*Pandemic* izšūšanas process

 Long Dog Samplers #longdogsamplers  dizainere @joolsline

Novembris

Pandemic (365*276 krustiņi) izšūšanas 121.diena. Novembra mēneša vislielākais izaicinājums ir atrast brīvo laiku izšūšanai dienasgaismā. Kad vasarā sāku izšūt šo lieldarbu, tad nereti pat līdz deviņiem, desmitiem vakarā aizkrustiņojos. Jā, gaisma ir ļoti svarīga šajā procesā. Pašlaik cenšos dienasgaismā sakrustiņot elementus ar DMC 115 miksli, lai plūstošāk veidotos sarkaņo toņu pārejas, saskaņoju un izdomāju arī nākamo vienkrāsaino motīvu krāsas. Krāsas nemainīgas DMC 115, 890, 817, 816, 498, 666, 321, 986, 3345, 905, 906, 469, 3371, 310. Protams, visvairāk izmantots tieši 115 un 890. 

Ja gadās saulainas brīvdienas novembrī, tā ir īsta laime. Novembrī esmu padomājusi arī par papildus apgaismojumu istabā, vakarā virs paša izšuvuma pielāgoju no kreisās puses krītošu Ikea stāvlampas gaismu, tad vēl perimetrālo apgaismojumu un griestu lustru ieslēdzu. Un nekāda tv krustiņošanas procesā! Adīt zeķes, cimdus, šalles vai kaut ko tamborēt ir vienkāršāk, tumšajos vakaros es bieži izlaižu šo it kā sarežģīto un vienlaikus aizraujošo Pandemic krustiņošanas procesu, attiecīgi izšūšanas temps samazinās... toties top cimdi, tikko iesāku adīt nākamo divmetrīgo Pāces vilnas strīpaino šalli. Prieks par silto novembri šogad, sniegu un salu vēl negaidu... un neatlaidīgi turpinu krustiņot, cerībā šogad šo dizainu pabeigt! Starp citu, sarkans un zaļš esot arī Ziemassvētku krāsas...

Veselību visiem!

Rudens sarkanais un PANDEMIC

 Pandemic (365*276 krustiņi) dizains Long Dog Samplers instagram @joolsline

Šo aizraujošo dizainu krustiņoju jau vairāk kā trīs mēnešus (mans starts 17.07.2020). Līdz galarezultātam apmēram vēl viena trešdaļa jākrustiņo. Mana miera osta, kur domām atpūsties no satraucošiem ziņu jaunumiem, no neziņas un satraukuma, no jaunās pasaules kārtības... Pēdējās nedēļās krustiņošana vairs nav tik produktīva kā vasarā, paliek tumšāks, arī apakšējais labais stūris ļoti lēnu sakrustiņojās. Tajā izkaisīti mazāki motīvi un vēl kontūrdūrieni, kas izšujami ar vienu pavedienu. Rezultāts toties ar gandarījuma sajūtu, šis dizains ievelk, tā vien gribas piesēst brīvā brīdī un pakrustiņot. Etiķetes no pilnībā izšūtajām ficītēm nolieku atsevišķi, interesanti, cik diedziņu pavisam sakrustiņosies  šajā milzu veselumā? 

Šoruden manu skatienu pievelk sarkanā krāsa, pilnīgi noteikti šī mana sarkani zaļā Pandemic ietekmē. Jā, vasarā īpaši jūsmoju par sarkano rožu dobēm. Sarkanais mani iedvesmo! Instagram #longdogsamplers viens pēc otra parādās pirmie pabeigtie, izšūtie Pandemic krāsu varianti, krāšņs un iespaidīgs šis dizains, prieks vērot neskaitāmos izšūšanas procesus. Virtuāli aplūkoju arī gatavu manu pirmo iecerēto krāsu variantu, sarkano, viss izšūts ar DMC 115, man patīk. Un gatavs ir arī zaļais variants, krustiņots tikai ar dažādu toņu zaļajiem, arī man patīk. Neviļus piezogas doma, ka atsevišķus motīvus no šī bagātīgā motīvu kopuma veiksmīgi varētu izmantot pa vienam, vai nelielās grupās, vienlaikus eksperimentējot ar citu krāsu salikumu... 

Un vēl, oktobrī es adu cimdus, dūraiņus no Pāces vilnas jeb dundagawool, košus un siltus!

Veselību visiem!

Turpinu izšūt *PANDEMIC*

PANDEMIC (365*276 krustiņi) dizains  longdogsampler , instagram @joolsline

Krustiņoju šo dizainu jau 50 dienas (mans sākums 17.07.2020), aizrautīgi, interesanti, ar iedvesmu un prieku! Krāsu maiņa fascinē, brīžiem kāds tonis izbeidzas, tad veikalā uzreiz nopērku iztrūkstošo ficīti ar konkrēto krāsas kodu. Esmu pārcilājusi neskaitāmas reizes visus mājās esošos diedziņu krājumus, tomēr sarkanie toņi manos krājumos ir vismazāk. Izšuvums pašlaik ir vairāk kā pusē, krustiņoju gandrīz katru dienu, tomēr brīvdienās izdodas visvairāk krustiņu iešūt. Dizaina blīvākā daļa ir pabeigta, augšpusē būs mazāki motīvi, kas vairāk izklaidus izvietojas.

Dažas krustiņotājas Pandemic jau pabeigušas (šis dizains pieejams no šī gada jūnija beigām), krietni daudzas ir finiša taisnē, dažām no shēmas 20 lapām vēl pāris palikušas, bet dažas tikai tagad iesāk krustiņot. Pašlaik ir ļoti populārs tieši Pandemic dizains, dizainere deva iespēju dažas dienas to iegūt bezmaksas. Šonedēļ ir pieejams arī jaunākais Long Dog Samplers maksas dizains - THE NEW NORMAL (250*276 krustiņi), mazāks izmērā, man ļoti patīk 😍

Krustiņojot katra mazā detaļa sagādā prieku, piemēram, saskatīju melnbaltajā variantā bitītes (es domāju, ka tās ir bitītes), iepriekš neredzēju, pirmajā mirklī šķita, ka tas ir vienkārši liels zieds. Cenšos ļoti nesaraibināt ar savām krāsām, palielus laukumus šuju vienā tonī. Putnus izšūšu melnus, briežus tumši brūnus, intuitīvi jūtu, kuru krāsu ņemt nākamo, tumši zaļais 890 labi klājas līnijām, sarkanie toņi 321 un 816 lielākos laukumos līgani samiksējas ar sarkani raibo variegated 115. Tās ir nianses, mana pieredze krāsu atlasei. Ja šis būtu viens no maniem pirmajiem krustiņdarbiem, tad noteikti neriskētu vairākas atšķirīgas krāsas miksēt, šūtu visu dizainu vienā krāsā. Sekojot līdzi instagram publicētajiem daudziem (vairāki simti noteikti) procesiem, arī vienkrāsainie varianti ir ļoti iespaidīgi un skaisti. Un īpaši skaisti ir izšūtie ar speciāli krāsotiem diedziņiem, ne tikai ar populārajiem un pie mums pieejamajiem DMC. Arī audumu var izvēlēties speciālu, raibu krāsotu. 

Zaļš, brūns, sarkans, zils, dzeltens, oranžs, melns, balts... šeit izvēlēto variantu ir ļoti daudz  #longdogsamplers

Sarkans un zaļš, mana izvēle

... turpinājums sekos

Mans *PANDEMIC* process

Pandemic oriģināls  www.longdogsampler.com un  instagram  @joolsline

Dizains, kas apceļo pasauli. Šis nav kopprojekts tā pierastajā izpratnē, tam nav definēta termiņa, nav speciālas pieteikšanās, nav jāievēro krāsu kodi, nav jāgaida nākamie shēmu sūtījumi, nav obligātas atskaites par procesa virzību... dievinu, ja nav striktu nosacījumu un termiņu! Un izšūt šo diezgan lielo un dažādu sīku detaļu pārblīvēto dizainu vienlaicīgi ar citām krustiņotājām pasaulē ir ļoti liels azarts un prieks. 

Mana krāsu izvēle.

Grūti, tiešām ļoti grūti bija izvēlēties savas krāsas. Domāju un pētīju krāsu paleti, bet noteiktības nebija. Oriģinālais dizains bija izšūts uz Nr.16 baltas aidas ar melnās krāsas pavedienu (krustiņiem 2 diegi). Pētīju detaļas, joslu raksti ir diezgan blīvi, arī kontūrdūriens ir paredzēts, tam noteikti jābūt kontrastainam attiecībā pret auduma krāsu, lai spētu saskatīt arī no lielāka attāluma. Redzot pirmās citu krustiņotāju izvēles instagram un pirmos tur publiski atrādītos procesus #longdogsamplers, lēnām nonācu pie vairākiem saviem variantiem, tātad krustiņu lielums man noteikti būs atbilstošs oriģinālam, pamats būs gaišs. Tomēr šoreiz  oriģinālā dizaina atkārtojums nebija iespējams, jo veikalā todien uz vietas nebija balta auduma... tik vienkārši. Nopirku 75 cm (platums 110cm) no gaišākās pieejamās aidas Nr.16, dažas ficītes DMC 115 un DMC 890, arvien nevarēju izšķirties starp sarkano vai tumši zaļo. Turpināju pētīt shēmu, iztēlojoties savas krāsas, turpināju pētīt iesāktos procesus, parevidēju mājās esošos diedziņu krājumus (diedziņu vajag ļoti daudz). Krāsu izvēles process aizņēma pat divas nedēļas! Un mana versija ir vasara un rozes, sarkanās! 

Pašlaik esmu izmantojusi DMC 115, 890, 817, 816, 498, 666, 321, 986, 3345, 905, 906, 469, 3371, 310

Pirmos krustiņus iešuvu 17.07.2020. Es sāku procesu no viduspunkta, nevēlējos neko papildus marķēt un skaitīt, lai sāktu no shēmas pirmās lapas. Izprintēta shēma uz A4 lapām, 20 gabalas, melnbalta, labi lasāma. Šur tur ir pamanītas nelielas neprecizitātes, tā varētu nosaukt dažus nesimetriski iezīmētus pavisam mazos elementus. Pēc divu nedēļu krustiņošanas process joprojām ir vienlīdz aizraujošs kā sākumā. Man patīk detaļas, to ir tik daudz, un krāsu saskaņošana ir kaifīgs process. Ar šodienas acīm un emocijām pilnīgi droši zinu, ka  melnbaltā versija noteikti nebūtu manējā... turpinājums sekos.

Mans rokdarbu 2019. gads

Klāt šī gada pēdējā diena. Pārskatot un šķirojot šogad sabildēto, uztapa dažas kolāžas bildes. Tāds gada atskats, atskaite sev un jums, pārdomas par iecerēto, paveikto un nepaspēto. Rokdarbu gads ceitaspasaulē!

Šis viennozīmīgi ir mans zeķu gads, 25 zeķu pāri šogad uzadīti... daudz, vai ne? Gatavo zeķu kastē gan kādi pieci vairs aizķērušies, tātad, arī nākamgad adīšu zeķes! Un ļoti ceru, ka tikai starplaikos kādam lielākam projektam vai paralēli tam. 

Šogad trīs džempīši radīti, aprīlī pabeidzu spilgti košos riņķus kvadrātos, jūnija sākumā adītos zilos zigzagus un arī sarkan-zili-dzelteno pamatkrāsu tambordžempīti. Ļoti rosīgs rokdarbu jomā pavasara periods, bet tad vasara, atpūta, atelpa... rudens rūpes, vēlāk tumsa un nekas lielāks par zeķēm. Spītīgi turos pretī brillēm, negribu... bet vajadzēs, drīz. 

Krāsas šogad dažādas, košas un arī mierīgas. Man šķiet, ka dominēja zilā krāsa, kaut gan gada nogalē esmu pieķērusies lielākam adāmprojektam tumši sarkanā krāsā, bet par to šeit vēlāk (vai arī ātrāk instagramā). Joprojām jūsmoju par zilā un sarkanā duetu.

Ar īpašām sajūtām adīju šogad šo rozīgo zeķu pāri, procesu maksimāli izstiepjot garumā. Fantastiska dzija un krāsas... Šīs zeķītes esmu rezervējusi sev.

Decembra sākumā negaidīti iesāku adīt melnbaltu zeķu pāri, ar nolūku neiespaidoties krāsu izvēlē manai turpmākai dzīves telpai. Somā krāsu palete, galvā miljons krāsu kombināciju un melnbaltas zeķes adīšanas procesā. Izturēju šādi kādu nedēļu, paralēli košās strīpas aizgāja, labi, ka tikai zeķēs... ļoti patīk man adīt košas, strīpainas zeķes! Ar lielu rūpību iesaiņoju savas krustdūriena gleznas un nedaudzās lielās pašradītās segas, lai atgriežoties no jauna uzburtu savu īpašo māju sajūtu. Neplānotu pārmaiņu laiks noteikti izkoriģēs manus nākamā gada rokdarbu plānus. Sapņoju par kādu lielāku projektu, visticamāk konkrētas aprises šie sapņi iegūs pavasara pusē, līdz ar gaismas atgriešanos. Pašlaik vēlos sniegu, īstu un baltu sniegu...

Laimīgu un radošu Jauno 2020. gadu! Lai mums viss izdodas! Uz tikšanos!

Strīpainais zelta rudens

Šodien pilna zeme ar zeltu sabirusi... mazliet arī mana šallē ticis. Paskatoties no rīta pa logu, steidzu izadīt pēdējās pelēcīgās strīpas savā šallē, kamols negaidīti beidzas tieši ar pelēko krāsu. Un kādēļ gan ne pelēkais ar dzelteno? Lapas tik birst un birst... man vēl galiņi jāieloca... būs... šodien būs gatava mana divmetrīgā strīpainā un ļoti platā šalle. Mazliet par platu, lai nēsātu tradicionāli aptītu kā šalli, dubultā pārlocīta gan ok, bet kā plecu šalle - ideāla.  Āķis lūpā, izmazgāta dzija kastē... jau zinu, ka taps vēl viena, šaurāka un citās krāsās. Pāces vilna rullē! Pārsteigums katrā kamolā! Tik ideāls fons šodien... varētu bildēt vēl un vēl... ja ne vien mans koši sārtais deguns, rudens iesnu laiks jau klāt...

Pēdējā atkāpe superīgam galarezultātam - adīta no iepriekš izmazgātas vienkārtīgas Pāces vilnas dzijas, svars mazliet virs 300g, izmantoti trīs lieli kamoli no trīs dažādām ficēm, ieadot pa kādam kontrastējošam  kamolītim no iepriekšējiem projektiem, 120 valdziņi, adāmadatas Nr. 4, viena neliela sauja dzijas galiņu pēc ielocīšanas, finālā šalle notvaicēta ar gludekli, žāvēta izklāta. Adīta ar lielu prieku gandrīz divas nedēļas. Būs silti! 

Nākamā nedēļa man solās būt cimdu nedēļa... Lai jauka rītdiena!

Vasaras krāsas košākam rudenim

Beidzot jaukais un vasaras pilnbriedā iesāktais jakas process ir noslēdzies. Jaka ar stāstu, par vasaru... par manu vasaru (skatīt iepriekšējos jūlija, augusta bloga ierakstus). Rezultātā gan drīzāk sanāca mētelis, pēc pieredzes, tas nēsājot vēl nedaudz pastiepsies, parasti garumā, bet būs ok. Jūtos lieliski, man viss iecerētais ir izdevies! Visilgāk adīju tievo garo apdares maliņas rullīti, visgarlaicīgākā daļa šajā procesā. Un tomēr tas tagad kā rozīnīte, perfekts! Satamborēšana ar mazliet trīcošām rokām, it sevišķi pēdējās vīles, būs vai nebūs? Azarts, trauksme, neziņa, šaubas, prieks, gandarījums... pilna emociju gamma!

Tātad, Pāces vilna jeb Dundaga wool miksējumā ar Noro Flower Bed, jakai četras adītas vienāda izmēra slejas, taisnstūra piedurknes, detaļas satamborētas, apdares sleja adīta atsevišķi un arī rezultātā pietamborēta. Satamborēšana no labās puses, mīlu šīs reljefās šuves. Un  tas arī viss, ļoti vienkārša konstrukcija, aizraujošs process vasaras garumā un lielisks rezultāts. Tik vienkārši... 

Esmu uz iedvesmas viļņa, raugos uz nemazgātās vilnas kasti un sapņoju par vēl vienu mēteli, tamborētu.... Meitenēm brīvdienās piedien šopings, bet šodien, esot populāra zīmola veikalā, neviļus vien pētīju sevi spoguļos, savā jaunajā mētelī, un ticiet, visā milzīgajā veikalā nebija nevienas lietas, pret kuru es šo iemainītu... 

Diena pirms... Dzija. Sākums...

Brīvdienu nedēļa iegadījusies pavisam ne vasarīga, bet tādēļ jau nav jāskumst par to. Ja būtu vairāk saules, varētu nodoties Pāces vilnas mazgāšanai, kaut gan, ja būtu vairāk saules... tad nudien negribētos to darīt... Dzija, daudz skaistas dzijas... Jau kādu laiku domās miksēju Noro ar Pāci (saukta arī Dundaga wool)... azarts, prieks, neziņa, šaubas... tā atkal no jauna, pa apli vien... Pamēģināju, šķiet izdevās, vēl gan miglaina praktiskā puse, kādas sajūtas būs ikdienā nēsājot? Tālredzīgi izvēlos šajā mikslī vairāk Noro Flower Bed, dēļ dzijas brīnišķīgā ekskluzīvā sastāva. Pavedienu rupjums abām dzijām vienāds, arī struktūra sader, šim musturam izveidojusies ideāla saderība, krāsas fantāzijas lidojumā... jākombinē, to arī daru, apzināti izvairoties no galiņu jūras, pagaidām izdodas...

Vairāk Noro vai vairāk Pāces, no kuras puses uz to paskatās?...

Adījums rievotais, tas ir, visu laiku adu tikai labiski, adatas Nr. 3,5. Uzmetu 70 valdziņus. Adīšu garu sleju, spēlējoties ar krāsām, galarezultātā iecerēta jaka, tipa mētelis, no savstarpēji savienotām slejām. Sāku ar zili violetajiem, vienkārši lielais Pāces kamols tā sākās... gaidu sarkanīgos, tie man pašlaik vairāk tīk... nezinu gan, vai pievienošu dzeltenos, vēlāk procesā manīs.

Lai tiktu uzreiz pie tik daudziem Noro kamolīšiem, dažas dienas nodarbojos ar pāris senāku adījumu ārdīšanu, dzijas taisnošanu, laikietilpīgs process, skaists process, bauda acīm, kamolos tīšanas prieks, atkal bauda acīm, lēnām... Reiz bija uzadīta veste, diezgan maz uzvilkta, jo neizveidojās pilnīgs komplekts, grūti sakombinējama ar manu pārējo apģērbu. Arī vestes nemīlu, tagad to zinu... Skaists musturs, vēl pēdējās bildītes mustura iemūžināšanai, piezīmes par adatu rupjumu un norāde, kur glabājas tehniskais raksts, gan jau man kādreiz noderēs... Un vēl atradu skapī vienu ilgi kalpojušu šalli, mīļu šalli, nolēmu arī tai dot nākamo iespēju... Pēc nēsāšanas, mazgāšanas, ārdīšanas, notvaicēšanas Noro pavediens ir kļuvis tikai mīkstāks, patīkamāks, lieliska dzija!

Pirms un pēc tvaicēšanas, man tik ļoti patīk šie satītie dzijas panelīši, žūst gan veselu dienu, tātad, veselu dienu var priecāties par šādu skaistu Noro krāsu glezniņu... saskaitīju panelīšos četras oriģinālās krāsu kombinācijas no Noro Flower Bed paletes, kastē aizķērušies vēl nelieli kamoliņi no dažām krāsu kombinācijām, toties miksēšanas iespējas praktiski bezgalīgas...

Šī bija vienīgā šonedēļ izmazgātā Pāces vilnas ficīte, piemeklēju no saviem krājumiem pašu spilgtāko un raibāko, šķita, tā būs vieglāk sakombinēt krāsas. Burvīgas krāsas... Atkal nekļūdījos... ideja ir kādu laiku jāpanēsā sevī, lai izdotos, vai ne?

Lielais strīpainais

Šīs brīvdienas nebija saulainas, attiecīgi viena forša fotosesija izpalika, bet atskaitei tomēr dažas bildītes ar manu pašlaik aktuālo adāmo. Paralēli top arī šī gada astotais zeķu pāris, viena zeķe gatava, otra tikko iesākta, tas mazdarbiņš vakariem un dienas vidum. Mans garastāvoklis gan martā tāds interesants, dikti velk uz tamborēšanu, domās neskaitāmas reizes pārskatu iecerētos tamborprojektus, toties lieliski saprotu, ja sākšu ko jaunu, visi citi iesāktie projekti apstāsies.

Tātad, pašlaik izadītas trīs dažāda krāsojuma ficītes, pavediens nevienā ficē nebija pārrauts, bija viendabīgs, bet te var redzēt, cik tomēr krāsu solis nevienāds, kaut gan kopskats ir ļoti jauks, vēl ceturtā fice būs atšķirīga, nākamās trīs jau atkārtosies. Mēģināju iztēloties, kā izskatītos krāsojums, ja adījuma platums būtu cits, proti, stipri šaurāks, un musturs cits, piemēram, vienkārši labiski... Noteikti izskatītos pavisam savādāk. Gatavā veidā strīpojumu paredzēts likt vertikāli. Vēl gan domās neredzu gala versiju, diez kā šis brīnums izskatīsies gatavs? Vai izmērs būs īstais? Vieglprātīgi esmu metusies šajā projektā, tagad izbaudu procesu. Un galu galā, ja neizdosies iecerētais mugurā velkamais, tad man būs pieklājīga lieluma plediņš, ha, ha...

 

 

Lielākoties šo lielo strīpaino cenšos adīt dienasgaismā, tas ir patiess baudījums acīm, skatos un priecājos par košajām krāsām! Saulainās dienās it īpaši. Un ficēs dzija izskatījās gaišāka, bet varbūt tā tikai šķita. Man patīk!

 

Kāds agrs rīts, pat ļoti agrs, jo vienkārši agri tagad jau ir gaišs. Un tā jau ir rokdarba patiesā jēga, iedvesmai sekojot, gūt milzu prieku darbojoties, un ja vēl rezultāts pēc tam ikdienā uzlādē un priecē... un tad savā priekā padalīties, iedvesmu vairojot...  Es par sedziņu aizkaru, priecē tas mani ik dienas.

Lai jauka nākamā nedēļa! 

Laimīgu Jauno gadu!

Vienmēr jau ir vēlme, lai nākamais gads būtu labāks, vai vismaz ne sliktāks par aizvadīto, būtu jau jauki visus dzīves galvenos notikumus laicīgi saplānot un skaisti dzīvot pēc šī plāna, bet tā nenotiek, tādēļ manā plānotājā vairs ir vien tādas atzīmes, kā obligātās ierašanās valsts iestādēs, ārstu vizītes (par pieraksta ātru iespējamību bērniem pie ārsta speciālista vairs nebrīnos, bet vienkārši bez emocijām atzīmēju kalendārā reģistratūras nosaukto tālo datumu), daži neregulāro rēķinu maksājumu termiņi... un tas arī viss, ar skolas dzīvi saistītās lietas tagad moderni e-klasē... vai vecāku grupās sociālajos tīklos. Par iedvesmu - to arī nevar ieplānot un prieku arī nē, tie ir jāpiedzīvo! Un skaistas dzijas pirkumus arī grūti saplānot, lai kā cenšos retāk uz dzijas veikaliem doties, vienmēr sanāk neplānoti kaut ko skaistu nopirkt. Iedvesmas man šogad netrūka, īpaši čakli esmu rosījusies pavasara un vasaras periodā, bet rudens pusē korekcijas manā rokdarbu dzīvē ievieš mans mīlulītis Bīno (beaglebino), pašlaik mūsu bīglu puikam jau deviņi mēneši ar astīti un pārdzīvots pirmais gadumijas salūts aiz loga. Un tieši pēdējos mēnešus, vairāk esot tiešsaistē Instagram kontā nevis blogerī, rodas kārdinājums palikt tur un komunicēt, it kā šķiet ērtāks veids, mazāk laika prasošs, jaunumus ērtāk telefonā aplūkot... esmu pārdomās... kaut gan bloga statistika šogad krietni pieaugusi, tātad iedvesmoju... un par to prieks, un gandarījums par jaukajiem komentāriem blogā, paldies!!! Pati arī pameklēju šad tad kādu bloga vecāku ierakstu, lai apskatītos tamboradatas izmēru, vai valdziņu skaitu, vai dzijas metrāžu, vai saiti uz oriģinālo dizainu. Blogs - tāda kā lieliska piezīmju kladīte ar bildēm, rokdarbu dienasgrāmata...

Visgrandiozākais rokdarbu projekts 2016 noteikti bija tamborētais sedziņu aizkars. Gada pēdējā dienā paspēju to pielikt pie loga, citādi gan kā bija iecerēts, izpalika platās lentes, atmetu arī domu par stiprinājumu ar tamborēto joslu, arī sānu aizkaru tumši zilā krāsa izvēlēta nejauši, bet saderīga ar pašu aizkaru un istabas aksesuāriem.

 

Vislielākais gada projekts izmēra ziņā, viskrāsainākais, visinteresantākais procesā, vis...vis... esmu sajūsmā par šo tamborprojektu. Kaut gan sākums bija bēdīgs, iesāku iecerēto aizkaru tamborēt no smalkajiem īrisa diedziņiem, bet... viss iesāktais skaistums un arī visi kamolīši aizbrauca miskastes mašīnā uz izgāztuvi, skumji... noteikti palēnām sapirkšu atkal pa kamolītim vien, dažādus saskanīgus tambordiedziņus un taps reiz aizkars smalkāks... Šis ir diezgan pasmags (dēļ materiāla), bet tā kā aizņem tikai loga augšdaļu, tad smagums dikti neizstiepj tamborētos apļus. Kopējais izmērs vidēji apmēram 3.00 m * 1.00 m, motīvu skaits mazliet virs 100. Ļoti jauka un iedvesmojoša sajūta šodien, šī gada pirmajā dienā, ik pa laikam pieķeru sevi skatāmies tamborējuma virzienā un smaidām.

Vēl viens tik pat košs 2016 tamborprojekts, materiāls gan šoreiz kokvilna, pie tam tamborēju blīvi, darba izmērs nesalīdzināmi mazāks par iepriekšējo projektu. Iedvesmas impulsā no Verenas žurnāla sāku tamborēt ziedu tašu, superīgas procesa sajūtas, krāsu spēles mežā un pie jūras, vasara, saule... bet nepabeidzu, augusta pēdējā nedēļa pienāca strauji, skola, trīs skolnieki, viens no tiem pirmsklasnieks... pietrūka man brīvā laika pāris nedēļas līdz galarezultātam un tā kā vēl vasaras beigas... taša iecerēta vasarai, līdz nākamajai laika gana... tagad tumšajā laikā pacilāju, papriecājos un ielieku atpakaļ skapī. Iešujamo diedziņu jūra...

2016 lielākais adītais projekts - divpadsmit kvadrātu jaka, lieliska, silta, pamanāma, nēsāta visu silto rudens laiku, process bija aizraujošs, mazliet ilgāks, nekā sākotnēji iecerēts, jo rievotajā rakstā adījās krietni lēnāk kā parasti, bet toties adījums saturīgāks un jaka siltāka... un šis bija ērtākais no visiem procesiem, līdzi ņemts visur - somā, kvadrāts pēc kvadrāta, kamolītis pēc kamolīša... līdz brūni garlaicīgajām piedurknēm... tās gan krietni pabojāja procesa prieku, bet arī šādi mazāk patīkami fona darbiņi ir jāpaveic. Gatavās jakas bildes pie šī gada 18. septembra ieraksta

 

Un vēl viens 2016 adītais projekts - ne mazāk aizraujošs process, ļoti interesanta piegrieztne, minimālas sašujamās vīles, un vēl pa diagonāli, lieliska dzija, adīju un nezināju, kāds tad īsti sanāks galarezultāts, patiesībā pat riskēju ar neizdošanos... bet izdevās, un kā vēl izdevās! Skaists pavasara džempītis! Krāsās lieliski pieskaņojas manai garderobei.
 

Mazdarbiņi, krāsaini nelielie projekti 2016, zeķes vairāki pāri (šķiet, ka astoņi līdz gada beigām pabeigti), kidmohēras lakats saulrieta krāsās (ļoti silts, mīksts un tik patīkams ikdienas lietošanā), bieza šalle, kurai veiksmīgi izmantoju agrāk nopirktas dzijas ficītes, trīs cepures ar pompom (kāpēc trīs? jo patīk un piestāv, jo trīs pompom, jo viegli kombinēt ar apģērbu un aksesuāriem, jo pati adīju un sev, jo ātri uzadīt, jo bija dzija krājumos... ). Šogad ir pabeigta arī tamborēto kvadrātu šalle no kidmohēras, pēdējā no tamborētajām, galarezultāta fotosesijai ir nepieciešama saulaina diena... un tās nēsāšanas process arī visticamāk būs tuvāk pavasarim, pašlaik ziemā nepieciešamas šīs, siltākās lietas. Pirmais Jaunā gada brīvdienu darbiņš - parevidēt iesākto un nepabeigto procesu kastes, lai rodas iedvesma kādu procesu pabeigt vai tieši otrādi, saprast, ka vairs negribu pabeigt.

 

Rokdarbu gads 2016 - krāsains, košs! Un man būtu grūti darboties ar kaut ko vienkrāsainu, nesaku gan, ka neiespējami, bet es izvēlos krāsas! Lai krāsains un iedvesmas pilns nākamais 2017. gads! Lai viss izdodas! Laimīgu Jauno gadu!