Rāda ziņas ar etiķeti brīvdienas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti brīvdienas. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2020. gada 25. jūnijs

Savienot motīvus


Vajadzīgie 54 motīvi uztamborēti. Brīvdienās savienošanas process, tam bija nepieciešams:

- mazliet galvas mežģa jeb drīzāk iztēles, kā harmoniskāk motīvus sagrupēt krāsu ziņā;
- atlikušie daudzkrāsu mazkamoliņi, tamboradata un mazās adatiņas;
- brīva platība motīvu izkārtošanai;
- pacietība un netraucēts laiks motīvu satamborēšanai.


Sākums. Motīvu kaudzīte uz grīdas, durvis aizvērtas, lūdzu netraucēt! Šoreiz neticami ātri saliku kopbildi, pēc laika pārvietoju vien savstarpēji vietām divus motīvus. Protams, šis ir otrais trīsstūrīšu džempītis, tādēļ nav šaubu un neziņas par galarezultātu. Man patīk dzeltenie akcenti, it kā atdzīvina, piesien acis un vienlaikus ļauj vairāk krāsu kombinācijas ar ikdienas apģērbu. Šī ir lieliska vasaras tamborējamā dzija, patīkama ādai, nav karsti un nav auksti, viegli mazgājama, nestiepjas un nesaraujas, esmu ilggadēja Noro fane.


Motīvu izkārtojums. Priekšpuse un muguras daļa kopā. Uz pleca motīvs locīsies uz pusēm, tas veidos pleca slīpumu. Kakla apdarei jāatstāj nesatamborēta vidus daļa. Sānu daļas savienosies, motīvus satamborējot, atstājot vien nesavienotu roku platumu. Man patīk garākas piedurknes, tādēļ apdares posmā būs jāpietamborē mazliet garāka roku daļa, arī apakšmalu tad nedaudz pagarināšu. Šī ir svarīga bilde ar motīvu izkārtojumu, to vajag saglabāt, vēlams kopā ar motīva tehnisko shēmu, tā atrodama šeit


Visi motīvi tiek savienoti, tos satamborējot kopā no labās puses. Esmu iecienījusi šo savienošanas metodi: ātri un viegli var iegūt glītas vīles ar reljefu faktūru virspusē. Satamborēšanas process aizņem vairākas dienas, tā gluži uz grīdas visu procesu atstāt manās mājās nav iespējams, tādēļ šoreiz izdomāju  perfektu risinājumu - saglabājot motīvu izkārtojumu, tos vienkārši piespraužu pie lielā dīvāna spilvena. Ideāli! 


Visus galiņus ielocīšu vēlāk. Šāds apsvērums ar nodomu, jo tās vietas, kurās savienojas trīsstūru virsotnes, vajadzēs nedaudz formatizēt, tātad, ar iešujamo pavedienu vienlaikus savilkšu vienmērīgi ciešāk. Tas atkal no pieredzes ar manu iepriekšējo džempīti, toreiz tam speciāli atstāju lielākus caurumus, bet nēsāšanas procesā tie neregulāri pastaipījās. It kā jau sīkums, no malas īpaši nemanāms, bet es to zinu... un es to pamanu. 
 

Pašlaik joslas gandrīz visas jau savienotas. Nākamajās brīvdienās plānoju pieķerties apdarei melnā krāsā... turpinājums sekos.

ceturtdiena, 2019. gada 14. marts

Stokholmas krāsas

Marta sākums. Patiesībā cerēju nokļūt pavasarī, pat aizbraucu kurpēs un plānākā jakā... tā bija mana kļūda. Biezā ziemas jaka un zābaki ar neslīdošām zolēm būtu noderējuši. Lietus, sniegs, putenis, sals, migla, atkal lietus, nedēļa gandrīz bez saules... un ielas, gājēju celiņi bez sāls (ar nokaisītām šķembām, kas daždien apsniguši vai iesaluši ledū, tātad, slidens, brīžiem pat ļoti slidens), bet arī  tādam atvaļinājumam ir savs šarms. Izvilkt sevi no mājām brīžiem līdzinājās varoņdarbam, kaut gan dienas noslēguma secinājums parasti viens un tas pats - cik jauka diena izdevās! 




Mariaberget (Slussen) atradu arī pastaigu taku uz stāvajām klintīm - Monteliusvagen, pilsētas ainava elpu aizraujoša, apmākušā darba dienā ap pusdienlaiku cilvēku tur tikpat kā nebija, vien daži vietējie ar suņiem un pāris vācu tūristu. Varbūt man tikai paveicās todien, jo Stokholmas centrā un centra iepirkšanās ielās bija ļoti liela drūzma. 


Atkalatgriešanās agrāk atklātajā dziju paradīzē Litet nystan, St. Paulsgatan 20. Jau iepriekš biju domās stingri rezervējusi summu, kuru varu atļauties šoreiz tur iztērēt. Norēķināšanās šajā veikalā tikai ar bankas kartēm. Pirms tam diezgan prātīgi iepirkos savā iemīļotajā krāsainajā Monki, bildē tas ir zil-zaļ-mazliet dzeltenais maiss zem dziju ficītēm. Neviļus esmu ietekmējusies krāsu izvēlē, izrādās šim maisam ir bijusi nozīmīga loma todien. Protams, ka tā ir tikai sakritība. Šoreiz tikai izmēģinātas vērtības - divas ficītes Malabrigo lace un viena ficīte Mad Toch Merino light - Gin n Tonic.  Iespējams, ka sakombinēšu savstarpēji, pievienojot mājās esošo zilgano kidmohēru no Sandnesgarn.


Te lieliski var iespraukties bildīte ar manu aktuālo tamborprocesu. Malabrigo lace (pirkta rudenī Litet nystan) un tamboradata Nr. 2,5. Apļi iekš kvadrātiem, daudzas reizes jau agrāk tamborēti, shēmu tiem var atrast googles meklētājā ierakstot - large circle in a square tutorial. Esmu atklājusi, ka ceļojumā man ļoti patīk tamborēt, vieglus motīvus, lai tehniskais raksts galvā, bet somā vien tamboradata un kamolītis, šoreiz trīs mazi kamolīši. Metrāža lieliska, pavediens smalks, maigs un zīdains... mīksts, mīksts tamborējums. 


Šo šallakatu pabeidzu vēl mājās, visu ceļu mani sildīja, lieliski tur formu. Nēsāju aptītu ap kaklu virs virsjakas, tādēļ tas paspēja gan sasnigt, gan salīt, izžāvēju izklātu un ir ok. Esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Lieliskā Mad Tosh merino light un ON line kidmohēra ar zīdu, pa vienai ficītei no katras. Un arī process bija raits un foršs. Sarkanais mani lieliski uzlādē!


Centra gājēju ielas Drottinggatan ziemeļu galā nonācu pie kalna ar celiņiem un lieliem kokiem, kalna augšā atrodas Observatoriemuseet, tas gan bija slēgts, bet panorāmas skati caur kailajiem koku zariem bija fantastiski. Gribētos šeit vēlreiz atgriezties vasarā, kad koki salapojuši. Tikko biju uzkāpusi pašā augšā, pēkšņi sākās pamatīgs sniegputenis, skaista un vienlaikus nereāla sajūta, protams, ka tādā laikā neviena cilvēka apkārt nav. Mazliet nosalu, bet ātri vien tiku lejā un tad bija iemesls sasildīties kādā no jaukajām un pārpildītajām kafejnīcām gājēju ielā. 



Miglaina diena, rīta pusē ar grūtībām saskatāmas mājas pretējā ielas pusē. Vislabāk paliktu mājās un, ieritinājusies dīvānā, turpinātu tamborēt kvadrātiņus. Grūti izlemt, ko tādā dienā sadarīt, tādēļ pagooglēju un izvēlos muzeju, šoreiz Modernamuseet (Modernās mākslas muzejs), kas atrodas uz salas Skeppsholmen. Izbraucot ar vilcienu no Marsta, pēc pusstundas nokļūstu centrā, pamatīgs lietus. Kaut arī man ir lietussargs, izlemju neiet ar kājām, bet doties turp ar autobusu Nr.65 no T-Centralen. Man ir diennakts biļete, tā der gan metro, gan vilcienam, gan autobusiem. Jābrauc tiešām maz, vien dažas pieturas un esam klāt. Vienā bildē pat var redzēt to sarkano autobusu. 


Skulptūru grupa "Paradīze"





Iekštelpās apskatīju pastāvīgo ekspozīciju, tā ir bezmaksas, vairāk bildes manā instagram kontā.  Pašlaik  līdz 12.05.2019 Modernamuseet ir apskatāma Gilbert&George izstāde, tai maksas ieeja. Savāda māksla, sirreāls skatījums, izaicinājums, provokācija... man pārāk moderna, bet krāsas gan košas.
Vispār ļoti daudz nefotografēju, ar telefonu mazliet vairāk, neesmu fotogrāfs, vislielākā daļa iespaidu paliek tikai atmiņās. Mans hobijs ir rokdarbi, brīvdienās tam veltu vairāk laiku, bet iedvesma ir mainīgs stāvoklis, vienmēr atrodas laiks, lai padalītos ar savām emocijām un piedzīvoto, cerībā vēl kādu iedvesmot. 


Atpakaļ uz centra daļu dodos ar kājām, pirms tam vēl izmetot loku pa salu, lietus ir pārgājis - akmeņi, slapjas koku saknes, sūnas, kuģīši, gulbji, pīles, migla. Noslēpumainības aura, vienlaikus arī ļoti maz cilvēku apkārt, pirmo reizi jūtos tik saviļņojoši, pabūt uz salas Stokholmas centrā, miglā - tas ir brīnumains piedzīvojums! 


Kvadrātiņu skaits aug, esmu azartiski aizrāvusies ar tamborēšanu. Man ir kluss prieks, ka zeķu adīšanas maratonam beidzot iestājusies pauze. Vienu zeķu dzijas ficīti gan vēl nopirku, lielisko mondim. Pašlaik uztamborēti jau 24 motīvi, galarezultātā iecerēts pavasara džempītis, pačukstēšu, ka piedurknes plānoju adīt svītrainas. 


Lai krāsaina nedēļas nogale!

otrdiena, 2019. gada 8. janvāris

Zeķu janvāris

Gada beigās saskatījos vituālajā pasaulē fotogrāfijas ar iedvesmojošiem plauktiem, skapjiem un atvilknēm, kas pārpildīti ar adītām zeķēm, dažos pat vairāki simti zeķu pāru lietošanā, zeķes pēc mazgāšanas vai tikko uzadītas jaunas... ar manu zeķu adīšanas tempu, tas būtu darbiņš gadiem desmit... ļoti iespaidīgas zeķu kolekcijas. Man pašai aktīvā lietošanā apmēram kādi 10 pāri adīto zeķu, tai skaitā istabas zeķes, guļamzeķes, atsevišķiem zābakiem piemeklētas zeķes... bērniem, šķiet, mazāk, jo vēl tāds nopietns aukstums šogad nav bijis. Adītas zeķes ikdienā nēsājam labprāt, adu no speciālās zeķu dzijas, tādēļ tās droši var mazgāt veļasmašīnā, saudzīgā režīmā, papēži ar laiku  izdilst... es nelāpu ... vienkārši uzadu jaunas. Speciālā kastē  regulāri sakrājas jauni uzadītie pāri, ik pa laikam patukšoju kasti, pa pārim vien uzdāvinu, atdodu, izņemu nēsāšanai... Pašlaik kaste gandrīz tukša, tādēļ ar prieku top jaunas zeķes. 

Šoziem retā saulainā brīvdiena, pēc tik daudzām pelēkām dienām saules pielietajā dzīvoklī tā vien gribas visiem laiskoties un neko nedarīt, silts un gaišs... un smaržo tikko cepta ābolmaize... ir īstais laiks piemeklēt un saskaņot dzijas ficītes nākamajiem zeķu pāriem. Tālāk par zeķēm pašlaik netieku, jāpārdzīvo šis tumšais laiks, tad meklēšu iedvesmu darboties ar lielāku rokdarbu projektu.


Šo smuko ficīti nopirku vasarā, no atlaižu plaukta, pat nesaprotu, kā tik pievilcīgs krāsojums tur iemaldījies bija... zeķu dziju nopērku vienmēr, vajag uzreiz vai nē, tā pa ficītei vien sakrājas daži kilogrami. Īstajā iedvesmas brīdī uzreiz ir no kā izvēlēties... viens (bildē) zeķu pāris būs pa tiešo no ficītes, lielisks musturs, šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādas citas ficītes pārpalikumu. Parasti no divām 100g ficītēm sanāk 3 zeķu pāri.


Mans bīgls ir izaudzis jeb ... labi izaudzināts, man klātesot vairs manas adītās zeķes nečiepj... bet tomēr pa kluso līdz šim divas adītās ir sagrauzis, puišu zeķes ... ar parastajām zeķēm viņam ir īpaši tuvas attiecības, un vismīļākās ir tās visnetīrākās... bīgls mājās - tas ir tracis, jautrība, vējš, sagrauztas mantas, mazas, sīkas spalviņas it visur, garas pastaigas... un tas īpašais suņa skatiens, kam pretoties ir neiespējami un vēl baltais rokturītis (aste)... Bīgls ir īpaša suņu šķirne, viņā ir kaut kas no vilka, lāča, stirnas, truša, pitona, cūkas, žurkas... dažreiz šķiet, ka pat murrā kā kaķis! Visu dara no sirds un pa īstam... it visur ir klātesošs, ziņkārīgs, nepacietīgs...  Šis džeks ir nozadzis mūsu visu sirdis! Ļoti displinē mani vienmēr novākt savu radošo haosu, kamolus plauktā vai kastēs, adāmadatas un tamboradatas savās vietās (dažas cietušās vairs nav lietojamas...), arī iesāktos projektus, žurnālus, grāmatas... visu plauktos un atpakaļ savās, no bīgla drošās, vietās. 


Viens zeķu pāris no šī dziju miksējuma agrāk bija adīts, šoreiz būs vēl viens, tikai musturs cits, fonā senāk izšūtā krustiņglezna, kurai todien putekļus slaucīju... manas acis šajā tumšajā gada laikā vairs nespēj mazus, smalkus krustiņus pašūt... ļoti gaidu pavasari un gaismu... iesāktos projektus vajadzētu pabeigt, dažas sienas dzīvoklī vēl brīvas...



... saulē sagurušais ziemeļbriedis Rūdolfs...



100% portugāļu vilna, bez citiem piejaukumiem, ļoti interesants krāsojums. Uz šo dziju no  retrosaria.rosapomar - collections - mondim virtuāli skatījos jau kādu laiku atpakaļ, līdz ieraudzīju Stokholmas dziju veikaliņā dzīvajā, nopirku toreiz vienu ficīti izmēģināšanai. Superīga dzija, mīksta vilna, skaists zeķu pāris uzadījās... ilgi domāju par musturu, vienkārši labiski adīt negribējās, bet baidījos, ka sarežģītāks musturs pazudīs krāsojumā.

Bezmaksas apraksts šeit: Sockengerippe

Toties ļoti ātri uzadīju, zibenīgi... Dzijas rupjums ierastais, bet metrāža  100g neierasta - 385m, es adīju ar zeķu adatām Nr. 2,25, no ficītes pāri palika tikai pavisam mazs kamolītis. Skats uz augšu, uz apsnigušiem Vecrīgas jumtiem - tās manas krāsu asociācijas. Šo zeķu pāri noteikti atstāšu sev.



Arī šo strīpaino zeķu pāri pabeidzu, astei pārkāpu pāri šogad, bet tomēr to  pieskaitīju pie 2018. gadā uzadītajām zeķēm. Iepatikās man šādi adītas strīpainās, ir padomā nākamais krāsu salikums.


Ar sauli domās un sirdī, lai silti!

ceturtdiena, 2019. gada 3. janvāris

Burvju kamola strīpas

Gadumijas zeķu pāris, uzadīts dažās dienās, tik krāsains un dzīvespriecīgs sanācis. Droši varu teikt, ka šis ir šogad pirmais uzadītais zeķu pāris. Lai šis gads viss tāds košs un spilgts!

1/2019


Mani ļoti sakārdināja smukais apaļais dzijas kamolītis no  Schoppel - Zauberball Edition 3, col. 2296_ Englisher Garten. 50g=150m (extra fine merinowool).
Jau pērkot sapratu, ka no šī kamolīša pietiks tikai vienai zeķei, ja gribu divas zeķes, tad vajag divus kamolīšus. Tik dārgu zeķu pāri gan būtu vēlāk žēl valkāt. Šis nav jau ierastais Zauberball Crazy, kas ir lielāka bumba ar smalkāku dzijas pavedienu.
Un labi vien ir, ka nenopirku divus kamolīšus. Šis ir retais gadījums, kad dzija kamolā izskatās perfekti, lieliski, izcili, bet adījumā šis lieliskums pazūd, tikai raibs vien...  Mazliet atgādināja tos drūmos laikus, kad labu dziju dabūt bija grūti, tad nu toreiz izlīdzējāmies ar Ogres gublānu, satītu no smalkiem dažu to dabūjamo krāsu pavedieniem, lai iegūtu jaunas krāsas un krāsu pārejas. Adot uzvēdīja tās domas... neiepatikās man adījums pa taisno vien uzreiz no kamola. Izglābu situāciju, atsvaidzinot šo tomēr lielisko dziju ar spilgti dzeltenas vilnas ficīti un piešāvu košumam vēl klāt atlikumus no sarkanīgās zeķu dzijas. Ideāli!

Sākums ar domām par vasaru...


Kuru zeķu pāri ātrāk pabeigt? Patīk, patīk man vienlaicīgi vairākus zeķu pārus adīt... un tajos abos mana vismīļākā krāsa - dzeltenā! 


Adu un atkal domāju, kur es šo krāsu salikumu esmu redzējusi, protams, mana Afrika Maske, kuru izšuvu 2010. gadā, joprojām nenoformēta līdz galarezultātam. Gribēju ierāmēt platā sarkanā rāmī, bet tolaik esošajā piedāvājumā tieši tāda rāmja, kādu es biju iztēlojusies, nebija... izšuvuma rullītis iegūla skapī, ilgi tur nogulējis... ak, jauns gads tikko sācies, bet tik daudz iepriekš nepadarītu darbiņu lien acīs... tādu sen nepadarītu...



Adīju ar īsajām zeķu adatām Nr.2.25, šī dzija ir nedaudz rupjāka par ierasto zeķu dziju, vajadzētu adīt ar Nr. 2,5. Es adu diezgan vaļīgi, tādēļ bija ok. Uz dzijas etiķes norādīts ieteicamais adatu rupjums 3 - 3,5. Manuprāt, džempītim tas būtu ok, bet zeķēm tomēr vajag ciešāku adījumu. Visforšākais uzraksts uz dzijas etiķetes - knitting can be addictive! Jā, ar šiem smukajiem Zauberball kamolīšiem var iekrist... pamatīgi!



Ideāls fons košajam adījumam... pirkstgalos izadīju šī skaistā kamolīša gandrīz pēdējos metrus. Izmērs ap 40.


Lai silti un koši!

piektdiena, 2018. gada 7. decembris

Dzija

Gatavojot šo rakstu, aizdomājos, kāda informācija virtuālajā rokdarbu telpā mani interesē visvairāk. Informācija par dziju, protams, ar bildēm... daudz bildēm, tad nākamā, ko no konkrētās dzijas var uzadīt vai uztamborēt, respektīvi, fotogrāfijas ar gataviem darbiem. Lietošanai gatavi modeļu apraksti mani interesē vismazāk, jo viens pret vienu radīt tādu pašu es nespēju, man patīk pašai izdomāt, sakombinēt, pielāgot, pa savam darīt. Man patīk adīt paraudziņus, izvēlēties adatu rupjumu, izvēlēties musturus, kombinēt krāsas, bet aprakstus veidot man nepatīk, ļoti reti pati sev pierakstu piezīmes, tādēļ cenšos vismaz šeit blogā pierakstīt informāciju, kuru pati vēlāk bieži pāršķirstu, pie jauna projekta darbojoties.

Par Litet nystan es uzzināju no instagram, piesekoju profilam, redzot garšīgos jaunumus, jau izpētīju, kurā Stokholmas daļā šis veikals atrodas... un ieliku savā vēlmju sarakstiņā. Ļoti gribēju īstenot kādu citu savu vēlmi, proti, aizbraukt šogad oktobrī uz Stokholmas Syfestivalen 2018  ... bet nesanāca. Šī vēlme tiek pārcelta uz kādu citu gadu. 














Es braucu no Sigtunas puses. Man bija nopirkta 24 stundu biļete, kuru pirmoreiz aktivizēju autobusā līdz stacijai, tad tā pati biļete bija derīga vilcienam līdz Stokholmas centram (braucu apmēram 30 minūtes), tālāk jau ar metro, atpakaļceļā izmetu vēl līkumu pa centra daļu. Todien izbraucu ap deviņiem no rīta, atpakaļ biju pat ļoti laicīgi pirms četriem pēcpusdienā. Tas nozīmē to, ja paredzēts parasts kruīza brauciens no Rīgas līdz Stokholmai un tūlīt atpakaļ, tad ir iespējams paspēt aizbraukt gan uz šo foršo dziju veikalu, gan vēl pastaigāties tā apkārtnē vai varbūt pat apmeklēt gandrīz turpat esošo Stockholm City museum, paspējot laikā atpakaļ uz ostu. Man nebija nekur jāsteidzas, un mans mēķis bija Litet nystan, vienlaicīgi izmetot loku tuvējā apkārtnē, bet atpakaļbraucienā centra daļā iegriezos vēl dažos iepriekšzināmos veikalos un padzēru kafiju. Tā izvērtās ļoti jauka šopinga diena!

No centra ar metro divas pieturas (no T-Centralen līdz Slussen T-bana), sākumā izgāju virszemē citā vietā, bet uzticamais palīgs google rādīja, ka jādodas atpakaļ un tad uz otru pusi, tikko otrreiz izgājusi virszemē, ieraudzīju savu iecienīto apģērbu zīmolu Monki. Super, šeit noteikti iegriezīšos atpakaļceļā. Tālāk taisni līdz Sankt Paulsgatan, tad pa kreisi pa šo ielu līdz 20. numuram. Ups, veikals atvērts no plkst.11, esmu galamērķī ieradusies pa agru. 

Saulaina, mazliet vēsa ziemas diena, grādi ap mīnus trīs. Pastaigāšos... turpat pirms veikala pagriežos  pa Bellmansgatan, aizeju līdz St. Mary Magdalene baznīcai, izstaigāju teritoriju, esmu viena, darba dienas rīts... cilvēku nav, arī tūristu nav, kluss, vien satiksmes troksnis pa Hornsgatan, tai tieku pāri, tad tālāk atkal tukšums un klusums, aizeju līdz Mariahissen, tad tuvumā atrodu nelielu skatu laukumiņu Hornsgatspuckeln, pajūsmoju par Stokholmas jumtiem un panorāmas skatu, Karlsonu gan nesatieku, bet ir šī sajūta, ka dūc un tepat vien lidinās... vēlāk jau izpētīju, ka vajadzēja sameklēt Mariaberget, kas turpat netālu, vēl lieliskāks skatu laukums. Iespējams, ka brīvdienās šeit daudz vairāk apmeklētāju.






Un tā mazliet aizstaigājos, atgriežos veikaliņā ap pusdienas laiku, pircēju jau daudz, īsta dzijas paradīze - vilna, zīds, alpaka, angora, mohēra, kamielis, kašmirs, jaks, kokvilna, lins, bambuss, populāri dziju zīmoli, ļoti bagātīga krāsu palete, pavadu veikalā stundas divas, apjūsmoju dziju, apskatos gatavos adījumus, izšķirstu grāmatu galdu, fotografēju, iedvesmojos, izvēlos savus pirkumus. Cenas? Laba dzija nav lēta, izcila dzija ir vēl dārgāka...  Ceru, ka apskatījāt arī ceļojuma telefonbildītes manā ceitaspasaule instagram kontā.

Lai jaukas brīvdienas!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...