Marta sākums. Patiesībā cerēju nokļūt pavasarī, pat aizbraucu kurpēs un plānākā jakā... tā bija mana kļūda. Biezā ziemas jaka un zābaki ar neslīdošām zolēm būtu noderējuši. Lietus, sniegs, putenis, sals, migla, atkal lietus, nedēļa gandrīz bez saules... un ielas, gājēju celiņi bez sāls (ar nokaisītām šķembām, kas daždien apsniguši vai iesaluši ledū, tātad, slidens, brīžiem pat ļoti slidens), bet arī tādam atvaļinājumam ir savs šarms. Izvilkt sevi no mājām brīžiem līdzinājās varoņdarbam, kaut gan dienas noslēguma secinājums parasti viens un tas pats - cik jauka diena izdevās!
Mariaberget (Slussen) atradu arī pastaigu taku uz stāvajām klintīm - Monteliusvagen, pilsētas ainava elpu aizraujoša, apmākušā darba dienā ap pusdienlaiku cilvēku tur tikpat kā nebija, vien daži vietējie ar suņiem un pāris vācu tūristu. Varbūt man tikai paveicās todien, jo Stokholmas centrā un centra iepirkšanās ielās bija ļoti liela drūzma.
Atkalatgriešanās agrāk atklātajā dziju paradīzē Litet nystan, St. Paulsgatan 20. Jau iepriekš biju domās stingri rezervējusi summu, kuru varu atļauties šoreiz tur iztērēt. Norēķināšanās šajā veikalā tikai ar bankas kartēm. Pirms tam diezgan prātīgi iepirkos savā iemīļotajā krāsainajā Monki, bildē tas ir zil-zaļ-mazliet dzeltenais maiss zem dziju ficītēm. Neviļus esmu ietekmējusies krāsu izvēlē, izrādās šim maisam ir bijusi nozīmīga loma todien. Protams, ka tā ir tikai sakritība. Šoreiz tikai izmēģinātas vērtības - divas ficītes Malabrigo lace un viena ficīte Mad Toch Merino light - Gin n Tonic. Iespējams, ka sakombinēšu savstarpēji, pievienojot mājās esošo zilgano kidmohēru no Sandnesgarn.
Te lieliski var iespraukties bildīte ar manu aktuālo tamborprocesu. Malabrigo lace (pirkta rudenī Litet nystan) un tamboradata Nr. 2,5. Apļi iekš kvadrātiem, daudzas reizes jau agrāk tamborēti, shēmu tiem var atrast googles meklētājā ierakstot - large circle in a square tutorial. Esmu atklājusi, ka ceļojumā man ļoti patīk tamborēt, vieglus motīvus, lai tehniskais raksts galvā, bet somā vien tamboradata un kamolītis, šoreiz trīs mazi kamolīši. Metrāža lieliska, pavediens smalks, maigs un zīdains... mīksts, mīksts tamborējums.
Šo šallakatu pabeidzu vēl mājās, visu ceļu mani sildīja, lieliski tur formu. Nēsāju aptītu ap kaklu virs virsjakas, tādēļ tas paspēja gan sasnigt, gan salīt, izžāvēju izklātu un ir ok. Esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Lieliskā Mad Tosh merino light un ON line kidmohēra ar zīdu, pa vienai ficītei no katras. Un arī process bija raits un foršs. Sarkanais mani lieliski uzlādē!
Centra gājēju ielas Drottinggatan ziemeļu galā nonācu pie kalna ar celiņiem un lieliem kokiem, kalna augšā atrodas Observatoriemuseet, tas gan bija slēgts, bet panorāmas skati caur kailajiem koku zariem bija fantastiski. Gribētos šeit vēlreiz atgriezties vasarā, kad koki salapojuši. Tikko biju uzkāpusi pašā augšā, pēkšņi sākās pamatīgs sniegputenis, skaista un vienlaikus nereāla sajūta, protams, ka tādā laikā neviena cilvēka apkārt nav. Mazliet nosalu, bet ātri vien tiku lejā un tad bija iemesls sasildīties kādā no jaukajām un pārpildītajām kafejnīcām gājēju ielā.
Miglaina diena, rīta pusē ar grūtībām saskatāmas mājas pretējā ielas pusē. Vislabāk paliktu mājās un, ieritinājusies dīvānā, turpinātu tamborēt kvadrātiņus. Grūti izlemt, ko tādā dienā sadarīt, tādēļ pagooglēju un izvēlos muzeju, šoreiz Modernamuseet (Modernās mākslas muzejs), kas atrodas uz salas Skeppsholmen. Izbraucot ar vilcienu no Marsta, pēc pusstundas nokļūstu centrā, pamatīgs lietus. Kaut arī man ir lietussargs, izlemju neiet ar kājām, bet doties turp ar autobusu Nr.65 no T-Centralen. Man ir diennakts biļete, tā der gan metro, gan vilcienam, gan autobusiem. Jābrauc tiešām maz, vien dažas pieturas un esam klāt. Vienā bildē pat var redzēt to sarkano autobusu.
Skulptūru grupa "Paradīze"
Iekštelpās apskatīju pastāvīgo ekspozīciju, tā ir bezmaksas, vairāk bildes manā instagram kontā. Pašlaik līdz 12.05.2019 Modernamuseet ir apskatāma
Gilbert&George izstāde, tai maksas ieeja. Savāda māksla, sirreāls skatījums, izaicinājums, provokācija... man pārāk moderna, bet krāsas gan košas.
Vispār ļoti daudz nefotografēju, ar telefonu mazliet vairāk, neesmu fotogrāfs, vislielākā daļa iespaidu paliek tikai atmiņās. Mans hobijs ir rokdarbi, brīvdienās tam veltu vairāk laiku, bet iedvesma ir mainīgs stāvoklis, vienmēr atrodas laiks, lai padalītos ar savām emocijām un piedzīvoto, cerībā vēl kādu iedvesmot.
Atpakaļ uz centra daļu dodos ar kājām, pirms tam vēl izmetot loku pa salu, lietus ir pārgājis - akmeņi, slapjas koku saknes, sūnas, kuģīši, gulbji, pīles, migla. Noslēpumainības aura, vienlaikus arī ļoti maz cilvēku apkārt, pirmo reizi jūtos tik saviļņojoši, pabūt uz salas Stokholmas centrā, miglā - tas ir brīnumains piedzīvojums!
Kvadrātiņu skaits aug, esmu azartiski aizrāvusies ar tamborēšanu. Man ir kluss prieks, ka zeķu adīšanas maratonam beidzot iestājusies pauze. Vienu zeķu dzijas ficīti gan vēl nopirku, lielisko mondim. Pašlaik uztamborēti jau 24 motīvi, galarezultātā iecerēts pavasara džempītis, pačukstēšu, ka piedurknes plānoju adīt svītrainas.
Lai krāsaina nedēļas nogale!
