Rudens noskaņās

MH14-2521 African Daisies

Vēl viens finišs! Esmu ļoti apmierināta ar košo galarezultātu. Darbiņš bija iesākts augusta sākumā. Perforētā kartona pamatne gaiši dzeltenā tonī (anniversary gold), pirmos iesāku izšūt dzeltenās krāsas toņu diedziņus, kas pārāk harmoniski saplūda ar pamatnes krāsu, tad lēnām pievienoju rozīgos toņus, virzoties no ziedlapām uz zieda vidus daļu, samērā blīvu ar pērlītēm. Krāsains šis izšuvums, krustiņi diezgan izkaisīti, attiecīgi sarežģīts un lēns izšūšanas process. Visvieglāk bija izšūt ar zaļās krāsas diedziņiem. Šis noteikti ir viens sarežģītākajiem Mill Hill motīviem, kādu jebkad esmu veikusi.

08.10.2025.

15 diegu krāsas, 8 pērlīšu krāsas. Šoreiz komplektā iekļauti daudz par maz dzeltenās krāsas (DMC 743) diedziņi. Šī krāsa manā krājumā viegli atrodama, to parasti izmantoju saulespuķu ziedlapiņu izšūšanā. Es izlietoju visus 4 komplekta pavedienus un pievienoju savus 2 pavedienus (katrā pavedienā 6 diedziņi). Ar šo krāsu atbilstoši shēmai jāizšuj ne tikai krustdūrieni margrietiņu ziedlapās, bet jāpiešuj arī visas dzeltenās pērlītes. Visā darbā visi krustdūrieni jāšuj ar diviem diedziņiem. Daudz kontūrdūrienu jeb long backstitch. Darbietilpīgs un laikietilpīgs šis komplekts. Pirmo reizi pēc darbiņa pabeigšanas palika pāri tik maz pērlīšu, burtiski tikai dažas no katras krāsas. 

11.10.2025.

Kurš no šiem burvīgajiem komplektiem būs nākamais?

Krājumā man ir vairāki Ziemassvētku motīvi, bet to laiks vēl nav pienācis. Man ļoti simpātiski šķiet arī daži Mill Hill rudens motīvi, tie gan vēl ceļā pie manis, savukārt vasaras motīvus atstāšu nākamajai vasarai, visas Mill Hill saulespuķes es jau izšuvu pirmās. Šoreiz mana izvēle apstājas pie latte kafijas krūzītes. 

MH14-8205 Latte

Sašķiroju diedziņus, izpētīju shēmu. Šoreiz visi krustdūrieni būs jāšuj ar trīs diedziņiem. Perforētais kartons ir parastais, nekrāsots, antīki brūns. Pēc taustes tas ir plānāks un nav tik elastīgs, izšūšanas procesā tam tendence ātrāk apbružāties. Šādu pamatni iepazinu komplektā ar vējdzirnavām un saulespuķu lauku. Par diedzinu krāsām: ļoti tuvi toņi ir divi sarkanie (DMC 902 un DMC 815), ar tiem jāšuj kafijas krūzīte. Man bija grūtības tos sašķirot, ļoti grūti pamanāma krāsas atšķirība. Uz krūzītes ir grezns ornaments, kas izšūts ar šiem diviem, tik ļoti līdzīgajiem toņiem, būs grūti pamanāms, vai pat gandrīz nepamanāms. Izpētot sarkanās krāsas toņus DMC paletē, kā man vispatīkamāko variantu izvēlējos mainīt DMC 815 uz DMC 816, proti, uz mazliet gaišāku un košāku krūzītes fona krāsas toni, lai tumšākie rakstu elementi uz tās labāk izceltos. Man garšo kafija, jo īpaši latte, un kādreiz man bija koši sarkana mīļākā kafijas krūze. 

Ghost Walk (Just CrossStitch Halloween 2025)

Tumši zilais audums (14 count aida) šoreiz mani ir pamatīgi nomocījis, ļoti lēnu virzās šis process. Motīvs pats par sevi ir ļoti simpātisks, viegls un neliels (70x70 krustiņi), taču grūtības sagādā tieši tumšā auduma krāsa. Pie šī izšuvuma strādāju tikai dienas laikā, vēlams saulainā laikā, aptuveni stundu vai divas, jo ilgāk acis ātri nogurst. Papildināšu šo izšuvumu ar pieskaņotām trīs JABC podziņām, kuras laicīgi izvēlējos un pasūtīju. Mazie akcenti padara izšuvuma projektus personiskākus. 

Tāpat esmu ievērojusi, ka rotējot dažādus izšujamos projektus, izšūšana kļūst raitāka un produktīvāka, bet Mill Hill komplekti man kļuvuši par mīļu tradīciju, tie apvieno krāsas, siltas emocijas un pacietību. Oktobris turpinās rudens noskaņās, rudens iedvesmo!

Atvaļinājums ir sācies!

Mans atvaļinājums ir sācies! Baudu vasaru, prom no pilsētas un pienākumiem, laiks ir fantastisks, pildu zemeņu burciņas, našķojos ar meža zemenēm, mazliet rokdarbojos utt.

No krustiņmāsas Ances (www.krustduriens.lv) saņēmu brīnišķīgu dāvanu dzimšanas dienā, glaunu baltu priekšautu ar izšuvumu un vēl daudz dāvaniņas ar kūciņām, paldies Tev, Ance! Līgo dienas kūka, pozēju ar jauno priekšautu.

Veļas diena, ai,nē, dzijas mazgāšanas diena, mazgāju Pāces dziju dīķa ūdenī, skaloju vairākas reizes, kamēr ūdens tīrs, šampūns no lielveikala plaukta, sameklēju plauktā speciāli vilnai domāto. Fices žūst ilgi, ar vienu dienu nepietiek, rīta saulītē turpināju žāvēt. Nākamā būs kamolos tinamā diena.

Nenoturējos, mazliet iepirkos Brīvdabas muzeja tirgū un Zāļu tirdziņā Doma laukumā. Fantastiskas krāsas, dzija pēc mazgāšanas kļuvusi mīksta, patīkama un tik kārdinoša, ideju turpmākajiem rokdarbiem milzums, bet vēl nestrebju karstu, sākšu ar paraudziņiem, mēģināšu gan adīt, gan tamborēt.

Satamborēju segas motīvus. Patiesībā satamborēšana aizņēma vairāk laika nekā biju plānojusi, arī dzijas vajadzēja vairāk, attiecīgi malas apdarei palika mazāk. Nevēlējos izjaukt ieplānoto kvadrātiņu izvietojumu, tādēļ vajadzēja rūpīgi sekot uzzīmētajai cipariņu shēmai. Vēl atlicis ievilkt visus satamborēšanas procesa dziju galiņus, tad aptamborēt dekoratīvo malu (nezinu pašlaik vēl kādu) un segu notvaicēt. Devos pļavā fotografēt, vecais žogs izrādījās lielisks palīgs fotosesijā, mazliet augstāk piekalnītē atradu vel vienu meža zemeņu laukumiņu, ātri atradās bļoda un līdz ar to arī mazie kārumnieki, kuriem mazo odziņu lasīšana diezko nepatīk, nācās iet palīgā. 

Lai jauka šī vasaras nedēļa!

Savienot kvadrātiņus

Ko darīt brīvdienas rītā, ja no rīta līst, bērni klusi skatās multenes, bet vīrs vēl nav atgriezies mājās no copes? Izvilkt no skapja kasti ar satamborētajiem kvadrātiņiem, žigli atbrīvot lielo gultu no palagiem un spilveniem un beidzot netraucēti izvietot kvadrātiņus segas galarezultāta versijai. 

Galīgais izmērs 11*17 kvadrātiņi, tātad kopā 187 gabali.

Lielums cm būs zināms, kad visi šie daudzie motīvi būs savienoti vienā veselā un galarezultāts notvaicēts ar gludekli, tamborētais motīvs no smalkas vilnas dzijas pēc uztamborēšanas nav ideāli taisns un līdzens, bet nespēju sevi iedomāties, gludinot un nostiepjot katru kvadrātiņu atsevišķi.

Lai iegūtu perfektu rezultātu, kvadrātiņus vislabāk būtu savienot sašujot, bet man tas noteikti būtu murgs, atceros iekšējo nepatiku, iepriekš šujot kopā satamborētos motīvus. Cerībā, ka pārāk nesabojāšu šo krāsu spēli ar satamborējuma režģi, šoreiz izvēlēšos sev patīkamāko motīvu savienošanas veidu.

Šis process aizņēma vairāk kā pāris stundas, kamēr dzēru rīta kafiju (patiesībā biju tā aizrāvusies, ka rīta  kafija kļuva par pusdienas kafiju) klusais rīts bija pārvērties par skaļu pusdienas haosu, vēlāk bija arī jāgatavo noķertā lielā zivs utt. Bet spītīgi neatbrīvoju aizņemto platību no saviem kvadrātiņiem, kamēr nebija katram piestiprināts kārtas numurs, lai vēlāk (ceru, ka nākamās nedēļas gaitā) mierīgi un lēnām tos satamborētu kopā. Marta bija liels palīgs, veiksmīgi tika galā ar cipariņu rakstīšanu un kvadrātiņu skaitīšanu, man atlika vien sameklēt 187 adatiņas, lai katru numuriņu piespraustu kvadrātiņam. Izlietojusi visas saspraužamās adatiņas, ar prieku atcerējos, ka neesmu izmetusi krustiņošanas procesā sakrājušās neslīdīgās, izlietotās  izšujamās adatiņas.

Šoreiz biju iecerējusi kopā satamborēt zigzagā, lai iegūtu mazliet papildus cm platumam un garumam, bet neveidojās no pāri palikušās dzijas skaista savienojuma vieta, pamēģināju arī ar mazliet smalkāku tamboradatu, bet vienalga nesanāca iecerētais rezultāts. Beidzot paliku pie parastā satamborēšanas varianta, tamborējot stabiņus bez apmetuma no virspuses, no katras kvadrātiņa malas pīnītes aizķerot un satamborējot pa vienai cilpiņai. Satamborēšanu veicu pa rindām, pieskaņojot dzijas pavediena krāsu kvadrātiņiem, tumšajā daļā satamborēju ar tumšāko pavedienu, bet gaišākajā daļā ar gaišāko.

Nobeigumā esmu iecerējusi aptamborēt gatavajai segai kādu dekoratīvu nobeiguma maliņu, nedaudz dzeltenrozā dzijas ficītē vēl atlicis.

Ja šis rīts nebūtu sācies ar lietu, tad brīvdiena noteikti izvērstos citāda, kaste ar satamborētajiem segas motīviem arvien vēl pacietīgi gaidītu savu kārtu skapī, bet varbūt es šodien tomēr būtu piestiprinājusi uztamborēto virtuves aizkaru? Līdz manam atvaļinājumam atlikusi viena darba nedēļa, ceru, ka tā nešķitīs pārāk gara.

Lai jauka nākamā darba nedēļa!

Pavasarīga pastaiga brīvdienā

Brīnišķīga papildus brīvdiena, esmu lepna, ka toreiz es arī parakstījos par brīvdienu, pavasarīgi laiska pastaiga saulainā un siltā dienā uz mājām tuvo Biķernieku mežu, prieks un labs noskaņojums mums visiem.

Saulespuķes trešā atskaite, šujamais auduma rullis uz piemājas pagalma soliņa, lai nojausma bildēs par darba izmēru. Esmu čakli vakaros un brīvdienās krustiņojusi visu aprīļa mēnesi, pašlaik izšūts laukums apmēram A4 lapas lielumā, ar pirmajām saulespuķes ziedlapām esmu tikusi līdz puķes vidum, tas gan tāds ļoti raibs paredzams, tādēļ atstāšu to šūt uz beigu posmu. Esmu nopirkusi četras ficītes diedziņu papildus saviem krājumiem, sāka trūkt dzeltenās krāsas. Šo projektu esmu sākusi ar milzu aizrautību un joprojām tā arī turpinu. Nākamā atskaite visticamāk būs pēc mēneša.

Gaidot pavasari, satamborēju veselu kaudzīti ar segas motīviem, bet dziju galiņi tika atstāti vēlākai ielocīšanai. Lēnām ar to nodarbojos vakarā pie tv, palikuši neievilkti vien daži pavedieni. Kamēr bērni skraidīja pa mežu, izklāju satamborētos motīvus kvadrātiņu pie kvadrātiņa, lai padomātu par to kopā sadabūšanu, šoreiz vidus daļā izkārtoju tumšākos motīvus, bet saulīte tik silti spīdēja, pamazām kļuva karsti, un pie dzeltenajiem motīviem mana kārtošanas degsme zuda, tā pa īstam nepabeidzu motīvu izvietošanu. 

Galvenā atziņa – līdz finālam vēl nepieciešams kādu motīvu uztamborēt, cik, tas atkarīgs no atlikušā dzijas daudzuma.  

Brīvdienās pabeidzu adīt lakata garlaicīgāko adāmdaļu – noslēguma malas volānu ar milzīgo valdziņu skaitu pēdējās kārtās. Nākamais adāmdarbs pamīšus krustiņošanas priekam pieskaņots sezonai, tas iecerēts no kokvilnas dzijas krājumiem, vēl domāju, ko pirmo sākt – džemperīti vai jaciņu.

Jauku darba nedēļu!

Pauze nelabprāt

Brīvdienas no rokdarbiem, divas nedēļas bez tamborēšanas, adīšanas, krustiņošanas utt, divas ļoti, ļoti garas nedēļas. Iemesls - rokām āda bija pagalam sabeigta, stipri iekaisusi, radot neciešamas fiziskas mocības, šoziem kaut kā ievilkās šis pasākums. Un šādos apstākļos arī no iedvesmas nekā, manas mūzas mani  bija pametušas, aizlaidušās, aizmukušas, prom pavisam. Pieķēru sevi pie domas, ka man blogot labāk patīk par pozitīvām lietām, tādēļ šeit klusums.
Situāciju mazliet glāba bērni, ielādēja manā telefonā spēles un ieinteresēja ar tām darboties, palielināju savu interneta limitu un spēlējos uz nebēdu. Rezultātā man ir savs Valentīndienas restorāns, citā spēlē es sēju milzīgus laukus ar saulespuķēm,  citā iemācījos šaut ar putniem un pat trāpīt, man ir arī sava telefonā barojamā un ģērbjamā radība, kura atkārto manis teikto dīvainā balsī, bet aiz kuras regulāri jāvāc kaudzītes ... utt....
Baudot apmākušos sniegoto dienu siltumā aiz loga, šodien izvilku no kastēm savus tambordarbus, lai pēc ieilgušās pauzes turpinātu iesākto tamborēšanu.

Puķīšu segai apstājos pie kaudzītes ar satamborētiem motīviem, tie gaida galiņu ielocīšanu, būs darbiņš darbdienu vakariem nākamajai nedēļai. Zigzagsegai jāturpina tamborēt ar raibo dziju līdz tās fināla lielumam, ārprātīgi garas pēdējās kārtas. Pašreiz segas diametrs apmēram 1,5m. Esmu gatava turpināt tamborēt, man ļoti pietrūka rokdarbošanās prieka šo pāris nedēļu garumā.

Krāsainu nākamo darba nedēļu!

Spēles ar kvadrātiņiem 2

Spēlējos ar krāsainajiem kvadrātiņiem. Rūpīgi izpētot fotogrāfijas ar iepriekšējās spēles rezultātiem, secinu, ka nepieciešams uztamborēt vēl kvadrātiņus no tumši violetās dzijas, tumšo šķiet spēlē piedalās par maz. Lai spēle kļūtu interesantāka, pievienošu vēl kādu krāsu toni košākam galarezultātam. Lieliski noder no cimdu adīšanas pāri palikusī pusficīte raibās zeķu dzijas līdzīgās krāsās esošajām, šoreiz lieliski sakrīt sarkanoranžie toņi, bet zaļie kļūst siltāki, esošajām krāsām pievienojas silta brūnā krāsa.

 

 

Analizējot spēles rozīgi zaļo stūri, ievēroju diezgan daudz blakus pagadījušos vienādu krāsu kvadrātiņus, jāsajauc būtu tā kārtība, uztamborēšu vēl kādu motīvu ar šo krāsu citādu izkārtojumu.

Noteikti jāpamēģina Ritas komentārā ieteiktais spēles variants - izkārtot tumšākos motīvus centrā.

Esmu pašreiz aizgaiņājusi domu par haosu motīvu izvietojumā, grupēšu uztamborēto motīvu kopas pa krāsām, būs grūtāk, bet interesantāk. Un laika spēlēties man ir daudz.

 

Pašlaik uztamborēti kopā 130 motīvi, pēc motīvu ārējo krāsu izvietojuma izskatās šādi:

 

 

Bet šīs nedēļas laimīgākais cipars noteikti bija 10, šādā izkārtojumā:

 

 

Tamborēšu vēl, līdz izbeigsies dzija. Paskatos pa logu, mans fotosesijās iemīļotais pagalma soliņš vientuļš un sniegā iegrimis, tikko gan vēl mani trīs nebēdņi gar to skraidīja, bet  tagad jau dodas augšup mājās, jāliek tamboris malā un jāiet pabarot izsalkušos.

 

 

Un šeit viena agrāk saveidota kolāža ar manu mīļo pagalma soliņu galvenajā lomā:

 

 

Lai silta un krāsaina nākamā ziemas nedēļa!

 



 

Spēles ar kvadrātiņiem

 

Sestdiena, brīvdiena, laiks spēlēm... ar satamborētajiem segas motīviem. Man ļoti patīk spēlēties ar košajiem kvadrātiņiem, tas ir aizraujoši, sagrupēt kvadrātiņus pēc krāsām, šādi:

 

 

Pašlaik uztamborēto motīvu skaits 108. Izmēros gan vēl tikai bēbīšsedziņa, apmēram 120 * 80 cm, secinu, ka galarezultāts visticamāk būs pleda lielumā, jo šim projektam paredzētās dzijas vairs nav daudz, bet vienmēr ir iespēja piemeklēt šo to krājumos, krāsu iespēju šeit pietiekoši. Turpinu  radoši spēlēties ar klucīšiem, radot pilnīgu krāsu haosu:

 

 

Kā savienot uztamborētos motīvus? Man šķiet, ka visvieglāk un ātrāk to ir izdarīt, satamborējot tos kopā. Es parasti satamborēju, tamborējot katra motīva pēdējo kārtu.

Tambordeķim savienoju motīvus sešstūru virsotnēs, motīva malas atstājot nesatamborētas, tas netraucē segas lietošanā, bet savienošana bija superviegla un ļoti ātra.

Šajā gadījumā arī motīvu skaits bija liels, tādēļ nespēju iedomāties sevi šos mazos motīvus šujot kopā. Rezultātā ieguvu negaidītu papildus efektu - reljefu šūnu struktūru.

 

Saulespuķu segai uztamborētie motīvi bija salīdzinoši liela izmēra, kā arī to pēdējās tamborētās kārtas bija visas vienā krāsā, zilā, tādēļ izvēlējos aptamborēt gatavos motīvus ar vēl vienu kārtu stabiņiem bez apmetuma, noskatīju blogpasaulē šo savienošanas veidu, tamborējot motīvu kvadrātu savienojuma vietās atstāt speciāli caurumu, proti, turpinot tamborēt pēdējo kārtu, bet virsotnes nesavienojot. Ļoti skaists savienojuma veids.

 

 

Arī šai segai motīvus savienoju, tamborējot pēdējo kārtu, pielāgojos musturam, satamborējuma vietas ir cilpiņas starp stabiņu kopām, pie tam motīvu sāku satamborēt no kvadrātiņa vienas malas vidus daļas nevis virsotnes, tā vienkāršāk ir izveidot skaistu virsotnes satamborējuma vietu. Pašlaik šī sega ir uztamborēta pietiekoši liela, lai to nestaipītu līdzi pārbraucienos, tādēļ tamborēju krāsainos vidus aplīšus, bet savienošanu ar zaļo dziju atstāju vēlākam laikam.

 

 

Uztamborētos motīvus pēc spēlēšanās var arī sašūt. Darīju to ļoti rūpīgi, sašujot cilpiņu cilpiņā un veltot īpašu uzmanību motīvu stūriem, tai savienojuma vietai, kurā satiekas visu četru motīvu stūrīši. Šuvu ar dažādu krāsu pavedienu, jo kvadrātiņi krāsaini, dūrieni redzami no labās puses, tādēļ nepieciešama īpaša rūpība. Process man nepatika, sašuvu ar lielu piespiešanos, tā kā galarezultāts nebija liela izmēra, tad par spīti nepatikai, tomēr izvēlējos šo metodi.

 

 

Turpināšu čakli tamborēt motīvus, lai ir ko savienot. Kā jums šķiet, kurš no spēles variantiem - sagrupēšana pa krāsām vai krāsu haoss kā galarezultāts būs foršāks?

 

Jaukas svētku brīvdienas! Uz tikšanos nākamajā gadā!