Atpakaļ pie gliemežvākiem

Meklējot maniem cimdiem dažus zilzaļos Noro pārpalikumu kamolīšus, es uzdūros kastei ar nepabeigtu projektu - gliemežvāku pečvorka šallakats. Bet tur vesels lērums krāsaini kidmohēras ficīšu atlikumi... patiešām, biju piemirsusi par tiem. Dažas ficītes vasarā vēl nopirku, toreiz šķita, ka kidmohēras krājumi izsīkuši, bet tagad izrādās, varēju mierīgi pat nepirkt... Šī dārgumu kaste bija rūpīgi nolikta skapja visaugstākajā plauktā. Pēdējā gada laikā dziju iegādājos maz, ja nu vien pa ficītei super, super, ļoti superīgu un vienlaikus tikpat superīgi dārgu, vai piepērku iztrūkstošu ficīti tekošajam projektam, vēl pa kādai zeķu dzijas ficītei. Vai esmu izvēlīga, piesardzīga, taupīga? Laikam jau nē, vien esmu apzinājusi un pārskatījusi visus savus krājumus, izvirzot sev par mērķi iestrēgušo projektu pabeigšanu. Sava veida inventarizācija... jauka jaunā gada sākuma apņemšanās, pašlaik esmu uz tās īstenošanas viļņa.

Visgrūtākais pēc tik gara pārtraukuma bija atcerēties motīva adīšanas shēmu. Upurēju vienu uzadīto gliemežvāku, to izārdot un reanimējot procesu atpakaļgaitā, proti, cik kārtas jāada, kāds noraukuma solis, cik valdziņu sākumā. Neatcerējos neko, vien to, ka izmantoto shēmu nedaudz pārveidoju, bet žurnāls ar aprakstu kaut kur ļoti labi noglabāts... bīstami meklēt to lielajā rokdarbu žurnālu kaudzē, nejauši var rasties iedvesma jaunam procesam, citai dzijai... nē, nē, nevēlējos lieki pārbaudīt savu emocionālo noturību un apzināto motivāciju.

Pagājušās nedēļas gaitā esmu uzadījusi vien 15 gliemežvāku motīvus, savukārt brīvdienā, svētdien, uzadīju vēl 10 gabalus, ļoti piņķerīgs adīšanas process, ātri apnīk. Atpūtai atkal pieķeros pie ikdienišķās zeķes adīšanas, pilnīgi nejauši krāsās esmu pieskaņojusies gliemežvāku procesam ☺💙💚💛💜

Jo lielāks top gliemežvāku adījums, jo skaidrāk iezīmējas mana vismīļākā forma - platleņķa trijstūris. Super, tas nozīmē, ka gatavais adījums tiks nēsāts jo bieži. Sāku domāt arī par augšējās malas izlīdzināšanu. Lipinot motīvus vienu pie otra, ar sākuma motīvu trijstūra lejas virsotnē, augšmala pašlaik ir rombaina, finālā vajadzētu tikt pie taisnas. Paklejoju pa google risinājuma meklējumos, bet tur adītu shells patchwork motīvu ļoti maz, nav populārs musturs. Un jāsāk arī galiņus ielocīt, to nu gan ir daudz, katram motīvam četri gabali, un pareizinot ar motīvu skaitu... ļoti daudz...

Turpinājums sekos...

Lai jauka šī ziemas nedēļa!

Karuselis, kaste, pavasaris ...

 

Virpuļot karuselī, šoreiz savu iesākto rokdarbu projektu karuselī, bet kāds kaifs, kamēr sirdsapziņa klusē un lai tik klusē (no sērijas: kādēļ sākt ko jaunu, ja iepriekšējais, nē, vesela virkne iesākto nav pabeigti un vai tiešām šopavasar vēl viena jauna šalle vajadzīga, saulespuķi vajadzētu arī pakrustiņot, un to otru nepabeigto saulespuķu lauku arī, daudz jau nepalika līdz beigām un .... ierāmēt aiznest pārīti gatavos, un kā tad ar puķītēm no jaunās grāmatas... utt..utt..), bet es tikmēr baudu procesu - katru nedēļas dienu savu un tad atkal no jauna... Un šajā savā neprātīgajā priekā vēlos padalīties un pie viena arī palielīties. Pavasaris, tāds mazliet vieglprātīgs un viltīgs gadalaiks, piektdienas lietainajā rītā es beidzot sajutu pavasara smaržu, tā pa īstam sajutu, tepat pilsētā, pa ceļam uz darbu caur svaigi nogrābtiem mikrorajona pagalmiem ejot. Un par spīti lietanajām brīvdienām, viņš ir klāt.... pavasaris...!!!

 

 

Šodien viss sākās ar kasti, impulsīvs pirkums pirms pāris nedēļām, iekrītot uz kastes dizaina foto - spilgtie košie kamoli, pa lielam jau man to kartona kasti nemaz nevajadzēja, no plastmasas, šķiet, ilglaicīgāk kalpo un vairāk svara arī var ielikt, bet šī te smukumam ne praktiskumam, izmēros gan liela, neatpaliek no lielajām plastmasas kastēm.

Izpakoju, bet ak, ko, tur tādi knibucīši, ar kuriem detaļas vēl jāsastiprina, jutos vīlusies, jo biju iedomājusies, ka atliek vien izpakot un uzreiz gatavs, tiešām blondīne...  Nu, ko, knibināju kopā, bet nebija jau patiesībā tik traki... 

Mana smukā jaunā lielā kastīte, sapratu, ka tā būs ideāla procesu glabāšanai, gana liela, lai ieliktu vairākus vienlaikus, nav vairs jāuztraucas par koka adatu likteni, kurām nejauši kāds neuzmanīgais (arī es tai skaitā) var uzsēsties... ja process ievelkas, tad tas nesaputēs, ha, ha ... ideāla tomēr tā košā kaste, kā es bez tādas līdz šim iztiku???...

 

 

Būs šalle, jaukajās rudens procesa atmiņās gremdējoties, sameklēju pagājušaja nedēļā savā dārgumu lādē agrāk nopirktus divus savstarpēji saskanīgus kamolīšus (Lang Yarns Mille Colori 100g/400m un Rowan kidsilk haze stripe 50g/420m). Štrunts par to, ka šī glaunā kidmohēra sākumā pūkojas, šāds pirmais pārsteigums man jau aiz muguras, laimīgi ienēsājās, meta pie malas pūkošanos mana košā rudens šallīte, ļoti silta, patīkamas sajūtas nēsāšanas procesā arī manai jutīgai ādai, šī dzija, ar sākumā tik dīvaino uzvedību, fantastiski tur formu, feina šalle gan zem jakas ziemas aukstumā, gan telpās nenovilkta un tā pa vienkāršo apmesta ap kaklu. Un būs vēl viena, citā krāsu salikumā, process aizraujošs ar to, ka nav ne jausmas, kā sakārtosies daudzās krāsas, abām ficēm savstarpēji saadoties vienā gabalā, šie krāsainie kamolīši ir pārsteigums ar noslēpumu par to, kādas krāsas tad īsti ir tur iekšā, bet patiesībā tas ir tik aizraujoši... vai ne?

 

 

Ne mazāk aizraujošs atkal atsāktais gliemežvāku adīšanas process, esmu kaut kur pazaudējusi tos žurnālus, no kuriem apguvu pečvorka adīšanu, bet nekas, atmiņa ir fenomenāla lieta, atliek vien paņemt tik rokās adatas, pārskaitīt valdziņus un raugoties gatavajā gliemežvākā, aši uzadīt jaunu, tik vienkārši... apbrīnojami... šeit krāsu gamma līdzīga kā topošajai šallei iepriekšējās bildēs, bet adīts tiek no daudziem kamolīšiem, un arī galiņi ielocīšanai tik daudz, ak vai!

 

Nākamais paralēlais process, košais krāsu salikums, mana mīļākā Noro krāsu kombinācija salikumā ar koši sarkano, kā iepriekš manā jakā, tajā zigzagainajā ar sarkano šalles aizdares malu. Sen jau sapņoju par lakatu, ar koši sarkanu volāniņu, bet tikai tagad esmu pietuvojusies šī sapņa realizācijai, vismaz iesākusi, kaifīgs process, košas krāsas, sirdij mīļš krāsu salikums, lieliska dzija un ne mazāk lieliskas adāmadatas, lai dzīvo pavasara neprāts!

 

 

Un jaunā sešstūrīšu sega uz gultas joprojām procesā, pašlaik tās lielums gan jau tuvu gultas izmēram, bet gribu, lai maliņas ta pa smuko pārkaras pāri, tātad vēl nedaudz jāpietamborē. Kvadrātiņu kaudze gan pagaidām vēl tikai viena, tos pēdējā laikā tamborēju vien svētdienas vakaros deju šova laikā pie tv, arī šovakar ceru kādu pārīti uztamborēt, martā pie jaunas segas netiku, kā bija iepriekš plānots, bet aprīļa beigās gan tas var izdoties... Esmu sev pasludinājusi šo gadu par pabeigto projektu gadu.

 

Lai izdodas man un jums!

Jauku nākamo nedēļu!

 

P.S. Vai iedvesmoju kādam jaunam košam procesam?

Radošā piektdiena

Ne tikai saulaina, bet arī radoša, piektdiena, saldā nedēļas diena, jo priekšā vēl divas brīvdienas, piektdiena ir mana mīļākā nedēļas diena. Esmu sajūsmā par gaišajiem pavasara vakariem, beidzot saulaina sajūta, arī turpmāk kļūs tikai vēl gaišāks... Pavasaris sajūtās, pavasaris dabā, pavasaris rokdarbos...

Nākamās procesa bildītes, aizrautīgi un ar sajūsmu turpinu lipināt gliemežvākus, vienu pie otra, par daudzajiem dzijas galiņiem domāšu pēc tam:

Jaukas un radošas brīvdienas!

Iedvesmota gliemežvākiem

Tā kastīte ar kidmohēras krāsainajām atlikumu ficītēm un pavisam niecīgajiem Noro dzijas atlikumu kamolīšiem, no kuriem daži vien pavediena garumā, jau sen man nedod mieru. Gaidīju iedvesmu, ļoti gaidīju, jo modelis arī iepriekš noskatīts, vien nepieciešams īstais dvēseles noskaņojums un nedaudz brīva laika, lai uzsāktu šo plosīšanos ar krāsām. Šoreiz pavasarīgais krāsu vieglums, nez kādēļ man rodas asociācijas ar tulpju pušķi, raibu, lielu un tik pavasarīgu. Kamolīšos spilgtās krāsas šķiet pārāk raibas, bet adījumā lieliski saplūst vieglā, gaisīgā, caurspīdīgā un pavasarīgā krāsu spēlē.

 

Kur meklēt iedvesmu? Ar sajūsmu ik pa laikam ieskatos šeit:

http://www.elletricote.com/

 

Un arī šeit, fanstastiska iedvesmas pasaule:

http://www.facilececile.com/

 

Bildes no konkrētā modeļa 34. un 38. lappusē

http://www.facilececile.com/archives/p340-10.html

http://www.facilececile.com/archives/p380-10.html

 

Atlika vien sameklēt mājās esošajos žurnālos mustura tehnisko rakstu (Adīšana priekam, 2007 un Rokdarbu vācelīte 01/2011), mazliet apgūt mozaīktehnikas (pečvorka) adīšanas pamatus un sagaidīt īsto mirkli jauna darbiņa sākšanai.

Šis noteikti nebūs iesācējam pa spēkam, nepieciešams milzum daudz pacietības, galiņu ir vesela jūra, tie būs pacietīgi glīti jāieloca, lai gatavais gaisīgi caurspīdīgais adījums būtu vienlīdz baudāms no abām pusēm. Un smalkais piņķerīgais kidmohēras pavediens prasa nedalītu uzmanību, šis noteikti nav pie tv adāmais gabals. Lielisks veids izmantot pēdējo gadu laikā uzkrātos dziju kamolīšus, jo vienā reizē tik daudz krāsu veikalā noteikti nebūs finansiāli iespējams nopirkt. Divas īsās adāmadatas Nr. 3,5. Sāku ar paraudziņu, lai izvēlētos mana motīva lielumu un mazliet pieslīpēju motīvu savienošanas vietas, pāris reizes pirmos divus motīvus izārdīju un sāku vēlreiz, bet tas jau normāli, sākot ko jaunu un iepriekš nemēģinātu. Tātad, pēc dažiem izārdītiem mēģinājumiem, sāku pa īstam, ar gaiši zilo  apakšējo motīvu, tad tam pieadīju klāt zaļo un rozā, tad ieadīju pa vidu dzelteno un uz malām nākamos, utt..., un tagad tik uz priekšu (augšu)!

 

Brīvdienās tapušās aizraujošā un nesteidzīgā procesa bildītes:

Krāsainu nākamo pavasara nedēļu!