piektdiena, 2011. gada 26. augusts

Adāmadatas, pārsteigums..., bet labām beigām būt!

Es dievinu adīt ar Knit Pro koka adāmadatām. Tās ir ļoti patīkamas taustei, siltas,  pietiekami slīdošas, bet ne tik ļoti kā metāla adatas, tās ir ļoti skaistas un krāsainas, tās nelūzt.... nē, pārsteigums-  lūzt gan! Man nolūza Nr.3 adāmadatai ar auklu koka galiņš, pie pašas savienojuma vietas ar metālu, adot nolūza, acīmredzot neizturēja adījuma svaru uz adatām. Mazliet sabēdājos, jo nospruka no adatas gala valdziņi, kurus bija diezgan piņķerīgi uzlasīt. Neiedomājos, ka vajadzēja adījumu pāradīt uz metāla adatām un tad nobeigt līdz galam. Pati esmu  vainīga, bet pārāk nekreņķējos, jo varu ieplānot lieku reizi gājienu uz veikalu. Ir svarīgs iemesls- man nolūza adata!


Pārāk daudz valdziņu uz adatām, koks neizturēja dzijas svaru:


Nolūza! Nopirku jaunas adatas,  šoreiz metāla adatas, lai pabeigtu adījumu bez pārsteigumiem. Adītā lakata galarezultāta fotosesija būs!

Jauku nedēļas nogali!

Krustdūriens- dizains Renato Parolin- mans process

Reiz atklāju brīnišķīgu blogu, tajā regulāri tiek ievietoti dizaina Renato Parolin gatavie izšūtie darbi. Lielisks iedvesmas avots! Mani valdzina šis dizains arī ar to, ka noformējumam rāmīši ir piemeklēti tādi senlaicīgi, no koka, radot pavisam īpašu noskaņu.

Renato Parolin

Šī dizaina shēmas esmu izdrukājusi no interneta plašajiem krājumiem jau veselu mapīti. Shēmas un komplektus ir iespējams arī pasūtīt internetā, atradu šādu veikalu, bet pati izmantojusi  iespēju neesmu, taču aplūkot tajā Renato Parolin oriģinālos dizaina produktus man patīk, tik daudz skaistu lietu:
(meklētājā jāieraksta renato parolin)

http://www.casacenina.com/


Uz Valentīndienu vienu sirsniņu izšuvu, noformēju kā rotājumu spilvenam. Atceraties, vai ne?

Valentīndienas spilvens

Nedod mieru man šis jaukais dizains, pēc adīšanas un tamborēšanas perioda esmu atsākusi krustiņot. Zinu, jau zinu, ka vajadzēja turpināt krustiņot nepabeigto saulespuķu lauku, bet saulespuķu ziedēšanas laikā baudīšu to skaistumu dzīvajā, krustiņošanas procesu turpināšu vēlāk, tad priecāšos no jauna par saulespuķu ziedēšanu manā krustiņdarbā.
Tagad laiks izvēlēties krustiņot kādu no agrāk noskatītajiem motīviem- šoreiz vienu jauku darbiņu no Renato Parolin.

La Natura e cosa bella
455*114 krustiņi

Šuju uz aidas 18, ar vienu diedziņu, šuju savā izšūšanas stiliņā (nemāku precīzāk apzīmēt manu domu virzienu), tas ir, atkal aizpildīšu visu fonu ar krustiņiem, izmantošu dažādu krāsu DMC melanžētos diedziņus. Galarezultātu novietošu blakus jau agrāk tapušajiem darbiem šajā pat manā izšūšanas stiliņā, bet toreiz tas bija Ink Circles dizains.


Itāļu valodu nemāku, bet izmantojot googles tulkotāju, iztulkoju tekstu, kas ir jāizšuj:
(Tagad precizēju tulkojumu, paldies bloga lasītājai par palīdzību!!!)
Solo con il cuore si vede bene- īsti mēs redzam tikai ar sirdi

Darba nosaukums iztulkots:

La Natura e cosa bella- daba ir skaista

Tekstu nelatviskošu, saglabāšu oriģinālvalodā, man šķiet, ka svešā valoda piedod īpašu šarmu šim darbiņam.  Dizainam ir ļoti daudz mazu vienkāršu smalku detaļu, daži elementi ir simetriski, tādēļ ir interesanti krustiņot šādus darbus. Oriģinālā ir krustiņots uz lina, ar pelēku fonu, bet man būs savādāk.

Mana procesa pirmā bildīte, 25.08.2011.




Patreiz esmu iesākusi krustiņot ar tumšākajiem diedziņiem, fonam būs gaišākie, to aizpildīšu vēlāk, lai varu veiksmīgāk saskaņot diedziņu krāsas. Lai uzsāktu darbu, bija nepieciešams sarēķināt auduma izmēru darbiņam, sarēķināju, piegriezu vajadzīgo audumu. Sāku krustiņot no kreisā augšējā stūrīša, sašuvu pirmo motīva daļu, to ar alfabētu, tad sāku iemarķēt tālākos motīvus, bet ak, vai, otra maliņa paliek pārāk maza, mazāka par nepieciešamajiem minimālajiem 5 cm. Ko nu, arī pieredzējušām krustiņotājām gadās kļūdas aprēķinos. Atstāju jau sašūtos burtiņus kādam citam darbiņam un sāku visu no sākuma, man ļoti nepatīk ārdīt sakrustiņoto. Nogriezu vēlreiz vajadzīgo auduma izmēru, bet šoreiz atzīmēju viduslīniju darbam un sāku tad no augšas malas vidus daļas krustiņot. Tagad publiski esmu atzinusies, ka pieļāvu tādu elementāru kļūdu!

Oriģinālais galarezultāts ir šāds, (bildīte no augstāk minētā internetveikala):



Procesa turpinājums sekos...





pirmdiena, 2011. gada 22. augusts

Saulespuķes... saulainam garastāvoklim

Ļoti, ļoti patīk saulespuķes! Vakar atkal safotografēju savējās, tāpat vien, par prieku sev un citiem!




Un mana saulespuķu vadziņa  21.08.2011.




Pašā vakara saulītē, bērni sagrieza pilnu grozu ar dārza puķēm, priecāsimies par tām pilsētas dzīvoklī.



Saulainu jauno darba nedēļu!

pirmdiena, 2011. gada 15. augusts

Tamborēti pončo rudenīgākam laikam

Man diezko nepatīk šī raksta virsraksts, bet rudens tomēr tuvojas. To ieraudzīju arī dziju veikalu plauktos, nopirku vilnas dziju tik ļoti skaistās krāsās, līdzīga parastajai zeķu dzijai, bet tomēr pavediens savērpts savādāk. Dzija ir mīkstāka, krāsu pārejas plūstošākas, metrāža līdzvērtīga, bet cena gan  nedraudzīgāka. Bet ja ļoti patīk, tad jau cenai nav izšķirošās nozīmes. Šoreiz pončo būs tumšākās rudens krāsās, tie būs divi- man un meitai. Tamborēju abus vienlaicīgi, lai varētu mēs abas sākt nēsāt tos reizē. Stāsts pavisam vienkāršs- iesāku tamborēt sev, sekoja jautājums- kādēļ  es tamborējot kaut ko tik tumšu, paskaidroju, ka vēlos sev tumšāku pončo, jo tuvojas rudens,  tad sekoja atbilde- es arī vēlos tumšāku pončo, bet ne tik tumšāku, un man pirmajai!
Ilgi domāju par kakla apdari, varbūt maliņai uzlasīt valdziņus un pieadīt augsto apkakli, lai vēsākā laikā ir siltāk kaklam? Vēl neesmu līdz galam izdomājusi, bet patreiz simpātiska šķiet ideja par virsū uzliekamu īpašu šalli, tādu ar savienotiem galiem un vienkārši uzmaucamu pāri galvai. Varbūt mazliet košāku nekā pats pončo.
Manējais pončo tiek tamborēts ar Nr.3,5  mīļo koka tamboradatu, bet meitas pončo iemēģinu jauno tikko nopirkto tamboradatu Nr.3,25. Esot īpaši ērta tamborēšanai un varu teikt, ka tā ir patiesība!
Tamborējumi iesākti piektdienas vakarpusē, pa brīvdienām iztamborēju abos divos darbos kopā trīs ficītes dzijas, tātad apmēram 1200 m dzijas!





Turpinājums sekos...

pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Saulespuķes... zied

Saulespuķes sāk ziedēt arī manā dārzā. Pagājušajā gadā man uzdāvināja dzimšanas dienas dāvanu projekta ietvaros ( http://www.krustduriens.lv/) arī paciņu ar saulespuķu sēklām. Sēklu paciņa pa pastu ceļoja no tālienes. Šajā pavasarī nopirku vēl vienu paciņu ar tādām pašām saulespuķēm tepat Latvijā, iesēju laukos, šoreiz parastā vagā, dārza maliņā. Uzdīga labi, salapoja kuplas, tagad sāk ziedēt.
Šī fotogrāfija tapa svētdien, iebraucot manās lauku mājās pēc mūsu jaukā brīvdienu pasākuma, ķēru uzreiz aparātu un bildēju, šādu kadru nedrīkst palaist garām:


Šeit saulespuķu vadziņa vēl pirms ziedēšanas vasaras sākumā:


Drīz ziedēsim (jūlijs)!



Sestdien 06.08.2011. rīta pusē:





Un te cita saulespuķe, kādas mājas pagalmā Rīgā, viena pati, bet ļoti slaida augumā, ar lielu skaistu ziedu:





Dievinu saulespuķes!
Saulainu šo augusta darba nedēļu!

Vasaras tusiņš

Šajās saulainajās brīvdienās foruma http://www.krustduriens.lv/ dalībnieces pulcējās kārtējā tusiņā. Iespaidi, emocijas, tikšanās prieks- tie lai paliek mūsu foruma sarunām.
Šoreiz bijām īstos laukos, nakšņojām teltīs, izbaudījām divas skaistas, burvīgas, neaizmirstamas brīvdienas sarunās par rokdarbiem un ne tikai, priecājāmies par līdzi paņemtajiem darbiņiem, dažas no mums cītīgi pērļoja, es tvēru brīvo mirkli un tamborēju.

Mūsu darbi un darbošanās prieks:





Manas domas bija aizņēmusi kāda tamborēta puķe, smēlos iedvesmu dažos skaistos blogos, bet nebiju sameklējusi pamācību. Tamborēju pēc izjūtām, sestdien iesāku, ar otro piegājienu turpināju, bet drīz sāka jau satumst. Svētdienas rītā bērni mani pamodināja izcili agri, tad ķēros klāt turpinājumam. Dienas garumā mana puķe bija gandrīz gatava, vēl jau galiņi jāievelk, arī otra puses spilvenam jānotamborē.

Tagad atradu arī pamācību, kā tamborēt šo lielo puķi.
Brīnišķīgajā Attic24 blogā, šeit pamācība

Mans tamborēšanas prieks:







Saulainās brīvdienas jaukajā kompānijā ir vēl viens šīs vasaras neaizmirstamais piedzīvojums. Lai valda rokdarbu prieks!

Un vēl viena bildīte- iespaidīgs mezglojums, kas gaida lietu.... Tagad jau sagaidīja, vai ne?


Uz tikšanos nākamajā tusiņā!

piektdiena, 2011. gada 5. augusts

Fotogrāfijas

Pagājušajā nedēļā beidzot piesēdos pie datora un sašķiroju savas digitālās fotogrāfijas, atlasīju labākās un interesantākās, šī atlase un šķirošana man aizņēma veselu pusdienu, jo pēdējoreiz to darīju pagājušā gada septembrī.
Mūsu mājās ir daudz albumu, tos mēs ik pa laikam pāršķirstām, bērniem ļoti patīk skatīties savas bildītes, tās, kurās viņi ir mazie bēbīši, kopā atceramies notikumus, pastāstu bērniem kādu smieklīgu atgadījumu, kuru viņi vairs neatceras. Mums ir arī skaista grāmatiņa, kurā regulāri ierakstām kādu spārnotu teicienu vai mums smieklīgu frāzi, jo tās aizmirstas ar laiku visātrāk. Vēl manā dzīvoklī ir daudz fotorāmīšu, tajos ik palaikam apmainu bildes, kādu pavisam skaistu un īpašu fotogrāfiju izgatavoju arī lielākā papīra formātā un ievietoju lielākā rāmī.
Vakar izvilku no skapja visus mūsu ģimenītes albumus, secināju, ka steidzami nepieciešams vēl viens lielais albums (300 bildēm). Te nu tie ir, desmit lielie albumi, daži mazie, viens albums priekšplānā ir īpašs- ar izšuvumu un ar audumu apvilkts, to manam mazajam Jančukam dāvināja krustdūriena meitenes.


Uzminiet, cik bildītes ir šajā kaudzītē? Tās  visas ir atlasītās un tikko izgatavotās par laika posmu sākot no pagājušā gada septembra. Kaudzītes augstumu neizmērīju, bet aptuveni tie varētu kādi 15 cm atmiņu, notikumu, mūsu dzīve gandrīz gada garumā.



Tajā iespaidīgajā kaudzītē ir arī manu rokdarbu fotogrāfijas, tās gan pēc skaita ir mazākumā un tās var apskatīt publiski manā blogā. Atpazīstamas, vai ne?


Kā jūs glabājat savas fotogāfijas? Vai regulāri tās tiek izgatavotas vai glabājas tikai digitālā veidā?

pirmdiena, 2011. gada 1. augusts

Ventspils iespaidi 3

Trīs lietas esot labas lietas. Bijām sestdien Ventspilī, šogad jau trešo reizi. Sākumā bija deju nometnes dalībnieku koncerts Ventspils Jaunrades namā, ļoti skaistā un greznā namā, pēc tam devāmies ar bērniem uz jūru. Pabūt Ventspilī un neaiziet līdz jūrai? Mēs aizgājām, izstaigājām molu, redzējām kuģīšus no Ventas dodamies uz jūru, milzīgos betona bluķu un akmeņu krāvumus gar molu, vienu zilu lielu govi un jūru. Atpūtāmies laiski un nesteidzīgi  skaistajā Ventspils pludmalē līdz pašam vakaram. Bērniem milzīgs prieks bija par daudzajiem pludmales spēļu laukumiem. Mājupceļā paguvām vēl arī iebraukt mežā un pielasīt maisiņu ar gailenēm.

Lai apskatītu Ventspili, trīs dienas gan ir par maz! Uz tikšanos Ventspilī nākamgad!


Necilas mājiņas logā pie greznā nama ieraudzīju interesantu loga noformējumu- mezgloti aizkari, es nevarēju  to nenofotografēt.


Jūra, pludmale, mols.




Akmens mola krāvumā, mēs tajā ieraudzījām cilvēka seju :





Un atkal skaistās puķu dobes! Šoreiz izdevās arī nofotografēt tās daudzās lielās un ļoti skaistās apaļās dobes, kuras sagaidīja mūs iebraucot pilsētā. Un kāda spēcīga smarža, tik daudz samteņu vienuviet smaržo apdullinoši, mans atklājums  iebrienot zālītē starp tām, lai varētu noķert vairākas dobes vienā bildē. Bet visas kopā nofotografēt tāpat nav iespējams, arī otrā pusē uzkalniņam ir dobes.



Un suvenīri, manai kaķu kolekcijai piepulcējās dažas gotiņas, tradicionāli ceļā adīju, bet šoreiz gan tikai mazliet.


Svētdiena pagāja galvaspilsētā nesteidzīgā ritmā, kamēr bērni pagalma rotaļu laukumā trīs stundu garumā spēlējās, es varēju turpat uz soliņa nodoties adīšanas priekam. Dienas beigās vilnīšu otrā adījuma puse gan ir jau krietni garāka nekā fotogrāfijā.


Jauku darba nedēļu!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...