svētdiena, 2016. gada 28. augusts

Augusta izskaņā

Pavisam jauka izdevusies šī nedēļas nogale, laiska atpūta pie jūras, silts un sekls, pagūt izpeldēties vēl šīs pēdējās siltās dienas no sirds, lai sapņotu par to līdz nākamajai vasarai, un vienlaikus sajusties mazliet skumji patiesībā, jo kalendārā nākamnedēļ pirmais septembris... un tad atmiņā nāk iepriekšējo gadu augusta mēnešu pēdējās jūras dienas, tā ap divdesmitpiekto plus datumu jūrā vienmēr silts ūdens bijis...
 


 
Man ir plāns pabeigt vēl savu tašu šovasar, bet nēsāšanas prieku nāksies atstāt nākamajai vasarai, toties ziemā tā būs kā lielisks istabas aksesuārs... kaut vai  kamoliem, ak.... es sapņotāja.... Pašlaik pēc brīvdienām jau krietni vairāk motīvu savienoti, uz pusēm šo taisnstūri salokot, jau tašas izmēra forma gandrīz, nu vēl mazliet, mazliet pietrūkst...
 

 
 
Kādas lieliskas krāsu kombinācijas!
 
Laisks motīvu savienošanas process, ar adatu aiz cilpiņām tā, lai virspusē skaista pīnīte sanāk, lēnāk un čakarīgi mazliet, bet toties skaisti...
 


 
Savienošanas procesa gaitā pietamborēju vēl pa motīvam un tieši tajās krāsās, kuras pietrūkst harmoniskam krāsu plūdumam, ak, ļoti relaksējošs un iedvesmojošs šis krāsainais process, esmu pat piemeklējusi šim vasaras procesam koši rozā plastmasas kastīti ar vāku, lai ērtāk pārbraucienos, pludmales smiltīs un vējā darboties...
 
 
Un kad esmu beigusi viļņos šūpoties, dodos smilšu kūkas un pilis izrotāt....
 



Laikam šodien vēl ardievas vasarai jāpamāj, rīt būs jau cita diena....
Lai jauka rītdiena!

trešdiena, 2016. gada 24. augusts

Vienkārši trešdiena

Divpadsmitais kvadrāts, pabeigts vakar vēlā vakarā, puspamiegam, bet godam pabeigts. Tagad varēšu nodoties to savienošanas priekam un abu piedurkņu adīšanai. Vienu piedurkni iesāku, tikai no brūnās dzijas, pēc kvadrāta pabeigšanas, arī puspamiegam...



Trešdienas vilšanās, kas beigās pāraug priekā... protams, ka tas ir manas attieksmes jautājums. Trešdienas rīta skrējiens uz Narvesen pēc iknedēļas Ievas, un manās acīs noteikti uz mirkli pamirdz prieks, jo redzu, ka darbiniece no ratiņiem krāmē plauktā kaudzi ar jauno Verena rudens izdevumu krievu valodā, super, tūlīt tikšu pie jaunā žurnāla. Nepacietīgi ņemu vienu un pašķirstu... un vēlreiz pašķirstu un vēl... un vīlusies nolieku atpakaļ plauktā. Prieks zudis, sen nebiju tik vīlusies... neiekrita acīs neviens modelis... un pirkt tikai tāpēc, lai mājās plauktā ieliktu pie visām pārējām Verenām, nu nē... Bet es dēļ tā jau nebēdāšos un trešdienas saulainā rīta jauko noskaņu nesabojāšu, jo pamanu vēl vienu palikušu (nedaudz gan apbružātu no šķirstīšanas) veikala plauktā žurnālu ar izteiksmīgu nosaukuma savirknējumu - Adīšana, Jūsu hobijs, Mode un stils, extra (modnoerukodelie.ru), žurnāls krievu valodā, tulkots (modeļi no Anglijas, Rowan). Redzēju šo žurnālu un pašķirstīju jau kādu laiciņu atpakaļ, bet tomēr gaidīju rudens Verenu. Rokdarbu žurnāli nav lēts prieks, visus nopirkt nav iespējams.


Žurnāla vāka modelis, kas ļoti piesaista, ir katja no Rowan Knitting & Crochet Magazine 56, dizainers Kaffe Fassett. Man uzreiz asociācijas ar manu jaunību, man bija ļoti līdzīgs džempītis padsmitnieces gados, pati adīju, ļoti košs, tas bija no vācu žurnāla modelis, šķiet, ka atceros pat Kaffe Fasset jaunības bildi tajā žurnālā. Žēl, ka nekas taustāms nav saglabājies, ne žurnāls, ne džempītis, vien jaukas atmiņas... par smuko rokdarbu, iespaidīgu košas dzijas meklēšanu, miljons galiņiem un jautriem brīžiem piedzīvotiem (uz mani... , nē, uz manu džempīti... tāāāāā skatījās... un vēl atskatījās), jaunībā jau tas nemulsina,vai ne? Gribu ko tik pat skaistu arī šodien...

vēl viens jauks Kaffe Faset modelis tanja


un vēl viens modelis, kas mani piesaista ar to, ka redzu kādas šovasar nopirktas dzijas iespējamo pielietojumu, noteikti jāizmēģina uzadīt paraudziņš


un šis modelis ir vienkārši skaists, iedomājos to gaiši zilā debesu krāsā, no tās dzijas, kas manā dārgumu lādē...


un šim modelim ieraugu savai jakai pašlaik adāmās valnīšu raksta piedurknes, un man patīk šis garais un platais džempītis! man prieks, ka šajā žurnālā veseli pieci modeļi ir piesaistījuši manu uzmanību un klusu vēlmi, es gribu kaut ko līdzīgu... 


Lai jauka šī diena un arī rītdiena!

svētdiena, 2016. gada 21. augusts

No violetā pie zilā - augusta krāsas

Pēc nedēļas atkal viršos lūkojos, tagad jau vienos ziedos, zem augstprieguma līnijas mežmalā kā violeta upe aizlokas tālumā, bišu sanoņa skaļumā pārspēj līnijas dūkoņu, un kā smaržo... ļoti saldi... piektdiena - pirmā īsti saulainā diena šonedēļ pēc trakā lietus, mēs laižam uz mežu, un ne tikai jūsmot par viršiem, bet krājumus ziemai gādāt. Pagājušogad brūklenes gan lasīju tikai septembrī, šogad viss straujāk...
 






 
Šonedēļ cīnos ar galiņiem, to ir milzums, dažus izdodas izmantot uzreiz, puķītes sašujot, bet vienalga galiņu jūra paliek, tad nu cīnos, lēnām, pamazām... un priecājos par krāsām. Kokvilna ir smaga, it sevišķi blīvi satamborēta un vēl cieši sašūta, un tas jau lieliski, jo taša nestiepsies no tai paredzētā nesamā smaguma. Ak, un esmu atsākusi krustiņot - tikšanās, atvaļinājuma un lietainās nedēļas iedvesmota... tā ir pavisam jauka sajūta...
 
 
Pa ceļam laiku var lietderīgi izmantot, adu pēdējo divpadsmito kvadrātu jakai, tam sākums zils kā jūra šodien, prieks, ka vasara atpakaļ, ūdens gan jūrā šodien ledains, bet krastā gaiss gana karsts...  pēc vēsā laika arī tādi jūras prieki ir īsts gandarījums... un atkal priecājos par krāsām.
 





 
Un medūzas šodien skalojas pie krasta, ļoti interesanti, iepriekšējos gados tās nebiju manījusi, krasta līnija gan diezgan netīra un smiltis slapjas, gluži kā pavasarī, bet tas jau tāds sīkums vien, esam sailgojušies pēc saules un jūras.
 
Lai saulaina un silta nākamā nedēļa!

otrdiena, 2016. gada 16. augusts

Desmi gadi kopā

Nedēļas nogales laimes formula - atrast laiku nodoties vaļaspriekam, darīt to kopā ar savējiem, un tik vienkārši - dalīties priekā, prasmēs, zināšanās .... ar mīlestību. Satikties un justies labi!
 
Par mums - krustdūriena mājaslapā, vairāk sajūsmas, emociju, bilžu un pateicības vārdu organizatorei arī turpat, bet redzētais, piedzīvotais, sajustais, izgaršotais, apgūtais... tas mūsu atmiņās.
 
www.krustduriens.lv  10 gadu jubilejas tikšanās brīnišķīgā vietā "Caunītēs" , svētdien saldskābmaizes kukulīšu cepšana maizes krāsnī un stāsti par maizi, tradīcijām, mājām, piektdiena ar īpašo Līgu Reiteri , dziju krāsošana ar augiem (visas sestdienas garumā), to ierādīja, mācīja un stāstīja -  Daina Ieviņa , bet bērniem - lieliem un maziem salda sestdienas ekskursija uz Karameļu darbnīcu , kā arī vislabākais rotaļlaukums visa trīs dienu pasākuma garumā mājas sētā.
 

 Līgas salasītās 99 zālītes turpat māju apkārtnē, uz galda izkārtotas pēc nosaukuma alfabēta secībā


Un te jau ar mūsu papildinājumu, bija jāatrod vēl noteiktā laika sprīdī pļavā vai mežā tādas, kas nav zāļu sievas buntē, kopīgiem spēkiem augu skaits uz galda sasniedza 132 (laikam tā, nepierakstīju...), vakara gaitā gan viens nokavējies censonis vēl kādas desmit atgādāja...



Un tad pats laikietilpīgākais process, bet ļoti izzinošs - nosaukuma iegaumēšana, uzrakstīšana uz lapiņas, piesiešana pie auklas...


Reiter Līg ir arī stāstniece... Stāstu laiks - padoms lieliem un maziem












Dzijas krāsošana ir patiesi smags un laikietilpīgs darbs, un protams, ka bez zināšanām nekas nesanāks. Virtuve būrās visas dienas garumā... Es balto dziju krāsošanai nebiju sagādājusi, tādēļ šoreiz vien pajūsmoju par skaistajiem dzeltenajiem toņiem, kaut gan lietpratējas vairāk jūsmoja par koši melno...



Svētdienas rīta kafiju malkojot ieraudzīts kadrs, kādas egles!!! Un mans desmitais (vai vienpadsmitais, skaits sajucis, pašlaik uz adatām pēdējais divpadsmitais) kvadrāts.

 


Neviļus sakrāsota saulespuķe, vai ne?






Izmantoju lielo āra galdu kvadrātiņu spēlēm dienasgaismā, katrs no kvadrātiem ir adīts no vairākiem kamolīšiem, sakombinējot zilo un sarkano, sapludinot vienojošo violeto, atrodot vietu brūnajam.... vakardien lielveikalā ieraudzīju jaunu adījumu žurnālu ar džempīti uz vāka, tas arī bija no šādiem kvadrātiem adīts...




Marikas austais paklājs, liels un ļoti, ļoti biezs, sverot 7,5 kg (vai nepārklausījos?), patiesībā jau ne kā fons izmantojams, bet gan interjera galvenais elements!


Kamēr es spēlējos ar puķītēm, Klinta cītīgi krustiņoja savu GK, krustdūriena saietā bez krustiņiem jau neiztikām, bija arī gatavie darbi, gan tie būs Agneses bildēs iekļuvuši. Man šis bija vairāk atpūtas pasākums, ikdienas dzīve mani mazliet sagurdinājusi, jāatgūst fiziskais spēks, bet dzīvesprieka gan man netrūkst, varu aizdot...




Svētdiena - maizes stāstu un cepšanas diena!

 
Paldies, mīļās, par jauko nedēļas nogali! Uz tikšanos nākamreiz! Un lai raiti krustiņi nākamajos desmit!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...