svētdiena, 2017. gada 25. jūnijs

Gaišzilais

Natural, Health, Trendy (uzraksts uz dzijas ficītes etiķetes) un šo ķēdīti domās var vēl paturpināt - spirgts, svaigs, atvēsinošs, veldzējošs, mitrs, atspirdzinošs, atpūta, pārtraukums, veldze, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, jūra, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība...  tas viss man uz mēles, jūsmojot par šīs vasaras dažās siltajās dienās iesākto adāmprocesu. 




Vasaras gaidās jūnija sākumā ielūkojos savā kokvilnas krājumu kastē, sākumā ar spontānu ideju par kādas kokvilnas puķītes vai glāžu paliktņa uztamborēšanu, tad jau atbildīgi paskatījos uz košo ziedu tašu un trijstūru motīvu topiņu, abus nosauktos nepabeidzu iepriekšējā vasarā, tomēr nedaudz bezatbildīgi (drīzāk rotaļīgi) iesāku lielo kvadrātu, un vienalga... sirds ilgojās pēc kaut kā mugurā velkama ... un skatiens aizķeras, domas sapinas... šoreiz gaišzilajā. Neviļus atceros par to prieku, ar kādu adīju jakas kvadrātus pērn. Pašlaik gan tie tikai divi lieli kvadrāti - priekšpuses un mugurpuses daļas, rezultāts iecerēts kā spirgts kokvilnas vasaras topiņš. 

Pamatā populārā Alize bella (100% kokvilna), manā kastē bija 5 gabalas 50g/180m dzijas ficītes (izmantoju gan tikai četras), kuras pamīšus atšķaidīju ar ficīti 50g/250m Alize romantika (40% kokvilna, 34% akrils, 26% poliamīds), nevienmērīgi savērpts pavediens, krāsās ļoti pieskaņots pamatkokvilnai. Adāmadatas Nr.3.


Uzmetu kvadrāta viena malai 100 valdziņus, 3 vidus valdziņi, un 100 valdziņi otrai kvadrāta malai. Katrā turpejošā kārtā noraucu vienu vidējo valdziņu, atpakaļejošās kārtas adu vienkārši kreiliski bez noraukšanas. Ar zilo Alize romantika ficītes pavedienu brīvi veidoju reljefas rievotā adījuma strīpiņas, nu tā, lai zilais tuvāk zilajam sastrīpojas... Jo adāmo valdziņu paliek mazāk (samazinās dēļ noraukuma adījuma vidū), jo lielākas iespējas variēt ar krāsām, tās atkārtojas neritmiski un vienlaikus tomēr harmoniski, pavisam cita garša šādam procesam, nekā adot lielu gabalu pa taisno. Fotogrāfijā uz galda lietus pilītes, apmākusies diena, krāsa vairs tik ļoti nespirdzina, jāvelk mugurā būs saulainā dienā...


Visā šajā jaukajā procesa apcerējumā tomēr arī kāda ne tik jauka ziņa, no šīs dzijas, vai no to miksējuma, vai nevienmērīgi izvietotajām rievotā adījuma rindām, manu uzadīto kvadrātu viena mala ir nošķiebusies, respektīvi, kvadrāta forma nav ideāla, viens stūris (nobeiguma) ir redzami izstiepies. Domāju, ka būs īpaši jāpiedomā par gala risinājumu, mēģinot adījumu nostiept, ideālo formu meklējot, ja neizdosies, tad jāmeklē cits variants, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, varbūt kaut ko pietamborēt vēl neregulārākai formai... 

Bet man patīk... man vienalga ļoti patīk...



Izdevās, pat ļoti labi izdevās, satamborējot gatavās detaļas, uztamborēju 4 kārtas ar stabiņiem (viens apmetums, tamboradata Nr. 2.5) plecu daļai, līdz ar to topiņš pastiepās garumā un izveidojās glīts kakla riņķis. Satamborējot sānu malas, speciāli piedomāju pie satamborējuma vīles, īso malu tamborēju cieši, it kā savelkot kopā, bet garo malu tieši otrādi, ar rokām pastiepjot, it kā izstiepjot to garāku, sanāca jauki un visnotaļ glīti. Notvaicējot vienlaikus vēl pastiepu topiņa garāko malu. Tiek pieadītas rokriņkiem maliņas, jo manā vecumā topiņš ar atkailinātiem pleciem vairs nav tas ideālais vasaras modelis.


Un tagad pats dīvainākais - atstāšu visu kā ir, bez apdares, apakšmala pati skaisti ierullējas, nevajag iejaukties šajā procesā, kakla izgriezums labi uztrāpīts, tam arī nevajag neko vairāk. Tad seko pēdējā uzlaikošana, varbūt ne īsti laikā, pēc ļoooti sātīgām vakariņām, un secinājums, man tomēr vajag arī otru topiņa sānu malu izstiept, tiešām vajag... Pēcsvētku agrs rīts, tamboradata, ficītes atlikums un uztamborējas skaists trīsstūris, tamborēt sākts no vidus.



Izdevies viens foršs un spirgts vasaras topiņš, tapis paralēli citiem projektiem jūnija mēneša garumā. Un šoreiz tapa viegli un raiti, bez piepūles, bez kalkulēšanas, bez ārdīšanas... Mugurā uzvilkt gan vēl nav sanācis, jāgaida vasarīgāks laiks.


Un nākamo brīvdienu iedvesmai, manus krājumus papildina divas Pāces vilnas ficītes no Zāļu tirgus, tā jau kā svētku tradīcija kļuvusi... tātad, drīz būs veļas laiks, ha, ha... dzijas mazgāšanas laiks...


Lai silta nākamā vasaras nedēļa!

sestdiena, 2017. gada 17. jūnijs

Liels un vēl lielāks

Lielais kvadrāts. Progress. Pašlaik iztamborēti 300g tamborējamā materiāla, liels un taps vēl lielāks. Ļoti uzlādējošs un iedvesmojošs, vēss un smalks, lielisks!




Un beidzot atklāta peldsezona... jūrā. Vasara... un Vecāķos burzma, bet bija forši, tieši tas, kas man pašlaik vajadzīgs!
 
Lai jauka rītdiena!

piektdiena, 2017. gada 16. jūnijs

Patīkamie mirkļi dziju veikalos... Tallinā

Tallina todien sagaida mūs joprojām pelēka, naktī jūrā smidzināja, arī rīts tāds neizteiksmīgs, bet kamēr lēnā garā bez burzmas tiekam no kuģa nost, debesis kļuvušas zilas, saule spīd, un dzimst ideja par pusdienām vecpilsētā. Laika mums ir pietiekoši, bet autobusi no Tallinas uz Rīgu kursē regulāri. Mazajam puikam piepeši aktuāls kļūst Macdonald, sajūsma par spineru reklāmām uz stabiem un beļģu līdzjutēju kluba skaļo gājienu pa vecpilsētas ielām, bet man tomēr kārojas kaut ko... sirdij... kādu dziju veikalu atrast. Tallina, šoreiz vienkārši caurbraucot, bez izzinošas arhitektūras un kultūras programmas...




Google uzreiz iedod šādus datus


Viens veikaliņš ļoti netālu no mums, tepat vecpilsētā Jolleri, blakus kvartālā - Jolleri Käsitöökamber Müürivahe 11, 10140 Tallinn , bet otram pabraucām garām vēlāk ar 2. autobusu, tas izrādās pavisam netālu no autoostas.


Vecpilsētas šarms, burvīgs veikaliņš, uzkavējos tur krietnu laiciņu, ar pārdevēju parunājos krieviski, gan par dziju, gan arī rokdarbiem, visu apskatīju, šo to pačamdīju, acis uz riņķi vien, iedvesmu sasmēlos, vienā veikala stūrī bija plaukts ar kokvilnas resna pavediena spolēm, tipa kā no T krekliem tāds, liela krāsu izvēle, viens gabals maksājot 6.5 eur, metrāžu un svaru gan nepētīju, spoles bija ļoti lielas, manā čemodānā vietas vairs nekam lielam nebija... uzzināju, ka vietējās rokdarbnieces esot ļoti iecienījušas šo materiālu, redzēju arī veikaliņā dažas uztamborētas somas, tādas ļoti saturīgas, stingras, gaumīgas, nu pa smuko...









Speciāli nofotografēju šo dziju tuvāk, 100% sugar cane, neticami mīksta, ļoti, ļoti patīkama uz tausti, visburvīgākais materiāls, ko esmu līdz šim čamdījusi, no iegādes atturēja vien tas, ka piedāvājumā tikai šīs krāsas, man kārotos kaut ko spilgtāku un ne tik gaišu... 


Dažas pogas es arī nopirku, tik kārdinoši tuvu kasei, garām nepaiet nu nekā... Bija arī Knit Pro adatas, viegli un ātri tiku pie iztrūkstošām īsajām zeķu adatām Nr. 2.25...

-------------



Tartu maantee 60, 10115 Tallin, Igaunija

Arī šajā burvīgajā vietā, es teiktu gandrīz kā Noro paradīzē, uzkavējos krietnāku laiku. Dažus Noro dzijas veidus dzīvajā apčamdīju pirmo reizi, atpazinu starp tiem savus agrāk adītos kamolus, un tās krāsas, kāda izvēle! Uz vietas bija aptaustāmi arī daži uzadīti un notvaicēti paraudziņi, pārdevēja teica, ka tādi tapšot vēl, arī šeit sarunājos krieviski un protams, ka bez kamolīša no veikala neizgāju. Pats galvenais, esmu pačamdījusi, ar acīm nofotografējusi gan krāsas, gan pavedienus, gan salīdzinājusi vienu veidu ar otru, uzadītos paraudziņus izpētījusi, tad jau vēlāk, ar apdomu, bez ah un oh, cik skaisti!!! iespējams internetveikalā pasūtīt, uz Latviju arī sūtot. Noro ir dārgs materiāls, bet katrs iztērētais cents ir tā vērts! Iztērēt lietām, kas sagādā patiesu prieku uzreiz un tagad, gan arī tas būs kā ieguldījums vienlaikus, jo prieks vēlāk radīšanas procesā ir noteikti dubults, bet ja vēl tālāk pašķetina šo domu, tad manā kvadrātu jakā ir ieadīts arī tāds Noro pavediens, kas jau pirms gadiem man ir sagādājis prieku kādā citā jakā un džempītī...  Pārbaudīts, rekomendēju. Bez Noro arī bija daudz citu labumu, bet tos gan citreiz, Noro priekšā vienkārši kļūstu vāja...




Smukie jaunie kamolīši jau mājās, mežrozīšu spilgti rozīgais izcili mīksts un smalks materiāls (80% merino, 20% kašmirs, 50g/550m), pavediens mazliet it kā vizuļo, ļoti, ļoti skaista dzija, ražota Itālijā.


Pačamdot un aptaustot, gan spoles, gan paraudziņus, pilnīgi samīlējos Noro Hanazono (40% silk, 40% mohair, 20% wool), bet nespēju izvēlēties savu krāsu. Šoreiz biju mazliet prātīga, apstājos pie kamolīša Compass (52% wool, 10% alpaca, 10% cashmere, 28% silk), šis ir mazliet rupjāks par ierasto un iemīļoto Flower Bed (30% wool, 35% silk, 35% mohair), bet tieši šī Compass krāsa 312... mmm, cik vilinoša, acīs krītoša, nevarēju turēties tai pretī. Vēl pašlaik nav idejas par izlietojumu, jo mans kamolītis neliels, bet iedvesma atnāks, noteikti!


Lai iedvesmo!

otrdiena, 2017. gada 13. jūnijs

Lielais kvadrāts jeb big granny square

Mans jūnija big granny square. Pagaidām vēl neeesmu izdomājusi šim tamborim pielietojumu, vienkārši baudu procesu. Pavedienu mainot diagonālē, tas ir, kvadrāta stūrī, neveidojas malas vidū krāsu trepīte. Re, pat bildē uzreiz nevar pamanīt pavediena maiņas vietu...


Man atkal ļoti sakārojās patamborēt, iegadījās viena atvaļinājuma nedēļa un visvienkāršākais ceļā līdzi ņemamais atpūtas darbiņš, protams, ir tamboris. Granny square (un ne tikai to) tamborēt var praktiski visur, uz kuģa, autobusā, pie baseina, uz soliņa parkā vai pie ezera, terasē, bibliotēkā, kafejnīcā, lietainā dienā arī dzīvoklī...


Sākums ļoti raits, fonā kizomba (ak, so sensual) mūzika un paraugdemonstrējumi, vakara gaitā nemanot esmu uztamborējusi pieklājīga izmēra kvadrātu, savukārt dzerot rīta kafiju un vērojot Zviedrijas krastus, secinu, ka ar grūtībām šis kvadrāts ielien manā rokdarbu somiņā, atbrīvoju to no rezerves kamolīšiem, tagad būs ok, varu turpināt tamborēt un pa smuko staipīt līdzi... mani sen vairs neuztrauc tāda publiska rokdarbošanās, sevišķi pēdējā laikā jūtu ne vien sev pievērstu uzmanību, bet saņemu pat ļoti daudz komplimentu, arī par šo tamborējamo kvadrātu visas brīvdienu nedēļas garumā... un dažreiz es neesmu viena tāda publiskā tamborētāja... tad parasti sasmaidāmies... tamborēt ir tik aizraujoši! 


Krāsas vasarai pieskaņotas, spirgtas, košas, atsvaidzinošas... sagadījās no manas krājumu kastes izņemt savstarpēji saskanīgus kamolīšus.



Alize Forever Batik, mercerized effect, 100% microfiber acrylic, 50g/300m

(super jauka jau agrāk testēta dzija, kaut gan diezgan ļumīga, bezformīga, slidena, bet ar atvēsinošu efektu, un kādas košas krāsas un ļoti laba metrāža, cena arī reiz bija pievilcīga)

Hakelngarn 10, Color, 100% baumwolle, mercerisiert, 25g/116m

(vēl viena pārbaudīta vērtība, superīga kokvilna, stingra, ļoti labi tur formu, tādēļ speciāli ar šo tamborēju pa kārtai pamīšus starp alize ļumīgo)

tamboradata Nr.2.25









Sigtuna. Jūnijs šogad tāds, ka jaka visu dienu jāvelk mugurā, šoreiz koša, pamanāma, man ļoti mīļa jaka. Mana kvadrātu jaka. Pēdējās pāris dienas domas aizņem kāda ideja, kā būtu samiksēt Noro ar Pāci? Kaut  kam mugurā velkamam...  Man sakrājušies kamolīši, lēnām noskaņojos eksperimentam, ja nepamēģināšu, neuzzināšu... 










Atpakaļceļš šoreiz neplānots caur Tallinu, bet uzticamais google maps palīdzēja atrast divus jaukus dziju veikaliņus, pavisam spontāna ideja saulainā pusdienu pauzē, un izrādās, ka ir tikai jāgrib, tad viss izdodas! Par to nākamreiz...

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...