Tamborēto kvadrātiņu diena - Granny Square day 2017

Granny Square diena 2017 aizvadīta. Prieka, azarta un pozitīvu emociju pilna. 15. augusts. Šogad jau esot ceturtais gads pēc kārtas. Visus interesentus  Susan @suregal27  aicināja nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborēta vecmāmiņas kvadrātiņa bildi, pievienojot birkas #grannysquareday2017 vai #grannysquareday, lai vēlāk varētu veidot virtuālas kvadrātiņu segas. Un veidot tās var jebkurš, es arī pamēģināju, un tas nemaz nebija sarežģīts process, visgrūtāk bija atlasīt kvadrātiņus, proti, izvēlēties, jo to bija tik daudz un tik dažādi, gan musturi, faktūras, krāsas. Es izvēlējos tos, kuros bija man mīļā dzeltenā krāsa. Un arī mans ieguldījums bija tradicionālais kvadrātiņš saulainās krāsās. 

Dienas gaitā kvadrātiņu krājums papildinājās strauji, atlasīju vēl un vēl dzeltenos... un savai kolāžai vēl dzeltenu fonu uzliku.

Virtuālo kvadrātiņu iedvesmota, ar milzu prieku turpināju tamborēt savus kvadrātiņus. Izmantoju to dziju, kas palika pāri no sedziņu aizkara tamborēšanas, krāsainie ficīšu atlikumi visticamāk pārvērtīsies spilvenā. Tāds ir mans plāns. Pašlaik uztamborēti 16 nelieli (6*6 cm) kvadrātiņi, bet taps vēl. Jāizmanto iedvesma un šis azarta mirklis. Sākumā satamborēšanai biju atlasījusi zaļi violetu dzijas ficīti, bet tagad par to šaubos, gribētos vēl saulaināku... 

Vishipnotizējošākā virtuālās segas versija ir  Sandrai @mobiusgirl, izmantojot 324 kvadrātiņus. Manējais tajā gan nav iekļuvis, jo virtuālo kvadrātiņu tiešām bija ļoti, ļooti daudz. Un uz šo kolāžu var lūkoties ilgi, tā ir tik fascinējoša, hipnotizējoša, aicinoša, iedvesmojoša... Es mīlu tamborēt kvadrātiņus, man patīk pats process, tai skaitā arī galiņu ielocīšana, un patīk spēlēties ar krāsainajiem kvadrātiņiem procesa gaitā. 

Šīs aktivitātes notika iekš  instagram, tādēļ saņēmos un beidzot uztaisīju savu instagram profilu: @ceitaspasaule 

Un uzzināju vēl par kādu interesantu starptautisku projektu, saņēmu uzaicinājumu uztamborēt  vienu vai vairākus 20*20 cm kvadrātus The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018. Tas norisinās Nīderlandē. Informācija instagramā šeit: @ggdw2018

Lai jauka šodiena!

Desmi gadi kopā

Nedēļas nogales laimes formula - atrast laiku nodoties vaļaspriekam, darīt to kopā ar savējiem, un tik vienkārši - dalīties priekā, prasmēs, zināšanās .... ar mīlestību. Satikties un justies labi!

 

Par mums - krustdūriena mājaslapā, vairāk sajūsmas, emociju, bilžu un pateicības vārdu organizatorei arī turpat, bet redzētais, piedzīvotais, sajustais, izgaršotais, apgūtais... tas mūsu atmiņās.

 

www.krustduriens.lv  10 gadu jubilejas tikšanās brīnišķīgā vietā "Caunītēs" , svētdien saldskābmaizes kukulīšu cepšana maizes krāsnī un stāsti par maizi, tradīcijām, mājām, piektdiena ar īpašo Līgu Reiteri , dziju krāsošana ar augiem (visas sestdienas garumā), to ierādīja, mācīja un stāstīja -  Daina Ieviņa , bet bērniem - lieliem un maziem salda sestdienas ekskursija uz Karameļu darbnīcu , kā arī vislabākais rotaļlaukums visa trīs dienu pasākuma garumā mājas sētā.

 

 Līgas salasītās 99 zālītes turpat māju apkārtnē, uz galda izkārtotas pēc nosaukuma alfabēta secībā

Un te jau ar mūsu papildinājumu, bija jāatrod vēl noteiktā laika sprīdī pļavā vai mežā tādas, kas nav zāļu sievas buntē, kopīgiem spēkiem augu skaits uz galda sasniedza 132 (laikam tā, nepierakstīju...), vakara gaitā gan viens nokavējies censonis vēl kādas desmit atgādāja...

Un tad pats laikietilpīgākais process, bet ļoti izzinošs - nosaukuma iegaumēšana, uzrakstīšana uz lapiņas, piesiešana pie auklas...

Reiter Līg ir arī stāstniece... Stāstu laiks - padoms lieliem un maziem

Dzijas krāsošana ir patiesi smags un laikietilpīgs darbs, un protams, ka bez zināšanām nekas nesanāks. Virtuve būrās visas dienas garumā... Es balto dziju krāsošanai nebiju sagādājusi, tādēļ šoreiz vien pajūsmoju par skaistajiem dzeltenajiem toņiem, kaut gan lietpratējas vairāk jūsmoja par koši melno...

Svētdienas rīta kafiju malkojot ieraudzīts kadrs, kādas egles!!! Un mans desmitais (vai vienpadsmitais, skaits sajucis, pašlaik uz adatām pēdējais divpadsmitais) kvadrāts.

 

Neviļus sakrāsota saulespuķe, vai ne?

Izmantoju lielo āra galdu kvadrātiņu spēlēm dienasgaismā, katrs no kvadrātiem ir adīts no vairākiem kamolīšiem, sakombinējot zilo un sarkano, sapludinot vienojošo violeto, atrodot vietu brūnajam.... vakardien lielveikalā ieraudzīju jaunu adījumu žurnālu ar džempīti uz vāka, tas arī bija no šādiem kvadrātiem adīts...

Marikas austais paklājs, liels un ļoti, ļoti biezs, sverot 7,5 kg (vai nepārklausījos?), patiesībā jau ne kā fons izmantojams, bet gan interjera galvenais elements!

Kamēr es spēlējos ar puķītēm, Klinta cītīgi krustiņoja savu GK, krustdūriena saietā bez krustiņiem jau neiztikām, bija arī gatavie darbi, gan tie būs Agneses bildēs iekļuvuši. Man šis bija vairāk atpūtas pasākums, ikdienas dzīve mani mazliet sagurdinājusi, jāatgūst fiziskais spēks, bet dzīvesprieka gan man netrūkst, varu aizdot...

Svētdiena - maizes stāstu un cepšanas diena!

 

Paldies, mīļās, par jauko nedēļas nogali! Uz tikšanos nākamreiz! Un lai raiti krustiņi nākamajos desmit!

Sestais februāris

Nozagt var somu, kamolus, fotoaparātu, žurnālus, tamborējumus, pat dažas zeķes... tātad mantas...  bet nevar nozagt prieku - darbotiesprieku, dzīvesprieku, satikšanās prieku... nevar nozagt zināšanas, pieredzi, iespaidus, emocijas un smaidus... sestdiena pagāja ļoti iedvesmojošas un pozitīvas tikšanās gaisotnē, tā ir mūsu

 

 krustduriens.lv

 

kārtējā (ziemas) klātienes satikšanās Jelgavā. Jūs redziet saitē foruma diskusiju ar bildēm no tusiņa, mūsu darbiņus, procesus, bērnus un mūsu laimīgās, priecīgās sejas, mēs visas uz viena viļņa - mēs mīlam rokdarbus! Un mums ir par ko parunāt, kā vienmēr tādās reizēs, laiks skrien vēja spārniem... paldies, meitenes, ka atbraucāt, paldies, ka noorganizējāt šo pasākumu, paldies, ka jūs esat, paldies par jauko sestdienu!!! Šeit blogā vien dažas manis atlasītas Agneses fotografētās bildes ar viņas laipnu atļauju:

Es arī fotografēju, bet manu bilžu šoreiz nebūs, jo pēc šī jaukā pasākuma, vakarā citos ciemos, dzīvoklī pilsētas centrā (kameras uz ielas) mani vienkārši nekaunīgi apzaga... paķēra pirmo somu, kura bija ceļā un tā izrādījās manējā lielā rokdarbu.... tātad arī pie košā tamborētā aizkara es tomēr netikšu, jo ne jau tamborēt pacietības trūkums, bet nekaunīgs zaglis... jaunam fotoaparātam protams var sapelnīt, un kamolu man mājās vēl gana, bet vai tūlīt es kaut ko līdzīgu tamborēšu... diezin vai... policija ir iesaistīta. Otrā rītā kopā ar draudzeni izbomžojām tuvāko pagalmu miskastes, tālāk  telefonbildītes ar manu vienīgo gaužām nelaimīgo kamolīti... pie kādām miskastēm

 

 

mēs nokavējām... šīs miskastes jau bija tukšas... visticamāk, ka zaglim nevajadzīgie kamoli utt... lietas, (pasmags tomēr tāds nesamais...)  ir devušās izgāztuves virzienā... žēl, protams... un šoreiz ir par ko padomāt...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sargiet sevi un savus mīļos!

 

Uz tikšanos!