piektdiena, 2019. gada 2. augusts

Jūlijs zeķu mēnesis

Atskatoties uz aizgājušo jūliju, mēneša bildes un komentāri. Jūlijs manā privātā dzīvē drīzāk skumjš nekā prieka pilns. Turpinu niekoties ar zeķēm, radošā mūza ir prom, ļoti gaidu to atpakaļ. Dažas atvaļinājuma nedēļas spraigiem notikumiem pilnas, atpūtai laika mazāk, arī attiecīgi adīšanai laika mazāk, bet zeķes tomēr top. 



Vasaras satikšanās ar krustduriens.lv meitenēm. Sarunas klusā vietā, laukos, šoreiz Sērenes pagastā, ārpus pilsētas stresa, par dzīvi, bērniem un rokdarbiem, un ne tikai par krustdūrienu, ļoti iedvesmojošas sarunas, neviltots satikšanās un atkalredzēšanās prieks. Bildēs mūsu līdzpaņemtie darbi, stāsti un jautrība aizkadrā. Vienbrīd jau šķiet, ka esmu atpakaļ pie krustiņošanas, bet tomēr vēl nē. Smalkie un sarežģītie izšuvumi pašlaik tikai apbrīnošanai, domās šiverējos ar 14. izmēra aidu un krāsainiem grafiskiem ornamentiem, kas no tā sanāks, vēl nezinu. 


Mēneša sākumā paralēlo zeķu pāru intensīvāka adīšana, mēneša beigās gandrīz visi tie pabeigti, bet iesākti jau nākamie. Nebeidzamais zeķu process...





Jūlijs vienmēr ir jūras laiks. Vasara mainīga, karstās dienas šogad pamaz, bet tās, kas gadās, tās ir patiesi karstas. Ūdens jūrā  fantastiski silts un kā vienmēr slapjš, saule karsta, alus dārgs, bet auksts, publika skaļa un spilgta, brīvdienu atpūta pie jūras nepieviļ. 





Regia Cotton Tutti Frutti šovasar rullē! Četrkārtīgs pavediens, 100 g fice, palaimējās man šo brīnumu nopirkt par puscenu. Superīga sajūta vasarā to adīt, ļoti mīksts, vēss, krāsas atspirdzinošas! Nopirku pat vairākas ficītes. Atmiņā man kokvilnas zeķes, kuras reiz mana mamma man uzadīja, tā bija ļoti forša sajūta, maigas, mīkstas, ilgi valkāju, līdz sadila un nomazgājās pavisam. Ceru uz līdzīgu rezultātu.



Ilgi domāju par mustura izvēli. Pētīju interneta plašumos citu uzadītās košās tutti frutti zeķītes, šoreiz negribējās vienkārši labiski, beidzot paliku pie šī reljefainā mustura. Nākāmās adīšu mežģīņu rakstā, man būs arī  sarkanrozā toņu zemeņu zeķītes.






It kā vajadzētu būt vienkārši, bet nekā. Kinda Magic sock yarn no Regia Schachenmayr un Wool and the gang.  Īsts galvas mežģis, kaut gan ir pievienots detalizēts apraksts ar norādījumiem, vienalga nesanāk tādas kā etiķetes fotogrāfijā. Valnītim un pirmajām kārtām pavediena krāsas izkārtojas perfekti, tālāk vairs neveidojas leoparda raksts, bet smuki jūras vilnīši. Lai paliek! Vai tad leopards ir manīts tik zaļi zils? Paanalizējot krāsojumu, saprotu, ka vajadzētu pamēģināt ar smalkākām adatām adīt (es adu ar 2.5 un 60 valdziņi, akurāt kā ieteikumā) vai gluži otrādi, adīt ļoti vaļīgi ar šo pašu izmēru, bet man nepatīk ārdīt. Gatavo zeķi uzmērīju, perfekti pieguļ kājai, tādas smukas īsas zeķites sanāk. Un pāri katrai zeķei paliek tumši zils kamolītis, tieši būtu laikā garākam valnītim, bet joprojām nav vēlmes ārdīt un adīt no jauna. Papēdis oriģinālā paredzēts bumerangveida, es paliku tomēr pie parastās versijas, tāpat jau krāsojuma raksts nesanāk perfekts, nav ko atpūtas brīžos lieki galvu lauzīt, nododos bez stresa ierastam un  aizraujošam procesam. Ātri adās, jo ir neatslābstoša interese, kā krāsas izkārtosies. Un nemaz nav kreņķis, ka man sanāk citādāk. Vēlāk papētot un palasot atsauksmes, pārdomas par šo zeķu adīšanu, secinu, ka manējās ir tik pat maģiskas un unikālas kā citām aditājām, varbūt ne tik perfektas, bet toties manējās! Man vēl daži kamolīši par atlaižu cenām nopirkušies, citās krāsās, varbūt nākamajam pārim saveidosies perfekti un smuki mākonīši... 









Perfekts saulriets.

P.S. Arī šogad 15. augustā Granny Square Day! Jāņem no kastes laicīgi ārā tambordiegi, jāmeklē interesants musturs un jātamborē kvadrātiņi! Un jāseko līdzi tās dienas jautrībai iekš instagram #grannysquareday2019 

Lai saulains augusts! Uz tikšanos!

trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs

Zeķu jūnijs


Zeķu pauze starp lielajiem rokdarbu projektiem ievilkusies. Pēdējie pavasara džempīši pabeigti, silda skapi, gaida rudens vēsumu. Jūnijs, pats vasaras vidus un es adu zeķes! Neticami!!!  Nevaru noķert to īpašo iedvesmas mirkli, lai sāktu adīt mēteli, dzija sagatavota, ideja izsapņota... paadīšu pagaidām vien vēl zeķes. Šovasar apbēdina Operas apstādījumi, pietrūkst košuma dobēs, Vērmaņdārza rozārijs gan pilnos ziedos, smaržo... Bastejkalns atveldzē, ja vien ne tie tūristu pūļi. Jūnijs arī izlaidumu mēnesis... arī tas mirklis pārdzīvots.
Jūnija mēnesis man iesākās ar atvaļinājumu un īstu jūras laiku, karstumu ap +30, pirmais iedegums, vēlāk jau ceļā, ideālais ceļojumu rokdarbs - tamboris šoreiz izpaliek, negribu sākt vēl vienu jaunu projektu, ielieku līdzi savus zeķu procesus, visus trīs iesāktos. Klusa cerība kādu no tiem uzadīt līdz galam.




Adīt trīs pārus vienlaicīgi ir ļoti aizraujoši. Atkarībā no garastāvokļa, laika prognozes, mobilitātes, plānotajām aktivitātēm iespējams izvēlēties dienas adāmo. Un tas nekas, ja adāmais kādu dienu tā arī paliek neizvilkts no somas - vasara, atpūta! Trīs papēdīšus izadīt vienu pēc otra, forši, viegli, ar prieku. Senākos laikos, tajos, kad zeķes neadīju (man riebās adīt zeķes) tā būtu neiespējamā misija! Mazliet tagad žēl, ka iemīļotajā Stokholmas dziju veikaliņā @litetnystan nenopirku kādu košu zeķu dzijas ficīti, neļāvos todien impulsīviem pirkumiem... toties ar uzviju vēlāk iepirkos tepat Rīgā, atsevišķai zeķu dzijai bija atlaide.





16 valdziņi uz vienas adatas Nr.2, man tomēr simpātiskākas tās valnīšu rakstā vai citā pieguļošajā musturā, bet pa reizei uzadu arī labiskās. Mazās ficītes Regia Baby Smiles speciāli paredzētas bērnu zeķītēm, esmu nopirkusi uzreiz pat vairākas, no katra krāsu salikuma pa vienai. 



Fonam vienkārši zilais, spilgtumam citrondzeltenais, košumam viena mazā ficīte Regia Baby Smiles, adatas Nr. 2, uz vienas adatas 15 valdziņi, mans iemīļotais modelis ar rakstu 2 kreiliski, 4 labiski. Šķiet, šī vienkrāsainā zilā dzijas ficīte nekad nebeigsies, līdzīgas sajūtas man bija arī ar vienkrāsaino sarkano ficīti... Visātrāk manos krājumos izbeidzas dzeltenā krāsa, dīvaini, bet Rīgas veikalos vienkārši dzeltenas vai raibi dzeltenas (tā, ka dominējošā ir dzeltenā) speciālās zeķu dzijas ir ļoti maz. Extra koši dzeltena zeķu dzijas ficīte mani ļoti iepriecinātu.


Mainīgi jūnija laika apstākļi, kursējot starp Sigtunu un Stokholmu iegadās arī lietainas dienas, ideālas zeķu adīšanai. Vasaras lietus man patīk, ir silts un gaišs, dažbrīd gaiss ir pat ļoti atspirdzinošs. Ceļojuma iespaidi bildēs vairāk iekš instagram @ceitaspasaule 

Atpakaļceļā pārsteidz migla, jo tālāk no krasta, jo pelēkāks viss kļūst. Pirms pusnakts lāgā pat vairs ūdeni nevar saskatīt, mitrs, bet silts. Pēc novembrī jūrā piedzīvotās vētras šis tāds patīkams pelēkums. 




Iemīļots musturs no senākas zeķu Verenas, Zanzibāras zeķu musturs, ideāli piestāv raibajai mondim zeķu dzijas ficītei, adatas Nr. 2.25, uz vienas adatas 16 valdziņi. Šī zeķu dzija ir kā deserts, vēlme procesu izbaudīt pa mazai drusciņai un pastiept garumā, lai tik ātri neuzadās. Verenas zeķu žurnāli ir visvairāk nolietotie rokdarbu žurnāli manās mājās, daudz zeķu pāru uzadīti, no tiem iedvesmojoties. Un vēl tiks uzadīti, šorīt īpaši pētīju vienu divkrāsainu zeķu pāri žakardā, iespējams nākamo zeķu procesu.



Un pilnai laimei iesāku šomēnes adīt arī ceturto zeķu pāri (šogad desmito pāri). Nopirku divus vienādus  ON line Supersocke Degrade-Color dzijas kamolīšus, 40 g/170m katrā. No viena kamolīša sanāk tieši viena zeķe. Mazie zeķu dzijas kamolīši tik kārdinoši uz mani skatījās, nenoturējos. Uzminiet, ko izdarīju ar šo zeķīti? Uzadīju līdz purngalam, sāku noraukt un sapratu, ka ļoti daudz zilās krāsas paliks pāri. Izārdīju... ne visu, protams, atstāju stulma daļu, lai pieadītu tai vēl ceturto raportu un tikai tad sāktu papēdi adīt. Zeķes finālā būs garākas, tieši tik garas, lai derētu zābakos. Un izadīsies viss smukais kamolītis. Musturs sockengerippe , adatas Nr. 2.5, uz vienas adatas 16 valdziņi. Otru zeķi adīšu pretējā krāsu salikumā, valnīti sākšu ar zilo krāsu. Kāpēc? Lai interesantāks process, lai atraktīvāka nēsāšana!


Tātad, pašlaik pa vienai zeķei no katra pāra uzadītas, līdz mēneša beigām atlikušas vien dažas dienas, nepabeigšu. Arī jūlijs man sāksies kā zeķu mēnesis!

otrdiena, 2019. gada 7. maijs

Pamatkrāsas

Pēdējo apmēram piecu gadu laikā regulāri esmu nopirkusi pa kādam iepakojumam kokvilnas, visas vasaras dzijas ficītes iegādātas atlaižu laikā, tātad nesezonā, pārsvarā ziemā. Ir sakrājusies liela kaste, krāsas dažādas, galvenokārt spilgtas. Gatavojot bloga ierakstu, apskatījos dažādu lokācijas vietu internetveikalu šīs konkrētās dzijas piedāvājumu pašlaik, bagāta krāsu un toņu izvēle, bet cena... krietni vairāk kā dubultīga. Šoreiz sajutos gudra pircēja, ha, ha...   


Dzija ON line Linie 164 Java (67% Baumwolle-Cotton, 33% Viscose-Rayon), trīs krāsas (zils, dzeltens, sarkans) ficītes (50g/158 m). Zilās krāsas toņiem atradu savos krājumos arī gaišāku toņu kombināciju, pāris iesāktas ficītes, arī no tām ietamborēju dažas kārtas. Kopējais dzijas patēriņš vēl nav zināms, jo pašlaik tamborēju piedurknes, apmēram 400g varētu pietikt. Tamboradata Nr. 3.25


Modelis Nr. 6 no žurnāla Burda Special Verena 2/2019 (krievu valodā). Krāsu kombinācija šoreiz manējā. Agrāk esmu adījusi ar šo dziju (zils džempītis un tad vēl dzeltens), bet adījums procesā vērpās (slīps, pa diagonāli), tas man pavisam neraksturīgi, pat Dundaga man nevērpjas adot. Tad pamēģināju tamborēt, man bija pludmales topiņš oranžā krāsā. Sajūtas komfortablas nēsājot, patīkams vēsums un elastīgums, mazgājot nestiepjas, it kā neveļas, bet ja aizķeras, tad gan var saplūkāties diedziņi... tādēļ uzmanīgi ar somu, kas iespējams uz pleca nēsājama. Pavediens, kaut slidens un spīdīgs, bet tamborēšanas procesā arī nedaudz ķeras, tādēļ svarīgi izvēlēties pareizo tamboradatas rupjumu. 


Stāva daļai pīnīte no 82 cilpiņām, stabiņi ar vienu apmetumu, sākot no otrās kārtas, iedurti nevis pīnītē, bet zemāk, lai veidojas sietiņš. Sākuma pīnīte jāuztamborē ļoti, ļoti vaļīga, es izmantoju tai nedaudz resnāku tamboradatu, jo vēlāk pīnīte nestiepjas, bet pats tamborējums gan ir elastīgs. Šāds vienkāršs tamboris ir lielisks, to var viegli paņemt līdzi un tamborēt jebkur, nekas nav jāskaita vai jārēķina līdz pat kakla izgriezumam. Tam gan veltīju brīvdienā dažas stundas nepārtrauktas tamborēšanas. 


Kakla apdarei aptamborēju pirmo kārtu ar stabiņiem bez apmetuma, stāva noraukuma daļās to skaisti noapaļojot, otrā nobeiguma (apdares) kārta atnāca atmiņā no Ziemassvētku rotājumu tamborēšanas, proti, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa ...utt


Piedurknēm uztamborēju pīnīti no 45 gaisa cilpiņām, pēc strīpām no lejas sāku ritmisku pieaudzēšanu, katrā ceturtajā stabiņu kārtā pa vienam stabiņam, abpusēji. Pieaudzēšanas ritms un stabiņu skaits atšķirīgs kā žurnāla oriģinālā aprakstā, jo šī mana izvēlētā kokvilnas dzija ir smalkāka. Galarezultāts būs pavisam drīz, visticamāk, ka manā instagram kontā. Piedurknēm dominējošā izvēlēta dzeltenā krāsa, garums - vēl nezinu, iespējams īsākas... Un tagad vien atlicis pasūtīt vasarīgāku laiku, lai nenosalstu šajā tīkliņā. Lai mums viss izdodas!

ceturtdiena, 2019. gada 25. aprīlis

Džins ar toniku un zilais okeāns

Tie ir krāsu nosaukumi no dziju ficītēm, nekādas divdomības vai atvaļinājuma eksotiskajās pludmalēs, ir nopietna darba nedēļa starp svētku brīvdienām. Šajā krāsu salikumā ir kaut kas maģisks, tīrs un veldzējošs. Nevaru apstāties adīt, lieliska dzija, burvīgs musturs, izteikta adījuma faktūra, vieglums un piedienīgs gaisīgums, harmonisks krāsu plūdums un pavasaris fonā, dzīvoju ar sajūtām, ka šis ir visu laiku lieliskākais process! Kaut gan līdzīgi es jūsmoju arī citkārt... rezultāts solās būt ātrs un fantastisks, par spīti valdziņu skaitam (147), adatas Nr. 3,5




Viena ficīte Mad Tosh merino light, divas ficītes Malabrigo lace (baby merino wool) un trīs dažādu krāsu kidmohēras (mohair, wool, silk) ficīšu atlikumi no Sandnesgarn


Sākotnējā iecere bija par kaut ko pašlaik aktuālu, vienkāršu, gludu un strīpainu, pat uzadīju mazu paraudziņu, lai izvēlētos īsto adatu rupjumu, jo šīm manis izvēlētajām dzijām ir atšķirīgs rupjums. Iekšējā sajūta gan kliedza, ka rupjāko dziju vajag izcelt, vajag reljefu, varbūt tomēr zigzagu? 
Virtuālajos meklējumos pavadīju daudz laika, līdz tomēr realitātē Narvesenā uzšķīru savu izsapņoto (Verena 2019/2 krievu valodā), nē, nē tas nav šis modelis bildē zemāk, tas būs nākamais, no kura iedvesmošos... zilā zigzaga iedvesma gan ir no šī paša žurnāla, bet musturs no vecāka žurnāla, kurā brūns bezroku topiņš ar reljefām mustura strīpām... atradu pat senāku bloga ierakstu 2015/08/duets-zigzagam par šalles adīšanu... redz kā tas noder kādam džempītim nākotnē 😉


Bet kokvilnas krājumu kaste gaida, eju to sašķirot un meklēt piemērotākās krāsas nākamajam tamborējumam. Āra sezona sākusies, dievinu galvaspilsētas parku soliņus, īstais laiks vasaras rokdarbiem! Lai mums viss izdodas!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...