Mans rokdarbu 2019. gads

Klāt šī gada pēdējā diena. Pārskatot un šķirojot šogad sabildēto, uztapa dažas kolāžas bildes. Tāds gada atskats, atskaite sev un jums, pārdomas par iecerēto, paveikto un nepaspēto. Rokdarbu gads ceitaspasaulē!

Šis viennozīmīgi ir mans zeķu gads, 25 zeķu pāri šogad uzadīti... daudz, vai ne? Gatavo zeķu kastē gan kādi pieci vairs aizķērušies, tātad, arī nākamgad adīšu zeķes! Un ļoti ceru, ka tikai starplaikos kādam lielākam projektam vai paralēli tam. 

Šogad trīs džempīši radīti, aprīlī pabeidzu spilgti košos riņķus kvadrātos, jūnija sākumā adītos zilos zigzagus un arī sarkan-zili-dzelteno pamatkrāsu tambordžempīti. Ļoti rosīgs rokdarbu jomā pavasara periods, bet tad vasara, atpūta, atelpa... rudens rūpes, vēlāk tumsa un nekas lielāks par zeķēm. Spītīgi turos pretī brillēm, negribu... bet vajadzēs, drīz. 

Krāsas šogad dažādas, košas un arī mierīgas. Man šķiet, ka dominēja zilā krāsa, kaut gan gada nogalē esmu pieķērusies lielākam adāmprojektam tumši sarkanā krāsā, bet par to šeit vēlāk (vai arī ātrāk instagramā). Joprojām jūsmoju par zilā un sarkanā duetu.

Ar īpašām sajūtām adīju šogad šo rozīgo zeķu pāri, procesu maksimāli izstiepjot garumā. Fantastiska dzija un krāsas... Šīs zeķītes esmu rezervējusi sev.

Decembra sākumā negaidīti iesāku adīt melnbaltu zeķu pāri, ar nolūku neiespaidoties krāsu izvēlē manai turpmākai dzīves telpai. Somā krāsu palete, galvā miljons krāsu kombināciju un melnbaltas zeķes adīšanas procesā. Izturēju šādi kādu nedēļu, paralēli košās strīpas aizgāja, labi, ka tikai zeķēs... ļoti patīk man adīt košas, strīpainas zeķes! Ar lielu rūpību iesaiņoju savas krustdūriena gleznas un nedaudzās lielās pašradītās segas, lai atgriežoties no jauna uzburtu savu īpašo māju sajūtu. Neplānotu pārmaiņu laiks noteikti izkoriģēs manus nākamā gada rokdarbu plānus. Sapņoju par kādu lielāku projektu, visticamāk konkrētas aprises šie sapņi iegūs pavasara pusē, līdz ar gaismas atgriešanos. Pašlaik vēlos sniegu, īstu un baltu sniegu...

Laimīgu un radošu Jauno 2020. gadu! Lai mums viss izdodas! Uz tikšanos!

Septembra zeķu projekts

Septembris, starp pienākumu gūzmu un stresa pilnām dienām, aiztraucies aizraujošajā rudens kopprojektā (kā veldzējoša atslodze manas mūzas ilgstošajai promesamībai)

#monstersockkal2019

adīt zeķes no dziju atlikumiem vai speciālajām mini ficītēm, ievietot adīšanas procesa bildītes ar atsauci uz šo projektu, finālā atrādīt arī uzadīto zeķu bildes. Man ļoti patīk dažādu procesu bildes, gan neredzētas zeķu dzijas, gan dažādas adīšanas tehnikas, sajūsmināties par straujo adīšanas tempu... tas ir aizraujoši, izklaidējoši, iedvesmojoši! 

Starts  1. septembrī! Tā bija brīvdiena, cik forši, rīta pusē sameklēju savus mazos zeķu dziju kamolīšus, ideju un jautājumu haoss pirmajam zeķu pārim - kā adīt, cik lielas, vai vienu dziju ņemt par pamatu un tai pievienot daudzos mazos kamolīšus, vai adīt tikai labiski, vai tomēr valnīšu musturā, lai labāk pieguļ kājai, kura izmēra zeķu adatas pašlaik ir brīvas, kuras krāsas toņi būs dominējošie, vai tomēr vēl kaut kur nav aizķēries kāds dzeltenais kamolītis, varbūt aizskriet līdz dziju veikalam pēc vairāk koši sarkanā toņa, varbūt iedvesmai tomēr vēlreiz aplūkot pagājušā gada zeķu projekta bildes, vai vēlreiz uzmest aci regulāri pieseivotajām iedvesmas bildītēm, kādas ir idejas procesa sākuma bildei, kādas krāsas tomēr izvēlēties, vai šodien sākt adīt, varbūt pabeigt vēl kādu iesākto zeķu pāri un tikai tad sākt jaunu, vai turpināt iedvesmas meklējumus, vai... ... ... nemanot aizskrien vairākas stundas, kuras patiesībā mierīgi varēju veltīt adīšanai. 

Vienkrāsainie zilie kamolīši ir pārpalikumi no zeķu purngalu daļai paredzētās regiapairfect un  regiakindamagic dzijas, mazītiņie dzeltenie kamolīši ir tie starpposma dzeltenie marķieru pavedieni, arī pa kādam sarkanajam kamolītim no agrāk adītajām regia dzijas zeķēm. Arī kaut kas no Opal, no ON Line, no vācu un turku zeķu dzijas ar sen izmestām etiķetēm... Lielu daļu atlikumu jau esmu izadījusi, jauni nemaz tik ātri neveidojas... kaut gan no šiem atlasītajiem un vēl pa kādai krāsai pievienojot procesā, vairāki zeķu pāri uzadīsies! Fonā joprojām nenoformētais maskas izšuvums.

Jaudīgs starts! Pludmalē pirmajā septembra dienā, +27 grādi, atvēsināmies ik pa brīdim jūrā, smiltīs karsti, toties ūdens todien vēsi spirdzinošs, tāpēc ir pietiekoši daudz laika nodoties adīšanai krastā. Abas zeķes adu vienlaicīgi, brīžiem šķiet, ka šādi adot, temps palielinās. Iespējams tikai ilūzija, bet šis košais krāsu salikums ļoti ātri adās. 15*4 valdziņi, adatas Nr. 2,5. Blakus apsēžas trīs sievietes, izrāda interesi, konsultēju papēža adīšanā, apmaiņā uzzinu dažas jaunas ēdienu receptes.

Pēdas daļai sarkanbrūnraibā ficīte iederas lieliski, 27 kārtas bez pavediena nogriešanas, tas nozīmē mazāku ievelkamo galiņu skaitu finālā... škietami mazāku, tāpat jau galiņu miljons...

Pagājusi pirmā nedēļa, projekta septītajā dienā pirmais zeķu pāris gatavs! Tik vien tāds sīkums - neievilktie pavedienu galiņi... Esmu iesākusi nākamo pāri, no katras dzijas pa 12 kārtām, šoreiz no kamolīšu kopuma atlasījušās pavasara krāsas. Fons bija pirmais, košs un pavasarīgs, iespējams zemapziņa zeķēm nodiktēja tieši šo krāsu atlasi. Ja paanalizēju krāsu izvēli pirmajam šī projekta pārim, tad atmiņā nāk bērnības dienu jaciņa, koša un strīpaina, vien dzeltenās krāsas vietā toreiz bija balta. Kā man tad gribējās to balto pārkrāsot...

Nākamās nedēļas laikā otrais zeķu pāris uzadījies. Pieklājīgs temps, pa vienam pārim uztop katrā septembra darba nedēļā! Trešā nedēļa - trešajam pārim! Trešais pāris labiskajā adījumā, pavediena maiņa katrā kārtā, visraibākie kamolīši izadās... papēdīši sarkanīgi.

Un ceturtais pāris iesākts, akurāt kā piedien gadalaikam, rudenīgos krāsu toņos un pieguļošajā musturā. Starp sarkanbrūnraibajiem ieadu dažas vienkrāsainas dzeltenās un sarkanās strīpas. Kā rudens lapas... Man iepatikās adīt abas zeķes paralēli, vienmērīgāk izadās visi pēdējie dziju galiņi, arī adīšanas temps šķiet ātrāks. Un adot otro zeķi, nekas nav jāskaita vai jāatceras, kā tad bija tai pirmajai? Šie visi zeķu pāri adīti ar zeķu adatām Nr. 2,5 valdziņu skaits 15 uz vienas adatas (60 kopā). Zemāk bildē var lieliski redzēt atšķirību - ceturtais pāris procesā, bet pārējie trīs jau pa smuko, notvaicēti un gatavi lietošanai...

Un aplūkojam, kā veicas visām projekta dalībniecēm kopā? Visas šī gada septembra gatavās zeķes vienuviet šeit:

#monstersockfinish

14.09. - 50
23.09. - 143
30.09. - 228
01.10. - 258 zeķu pāri pa visām kopā uzadīti (pagājušā gada rekords ir pārspēts!)

Šī projekta beigu termiņš pagarināts līdz 6.oktobrim. Cik pārus kopā mēs šogad uzadīsim?

Vairāk procesa bilžu iekš @ceitaspasaule

Kvadrātiņu mēnesis augusts

Kvadrātiņus tamborējusi esmu vienmēr, arī puķītes, trijstūrus, sešstūrus, apļus... man ļoti patīk tamborēt! Motīvi izkārtojušies segās, pledos, spilvenos, džemperos... visilgāk kalpo tie no akrila dzijas, ne jau no tā lētā un gurkstošā, bet kvalitatīva akrila, kuru reizēm uz tausti pat grūti ir atšķirt no dabiska materiāla pavediena, to droši var mazgāt veļasmašīnā. Viena senāk tamborēta sega, liela un pasmaga, gaidīja mazgāšanu, bet manai veļasmašīnai tā tomēr izrādījās par apjomīgu. Risinājums vienkāršs - sadalīju uz pusēm (izārdīju pa motīvu savienojuma vietām), izmazgāju un ieguvu divus tīrus, izmazgātus bez grūtībām, pledus, vēl aptamborēšu pa perimetru, tā pa vienkāršo, lai būtu smuka nobeiguma maliņa.

Vissiltākie kvadrātiņi uztamborējas no Pāces vilnas, vispatīkamākie mugurā velkamie no Noro un Malabrigo dzijas, visspilgtākie no zeķu dzijas, visvieglākie pēc svara no kidmohēras, vismazākie no kokvilnas tambordiegiem, vis, vis... dievinu visus košos  spilgtos kvadrātiņus!

Kopš atklāju Granny Square Day jautrību iekš instagram (15. augusts, ik gadus, kopš 2014. gada), augusts man kļuvis par kvadrātiņu mēnesi. Tamborēju pati un iedvesmojos no citu uztamborētajiem, krāsu sprādziens, daudz aprakstu un shēmu, zibenīga komunikācija ar tamborētājām no visas pasaules, daudz jaunu profilu iedvesmai! Ar prieku un aizrautību sekoju līdzi un atlasu publicēto tamborēto kvadrātiņu bildes pa krāsām, lai vēlāk tās saliktu lielā virtuālajā segā, arī šogad. Parasti aktivitātes tās dienas noskaņās turpinās vēl kādas nedēļas divas, sajūtas ir grūti aprakstīt, tas ir milzīgs prieks, smaids, lidojums, aizrautība, pozitīvas emocijas, un vēl ļoti liela vēlme tamborēt... 

vairāk bilžu #grannysquareday2019     #virtualblanket     

Pirmo tradicionāli saveidoju dzelteno, mana vismīļākā krāsa, paralēli tai atlasīju arī tos kvadrātiņus, kuros daudz zilās krāsas. Secinājums nemainīgs: dzelteno kvadrātiņu īpatsvars kopējā todien publicēto kvadrātiņu burzmā pavisam neliels. Pēdējā laikā mani fascinē trīs pamatkrāsu salikums - dzeltens, zils, sarkans. Arī sarkano virtuālo segu saveidoju, tai atlasīt kvadrātiņus šogad bija visvieglāk!

Tālāk bildēs mani augustā tamborētie kvadrātiņi: košajiem izmantoju atlikušo akrila dziju no aizkaru tamborēšanas, sākumā bija vēlme dominēt ar zilo krāsu, bet toņu zilajam izrādījās par maz, pievienoju zaļi violetos. Galarezultātā savienoti 5*5=25 kvadrātiņi. Gaiži zilais ar smilšu brūno ir viena pārpalikusī kokvilnas ficīte no reiz adīta vasaras džempīša. Sanāca smuks tamborēts panelītis, tieši spilvena lielumā.

Paralēli kvadrātiņu jautrībai augustā adīju arī zeķes. Visbiežākais fons vasaras rokdarbu bildēm ir jūra. Kājas nesala, nē, nē... šovasar esmu ļoti daudz peldējusies jūrā. Un adījusi līdz saulrietam... 

Vēl dažas dienas būšot karsts laiks, jāatpūšas pēdējās brīvlaika dienas, tad atbildīgais jaunā mācību gada cēliens. Šogad mācīšos 4.,  8. un 10. klasē! Ak, kā laiks skrien! 

Lai viss izdodas!

Jūlijs zeķu mēnesis

Atskatoties uz aizgājušo jūliju, mēneša bildes un komentāri. Jūlijs manā privātā dzīvē drīzāk skumjš nekā prieka pilns. Turpinu niekoties ar zeķēm, radošā mūza ir prom, ļoti gaidu to atpakaļ. Dažas atvaļinājuma nedēļas spraigiem notikumiem pilnas, atpūtai laika mazāk, arī attiecīgi adīšanai laika mazāk, bet zeķes tomēr top. 

Vasaras satikšanās ar krustduriens.lv meitenēm. Sarunas klusā vietā, laukos, šoreiz Sērenes pagastā, ārpus pilsētas stresa, par dzīvi, bērniem un rokdarbiem, un ne tikai par krustdūrienu, ļoti iedvesmojošas sarunas, neviltots satikšanās un atkalredzēšanās prieks. Bildēs mūsu līdzpaņemtie darbi, stāsti un jautrība aizkadrā. Vienbrīd jau šķiet, ka esmu atpakaļ pie krustiņošanas, bet tomēr vēl nē. Smalkie un sarežģītie izšuvumi pašlaik tikai apbrīnošanai, domās šiverējos ar 14. izmēra aidu un krāsainiem grafiskiem ornamentiem, kas no tā sanāks, vēl nezinu. 

Mēneša sākumā paralēlo zeķu pāru intensīvāka adīšana, mēneša beigās gandrīz visi tie pabeigti, bet iesākti jau nākamie. Nebeidzamais zeķu process...

Jūlijs vienmēr ir jūras laiks. Vasara mainīga, karstās dienas šogad pamaz, bet tās, kas gadās, tās ir patiesi karstas. Ūdens jūrā  fantastiski silts un kā vienmēr slapjš, saule karsta, alus dārgs, bet auksts, publika skaļa un spilgta, brīvdienu atpūta pie jūras nepieviļ. 

Regia Cotton Tutti Frutti šovasar rullē! Četrkārtīgs pavediens, 100 g fice, palaimējās man šo brīnumu nopirkt par puscenu. Superīga sajūta vasarā to adīt, ļoti mīksts, vēss, krāsas atspirdzinošas! Nopirku pat vairākas ficītes. Atmiņā man kokvilnas zeķes, kuras reiz mana mamma man uzadīja, tā bija ļoti forša sajūta, maigas, mīkstas, ilgi valkāju, līdz sadila un nomazgājās pavisam. Ceru uz līdzīgu rezultātu.

Ilgi domāju par mustura izvēli. Pētīju interneta plašumos citu uzadītās košās tutti frutti zeķītes, šoreiz negribējās vienkārši labiski, beidzot paliku pie šī reljefainā mustura. Nākāmās adīšu mežģīņu rakstā, man būs arī  sarkanrozā toņu zemeņu zeķītes.

It kā vajadzētu būt vienkārši, bet nekā. Kinda Magic sock yarn no Regia Schachenmayr un Wool and the gang.  Īsts galvas mežģis, kaut gan ir pievienots detalizēts apraksts ar norādījumiem, vienalga nesanāk tādas kā etiķetes fotogrāfijā. Valnītim un pirmajām kārtām pavediena krāsas izkārtojas perfekti, tālāk vairs neveidojas leoparda raksts, bet smuki jūras vilnīši. Lai paliek! Vai tad leopards ir manīts tik zaļi zils? Paanalizējot krāsojumu, saprotu, ka vajadzētu pamēģināt ar smalkākām adatām adīt (es adu ar 2.5 un 60 valdziņi, akurāt kā ieteikumā) vai gluži otrādi, adīt ļoti vaļīgi ar šo pašu izmēru, bet man nepatīk ārdīt. Gatavo zeķi uzmērīju, perfekti pieguļ kājai, tādas smukas īsas zeķites sanāk. Un pāri katrai zeķei paliek tumši zils kamolītis, tieši būtu laikā garākam valnītim, bet joprojām nav vēlmes ārdīt un adīt no jauna. Papēdis oriģinālā paredzēts bumerangveida, es paliku tomēr pie parastās versijas, tāpat jau krāsojuma raksts nesanāk perfekts, nav ko atpūtas brīžos lieki galvu lauzīt, nododos bez stresa ierastam un  aizraujošam procesam. Ātri adās, jo ir neatslābstoša interese, kā krāsas izkārtosies. Un nemaz nav kreņķis, ka man sanāk citādāk. Vēlāk papētot un palasot atsauksmes, pārdomas par šo zeķu adīšanu, secinu, ka manējās ir tik pat maģiskas un unikālas kā citām aditājām, varbūt ne tik perfektas, bet toties manējās! Man vēl daži kamolīši par atlaižu cenām nopirkušies, citās krāsās, varbūt nākamajam pārim saveidosies perfekti un smuki mākonīši... 

Perfekts saulriets.

P.S. Arī šogad 15. augustā Granny Square Day! Jāņem no kastes laicīgi ārā tambordiegi, jāmeklē interesants musturs un jātamborē kvadrātiņi! Un jāseko līdzi tās dienas jautrībai iekš instagram #grannysquareday2019 

Lai saulains augusts! Uz tikšanos!