pirmdiena, 2018. gada 26. februāris

Viena krāsaina februāra diena

25. februāris... svētdiena... brīvdiena... Almas diena... saulaina, auksta ziemas diena

Rīts sācies ar spožu sauli un mānīgu pavasara sajūtu siltā istabā, bet aiz loga ārā no rīta mīnus 19. Rīta kafija un kaudze crosstich žurnālu, esmu iedvesmas meklējumos nākamajam mazajam krustiņdarbiņam krustduriens.lv Ziemassvētku darbnīcas ietvaros. Nu nemaz nevelk pie Ziemassvētku motīviem... speciāli atlasu vasaras numurus... un ir... ir... 


2014. gada vasaras žurnāla numurs, klāt pat neizpakota pielikuma dāvaniņa, tie smukie takša formas bobini... tovasar nemaz nebija man aktuāli... un košās vasaras krāsas... satinu diedziņus uz sunīšiem, sameklēju auduma gabaliņu, atšķiru tai pat žurnālā mana elka Kaffe Fasset krāsainās somas shēmu un sāku krustiņot vienu košu apļa motīvu.

Saule tik spoža aiz loga, velk un velk ārā, prāts gan saka, ka auksts... ļaujamies saulei un dodamies centra virzienā, apvienot pastaigu ar sasildīšanos kāda muzeja telpās... tāda brīnišķīga rīdzinieka priekšrocība... miljons iespēju rokas stiepiena un mirkļa iedvesmas attālumā... šoreiz māksla...

Aleksejs Naumovs personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Krāsu enerģija un gaismas spēles, par izstādi un mākslinieku vairāk izlasīt var šeit:


Tas tur augšā sakoordinēja mūsu vēlmi doties uz izstādi vienlaicīgi ar brīnišķīgiem paša mākslinieka stāstiem par izstādīto ainavu tapšanas radošajiem procesiem, par iedvesmas meklējumiem un piedzīvojumiem pasaulē. Ieradāmies krietnu stundu pirms tikšanās ar mākslinieku, lielformāta ainavas, akrils, krāsas tirkīzs un rozā, sajūtas neaprakstāmas... iespaidota vēroju darbus vairākkārt, pamazām izpētot arī detaļas, vēlāk mani kā no jauna apbūra mākslinieka stāstījums, tas vieglums un gaišums, gandrīz kā atbildes uz maniem neuzdotajiem jautājumiem... varētu klausīties vēl un vēl... iesaku aiziet apskatīties izstādi (līdz 8. aprīlim), pavasara vieglums sajūtās garantēts...





Nesteidzīgi adu zeķi, krāsu iedvesma gluži kā no izstādes, dīvainākais tas, ka šādu krāsu kombināciju izvēlējos jau nedēļu pirms šīs izstādes apmeklējuma... intuitīvi iedvesmojoties no kādas vasaras atmiņā noķerta mirkļa - zilas debesis ar dažiem baltiem mākoņiem un dažādu toņu spilgti rozā puķu grozs augstu pie laternas pilsētā... un vēl sarkanais... aizkadrā... viss notiek, kā tam jānotiek, ļauties tam ir visgrūtākais.







Starp citu, pie Bastejkalna kafejnīcā Sala ir rozā aveņu eklēri... dievīgi garšīgi, omulīgais siltums namiņā, rietošā saule un košās debesis atmiņā uzbur citu košu vasaras dienu... iedvesma ir tepat, mums apkārt...


Radošu šo ziemīgo darba nedēļu!

piektdiena, 2018. gada 16. februāris

Februāra zeķes





2018/3 jeb šī gada trešais zeķu pāris ir gatavs! Zeķu dzija, no trīs dažādām raibām ficītēm, pavediena maiņa katrā kārtā, redz, sarkanais tomēr dominē... izmērs 39, zeķu adatas Nr. 2, valdziņu skaits 15*4. Esmu jau sameklējusi krāsu kombināciju nākamajam pārim, man iepatikās šādi miksēt... 

💖💖💖

pirmdiena, 2018. gada 12. februāris

Atpakaļ pie gliemežvākiem

Meklējot maniem cimdiem dažus zilzaļos Noro pārpalikumu kamolīšus, es uzdūros kastei ar nepabeigtu projektu - gliemežvāku pečvorka šallakats. Bet tur vesels lērums krāsaini kidmohēras ficīšu atlikumi... patiešām, biju piemirsusi par tiem. Dažas ficītes vasarā vēl nopirku, toreiz šķita, ka kidmohēras krājumi izsīkuši, bet tagad izrādās, varēju mierīgi pat nepirkt... Šī dārgumu kaste bija rūpīgi nolikta skapja visaugstākajā plauktā. Pēdējā gada laikā dziju iegādājos maz, ja nu vien pa ficītei super, super, ļoti superīgu un vienlaikus tikpat superīgi dārgu, vai piepērku iztrūkstošu ficīti tekošajam projektam, vēl pa kādai zeķu dzijas ficītei. Vai esmu izvēlīga, piesardzīga, taupīga? Laikam jau nē, vien esmu apzinājusi un pārskatījusi visus savus krājumus, izvirzot sev par mērķi iestrēgušo projektu pabeigšanu. Sava veida inventarizācija... jauka jaunā gada sākuma apņemšanās, pašlaik esmu uz tās īstenošanas viļņa.


Visgrūtākais pēc tik gara pārtraukuma bija atcerēties motīva adīšanas shēmu. Upurēju vienu uzadīto gliemežvāku, to izārdot un reanimējot procesu atpakaļgaitā, proti, cik kārtas jāada, kāds noraukuma solis, cik valdziņu sākumā. Neatcerējos neko, vien to, ka izmantoto shēmu nedaudz pārveidoju, bet žurnāls ar aprakstu kaut kur ļoti labi noglabāts... bīstami meklēt to lielajā rokdarbu žurnālu kaudzē, nejauši var rasties iedvesma jaunam procesam, citai dzijai... nē, nē, nevēlējos lieki pārbaudīt savu emocionālo noturību un apzināto motivāciju.

Pagājušās nedēļas gaitā esmu uzadījusi vien 15 gliemežvāku motīvus, savukārt brīvdienā, svētdien, uzadīju vēl 10 gabalus, ļoti piņķerīgs adīšanas process, ātri apnīk. Atpūtai atkal pieķeros pie ikdienišķās zeķes adīšanas, pilnīgi nejauši krāsās esmu pieskaņojusies gliemežvāku procesam ☺💙💚💛💜


Jo lielāks top gliemežvāku adījums, jo skaidrāk iezīmējas mana vismīļākā forma - platleņķa trijstūris. Super, tas nozīmē, ka gatavais adījums tiks nēsāts jo bieži. Sāku domāt arī par augšējās malas izlīdzināšanu. Lipinot motīvus vienu pie otra, ar sākuma motīvu trijstūra lejas virsotnē, augšmala pašlaik ir rombaina, finālā vajadzētu tikt pie taisnas. Paklejoju pa google risinājuma meklējumos, bet tur adītu shells patchwork motīvu ļoti maz, nav populārs musturs. Un jāsāk arī galiņus ielocīt, to nu gan ir daudz, katram motīvam četri gabali, un pareizinot ar motīvu skaitu... ļoti daudz...


Turpinājums sekos...

Lai jauka šī ziemas nedēļa!

pirmdiena, 2018. gada 5. februāris

It kā vienkāršie cimdi

Ja ir vēlme ātri tikt pie jauniem cimdiņiem, es šoreiz nebūšu labais piemērs... Pamatīgi sarežģīju savu dzīvi veselas nedēļas garumā, bet pie jauniem cimdiem tomēr tiku. Šis bija ļoti darbietilpīgs process, mainīju un mainīju pavedienus, vienlaicīga kamolīšu jūra... adījums grūti adījās vakarā, jo kopumā tāds patumšs un skaistos pustoņus elektriskajā apgaismojumā nevar saskatīt... pamatīgi nočakarējos, zeķu adatas Nr. 2. Musturs gan pats primitīvākais, 3 labiski, 3 kreiliski, uz vienas adāmadatas 15 valdziņi. Varu tikai apbrīnot etnogrāfisko cimdu adītājas - vēl smalkāki, krāsaināki un sarežģītāki, man līdz tādiem kā līdz Mēnesim... 



Dotie parametri: divi nelieli pāri palikuši Urugvajas vilnas kamolīši no tikko uzadītās šalles, daži ļoti nelieli zil-pelēk-zaļ-violeti Noro kamolīši, pavisam neliels patumšas Lang Yarn Jawoll Magic Degrade ficītes atlikums... un no visa šī dziju atlikumu kopuma man tomēr izdevās lielisks galarezultāts.




Pačukstēšu, ka šie rokai ideāli pieguļošie cimdiņi, ja neuzvilkti rokās, izskatās diezgan neestētiski, nu tādi, nekādi... Vai adīšu ko tik vienkāršu un vienlaikus sarežģītu otrreiz? Visdrīzāk nē... kaut gan pašlaik esmu atgriezusies pie vēl sarežģītāka senāka projekta. Meklējot mazos Noro kamolīšus, atcerējos vienu savu projektu kasti, kurā iestrēdzis gliemežvāku lakata projekts... oi, patīk man fantastiskas lietas sarežģīt... par to nākamreiz.

Lai viss izdodas!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...