pirmdiena, 2015. gada 26. janvāris

Janvāris

 

Janvāris. Ja vien mājās būtu sienas kalendārs, ar baudu jau pāršķirtu nākamā mēneša lapu. Vien tāds sīkums, kā kalendāra trūkums un tas, ka tomēr šī nedēļa vēl jādzīvo janvārī. Tā noteikti nav pēcsvētku depresija, kas liek traukties pretim nākamajam mēnesim, bet strādājoša cilvēka dienasgaismas trūkums. Un varbūt tieši tādēļ ziemā brīvdienas šķiet vēl jaukākas, bet laicīgi izplānotas brīvdienas un saulainas brīvdienas ir superforšas.









Neskatoties uz gaismas trūkumu, esmu atsākusi krustiņot savu milzu saulespuķi, un tas, pateicoties vien projekta Otrā Elpa nākamajam posmam. Kaut gan nemīlu krustiņus šūt pie elektriskā apgaismojuma, bet pēdējās nedēļas ritms ir tieši šāds, pēc darbadienas birojā un laimīgas nokļūšanas uz mājām, pa ceļam paspējot iegriezties gan bērnudārzā, gan veikalā, gan deju nodarbībās, tad pēc ātrām vakariņām un skolas mājasdarbu pildīšanas, pa starpu paspējot vēl atbildēt uz neskaitāmiem man sarežģītiem, bet patiesībā jau vienkāršiem jautājumiem, kā arī dažu pēkšņu strīdu izšķirot utmldz. ….. beidzot vēlā vakarā izdodas vēl pāris simtus krustiņu iebakstīt. Diezko man šāds krustiņošanas ritms nepatīk, tādēļ ierastajā kārtībā krustiņošanai labāk atvēlu brīvdienu rītu gaišās stundas, gan process patīkamāks, gan acis vēl nav nogurušas, gan prāts mierīgāks, gan pati krustiņošana raitāka. Tātad, šādu nedēļu uzskatīšu par izņēmuma nedēļu, jo brīvdienu plānos šoreiz neietilpa krustiņu šūšana. Foruma projekta noteikumi paredz, ievietot fotoatskaiti un nosūtīt nedēļas laikā sašūto krustiņu skaitu līdz svētdienas pusnaktij, tādēļ šoreiz atskaites foto man jāievieto jau laicīgi sestdienas rīta pusē, jo laiks posties mūsu brīvdienu ceļam.


Krustiņoju pēc savas man vien tā īsti saprotamās un pavisam, pavisam negatavās shēmas, kas ir izprintēta krāsaina, katram krustiņam savs simbola apzīmējums un vēl attiecīga krāsa. Dienasgaismā shēma lasās ļoti labi, bet vakaros pie elektrības manām acīm ir diezgan apgrūtinoši ātrajā acu uzmetienā shēmā atšķirt visus brūnganos līdzīgos toņus, par krāsu toņu pāreju uztveršanu var pat nesapņot, tādēļ pārsvarā izvēlos krustiņot raibās puķes vidus daļas tumšās rūtiņas, mazliet iešuju arī ziedlapām smalkās dzeltenās stīdziņas, speciāli piemeklējot lielajā palagā acīm tīkamākās krustiņošanas vietiņas. Pāris tūkstošu krustiņu nedēļas garumā izdodas iekrustiņot. Precīzus skaitļus un citus projekta Otrā Elpa 2015 procesus iespējams vērot mūsu krustdūriena forumā.

 
Katru janvāra dienu pa kvadrātiņam, skan gandrīz kā mēneša devīze, un tieši tā arī ir, šajā kaudzītē tagad jau 26 uztamborēti kvadrātiņi jaunai segai. Būs vēl viena, tamborētais motīvs tas pats, vien Pāces vilnas kamolīši citi, tātad, rezultāts būs vien līdzīgs iepriekšējam. Kopējais motīvu skaits iepriekš bija 70, sekojot devīzei, martā noteikti iespējams tikt pie galarezultāta.


Un vēl viens mans process, adīt Noro ir patiesa bauda, šoreiz adāmais patumšs, tumši zila kidmohēra ar zīdu un Flower Bed 1377.  Iesākts pagājušā gada pēdējā dienā, ļoti progresīvs process, pašlaik esmu apmēram pusē, pamīšus šim gan krustiņojot un vēl mazliet tamborējot, no visa pa drusciņai... tik dažādi procesi un tieši tāpēc man neapnīk!!!

Lai jauka janvāra pēdējā nedēļa!

ceturtdiena, 2015. gada 1. janvāris

2014

Gads nemitīgā kustībā, drīzāk ieguvumu un nevis zaudējumu gads (ja neskaita svara zaudētos padsmit kilogramus), krāsas un dejas, sapņi un idejas, sastapti dzīves ceļā brīnišķīgi cilvēki, daži pabeigti rokdarbi, vairāki joprojām procesā. Es patiesībā procesu izbaudu vairāk nekā pašu galarezultātu, bet nenoliedzami, ka gandarījums par katru pabeigtu un izdevušos rokdarbu projektu ir milzīgs. Krāsas, krāsas, krāsas!!! Joprojām dievinu košas krāsas!
 
Un manu pabeigto 2014. gada rokdarbu kolāžas bildītes:
 
Pavasara lakats, kaut kā maz valkāts rokdarbs, jūtu, ka tā valkāšanas laiks vēl priekšā. Ļoti ekonomiski izdevīga dzija, smalks, mīksts un plastisks rezultāts, bet ar nelielu vēsuma efektu, kā radīts vēsākai vasaras dienai.

 
 
Vasaras kokvilnas džempīši, zilais adījums ir beidzot pabeigts iepriekšējo gadu projekts, oranžais un dzeltenais vasaras atvaļinājuma pabeigtie mega ātrie tamborprojekti. Patiesībā man kā strādājošai mammai ļoti pietrūkst brīvdienas, par tām jo bieži esmu visa gada garumā blogā priecājusies. Un blogs jau ir par pozitīvām lietām, ne jau visa mana dzīve ir tik ļoti pozitīva, nebūt nē, pārējais paliek aiz kadra. Un, protams, centrā kokvilnas dārgumu kaste, iedvesmai nākamās vasaras projektiem. Atlaižu plauktu piedāvājums reizēm ir ļoti vilinošs... 
 
 
Un visilgāk adītā šalle... un ne jau tāpēc, ka grūts musturs vai tā milzīgi liela, nē, nē, bet tāpēc, ka process bija tik aizraujošs, tāpēc, ka vējš galvā, tāpēc, ka ... ļoti mīļa šalle, par spīti dzijas kaprīzēm nēsāšanas laikā, bet liekā pūka jau ir nomesta, tagad nēsāju šalli ikdienā un tā šoziem ir mana mīļākā šalle!
 

Un otra tik pat koša šalle aukstākam laikam, vienkāršs adījums no neparastas dzijas, jo dzijas kamolītis pilns ar krāsu pārsteigumiem, rudens košo krāsu apkopojums, kaut gan pēdējais trešais fināla kamolītis bija vairāk sarkans, tādēļ galarezultāts ir vēl jo košāks. Neatradu bildīti ar galarezultātu, bet vēl jau tāds ļoti auksts šoziem nav bijis, tādēļ bildīte ar gatavo šalli ap kaklu nav nobildējusies. Ja par bildēm, tad esmu slinkāka palikusi, vairāk telefonbildes blogā, jo tas tagad tik vienkārši un ātri ar google+ izdarāms.


Un beidzot košais tamborprojekts, es to paveicu vēl pirms gadu mijas, bija sajūta, ka jāizdara kaut kas vairāk, jāpaspēj vēl kaut kas gada nogalē izdarīt, noteikti jāpaspēj! Lieliskā Pāces vilna, kaut gan sagatavošanās process pirms tamborēšanas šķiet bija grūtāks un darbietilpīgāks par pašu tamborprocesu, bet tā nu ir neatņemama sastāvdaļa šai lieliskajai pašmāju dzijai. Vilnas šķiedra pēc mazgāšanas, skalošanas, žāvēšanas un speciāli mīksti satīšanas milzīgos vieglos kamolos ir atvērusies, sega ir mīksta, noteikti silta un tik dabiska... lieliska!!! 

 
Secinājums: gatavo rokdarbu gada griezumā nav daudz, visi nemaz nav iekļuvuši šajās kolāžās, vēl bija daži cimdu pāri, daži eglīšu rotājumi, ai, pat neatceros, cik vēl laika ieguldīts bērnu apģērbu labošanā un citos līdzīgos ikdienas sīkumos.
Un tomēr ir sakrājušies diezgan daudz procesa darbiņu, milzīgā saulespuķe tiks krustiņota pēc 12.01., atsākoties Otrās Elpas 2015 projektam, gadu mijā esmu iesākusi adīt lakatu, ļoti interesants un man it kā neraksturīgs krāsu salikums, bet rezultāts solās būt fantastisks. Esmu aizrāvusies ar Pāces vilnas kamoliem, top nākamā košā sega, vasarā adītā Noro jaka gaida fināla nobeigumu, un tai vēl laiks, jo tas būs pavasarī nēsājams apģērba gabals, domās ir izsapņotas vēl pāris šalles, arī gliemežvāku lakats japabeidz, ļoti ceru, ka nākamais gads būs pabeigto rokdarbu projektu gads!
Lai man un jums izdodas!
Laimīgu Jauno gadu!!!      
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...