Par zeķēm... un jau atkal par zeķēm! Kamēr pati neadīju zeķes, blogi un ieraksti ar zeķu bildēm nešķita sevišķi interesanti, bet pašlaik esmu aizrāvusies, iekritusi... un labi, ka zeķu adīšanā nevis zeķu dzijas iepirkšanā. Ziemai piestāv vilnas dzija, un zeķe ir tas mazais jaukais adījums, kuru var paņemt līdzi un paadīt praktiski visur, gandrīz visur, kur vien nesalst roku pirksti... Mans adīšanas ātrums pašlaik apmēram viens pāris nedēļā, sāk jau uzkrāties gatavās un vēl nelietotās atvilknē, patiesībā par to prieks, jo beidzot, pēc tik daudz zeķu pāru uzadīšanas pēdējo pāris gadu laikā, būs arī kāda rezervīte (lai nejustos kā kurpnieks bez kurpēm).
Adītās zeķes nēsājam, tās no speciālās 4 kārtīgās zeķu dzijas (75% vilna, 25% poliamīds, 100g apmēram 420 m) adītās esmu mazgājusi gan veļasmašīnā, gan ar rokām, pašlaik vēl nav ne caurumu papēžos, ne apvēlušās, ne sakrāsojušās, viss ir ok, iespējams tādēļ, ka nēsājamo pāru apritē ir daudz. Daži pāri gan ir izstiepušies, tādēļ esmu pašlaik nonākusi pie ideālā mustura, adatu rupjuma un valdziņu skaita. To laikam sauc par pieredzi... un tā atnāk pēc kāda... vismaz divdesmitā uzadītā pāra. Protams, ka padalīšos ar savu pieredzi: tātad, manam kājas izmēram (39), ideālās adītās zeķes (no zeķu dzijas) valdziņu skaits ir 60 (15*4), koka zeķu adatas Nr. 2 (īsākās), musturs valnīšu 4 labiski, 2 kreiliski (bet sākt uz pirmās adatas ar vienu kreilisko, 4 labiski, 2 kreiliski utt.), adīta diezgan gara valnīša daļa. Un man ir iepaticies adīt papēdi, pat tāds kā azarts, līdz ko papēdis izadīts un liekie pacēluma valdziņi noraukti, pārņem sajūta, ka zeķe jau teju gatava.
No vienas veikalā pirktās zeķu dzijas ficītes vienmēr paliek atlikums, otram mana izmēra zeķu pārim gluži nepietiek, bet no divām 100 g ficītēm trīs pāri sanāks noteikti. It kā racionāli, bet vienkārši no fices adot līdzīgu jau kuro pāri, paliek neinteresanti. Zeķu dzijas ficītes vairāku gadu garumā iepirkušās pulka, gan lētākas, gan dārgākas, dažāda rupjuma, groduma, vērpuma, faktūras, gan krāsainas ar garāku krāsu soli, gan pavisam sīki raibas, dažas arī vienkrāsainas. Iepriekš gan domāju, ka zeķu dzija ir vienkārši zeķu dzija... nesalīdzināju un tādēļ nemanīju atšķirību starp viena un tā paša sastāva zeķu dzijām. Bet atšķirība ir, jo vairāk dažādu ficīšu blakus, jo labāk var redzēt, kurš pavediens ar kuru sader. Un atkal parevidējot krājumus, secinu, ka jānopērk vēl kāda dzelteno toņu ficīte, vai vienkārši kaut kas dzeltens (gan siltāks, gan aukstāks tonis). Zeķu dziju ar dzeltenās krāsas vairāku toņu kombināciju pēdējā laikā savā ceļā sastopu maz.
Un vēl varu atzīties, ka dažas nogurušās (senāk adītās un krietni nēsātās) šalles arī ir pārvērtušās dzijas kamolīšos un visticamāk tiks ieadītas kādā zeķu pārī. Un atkal padalīšos ar savu pieredzi, izārdīšanai nolemto lietu izmazgāju, izžāvēju un tikai tad izārdu. Un tad šo izārdīto dziju vidēji stingri uztinu ne pārāk biezā slānī uz dēlīša (vai plastmasas kastes vāka) un lieku uz vāroša katla, kurā burbuļo ūdens, tvaicēties, tā, lai tinums kļūst mitrs, stipri mitrs. Pēc tam kārtīgi jāizžūst, parasti tā noteikti ir diennakts, un tad ar kamolā tinēju iztvaicēto dziju satinu smukos un mīkstos kamolīšos, dzija izskatās kā jauna, tiešām! Ideāla metode. Tikko gan iedomājos, varbūt var uztīto dziju vienkārši ar ūdens izsmidzinātāju samitrināt, un tad izžuvusi, tā būs taisna un smuka? Neesmu gan tā mēģinājusi.
Iedvesmojoties no dažādām googlē atrodamām strīpainītēm, man uztapa savējās.
Un vēl vienas tūlīt... nākamās strīpainītes. Šīm speciāli piedomāju pie krāsu salikuma strīpās (4 kārtas no vienas fices, tad 4 kārtas no otras fices), lai dzeltenzaļie sakrīt pamīšus ar dzeltenajiem no abām ficēm, lai rozīgie saliekas blakus tumšāk rozīgajiem. Vienai zeķei sanāca ideāli, otrai gan ne tik ļoti. Man ļoti patīk šīs, izskatās, ka būs manējās.
Uzdūros Ravelry zeķes bezmaksas aprakstam (Goldener Oktober) un man tagad ir sava variācija. Atšķiras no oriģināla zeķes vidus daļa un papēdis, un krāsas, protams. Iesāku adīt sākumā vienkārši no vienas krāsainās zeķu dzijas fices, paadīju krietnu gabaliņu, gandrīz līdz papēdim, bet tomēr nepatika, ficē tomēr krāsojums izskatījās labāks, man gribējās vēl košāku. Un atkal nāk palīgā sarkanā fice. Esmu sajūsmā par šo konkrēto sarkano fici, nopirku reiz no atlaižu groza vienīgo palikušo, bez domas par pielietojumu, varbūt kādu košu bumbuli Ziemassvētku rotājumiem uztaisīšu..., mazliet virs diviem eur maksāja, tagad ieadu koši sarkanās strīpas jau trešajam zeķu pārim, un ficē paliks vēl kādiem trīs... super! Ar košo sarkano (šīm katra piektā kārta) zeķe atdzīvojas!
Un ne jau man vienmēr tik skaisti, jauki, labi viss sanāk, un ja nesanāk, tā arī ir pieredze, nākošo reizi tā nedarīšu, bet darīšu savādāk, un zināšu pat kā darīt... Safanojos par instagram atrodamajām zeķēm iekš
#pixelrisesocks , konkrētam modelim maksas apraksts Ravelry. Gribu, vajag, vismaz variāciju par šo tēmu. Papētīju fotogrāfijas, princips skaidrs, pamēģināšu... sameklēju dzijas ficīšu atlikumus un pamēģināju... ieguvu pieredzi - nepieciešams lielāks valdziņu skaits zeķei kā parasti, jo adījums ar pārstaipiem sarūk, adīšanas gaitā nemanot pazaudēju vienu valdziņu, noskrēja no adatas, pamanīju krietni vēlāk, par vēlu, lai smuki uzlasītu. Un sapratu pašu galveno lietu, negribu tomēr es tās zeķes, pārstaipi ļoti sabiezina, dzīvoklī man ar tādām būs karsti, bet zābakos tik biezas neievilkšu. Smukas gan, bet ne priekš manis, šoreiz uzadīto izārdīšu.
Un vēl pētu iekš instagram
#sockblank, cik interesanti! Iegādāties kādu attur cena, pagaidām... bet krāsot pašai, tas nudien nav priekš manis, vismaz pagaidām...
Un man ir "palīgs" zeķu adīšanā, atliek vien atstāt vienu pašu istabā, ne gluži blakus adīklim, vienalga pārsteigums garantēts. Un šī pāra otras zeķes adīšana man aizņēma dubulti ilgu laiku, jo nav jau vienkārši izdabūt pavedienu no tik samudžinātas ficītes... labā lieta, nesagrauza!
Ceru, ka iedvesmoju... kādam košam zeķu pārim. Lai jauka nākamā nedēļa!
