otrdiena, 2013. gada 26. februāris

Tamborēt pavasarim

Žilbinoši saulainā februāra brīvdienā, saules un baltā sniega apžilbināta, neizsakāmi ilgojos pēc pavasara.

Saulainas un košas krāsas saules pielietā dzīvokļa saulainajā pusē ar pavasara smaržu gaisā no tikko uzplaukušās hiacintes podiņā uz palodzes, manās rokās saulains un pavisam neliels tamborītis, bet datorā atvērtas googles lapas ar attēliem no meklētāja (crochet flowers vai crochet flower tutorial vai african flower crochet vai ...), blakus uz galdiņa daži rokdarbu žurnāli ar puķīšu shēmām. 

Sestdien un svētdien tamborēju puķītes, vienkārši tāpat, bez konkrēta pielietojuma, pavasarīgs garastāvoklis brīvdienās bija  garantēts.


Mans brīvdienu bezmērķīgais tamborējums, bet gan noderēs vēlāk. Puķītes apmēram plaukstas lielumā, izmantoti pavisam nelieli dažādi kamolīšu atlikumi, gan kokvilnas, gan vilnas, gan akrila, tamboradata Nr.3.

Lai sirdī pavasaris!

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Februāra svētdiena

Šodien biju cerējusi pabeigt tamborēt lielo zigzag segu, bet pa logu redzamais miglainais, pelēkais un, visticamāk, arī vēsais laiks nemaz nerosināja čakli kustināt tamboradatu. Man šodien ļoti pietrūka saules staru saulainākam garastāvoklim. Rezultātā lielais tamboris šodien tamborēts netika, vien izņēmu to no kastes piemērīšanai, vēl dažas ļoti garas kārtas ir jānotamborē, apsedzoties un uzvelkot segu līdz zodam, joprojām nepieciešamas zeķes, lai kājām pirksti nenosaltu. Pēdējās kārtas būs no raibās dzijas, vēl divas tādas ficītes kastē atradu.
 
 
Šodien saulainas bildes nebūs. Labi ieskatoties, bildē var ieraudzīt arī manu mīļo un šodien tik vientuļo pagalma soliņu, no balkona loga.
 
  
Lai saulaina nākamā nedēļa!

ceturtdiena, 2013. gada 14. februāris

...

Manā blogā mītošās sirdis un sirsniņas sirsnīgā kolāžā:


Sirsnīgs sveiciens Valentīndienā!

Iedvesmai saite uz sirsnīgu blogu:

Siržu blogs




svētdiena, 2013. gada 10. februāris

Pauze nelabprāt

Brīvdienas no rokdarbiem, divas nedēļas bez tamborēšanas, adīšanas, krustiņošanas utt, divas ļoti, ļoti garas nedēļas. Iemesls - rokām āda bija pagalam sabeigta, stipri iekaisusi, radot neciešamas fiziskas mocības, šoziem kaut kā ievilkās šis pasākums. Un šādos apstākļos arī no iedvesmas nekā, manas mūzas mani  bija pametušas, aizlaidušās, aizmukušas, prom pavisam. Pieķēru sevi pie domas, ka man blogot labāk patīk par pozitīvām lietām, tādēļ šeit klusums.
Situāciju mazliet glāba bērni, ielādēja manā telefonā spēles un ieinteresēja ar tām darboties, palielināju savu interneta limitu un spēlējos uz nebēdu. Rezultātā man ir savs Valentīndienas restorāns, citā spēlē es sēju milzīgus laukus ar saulespuķēm,  citā iemācījos šaut ar putniem un pat trāpīt, man ir arī sava telefonā barojamā un ģērbjamā radība, kura atkārto manis teikto dīvainā balsī, bet aiz kuras regulāri jāvāc kaudzītes ... utt....
Baudot apmākušos sniegoto dienu siltumā aiz loga, šodien izvilku no kastēm savus tambordarbus, lai pēc ieilgušās pauzes turpinātu iesākto tamborēšanu.


Puķīšu segai apstājos pie kaudzītes ar satamborētiem motīviem, tie gaida galiņu ielocīšanu, būs darbiņš darbdienu vakariem nākamajai nedēļai. Zigzagsegai jāturpina tamborēt ar raibo dziju līdz tās fināla lielumam, ārprātīgi garas pēdējās kārtas. Pašreiz segas diametrs apmēram 1,5m. Esmu gatava turpināt tamborēt, man ļoti pietrūka rokdarbošanās prieka šo pāris nedēļu garumā.
Krāsainu nākamo darba nedēļu!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...