2012

Šis rokdarbu gads ir krāsās bagāts. Atklāju sev pelēko krāsu, iemīlējos zilajā, joprojām mīļākā krāsa ir dzeltenā, bet sarkanā mani nespēs atstāt vienaldzīgu nekad.

Pabeigtu rokdarbu nemaz nav tik daudz, bet visus darinājumus nēsāju ikdienā, savukārt nepabeigtos noteikti pabeigšu nākamajā gadā.

Kopā ar bērniem šogad tamborējām vāģu māju, visi draudzīgi piedalījāmies brīvdabas festivāla meistarklasēs, baudījām ikvasaras tikšanās tusiņa burvību ar meitenēm no krustdūriena, gada lielākais varoņdarbs - Spiderman segas, kopā ar Mārtiņa segu četras gabalas, ilgākais tamborprocess - kvadrātiņu segas, bet ir vērts lēnām un pacietīgi likt kvadrātiņu pie kvadrātiņa, lai krāsainais galarezultāts priecētu mūs pēc tam ikdienā. 

Bet ar krustiņiem gan šogad švaki, pārskatot bilžu albumus, atradu tikai vienu līdz galam noformētu eglīšu rotājumu, toties man ir visjaukākā kompānija krustiņošanai. Marta ir atklājusi krustiņošanas prieku.

Gada veiksmīgākais pirkums noteikti ir Marutas Grasmanes grāmata "Latvieša cimdi". Nākamgad viens no pirmajiem pirkumiem būs smalka vilnas dzija, lai uz vienas adatas varētu uzmest 25 līdz 30 valdziņus un uzadīt smalkus etnogrāfiskos cimdus.

Paldies par jūsu jaukajiem komentāriem blogā un e pastā visa šī gada garumā! Mīļi vārdi, pozitīvas emocijas un atzinība ļoti iedvesmo darboties un dalīties rokdarbu priekā.

 

Adījumi 2012

 

 

 

Tamborējumi 2012

 

 

Radošu, krāsainu un rokdarbiem bagātu nākamo gadu!



Laimīgu Jauno 2013.gadu!

Krāsās ir spēks!

Izrādās, ka ne tikai Spiderman, bet arī man piemīt īpašas superspējas, nepilnos divos mēnešos uztamborēt veselas trīs segas. Bet man bija trīs vislabākie, azartiskākie un uzticamākie līdzjutēji! Segas ir dāvanas trīs paklausīgiem zēniem, trīs supervaroņiem. Atceroties mana Mārtiņa milzīgo sajūsmu par zirnekļsegu, nešaubījos ne mirkli par to, kādas dāvanas šogad gatavot. Process sākumā ir gana aizraujošs, interesanti ir vērot, kā tamborējums diezgan aši aug pa apli, vienīgi pēdējo segas kārtu tamborēšana prasa milzu pacietību, vienā vakarā izdodas uztamborēt tikai pa vienai kārtai. Šoreiz tas tiešām bija izaicinājums paspēt laikā, negantie vīrusi mani gribēja uzveikt finiša taisnē. Uzminiet, kurš uzvarēja šajā cīņā?!

 

Fotosesija pirms dāvanu nosūtīšanas:

 

 

Vienai segai bija nepieciešams apmēram 200g sarkanas dzijas, 200 g zilas dzijas un 150 g divtik rupjākas melnas dzijas, tamboradata Nr.4.

 

Šoreiz uz gatavās segas uztamborēto tīkla skeletu melnā krāsā tamborēju savādāk, proti, kā vienu kārtu ar stabiņiem bez apmetuma, tamborējot no virspuses pa diagonāli, īpaši piedomājot pie viduspunkta diagonāļu krustojuma. Pīnīte ļoti skaisti nostājās savā vietā, tīkla uztamborēšanas process bija daudz ātrāks nekā Mārtiņa segai. Tīkls izceļas ar reljefu, pateicoties tam, ka melno dziju speciāli piemeklēju uz pusi rupjāku par sarkano un zilo.

 

Segas tamborprocesa bildes un norādes uz aprakstu atrodamas pie Mārtiņa zirnekļsegas, šeit:

zirnekļsega

 

Krāsās ir spēks!

Ziemassvētki ir dāvanu laiks. Arī mani bērni tika pie dāvanām bērnu Ziemassvētku dāvanu projektā (www.krustduriens.lv). Draudzīgi vienojāmies, ka saņemtās dāvanas atvērsim pie izrotātas eglītes. Tas jaukais brīdis šoreiz piektdienas vakars. Trīcošas rokas, pārsteigums, prieks, smiekli, īsts laimes brīdis!

Liels paldies mīļajiem rūķiem par sarūpētajām dāvanām! Un vēl lielāks paldies čaklajam rūķim, kurš organizēja šo jauko projektu! Paldies!!!

Priecīgus, gaišus un mīļus Ziemassvētkus!

Eglīte

 

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks mūsmājās ir sācies, pirmo eglītes rotājumu šogad izgatavoju ļoti laicīgi, bet nākamais darbiņš ir kopdarbs, moduļu locītāju bija daudz (es pati gan nesalocīju nevienu modulīti), bet tos kopā salikt palīdzēju gan. Finālā tomēr bija nepieciešams darboties ar PVA līmi, jo diezgan slikti tie turējās kopā, tieši savienojot zariņus vienā gredzenā. Pacietīgi, apsmērējot ar līmi katru mazo modulīti, ir tapusi skaistule eglīte.

Visas detaļas vēl nesavienotas, bet salīmēts ir katrs modulītis, savienošana paredzēta uz koka irbulīša, kas tika iesprausts no Mārtiņa aizlienētā dzēšgumijā. Trīs lielie gredzeni no zariņiem ar sānzariņiem, divi mazāki gredzeni no zariņiem, četri pavisam mazie gredzeni, liekami starp zaru gredzeniem, un galotnītes zariņš.

 

 

Statistikai nesaskaitīju papīra gabaliņus, bet to bija ļoti daudz, vairāk kā piecsimt (vairāk kā pustūkstotis izklausās vēl vairāk, vai ne?). Šorīt rūpīgi iesaiņoju, lai eglīte sāktu pati savu dzīvi, tā nepaliks mūsmājās, bet ceļos, uz kurieni, tā īsti nezinu, tad jājautā Martai. Ideja par eglītes izgatavošanu dzimusi skolas rokdarbu pulciņā, nodarbībās tika cītīgi locīti daudzie modulīši, bet savienojām kopā tos mājās, jo nesalīmētās detaļas nav pārvietojamas. Instrukcijas no Jumavas izdotās tulkotās grāmatiņas "Papīra figūriņas".

 

 

Kopā savienošanas process bija aizraujošs, bet tomēr ļoti laikietilpīgs. Tas noteikti nav viena vakara darbs. Nākamreiz ņemtu pašu plānāko aplikāciju papīru, bet diemžēl pats plānākais un lētākais (2 santīmi par A4 loksni) egļu zaļais tonis bija izpirkts, ņēmu to vienīgo palikušo, mazliet biezāko papīru. Nopirku 50 loksnes A4, tās visas arī izlietojām. 

 

Ziemassvētki tuvojas, un arī ziema ir sākusies!

 

Sveiciens ziemā!

 

Krāsainais rudens

Tik krāsains šis rudens manos rokdarbos!

Šodien nemaz nav noskaņojuma darboties ar adāmadatām, skatos Martas krustiņošanā un priecājos, tik veikli viņa šuj, mazie krustiņi tādi skaisti un vienādi! Mācu viņai šūt backstich, arī shēmā to nolasīt. Un man pašai tik ļoti sakārojās pakrustiņot. Mīlu brīvdienas!

 

   

Atpūsties savādāk

Šķiet tas bija sapnis, citāda pasaule, ar sirdi atgriezties jaunībā, bet tomēr būt šodien un kopā ar ģimeni. Saņēmu pirms kāda laiciņa e pastu no Agneses, ielūgumu piedalīties un vadīt kādu brīvdabas meistarklasi. Izdevīgā šī gada festivāla vieta (tik netālu no maniem laukiem), un

brīvdabas meistarklašu festivāls, kur (teksts no Give&Get mājaslapas):

domā par došanu, nevis ņemšanu;
satiekas radošie un prasmīgie, draudzīgie un priecīgie;
savā pieredzē un prasmēs dalās sava sirdsdarba darītāji.

Es piedalījos! Divas pozitīvu emociju pārpilnas brīvdienas, mazliet lietus, bet vairāk saules, daži odi, milzums smaidīgu un laimīgu cilvēku, ļoti garšīga brokastu putra uz dzīvas uguns, vecais Krapes muižas parks, iespaidīgie senie ozoli, gliemeži, daudz gliemežu un ... To nevar izstāstīt, tas ir jāsajūt.

Es tamborēju un iedvesmoju to darīt citiem, vīrs sabatikoja sev krekliņu (uz iedvesmojās tik ļoti, ka jūtu, tas nebūs viņa vienīgais batikotais krekliņs, bet gan pirmais...), Marta gatavoja gaismas brošas, Mārtiņš paspēja būt gandrīz visur un pat pazust, bet zaļi zilu ģīmi starp atsaucīgiem cilvēkiem var gana ātri atrast, bet mazais Jančuks bija sajūsmā par kompāniju,  mežu, žagariem, gliemežiem, ugunskuru, suņiem... utt. Un kad satumsa, mēs vēl būvējām mājiņas no vafelēm. Sveču ceļš mežā, diskobumbas gaismas, skatuve un mūzika, ja vien bērniem negribētos gulēt... Skaisti!

Radīsim skaistāku pasauli kopā!

Give&Get

Festivāla divas dienas manās bildēs, 11.08.2012. - 12.08.2012.

Un joprojām uz festivāla viļņa, svētdienas pēcpusdienā laukos žāvēju savus tamborējumus, mazliet tie vēl mitri no sestdienas lietus. Un pēdējie satamborētie kvadrātiņi, lēnām top nākamā sega.

Atpūsties var savādāk!

Lai saulaina nākamā darba nedēļa!

Adīt skaisti ...

3 dienu maršruts

Rīga - Ventspils - Saulkrasti - Vecāķi

Adīt publiski pludmalē, adīt Noro, baudīt sauli, jūru, brīnišķīgāko kompāniju, pēdējās atvaļinājuma dienas un, šķiet, arī pēdējās īstās vasaras dienas.

Bilžu daudz, jo Noro tik skaists, atvaļinājumā pazūd laiks kosmiskā ātrumā. Adīt ar baudu, priecāties kā bērnam, fantastiski atpūsties, dzīvot šodienā - manas trīs laimīgās atvaļinājuma dienas.
Galarezultātā paredzēta jaka, modelis no jaunās augusta Sabrinas.

Sākums 27.07.2012., Rīga

28.07.2012., Ventspils

29.07.2012., Saulkrasti

30.07.2012., Vecāķi

Gandrīz kā olimpiskais starts un trīs dienu maratons. Esmu uzadījusi krietnu gabalu jakas mugurdaļai un iesākusi vienu no priekšas daļām. Rīt pēdējā mana atvaļinājuma brīvdiena, tad atkal uz darbiņu.
Lai jauka jaunā darba nedēļa!