Decembris 2021

Šī gada pēdējā diena ir pienākusi! Pandēmijas gads, virtuālās komunikācijas gads, pavisam citāds gads... un noteikti arī rokdarbu gads. Domās atskatos uz šī gada laikā paveikto, atceros jaukākos brīžus, ļaujos rokdarbu priekam un ienirstu savā krāsu pasaulē. Daudz iesāktu procesu, uz adatām šobrīd kārtējie zeķu pāri, vienā plauktā izšujamie procesi un diedziņu kastes, citā - dziju ficītes. Šogad uzadīju 32 zeķu pārus, viegli, pašsaprotami, atpūšoties un iedvesmojoties, jūsmojot par krāsu salikumiem un ātru procesa rezultātu. Īpašs prieks par zaļo mētelīti - iesāku, pabeidzu un galarezultāts tik lielisks. Noro dzijas un Pāces vilnas mikslis, ļoti saderīga kombinācija. Šogad mazliet arī patamborēju un sapņoju par kādu lielāku tambordarbu. Un krustiņošana - laikietilpīgākais no rokdarbu veidiem, stundas, dienas, mēneši skrien, bet joprojām viss procesā.

Decembra kolāža. Simboliski - gaismas vairāk nekā tumsas. Un košas krāsas!

Veselību un iedvesmu Jaunajā 2022.gadā!

Uz tikšanos nākamgad, šeit un @ceitaspasaule 

Februāris 2021

Februāris 2021 - šaļļu mēnesis. Ziema, mīnusi, ikdienas vēlme un vajadzība ietīties šallē. Attiecībās ar šallēm es nebūt neesmu kā kurpnieks bez kurpēm... man ir daudz šalles uzadījušās, sev adītās ar prieku nēsāju ikdienā, dažas esmu izārdījusi un vēlreiz no jauna uzadījusi, dažas no šallēm ir vismīļākās, vienu šalli reiz netīšām safilcēju veļasmašīnā, bija iemaldījusies starp ikdienas apģērbiem... Mīļākā krāsa šallei - sarkanā krāsa. Mīļākā forma, precīzāk, tās ir divas - platleņķa trīsstūris vai vienkārši garā, divmetrīgā. Un man ļoti patīk strīpainas šalles. Materiāls - dievinu kidmohēru (ar zīdu) nēsāšanai tuvāk kaklam, zem virsdrēbēm tā ir ideāla, bet miksētu paralēlās kārtās ar vilnas sastāva dziju, izvēlos nēsāt jakas virspusē. 

Pandēmijas laikā pamazām tukšoju savus dzijas krājumus. Šallēm man patīk izmantot arī Pāces vilnu, ar vienu būtisku piebildi, pirms adīšanas izmazgātu, rūpīgi izlasot visus zāļu krikumus, vairākas dienas žāvētu, tad mīksti satītu lielos kamolos. Jā, no tādas, iepriekš speciāli sagatavotas Pāces vilnas, ar rokām adītās divmetrīgās šalles vienmēr izdodas tik lieliskas! Pavediens ir mīksts, atvēries, nevērpjas adīšanas procesā. Un gatavu uzadītu šalli atliek vien ar gludekli notvaicēt. Krāsu ritms un svītru platums - brīva izvēle. Joprojām nēsāju savu pirmo uzadīto Pāces vilnas šalli, mazgāta gan tā tiek tikai ar rokām, nedaudz ir izstiepusies garumā. Optimālais valdziņu skaits - 90 līdz 110, adāmadatas Nr. 3,5 līdz Nr. 4. Garums 2 metri.

Maigi pelēkzilajai šallei izvēlējos tos dažus kamolus no sava plaukta, kas nejauši sakrituši blakus. Saskatīju ideālu saderību krāsās. Sandnesgarn kidmohēra (50g ficīte) un Noro dzija (nepilni 100g) - abas ir pārbaudīta vērtība. Valdziņu skaits 85, adāmadatas Nr.4. Adīju tik garu, līdz izbeidzās dzija, sanāca gandrīz divmetrīga galarezultātā.

Sarkanā - mikslis no kidmohēras, alpakas un merīnvilnas atlikumiem. Saliku kopā divus pavedienus - rozīgo merīnvilnu ar vēsi sarkano kidmohēru un sarkano alpakas pavedienu ar silti sarkano kidmohēru. Adāmadatas Nr. 7, ar visgarāko auklu. Sākums - trīs valdziņi, kuriem katrā pusē - adatas beigās un adatas sākumā pieaudzēju pa vienam valdziņam. Un tā katrā kārtā, adu tikai labiski. Veidojas platleņķa trīsstūris. Pēdējā visgarākā kārta jānorauc ļoti vaļīgi, speciāli nedaudz katru valdziņu pastiepjot. Ideāla šalles forma, uzadīju to dažās dienās.

Un pašlaik adu pēdējās kārtas kādam skapī atrastam, agrāk iesāktam un vēl nepabeigtam projektam - man būs vēl viena strīpaina kidmohēras šalle. Šalles februārī rullē! 

Veselību visiem!

Janvāris 2021

Janvāris ir pārziemots, pielāgojoties esošajai situācijai valstī, ilgojoties pēc gaismas, kārtojot plauktus, revidējot krājumus un brīžiem dusmojoties par pandēmijas laikā slēgtajiem veikaliem. Attālinātās skolas mācības, arī attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu, grūtu un stresa pilnu, bet tomēr iespējamu. Veselība kā vislielākā vērtība. Un iekšējā miera avots - hobijs - katram savs, man rokdarbi.

Janvārī pabeidzu izšūt Pandemic (dizains Long Dog Samplers) un sapņoju šogad izšūt vēl kādu šī dizaina sampler, varbūt pašu jaunāko Legal High. Un kamēr tikai sapņoju, krustiņos esmu atpakaļ pie lielās saulespuķes, tās zaļajā stūrītī. Ļoti laba sajūta sniegotā laikā strādāt ar zaļo krāsu, ziemā tā ir garšīgāka. Janvārī adu zeķes, piparkūku krāsās, trīs pārus vienlaicīgi. Gadu mijā adītais košais zeķu pāris no Lang Jawoll Magic Degrade ir kļuvis par šogad pirmo uzadīto zeķu pāri. Janvāra pašās pēdējās dienās pabeidzu adīt pērn novembrī iesākto strīpaino divmetrīgo šalli un ... tūlīt iesāku adīt citu šalli. Man patīk darboties ar vairākiem procesiem vienlaicīgi, atšķirīgiem krāsās un dažādiem tehniskajā izpildījumā, pēc noskaņojuma un gaismas esamības. Par šallēm vairāk februārī. Veselību visiem!

Piedzīvot iedvesmu

Piedzīvot iedvesmu... Zilas debesis, ilgas pēc gaismas un pavasara, gara pastaiga, šoreiz Vecrīga... Pacelt acis un skatīties... uz debesīm, ēku jumtiem, saskatīt gaismu un ēnas, vilkt savas domas augšā... justies pacilāti un it kā neparasti vienlaikus. Brīdis, kad apstājies un  paraugies augšup... un sajūti  iedvesmu, vienlaicīgi arī ilgas un cerību... un sakrāj sevī, lai vēlāk palaistu ārā... īpaši izceļot to, ko ikdienā neieraudzīt... var arī paspilgtināt nianses, ļauties iedvesmas vilnim, vienam, otram... nākamajam...  Reizēm ļoti vajag atslēgties no ikdienas skrējiena, nesteidzoties brīvdienā nogājām gandrīz 20 tūkstošus soļu, to gan vakarā tikai konstatēju... Reiz studiju laikā draudzene man teica: beidz skumt, ejam vērot jumtus! Šis strādā, joprojām...

Mums visapkārt ir neierobežots ideju jūklis, bet katram tomēr savas mīļākās lietas - materiāls, krāsas, forma, tehnika... arī vienas idejas realizācija var izskatīties dažādi. Man vislielāko gandarījumu sagādā sajūtu darbi, bez sarežgītām konstrukcijām, kad jau ir skaidri iegūta viena formula, kuru var ik reizi apaudzēt no jauna -  ar mirkļa ideju... sajūtas, emocijas, domas katrreiz citas... un šo radīto lietu, tik piepildītu ar neredzamo enerģiju, ir iedvesmojoši un brīnišķīgi vēlāk ikdienā nēsāt...

Stokholmas veikalā man bija iespēja dzīvajā aplūkot un pačamdīt  MAD TOSH dziju. Nopirku tikai vienu, bet viskošāko fici Rainbow 437 - SS18.  Patiesībā nav ne jausmas, ko nozīmē tie cipari pie krāsas koda, dzija ir fantastiska, interesanta struktūra pavedienam, tāds kā spīdīgs un neierasts, zeķu dzijas rupjumā, krāsojums burvīgs, tik košs un raibs... Sākumā bija doma par adīšanu slejās, arī apsvēru domu sadalīt uz pusēm un adīt vienlaicīgi ar diviem pavedieniem, tomēr uzvarēja vienkāršā adīšanas formula, pievienoju spilgtumam un gaisīgumam vienu ficīti On line Linie 98 Carlton (75% mohēra, 25% zīds) vēsi sarkānā krāsā. Nēsāšu pati, pavasarī...

Domās izmēģināju jo daudzus interesantus modeļus, pat paraudziņus saadīju... Visvienkāršāk jau būtu uzadīt zeķes... šoreiz nē, tāds dārgums jāizmēģina lielākā laukumā. Gaisīgums, vieglums, spilgtums un reizē siltums, tieši šāds kopums man ir vajadzīgs šim pavasarim. Tagad čakli jāturpina adīt, jo pavasaris jau gandrīz klāt. Šodien piesaulē to sasmaržoju... pārziemojām... 

Lai jauka šī pavasarīgā februāra nedēļa!

Izkrāsot februāri

Valentīndienas nedēļā par un ap sirsniņām, šogad tās mani vairs netracina...  Pat atcerējos par nepabeigto krustdūriena izšuvumu. Renato Parolin dizains. Aida 18, izšūts ar vienu diedziņu, vēl mazliet fonam gan jāiekrāso... bet vispār atstāšu audumu redzamu, būs interesantāk. Ieskatījos senākās bloga ziņās, šo dizainu izšuvu 2012. gadā, tas ir, pirms septiņiem gadiem...

Zeķes 5/2019

Kaut gan februāris ir ziemas mēnesis, ziemas pasaka dažos kadros piefiksēta 31. janvārī. Šogad piektais zeķu pāris tapa skaistā ziemas noskaņā, uz baltā sniega fona košās krāsas vēl spilgtākas. Pašlaik tik peļķes un ledus, bet pavasara smaržas gan vēl nav. Iesāku nākamo pāri, tādā pērnās zāles toņu miksējumā... gluži kā pelēkā šodiena. Parādīšu citreiz, uz šī košuma fona būs neizteiksmīgs.

Tātad, šim zeķu pārim tehnika sekojoša: divas krāsu bagātas atlikumu ficītes pamatam, tām pa vidu izadu pavisam mazos kamolīšus ar spilgti dzelteno un sarkano. Oranžā krāsa vēl no citas ficītes, ļoti iederējās šim pārim, efektdzijas kamolītis vien smukumam bildē. Uzmanību purngaliem, sanāca misēklis, pirmajai zeķei noraucu, virspusi turpinot adīt valnīša musturā, otrai zeķei aizmirsu par musturu, noraucu tikai labiski adot. Neārdīšu gan, drīzāk domāju par sarkanas sirsniņas uzšūšanu tam labiskajam purngalam, būs jauka nodeva Valentīndienas siržu trakumam...

Nemeklēt sarežģītu musturu, vienkārši labiski vai iemīļotajā valnīšu musturā (2 kreiliski, 4 labiski), galvenais uzsvars uz krāsām, miksēt un miksēt, pēc iespējas pavedienus pārstiepjot pa kreiso pusi, dažbrīd pat pieci kamolīši vienlaikus darbībā... un nebaidīties no galiņiem.

Iedvesmojošus krāsu salikumus var aplūkot arī adīšanas kopprojektā šeit: #blueberryfieldssocksandmittenskalseason3

Zeķes 4/2019, vairāk procesa bildītes atrodamas manā instagram kontā. Šeit samiksēti pārpalikumu kamolīši no 8 dažādām zeķu dzijas ficēm un plus dzeltenais, divu toņu - siltais un vēsais. Domāju par pagājušo vasaru, košajām puķu dobēm, adīšanas gaitā šķiroju vasarā safotografēto, iespējams, ka ietekmējos šo krāsu izvēlē. Pārpalikušo kamolīšu kastē visas spilgtās krāsas izlietotas, tur zili violeta noskaņa valda, pieļauju, ka ne uz ilgu laiku...

Jautrie pirkstgali, ilgojas pēc pavasara saules un narcisēm... dzeltenajām. Lai jauka un mīlestības pilna šī nedēļa!

Zeķu janvāris II

Ziemas aukstums klāt, laika prognozes temperatūras stabiņš šonedēļ virzienā uz leju, mīnusi pieņemas spēkā. Kājas būs siltumā... jaunās zeķēs! Un saule atgriežas - aukstas, saulainas ziemas dienas, ar spožu sniegu un zilām debesīm, gluži kā jaukās bērnības atmiņās...

Atkal mūsmājās sakrājušies zeķu dzijas atlikumu kamolīši, tagad pamanu, ka zaļās krāsas šajā kokteilī ļoti maz ...  tā noteikti nav mana mīļākā krāsa... fonā mana pirmā izšūtā saulespuķe, ak, tas bija tik sen...

Man prieks, ka ikdienas steigā pamanīju zeķu (šoreiz trešajā sezonā arī cimdu) kopadīšanas projektu

 #blueberryfieldssocksandmittenskalseason3

projekts dzijas atlikumu radošai izmantošanai, noteikums - jāizmanto vairāk kā viena dzija adīšanai, projekta laiks no 14. janvāra līdz 14. februārim, tiek solītas arī balviņas, sīkāk par projektu skatīt instagram Monique kontā @blueberryfields

Par 2019. gada krāsu pasludināta koraļļu krāsa, meklēju šo dzīvespriecīgi rozīgi oranžo krāsu vietējo dziju veikalu plauktos, pie zeķu dzijas neatradu, vistuvākais bija šis rozīgais krāsu mikslis ar tajā nedaudz saskatāmo oranžīgo koralli. Ar šo spilgtumu sapurināšu kādu tumšu un garlaicīgu dzijas ficīti no mājās esošajiem krājumiem. Strīpainas zeķes būs...

2/2019

Tā sagadījās, ka šo zeķu pāri pabeidzu adīt kā otro šogad. Papēžus vienādus neuztrāpīju, zinu, zinu... vajadzēja otrai zeķei lieko zilo krāsu izgriezt, bet es noslinkoju. Uztveršu to par efektu, īpašo šo zeķu atpazīšanas zīmi... dzīvē arī viss ne vienmēr ir ideāli! Samiksētas divas zeķu dzijas ficītes, šoreiz bez papildus sarkanās krāsas, krāsas miksētas bez noteikta soļa un neritmiski, intuitīvi adot pa vienai, divām vai trīs rindiņām no katras fices. Dzija vēl palika pāri, vēlreiz apstiprinās iepriekš zināmais, ka no divām 100 g zeķu dzijas ficītēm iespējams uzadīt trīs zeķu pārus (apmēram izmērs 39...40). 

3/2019

Trešais šī gada zeķu pāris arī gatavs. Mans iemīļotais Sockengerippe musturs. Fotogrāfijā koka klucītis ir dēla gatavots, tas ir mans zeķadatu un tamboradatu stacionārais turētājs, tādi vairāki plauktā. Un pēc mana lūguma arī zeķu šablonus viņš ir pagatavojis. Šīs zeķu dzijas krāsu salikums ir burvīgs un strīpas veidojas smuki, tādēļ adīju pa tiešo no fices, neko nemiksējot. Trešdaļa ficītes palika pāri, to izmantošu nākamajam zeķu pārim kā skeletu, kurā ieadīšu dažādus mazos krāsainos kamolīšus. Bildē pārpalikušie kamolīši no citas košās ficītes, krāsas lieliski saskaņojas ar šo. 

Esmu uz zeķu adīšanas viļņa, turpinājums sekos...

Lai silti!

Zeķu janvāris

Gada beigās saskatījos vituālajā pasaulē fotogrāfijas ar iedvesmojošiem plauktiem, skapjiem un atvilknēm, kas pārpildīti ar adītām zeķēm, dažos pat vairāki simti zeķu pāru lietošanā, zeķes pēc mazgāšanas vai tikko uzadītas jaunas... ar manu zeķu adīšanas tempu, tas būtu darbiņš gadiem desmit... ļoti iespaidīgas zeķu kolekcijas. Man pašai aktīvā lietošanā apmēram kādi 10 pāri adīto zeķu, tai skaitā istabas zeķes, guļamzeķes, atsevišķiem zābakiem piemeklētas zeķes... bērniem, šķiet, mazāk, jo vēl tāds nopietns aukstums šogad nav bijis. Adītas zeķes ikdienā nēsājam labprāt, adu no speciālās zeķu dzijas, tādēļ tās droši var mazgāt veļasmašīnā, saudzīgā režīmā, papēži ar laiku  izdilst... es nelāpu ... vienkārši uzadu jaunas. Speciālā kastē  regulāri sakrājas jauni uzadītie pāri, ik pa laikam patukšoju kasti, pa pārim vien uzdāvinu, atdodu, izņemu nēsāšanai... Pašlaik kaste gandrīz tukša, tādēļ ar prieku top jaunas zeķes. 

Šoziem retā saulainā brīvdiena, pēc tik daudzām pelēkām dienām saules pielietajā dzīvoklī tā vien gribas visiem laiskoties un neko nedarīt, silts un gaišs... un smaržo tikko cepta ābolmaize... ir īstais laiks piemeklēt un saskaņot dzijas ficītes nākamajiem zeķu pāriem. Tālāk par zeķēm pašlaik netieku, jāpārdzīvo šis tumšais laiks, tad meklēšu iedvesmu darboties ar lielāku rokdarbu projektu.

Šo smuko ficīti nopirku vasarā, no atlaižu plaukta, pat nesaprotu, kā tik pievilcīgs krāsojums tur iemaldījies bija... zeķu dziju nopērku vienmēr, vajag uzreiz vai nē, tā pa ficītei vien sakrājas daži kilogrami. Īstajā iedvesmas brīdī uzreiz ir no kā izvēlēties... viens (bildē) zeķu pāris būs pa tiešo no ficītes, lielisks musturs, šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādas citas ficītes pārpalikumu. Parasti no divām 100g ficītēm sanāk 3 zeķu pāri.

Mans bīgls ir izaudzis jeb ... labi izaudzināts, man klātesot vairs manas adītās zeķes nečiepj... bet tomēr pa kluso līdz šim divas adītās ir sagrauzis, puišu zeķes ... ar parastajām zeķēm viņam ir īpaši tuvas attiecības, un vismīļākās ir tās visnetīrākās... bīgls mājās - tas ir tracis, jautrība, vējš, sagrauztas mantas, mazas, sīkas spalviņas it visur, garas pastaigas... un tas īpašais suņa skatiens, kam pretoties ir neiespējami un vēl baltais rokturītis (aste)... Bīgls ir īpaša suņu šķirne, viņā ir kaut kas no vilka, lāča, stirnas, truša, pitona, cūkas, žurkas... dažreiz šķiet, ka pat murrā kā kaķis! Visu dara no sirds un pa īstam... it visur ir klātesošs, ziņkārīgs, nepacietīgs...  Šis džeks ir nozadzis mūsu visu sirdis! Ļoti displinē mani vienmēr novākt savu radošo haosu, kamolus plauktā vai kastēs, adāmadatas un tamboradatas savās vietās (dažas cietušās vairs nav lietojamas...), arī iesāktos projektus, žurnālus, grāmatas... visu plauktos un atpakaļ savās, no bīgla drošās, vietās. 

Viens zeķu pāris no šī dziju miksējuma agrāk bija adīts, šoreiz būs vēl viens, tikai musturs cits, fonā senāk izšūtā krustiņglezna, kurai todien putekļus slaucīju... manas acis šajā tumšajā gada laikā vairs nespēj mazus, smalkus krustiņus pašūt... ļoti gaidu pavasari un gaismu... iesāktos projektus vajadzētu pabeigt, dažas sienas dzīvoklī vēl brīvas...

... saulē sagurušais ziemeļbriedis Rūdolfs...

100% portugāļu vilna, bez citiem piejaukumiem, ļoti interesants krāsojums. Uz šo dziju no  retrosaria.rosapomar - collections - mondim virtuāli skatījos jau kādu laiku atpakaļ, līdz ieraudzīju Stokholmas dziju veikaliņā dzīvajā, nopirku toreiz vienu ficīti izmēģināšanai. Superīga dzija, mīksta vilna, skaists zeķu pāris uzadījās... ilgi domāju par musturu, vienkārši labiski adīt negribējās, bet baidījos, ka sarežģītāks musturs pazudīs krāsojumā.

Bezmaksas apraksts šeit: Sockengerippe

Toties ļoti ātri uzadīju, zibenīgi... Dzijas rupjums ierastais, bet metrāža  100g neierasta - 385m, es adīju ar zeķu adatām Nr. 2,25, no ficītes pāri palika tikai pavisam mazs kamolītis. Skats uz augšu, uz apsnigušiem Vecrīgas jumtiem - tās manas krāsu asociācijas. Šo zeķu pāri noteikti atstāšu sev.

Arī šo strīpaino zeķu pāri pabeidzu, astei pārkāpu pāri šogad, bet tomēr to  pieskaitīju pie 2018. gadā uzadītajām zeķēm. Iepatikās man šādi adītas strīpainās, ir padomā nākamais krāsu salikums.

Ar sauli domās un sirdī, lai silti!

Burvju kamola strīpas

Gadumijas zeķu pāris, uzadīts dažās dienās, tik krāsains un dzīvespriecīgs sanācis. Droši varu teikt, ka šis ir šogad pirmais uzadītais zeķu pāris. Lai šis gads viss tāds košs un spilgts!

1/2019

Mani ļoti sakārdināja smukais apaļais dzijas kamolītis no  Schoppel - Zauberball Edition 3, col. 2296_ Englisher Garten. 50g=150m (extra fine merinowool).

Jau pērkot sapratu, ka no šī kamolīša pietiks tikai vienai zeķei, ja gribu divas zeķes, tad vajag divus kamolīšus. Tik dārgu zeķu pāri gan būtu vēlāk žēl valkāt. Šis nav jau ierastais Zauberball Crazy, kas ir lielāka bumba ar smalkāku dzijas pavedienu.

Un labi vien ir, ka nenopirku divus kamolīšus. Šis ir retais gadījums, kad dzija kamolā izskatās perfekti, lieliski, izcili, bet adījumā šis lieliskums pazūd, tikai raibs vien...  Mazliet atgādināja tos drūmos laikus, kad labu dziju dabūt bija grūti, tad nu toreiz izlīdzējāmies ar Ogres gublānu, satītu no smalkiem dažu to dabūjamo krāsu pavedieniem, lai iegūtu jaunas krāsas un krāsu pārejas. Adot uzvēdīja tās domas... neiepatikās man adījums pa taisno vien uzreiz no kamola. Izglābu situāciju, atsvaidzinot šo tomēr lielisko dziju ar spilgti dzeltenas vilnas ficīti un piešāvu košumam vēl klāt atlikumus no sarkanīgās zeķu dzijas. Ideāli!

Sākums ar domām par vasaru...

Kuru zeķu pāri ātrāk pabeigt? Patīk, patīk man vienlaicīgi vairākus zeķu pārus adīt... un tajos abos mana vismīļākā krāsa - dzeltenā! 

Adu un atkal domāju, kur es šo krāsu salikumu esmu redzējusi, protams, mana Afrika Maske, kuru izšuvu 2010. gadā, joprojām nenoformēta līdz galarezultātam. Gribēju ierāmēt platā sarkanā rāmī, bet tolaik esošajā piedāvājumā tieši tāda rāmja, kādu es biju iztēlojusies, nebija... izšuvuma rullītis iegūla skapī, ilgi tur nogulējis... ak, jauns gads tikko sācies, bet tik daudz iepriekš nepadarītu darbiņu lien acīs... tādu sen nepadarītu...

Adīju ar īsajām zeķu adatām Nr.2.25, šī dzija ir nedaudz rupjāka par ierasto zeķu dziju, vajadzētu adīt ar Nr. 2,5. Es adu diezgan vaļīgi, tādēļ bija ok. Uz dzijas etiķes norādīts ieteicamais adatu rupjums 3 - 3,5. Manuprāt, džempītim tas būtu ok, bet zeķēm tomēr vajag ciešāku adījumu. Visforšākais uzraksts uz dzijas etiķetes - knitting can be addictive! Jā, ar šiem smukajiem Zauberball kamolīšiem var iekrist... pamatīgi!

Ideāls fons košajam adījumam... pirkstgalos izadīju šī skaistā kamolīša gandrīz pēdējos metrus. Izmērs ap 40.

Lai silti un koši!

Dzija

Gatavojot šo rakstu, aizdomājos, kāda informācija virtuālajā rokdarbu telpā mani interesē visvairāk. Informācija par dziju, protams, ar bildēm... daudz bildēm, tad nākamā, ko no konkrētās dzijas var uzadīt vai uztamborēt, respektīvi, fotogrāfijas ar gataviem darbiem. Lietošanai gatavi modeļu apraksti mani interesē vismazāk, jo viens pret vienu radīt tādu pašu es nespēju, man patīk pašai izdomāt, sakombinēt, pielāgot, pa savam darīt. Man patīk adīt paraudziņus, izvēlēties adatu rupjumu, izvēlēties musturus, kombinēt krāsas, bet aprakstus veidot man nepatīk, ļoti reti pati sev pierakstu piezīmes, tādēļ cenšos vismaz šeit blogā pierakstīt informāciju, kuru pati vēlāk bieži pāršķirstu, pie jauna projekta darbojoties.

Par Litet nystan es uzzināju no instagram, piesekoju profilam, redzot garšīgos jaunumus, jau izpētīju, kurā Stokholmas daļā šis veikals atrodas... un ieliku savā vēlmju sarakstiņā. Ļoti gribēju īstenot kādu citu savu vēlmi, proti, aizbraukt šogad oktobrī uz Stokholmas Syfestivalen 2018  ... bet nesanāca. Šī vēlme tiek pārcelta uz kādu citu gadu. 

Es braucu no Sigtunas puses. Man bija nopirkta 24 stundu biļete, kuru pirmoreiz aktivizēju autobusā līdz stacijai, tad tā pati biļete bija derīga vilcienam līdz Stokholmas centram (braucu apmēram 30 minūtes), tālāk jau ar metro, atpakaļceļā izmetu vēl līkumu pa centra daļu. Todien izbraucu ap deviņiem no rīta, atpakaļ biju pat ļoti laicīgi pirms četriem pēcpusdienā. Tas nozīmē to, ja paredzēts parasts kruīza brauciens no Rīgas līdz Stokholmai un tūlīt atpakaļ, tad ir iespējams paspēt aizbraukt gan uz šo foršo dziju veikalu, gan vēl pastaigāties tā apkārtnē vai varbūt pat apmeklēt gandrīz turpat esošo Stockholm City museum, paspējot laikā atpakaļ uz ostu. Man nebija nekur jāsteidzas, un mans mēķis bija Litet nystan, vienlaicīgi izmetot loku tuvējā apkārtnē, bet atpakaļbraucienā centra daļā iegriezos vēl dažos iepriekšzināmos veikalos un padzēru kafiju. Tā izvērtās ļoti jauka šopinga diena!

No centra ar metro divas pieturas (no T-Centralen līdz Slussen T-bana), sākumā izgāju virszemē citā vietā, bet uzticamais palīgs google rādīja, ka jādodas atpakaļ un tad uz otru pusi, tikko otrreiz izgājusi virszemē, ieraudzīju savu iecienīto apģērbu zīmolu Monki. Super, šeit noteikti iegriezīšos atpakaļceļā. Tālāk taisni līdz Sankt Paulsgatan, tad pa kreisi pa šo ielu līdz 20. numuram. Ups, veikals atvērts no plkst.11, esmu galamērķī ieradusies pa agru. 

Saulaina, mazliet vēsa ziemas diena, grādi ap mīnus trīs. Pastaigāšos... turpat pirms veikala pagriežos  pa Bellmansgatan, aizeju līdz St. Mary Magdalene baznīcai, izstaigāju teritoriju, esmu viena, darba dienas rīts... cilvēku nav, arī tūristu nav, kluss, vien satiksmes troksnis pa Hornsgatan, tai tieku pāri, tad tālāk atkal tukšums un klusums, aizeju līdz Mariahissen, tad tuvumā atrodu nelielu skatu laukumiņu Hornsgatspuckeln, pajūsmoju par Stokholmas jumtiem un panorāmas skatu, Karlsonu gan nesatieku, bet ir šī sajūta, ka dūc un tepat vien lidinās... vēlāk jau izpētīju, ka vajadzēja sameklēt Mariaberget, kas turpat netālu, vēl lieliskāks skatu laukums. Iespējams, ka brīvdienās šeit daudz vairāk apmeklētāju.

Un tā mazliet aizstaigājos, atgriežos veikaliņā ap pusdienas laiku, pircēju jau daudz, īsta dzijas paradīze - vilna, zīds, alpaka, angora, mohēra, kamielis, kašmirs, jaks, kokvilna, lins, bambuss, populāri dziju zīmoli, ļoti bagātīga krāsu palete, pavadu veikalā stundas divas, apjūsmoju dziju, apskatos gatavos adījumus, izšķirstu grāmatu galdu, fotografēju, iedvesmojos, izvēlos savus pirkumus. Cenas? Laba dzija nav lēta, izcila dzija ir vēl dārgāka...  Ceru, ka apskatījāt arī ceļojuma telefonbildītes manā ceitaspasaule instagram kontā.

Lai jaukas brīvdienas!