otrdiena, 2013. gada 31. decembris

Lai saulains nākamais!

Vēl aizejošā gada pēdējās stundās šī gada pēdējais blogieraksts, brīnumainā kārtā man pat ir brīvs laiks pie datora piesēst, jaunumus izlasīt un arī ko vēl uzrakstīt. Jā, garās brīvdienas strādājošai mammai (man) kā balzāms dvēselei. Un štrunts par to, ka bērnistabā no palagiem mājas sabūvētas un viesistabas grīda mašīnās, rotaļu dzīvniekos, lego un zaldātiņos, šovakar drīkst neko nekārtot un brīvi svinēt dzīvi!
Bet es savā blogierakstā ar slavas dziesmu krustdūrienam. Pēc mūsu (krustiņmāsu no www.krustduriens.lv) klātienes tikšanās esmu kā no jauna uzlādēta, mans krustiņošanas prieks ir atgriezies! Esmu atsākusi darbu pie savas saulespuķes. Pēdējā saulespuķes atskaite blogā bija šī gada jūnijā, bet tad mans auduma rullis ieņēma godpilno vietu plauktā blakus papīra shēmas ruļļiem, diegu kastei un kaudzei žurnālu, apputēja gan pa šo laiku, tādēļ putekļus nācās notraust no tā ne tikai pārnestā nozīmē. Šuju krustiņus ar baudu, priecājos par procesu, kā krustiņš pie krustiņa klāj audumu, pašlaik šuju gaišo krāsu lielākos laukumiņus un tā pa ziedlapu milzīgo apli visapkārt, iešuju arī dažas jauktās krāsas, bet pārējās pie ziedlapām aizpildīšu vēlāk, tad jau varēšu ieraudzīt pareizās krāsas un shēmā tik ļoti nebūs jāskatās. Nofotografēju arī šuvekļa kreiso pusi, nekaunos to rādīt, drīzāk mazliet pat lepojos, ka tāda rūpīga man aizmugure sanāk.



 

Šodien mans mazais puika jautā, ko tu dari, šuju krustiņus, es arī māku krustiņus, bet tikai zīmēt, atnes papīru, flomīšus un zīmē, nevienam no saviem lielakajiem nebiju redzējusi tādu zīmēšanas veidu, no viduspunkta uz visām četrām pusēm velk strīpiņas, prasu, kurš tev tā mācīja zīmēt krustiņus, neviens, pats tā izdomāju. Nu, ko nacās māsai viņu pamācīt, ka krustiņi jāzīmē kā divas sakrustotas strīpiņas, un kopā tapa zīmējums uz A4 lapas, bildītē uzliku to uz auduma, lai būtu priekšstats par manas topošās puķes patieso lielumu.
 
Bet tagad vēl jāpaspēj atrādīt un palielīties ar saņemto dāvanu no krustiņmāsas Ozoliņas, mūsu apdāvināšanās projektā forumā www.krustduriens.lv
Paldies Tev par jauko dāvanu, burvīgo krustiņoto apsveikumu, skaisti mirdzošo eglītes rotājumu un saldumiem. Ar milzu prieku sirdī un pārsteiguma gaidās vēru vaļā no pasta atnesto vēstuli, priecājos gluži kā bērnībā. Paldies par sirsnīgajiem novēlējumiem!




Laimīgu Jauno 2014. gadu!!!


Lai saulains viss nākamais gads! Nu gluži tik saulains kā manas izšūtās saulespuķes. Bet es turpināšu savu saulaino krustiņdarbiņu un tad arī mani sildīs topošā saulespuķe visu gadu! Zemāk kolāža par pēdējās lielās puķes procesu, bildē viss izskatās tik vienkārši, vai ne?



 

sestdiena, 2013. gada 28. decembris

2013

Paldies par ielūkošanos ceitaspasaulē un vēl lielāks paldies par jūsu jaukajiem komentāriem manā blogā un e pastā visa šī gada garumā! Manā privātajā dzīvē šis gads nav bijis viegls, tas nesis gana daudz pārmaiņu, bet rokdarbošanās prieks nav zudis. Mīļi vārdi, pozitīvas emocijas un atzinība mani ļoti iedvesmo ļauties manam hobijam, čakli darboties un dalīties savā rokdarbu priekā.
Šogad manā blogā krietni mazāk ierakstu, bet pārskatot gada garumā publicētās fotogrāfijas, man izdevās izveidot pat trīs kolāžas. Šogad vairāki iesāktie lieldarbi tā arī nav pabeigti, piemēram, zaļajai apaļvestei atlikušas uzadīt vien dažas pēdējās lielā apļa kārtas, debesszilajam vasaras džempītim pietrūkst dažas kārtas piedurknēm un tad fināla detaļu kopā sašūšanas prieks, raibajam tambordeķim no sešstūru motīviem uztamborētas apmēram divas trešdaļas no iecerētā deķa lieluma, vēl daži Ziemassvētku rotājumu motīvi līdz galam tā arī netika noformēti, bet lielās saulespuķes krustiņošanā esmu pašlaik atguvusi otro elpu, krustdūrienu process šajās garajās svētku brīvdienās ir veiksmīgi atsākts un ceru, ka tikpat veiksmīgi tiks turpināts nākamajā gadā.
Šogad esmu atklājusi Pāces vilnas fantastisko krāsu burvību un savus dziju krājumus papildinājusi samērā ekonomiski un pat diezgan apdomīgi.

Krāsās bagāts mans rokdarbu gads 2013!


 
  
Un arī šogad novēlēšu visām ceitaspasaules lasītājām radošu, krāsainu un rokdarbiem bagātu nākamo gadu!
 

Laimīgu visiem Jauno 2014. gadu!

ceturtdiena, 2013. gada 26. decembris

Eglīte

Vakardienas spilgtajā saulītē mūsmāju eglīte tik koši mirdzēja,  es nevarēju nenofotografēt dažus agrāk gatavotos rotājumus. Koši, mirdzoši, pašgatavoti rotājumi! Mēnesi pirms svētkiem atveru savu dārgumu kasti un manī pamostas bērns, iedvesmojos, priecājos un svētku gaidās uztop kāds jauns rotājums. Bērni šogad secināja, ka pirktajām zeltītajām egļu bumbām eglītē vairs nepietiek vietas, būs nākamgad dzīvoklī jāmeklē cita vieta lielākai eglei. Kopā skaitījām, mūsu kolekcijā pašlaik 49 tamborēti un krustdūrienā izšūti Ziemassvētku rotājumi. Pagaidām nav nevienas adītas bumbas, atnāks iedvesma, tad uztaps arī kāds adīts rotājums.











 
 
 
Lai jauka Ziemassvētku brīvdiena!

pirmdiena, 2013. gada 23. decembris

Priecīgus Ziemassvētkus!


Rosīgais decembra mēnesis, pirmssvētku steiga, svētku smarža un beidzot brīvdienas, tikai sniega baltuma šoziem ļoti pietrūkst, bildītē skaistais 7. decembra ziemas rīts Rīgā, kad kājas žigli nes stacijas virzienā, lai ar gaišām domām un patīkamu satraukumu sirdī dotos uz mūsu foruma www.krustduriens.lv kārtējo klātienes tikšanos Jelgavā.




Jautras sarunas, mazliet darbošanās, atkalredzēšanās prieks, līdzpaņemto darbiņu aplūkošana un laiks aizskrien pārāk žigli, tikšanās pamatīgi uzlādē, mūsu forums, šķiet, pats otro elpu ieguvis, bet Otrā Elpa 2014 būs, laiks notraukt putekļus no lielajiem krustiņdarbiem. Ziemassvētku dāvanu projektā vispatīkamākais brīdis - dāvināšanas prieks pārtop dāvanu saņemšanas priekā. Un tādēļ es tagad drīkstu atrādīt arī šeit savas gatavotās dāvanas.
Krustiņmāsa Ance dzimšanas dienas dāvanā no manis saņēma adīto lakatu, Pāces vilna un kidmohēra, iesākts adīt vēl zelta rudenī, padrusciņai, pa kārtiņai, ik vakarus pēc darba, lakatā ieadītas visas košās rudens lapu krāsas. Bildes gluži nejauši sagadījās uzņemt Bastejkalnā, sākuma bildīte lejā pie kanāla, bet finālbilde pašā augšā.




Decembrī top Ziemassvētku eglītes rotājumi, miglainā pirmdienas pusdienlaikā Bastejkalns tukšs no tūristu burzmas, tādēļ augšā izdodas klusa, jauka fotosesija pašā Rīgas centrā. Un šie rotājumi tās pašas dienas vakarā jau ceļo pastā pie saņēmējām.




Un vēl viens kadrā iekļuvušais šī gada eglītes rotājums, šoreiz mūsu eglītē, zilais plus sudrabs - krāsu iedvesma no pilsētas lielajām eglēm. Otrā pusē rotājumam balts tamborējums, satamborēts ar sudraba pavedienu. Motīvi rotājumiem no CrossStitcher žurnāliem, diedziņu krāsu salikums manējais.
 
 
 
Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Adīt saulainā brīvdienā

Sestdiena, 30.novembris, saulaina brīvdiena. Foršā mājas sajūta, kā vasarā. Ne ikdienas sajūta, drīzāk svētku diena. Saules stari dzīvokļa logos, nepierasti spoža gaisma pretēji ikdienas tumšajiem rītiem un vakariem (tumsa - strādājošas mammas ikdiena). Adīt ar baudu dienasgaismā un brīvdienai piedienīgi priecāties par uzadīto nedēļas garumā tumšajos darbadienas vakaros pie tv.  Ēnu spēlēs neviļus piedalās arī bērnu darinātās sniegpārsliņas.



Pāces vilna (zili, zaļi (bildē zaļā gan nav ietrāpījusies), rozā) krāsu salikumā plus koši sarkana kidmohēra. Šis krāsu salikums atsauca senas atmiņas par saņemtu aizrādījumu krāsu saderībai no manas darbmācības skolotājas. Tolaik nebija pieņemts iebilst skolotāja viedoklim. Šalle vilnīšu rakstā, sasniedzot vajadzīgo garumu (lai var trīs reizes aptīt ap kaklu), savienošu abus šalles galus, tos sašujot, pielaikoju šādi Martai uzadīto šalli, gribu tagad tādu arī sev. Vienādi labi izskatās no abām pusēm. Adāmadatas Nr.5. Krājumos atradu pieskaņota zili sarkana krāsu salikuma zeķu dziju, paralēli top arī cimdiņi.



Kopējais nākamā darbiņa tapšanas laiks apmēram 7 līdz 8 stundas, pa dažām katru dienu visas nedēļas garumā, pacietības manai Martai netrūkst, novēroju, ka sākumā tapa skice ar zīmuli, tad ciemojās un piepalīdzēja draudzenes, bet fināla cīņu izcīnīja meita pati, košais sniegavīrs būšot rotājums klases kabineta durvīm.


A3 formāts, dažas krāsainas salvetes, pirkstiņlīme un arī viens no maniem bumbulīšiem.


Un vēl viens brīvdienas mazdarbiņš, pat ne darbiņš, bet tikai uzadīts paraudziņš (izmēģinot dziju saderību dienasgaismā, adatu rupjumu piemeklējot, kā arī palīgs valdziņu skaita sarēķināšanai) agrāk žurnālā noskatītam musturam. Es adu paraudziņus, es tamborēju paraudziņus, jo man ļoti, ļoti nepatīk ārdīt. Tūlīt adīt gan neko jaunu nesākšu, tagad karstākais laiks dāvanu gatavošanai.


Lai radošs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

otrdiena, 2013. gada 19. novembris

Novembra adatu darbi

Esmu apmaldījusies sīklietiņās, patīkami apmaldījusies... Iedvesmai katru tumšo vakaru pa ceļam no darba uz mājām Purvciema Lido Ziemassvētku dekorācijas, bet brīvdienās iedvesmota atvēru savu eglīšu rotājumu kasti. Ziemassvētku rotājumu gatavošanas laiks sācies. No visa pa drusciņai, sakrustiņoti daži nelieli motīvi no žurnāliem, kaut kas uztamborēts, daži bumbulīši, bet šo sīklietiņu kopā likšanas prieks vēl sekos.
 
 








 
Novembris noteikti ir cimdu mēnesis, no raibās zeķu dzijas vienkāršā valnīšu rakstā  top ikdienas dūrainīši, nēsājot ļoti jauki pieguļ rokai, bet pie tv uzadās ļoti ātri. No vienas ficītes (100g) pietiek diviem cimdu pāriem. Rakstainajiem sapņu cimdiem pieķerties nesanāk, jo paralēli sīkdarbiņiem top arī Ziemassvētku dāvanas. Rosīgs man šis tumšais novembra mēnesis.
 

 
 
Lai jauka šī nedēļa!
 

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...