Labo sajūtu nedēļa

Adīt vienu zeķi divas nedēļas, absolūtā brīvā laika trūkumā, vienlaicīgi galvā neskaitāmus citus projektus analizējot, un tad - hops! otru zeķi uzadīt pa vienu dienu! Tieši tāpat kā ar ūdenspriekiem, gaidīt peldētsezonu visu ziemu un tad - peldēties jūrā pat dienas trīs no vietas - kaifs! Un savu dziju kāmi uz diētas uzsēdināt iepriekš krietnu laiciņu, un hops! kg trīs "laimes" Brīvdabas gadatirgū nopirkt... jā, izrādās, laimi var nopirkt... tik vienkārši, būt īstajā vietā un laikā... es arī tur biju, tirgū, lielā burzmā, bet par spīti tai, iedvesmojos, smaidīju, priecājos, baudīju, un noguru... ikgadējais jaukais pasākums, kuru noteikti ir jāapmeklē!

ļoooti ērts sēžamais, tāda jauka lidojuma sajūta, vien adāmā rokās pietrūkst.... ja man būtu dārzs, tad šis būtu visforšākais atpūtas stūrīša elements...

atpazīstami maisiņi, vai ne? un atkal nenogurusi skandinu, Pāces vilnu (vai kā Krievzemes saitos dēvē - Dundaga) obligāti ir jāizmazgā PIRMS adīšanas ... tamborēšanas, jo pretējā gadījumā neapdomīgi viegli var sačakarēt darbotiesprieku... Un manās mājās drīzumā būs lielā veļas diena... es lietoju Woolite speciāli vilnai, skaloju rūpīgi ļooooti daudz ūdeņos, matu balzāmu nežēloju, lielo fici žāvēju apmēram diennakti saulainā laikā, un tikai tad mīksti satinu lielos kamolos, vienlaicīgi milzum daudz asu gruzīšu no dzijas pacietīgi izlasot... sagatavošanās darbiņš būs ne pa jokam pirms lielā tālāk darbotiesprieka!

Man atvaļinājuma nedēļa ietrāpījās, brīnišķīgais saulainais laiks šonedēļ bija noteikti mana visskaistākā dzimšanas dienas dāvana, bet vislielākais pārsteigums - bērnu dāvinātā dzeltenā!!! orhideja (kā viņi to dabūja gatavu, ka pat mana vērīgā acs neko iepriekš nemanīja?) Jūnijs patiešām ir sācies lieliski, esmu priecīga un pateicīga par tiem laimīgajiem mirkļiem, kurus piedzīvoju... vienā bildē arī Noro laimīgie kamolīši ietrāpījušies, tie sāks jaunu otro dzīvi... un šoreiz labās sajūtas noķertas telefonbildītēs, kā jau atvaļinājumam piedien...

 

Lai jauka nākamā vasaras nedēļa!

Piektdien - zibakcija, sestdien - tirgus

Piektdien piedalījos neierastā pasākumā - zibakcijā Stacijas laukumā - publiski adīt cimdu 15 minūtes, to arī čakli darīju, liels prieks par jauko kompāniju un vēl lielāks prieks sen neredzētās krustiņmāsas Dainu un Mariku satikt. Dažas bildītes no Stacijas laukuma, mans atklājums - izrādās, ka cimdu, tādu pa vienkāršo no viena raiba kamola, itin jauki var adīt arī kājās stāvot. Sākumā gan nedaudz rokas trīcēja, jo tv kameru tuvums mulsinošs, bet adīšana nomierina, rezultātā kādu centimetru publiski uzadīju, āķis lūpā, dienas notikumu iedvesmota, vakarā jau krietnu puscimdu nomargoju.

 

Un vēl interneta plašumos šo to par zibakciju atradu:

zibakcija

http://www.leta.lv/photo/album/315A34A3-9D25-4B3E-9CA1-867A43AE08AE

https://www.youtube.com/watch?v=n8yklEMRq7w

Un šodien atkal dvēsele gavilē, jo tik ļoti gaidītais Brīvdabas muzeja amatnieku gadatirgus ir klāt. Pašā rīta agrumā prom uz tirgu, visi kopā laimīgi nokļūstam līdz ieejai, cilvēku burzma jau liela, tik ierasta, kā vienmēr, pirmais gājiens aši, aši pēc Pāces dzijas, šovasar vēlme pēc zilajiem toņiem, tos arī veiksmīgi atrodu, laimes deva iegādāta ar apdomu, jo maisiņš jau pašai vien līdzi pa tirgu būs jānes, bet saimnieks apstiprina, ka Zāļu tirgū arī būšot. Tālāk tiek respektētas bērnu vēlmes, dodamies uz Raunas cepli, šogad manējie čakli darbojas ar mālu, kādus stundas divas aizrit nemanot, jo visiem trim gan pie ripas vajag, gan vēl pa vienkāršo no māla kaut ko salipināt, lielais paldies cepļa jaukajām saimniecēm par milzīgo pacietību, jo mazo gribētāju darboties sarodas daudz. Un tad jau pusdienas laiks klāt, laižam tālāk uz ezera pusi, kur pēc krietnām un sātīgām pusdienām ēdamzonā, dodamies lēnā pastaigā gar ezera krastu. Un vēlāk atkal ienirstam tirgus burzmā un čakli maku tukšojam, bērniem - kārumi un gardumi, arī piparkūkas, protams,  abiem puikām koka ķirzakas ļoti, ļoti vajag, bet es vēl tieku pie auskariem un koši sarkaniem linu svārkiem, laime pilnībā.... Laimīgi, noguruši, mazliet netīri no putekļiem, vien vēlā pēcpusdienā iznirstam no vilinošā pasākuma vietas. Lieliski pavadīta šodiena!

 

 

 

Sveiciens vasarā

Brīvdabas muzeja gadatirgus 

Arī es tur biju, ēdu, dzēru, līksmojos, iedvesmojos ... un naudu tērēju.

Nopirku Pāces vilnu, vienkārtīgo, raibo, grūti bija izvēlēties savējo krāsu salikumu, jo izvēle plaša, cena pievilcīga.

Bērnības garša

Brīvdienu karstumā prāts nenesas uz krustiņiem, bet rodas milzīga vēlme tamborēt puķītes. Salasīju no iepriekšējā apaļā tambordarba pāri palikušos ficīšu atlikumus, ņēmu rupju tamboradatu (Nr.5) un uz priekšu – skaistās un viegli tamborējamās japāņu puķītes. Rezultātā iecerēts puķains vasaras aizkars virtuvei, pienācis laiks pirātu dekorācijas nomainīt.

Re, tik viegli top puķīte:

1.attēlā – maģiskajā cilpiņā  ietamborēju 12 stabiņus ar vienu apmetumu, starp tiem viena gaisa cilpiņa (puķītei būs 12 ziedlapiņas)

2.attēlā – otrajā kārtā turpinu ar  to pašu krāsu, lodziņos 12 stabiņi ar vienu apmetumu, starp tiem 2 gaisa cilpiņas

3.attēls – dziju griežam nost, jo nākamā kārta jātamborē ar citu krāsu

4.attēls – katrā lodziņā 4 stabiņi ar apmetumu, kopā 12 lodziņi (12*4 stabiņi), kārtas beigās pavedienu griežam nost

5.attēls – tamborējam ar jaunu krāsu, starp 4 stabiņu grupām ietamborējam pusstabiņu, tālāk 5 gaisa cilpiņas, pusstabiņš, 5 gaisa cilpiņas utt.

6.attēls – pēdējā kārta, vienas ziedlapiņas veidošanai: 1 stabiņš bez apmetuma, 6 stabiņi ar vienu apmetumu, 1 stabiņš bez apmetuma; pavisam 12 ziedlapiņas

7.attēls – tamborējot pēdējo kārtu, jauno puķīti savienojam ar iepriekš uztamborētājām puķītēm

8.attēls - gatavs, atliek ielocīt dziju galiņus, daru to no kreisās puses pēc katras puķītes uztamborēšanas

Divi brīvdienu vakari, 16 puķītes uztamborētas!

Tik pat kā glezna, rāmītis - izjaukts Adventes vainadziņš (salmu riņķis aptīts ar lentīšdziju) iekārts ziedošā mežrozīšu krūmā.

Vasara – kokvilnas laiks, top džempītis pie džinsiem, debešķīgā krāsā, starp pīnēm nolaistie valdziņi, tik vienkārši, bet adot tomēr atzīmēju uz piezīmju lapiņas katru kārtu, tas palīdz neuzadīt pirms krustojuma par daudz. Noraucot pēdējo kārtu, vidējo no trīs kreiliskajiem valdziņiem (starp pīnēm) nolaižu no adatas un izārdu līdz pat lejai, feina sajūta, mans adījums attiecīgi izstiepjas platumā par 6 cm. Pašlaik top otrā detaļa. Modelis no pagājušās vasaras Dianas žurnāla, pielāgots manam izmēram.

Jauku vasaru!

Svētku diena

Brīvdabas muzejā gadatirgus, ikgadējs prieks par skaistajiem amatnieku darinājumiem, šogad mazliet salijām, arī kājas sabridām, bet kopumā ļoti jauks pasākums ģimenei visas dienas garumā, par spīti augstajām cenām našķējāmies uz nebēdu, par spīti lietum laipni un smaidīgi bija gan pircēji, gan pārdevēji. Fotografēju maz, bet dažas bildītes ielikšu. Bez svētku gardumiem nopirku arī pastalas saviem dejotājiem, par ļoti draudzīgu cenu. Šodien apmeklētāju šķiet bija daudz mazāk nekā pērn, arī pārdevēju un preču bija mazāk. Neko no tā, ko biju iecerējusi nopirkt šogad, tirgū nemaz neatradu. Redzēju šur tur vilnas dziju, bet cena mani pārsteidza, bija arī vilna ar rokām krāsota augu krāsās, bet ..., redzēju linu spolēs un ficītēs, bet ...un atkal cena. Dziju krājumus šodien nepapildināju.

Fantastiski skaistas lelles novadu tautastērpos, tik ļoti atsauc atmiņā bērnību, turpat uz galda miniatūrā pūra lādē tik pat miniatūras zeķītes, cimdiņi un citas sīklietiņas, tik filigrānas, tik smalkas, nespēju ilgi atrauties no šīm skaistajām lietām.

Tas ir koka vilciņš, kaut gan manējie to sauca par bleibleidu, man jau šķita, ka griezās ilgāk nekā importa rotaļlieta, bet iedomājoties par cīņu mājās šai koka mantai ar metāla līdzīgajām, es tomēr atturējos no pirkšanas.

Manu skatienu ik pa laikam piesaistīja šis košais tamborētais mētelis, kas mugurā kādai apmeklētājai, skaistos rokdarbos manīju saposušās krietni daudz tirgus apmeklētājas.

Ar uzvedumu Le Arti per Via Kurzemes zvejniekciema pļaviņā šodien uzstājās ceļojošais muzejs no Itālijas „Amatnieki ielās”, kas iepazīstināja ar savām tradīcijām, tautas melodijām un autentiskiem amatnieku darbarīkiem, seno arodu prasmes demonstrējot krāšņā uzvedumā. To vadīja Roberto, itāļi bija īpaši smaidīgi, labprāt pozēja kamerām, šī bija visa dienas pasākuma sirsnīgākā daļa, ilgu laiku pavadījām starp senām lietām un ļoti pozitīviem cilvēkiem.

Un protams piparkūkas, ļoti daudzu meistaru ceptas, garšojām no visām, beigās vairs nevarējām saprast, kuras tās garšīgākās.



Gadatirgu iespējams apmeklēt vēl rītdien, 3.jūnijā, sīkāka informācija šeit

Jaukas brīvdienas!