīk...
Izdevās, pat ļoti labi izdevās, satamborējot gatavās detaļas, uztamborēju 4 kārtas ar stabiņiem (viens apmetums, tamboradata Nr. 2.5) plecu daļai, līdz ar to topiņš pastiepās garumā un izveidojās glīts kakla riņķis. Satamborējot sānu malas, speciāli piedomāju pie satamborējuma vīles, īso malu tamborēju cieši, it kā savelkot kopā, bet garo malu tieši otrādi, ar rokām pastiepjot, it kā izstiepjot to garāku, sanāca jauki un visnotaļ glīti. Notvaicējot vienlaikus vēl pastiepu topiņa garāko malu. Tiek pieadītas rokriņkiem maliņas, jo manā vecumā topiņš ar atkailinātiem pleciem vairs nav tas ideālais vasaras modelis.
Un tagad pats dīvainākais - atstāšu visu kā ir, bez apdares, apakšmala pati skaisti ierullējas, nevajag iejaukties šajā procesā, kakla izgriezums labi uztrāpīts, tam arī nevajag neko vairāk. Tad seko pēdējā uzlaikošana, varbūt ne īsti laikā, pēc ļoooti sātīgām vakariņām, un secinājums, man tomēr vajag arī otru topiņa sānu malu izstiept, tiešām vajag... Pēcsvētku agrs rīts, tamboradata, ficītes atlikums un uztamborējas skaists trīsstūris, tamborēt sākts no vidus.
Izdevies viens foršs un spirgts vasaras topiņš, tapis paralēli citiem projektiem jūnija mēneša garumā. Un šoreiz tapa viegli un raiti, bez piepūles, bez kalkulēšanas, bez ārdīšanas... Mugurā uzvilkt gan vēl nav sanācis, jāgaida vasarīgāks laiks.
Un nākamo brīvdienu iedvesmai, manus krājumus papildina divas Pāces vilnas ficītes no Zāļu tirgus, tā jau kā svētku tradīcija kļuvusi... tātad, drīz būs veļas laiks, ha, ha... dzijas mazgāšanas laiks...
Lai silta nākamā vasaras nedēļa!
