svētdiena, 2011. gada 27. marts

46 pavasarīgi ziedi sniegā


46 pavasarīgi tamborziedi un tik pat prieka mirkļu, lai tie taptu.  Japanese Flower Scarf . Šis bija mans pats mīļākais tamborprocess, kas patiesībā vēl nav beidzies.  Man  veiksmīgi ir  izdevies to pastiept garumā- turpinu tamborēt šos  gaisīgos, krāsainos un pavasarīgos ziediņus meitas šallei.



Mana gatavā šallīte un pāri palikusī dzija. Ja tā būtu vienkrāsaina, tad pilnīgi pietiktu ar četrām ficītēm kid mohair.


Šorīt laukos bija tik pasakaini saulains, bet vēl tik ziemīgs rīts, es nespēju atrast piemērotāku fonu manam pavasarīgajam darinājumam.


Un vēl bildīte

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Turpinu tamborēt segu



Gribēju virsrakstā rakstīt- turpinu tamborēt milzīgo segu, bet aprāvos ar tādu kliedzošu apzīmējumu, kaut gan sega tiešām rezultātā būs liela.

Patreiz tamborējuma lielums jau sasniedzis 190*130 cm, nofotografēju tambori uzklātu uz tās gultas, kurai sega paredzēta, tātad vēl jātamborē... Platumam pietrūkst vismaz vēl 5 motīvu rindas, garumā arī vismaz 2 rindas vajadzīgas. Smukāk jau būtu, ja segas malas būtu mazliet pāri gultas malām. Jānoskaņojas, jāapbruņojas ar milzu pacietību un jātamborē, jātamborē līdz iecerētajam galarezultātam!



Kopīgi  saskaitīti 735 tamborētie motīvi. Rezultātā tie  solās būt ap tūkstoti.

Man ir jāplāno gājiens uz veikalu pēc dzijas, tik vien patreiz kamoliņu atlicis, pietrūks dzija pilnīgi noteikti. Kā man patīk iepirkties! Un ja vēl šāds gājiens uz dzijas veikalu ir pamatots- man taču pietrūka dzija....



Un vēl viena skaista bildīte:



Turpinājums sekos!

sestdiena, 2011. gada 19. marts

Ziedi




Visu nedēļu turpinu pavisam nesteidzīgi  izbaudīt Japanese Flower Scarf tamborēšanas procesu. Patreiz uztamborētas 24 puķītes, dzijas vēl ir diezgan, sāku apjaust, ka esmu pusi no procesa jau veikusi. Galarezultāts būs  šallīte pavasarīgās krāsās. Tikko fotografējot ienāca galvā neprātīga doma, šāds gaisīgs, viegls ziedu tamborējums būtu ļoti skaists aizkars logam. Šoreiz centrā viena no manām joprojām ziedošajām orhidejām.



Jauku nedēļas nogali!

svētdiena, 2011. gada 13. marts

Saulainās dienas eksperiments


Jau labu laiku kāri lūkojos šo tamborēto ziedu virzienā, apskatīju to daudzās krāsu variācijas, ieseivoju shēmu tamborēšanai, iedvesmojos no daudzajiem rokdarbnieču skaistajiem darinājumiem, klejoju no viena bloga uz nākamo. Un pavisam ar to „es arī gribu  ļoti, ļoti”  saslimu, aplūkojot skaistos darinājumus brīnišķīgajā blogā byelizabethcat.
Un ja googlē pameklē-  Japanese Flower Scarf - tad var zaudēt sirdsmieru un aizmirsties uz vairākām stundām.

Tagad pēc šī garā ievada par manu šodienas eksperimentu. Jau  piektdien iegādājos dziju, ņēmu šoreiz  arī dārgāko kid mohair- 70% kid mohair un 30% silk- 3 ficītes un 4 ficītes parasto kid mohair. Atšķirība ir cenā, bet ir vērts maksāt vairāk, jo  dārgākā  ir daudz mīkstāka un patīkamāka taustei, es to sajutu uzreiz ficītē, arī tamborējums ir patīkamāks. Šoreiz miksēšu abas kid mohair, jo krāsu toņu izvēle veikalā tomēr varēja būt lielāka. Paeksperimentēju arī ar tamboradatas izmēru, beidzot izvēlējos Nr.3.

Mans šogad rozā pavasaris lēnām nāk, liels prieks par saulaino, skaisto un šķiet jau tik silto  dienu šodien, pirmās tapušās tamborpuķītes fotografēju ārā saulītē, labāku fonu par balti mirdzošo sniegu neatradīšu.


Agrāk izvairījos no kid mohair, jo man, to adot, vienmēr bija jāšķauda un jāpuņķojas, bet šodien tamborēšana veicās lieliski, nejutu nekādu diskomfortu. Sākumā gan mazliet jāpierod pie tik smalka un pūkaina pavediena, to tamborējot ar samērā parupju tamboradatu. Tamborējums ir ļoti gaisīgs, mīksts un tāds... pavasari apsološs. Vēl nezinu, cik daudz dzijas vajadzēs, cik liels būs mans tamborējums galarezultātā, bet zinu pavisam droši- eksperiments izdevies! Man ļoti patīk tamborēt šīs puķes, un arī izvēlētās krāsas ir tik burvīgas. Rozā dažādie toņi kā tikko atvērušies ābeļziedi vai vēl plaukstošas  hiacintes un tulpes, pirmo izplaukušo lapiņu un  zālītes maigais zaļums un dzeltenā saules krāsa. Maigi pavasarīgi toņi.


Turpināšu tamborēt, lēnām, nesteidzīgi  izbaudot šo jauko procesu.

trešdiena, 2011. gada 9. marts

Rozā aizrauj...

Iesāku adīt nākamo spilvenu, izmantojot atlikušo melanža un rozā dziju no plecu šalles, pievienojot tai citu rozā ficīti un mazliet bārkšaino dziju. Lielums plānots tāds pat kā rozā vilnīšiem, 92 valdziņi, bet šoreiz adāmadatas Nr. 3,5, lai adījums mazliet blīvāks.








Saliku bildītes kopā no pagaidām četru spilvenu procesiem- mans rozā pavasaris:

svētdiena, 2011. gada 6. marts

Rozā pīņu spilvena process

Pāršķirstīju vēlreiz 1994. gada Verenas, tik skaisti tajās pīņu raksti, izvēlējos un sakombinēju spilvenam musturus no diviem modeļiem, lūk, top adījums:









Šoreiz uzmetu 102 valdziņus, adāmadatas Nr.4. Uzadītais gabals ar pīnēm ir divu vakaru darbs, pīnes un bumbulīšus adīt ir tik aizraujoši, biju jau to aizmirsusi....










Spilvenus noformēšu vēlāk, visus reizē.  Adījums ir ļoti elastīgs, tādēļ ir svarīgi izvēlēties pareizo spilvena lielumu, jeb otrādi, pareizo valdziņu skaitu, lai adītais pārvalks būtu sākumā spilvenam uzstiepts, jo lietošanas laikā adījums pastiepjas un var gadīties, ka spilvens paliek it kā par "mazu", respektīvi, adījums izstiepjas un vairs nepieguļ spilvenam. Tad es mainu spilvenus vietām, mazākais atbrīvojas, bet adījumu pārlieku uz lielāku spilvenu. To izdarīt ir viegli, jo manu adīto spilvenu abas puses kopā ir tikai satamborētas, atārdu tamborējuma kārtu, ja ir nepieciešams- adījumu izmazgāju, nomainu spilvenus un atkal abas puses satamborēju kopā.


otrdiena, 2011. gada 1. marts

Rozā apbur un valdzina


Turpinu ļauties rozā krāsas burvībai. Un esmu pārsteigta, cik skaists adījums sanācis, izmantojot vien dziju no diviem kamoliem, vienu spilvena pusi jau uzadīju, izmērs 41*41 cm, uzmetu 92 valdziņus, 5 vilnīšu raporti + 2 malas valdziņi, adīju uz Nr.4 adāmadatām.


Otrai spilvena pusei pamainīšu mazliet abu dziju secību, tas ir- biežāk mainīšu krāsas, jo jūtu, ka melanža dzija var mazliet pietrūkt, priecājos, ka man būs tik skaists rozā spilvens!



Agrāk nebiju pamanījusi, cik skaista ir šī krāsa, mani pat mazliet tracināja visas tās meitas rozā princeses un poniji, bet tagad meita jau nopietna skolniece, rozā periods mājās ir beidzies, bet man radusies milzīga vēlme darboties ar rozā krāsu. Kārtojot skapi, uzdūros agrākajiem manas mammas adītajiem kostīmiņiem mazajai princesei, atradu savā albumā arī bildītes toreiz fotografētas, ak, paskrējuši jau kādi pieci gadi :



Ļoti daudz meiteņu lietu esmu atdevusi citām mazām princesītēm, bet adītās lietas gan atstāju skapī, jo manī palicis tas briesmīgais padomju laiku sindroms- uzadīto var izjaukt un pēc tam vēlreiz uzadīt, toreiz senajos laikos skaistās dzijas ceļoja tālu ceļu, kamēr tika mūsmājās. Bet vissmieklīgākais ir tas, ka pēdējā laikā neko neesmu ne izārdījusi, ne pārtaisījusi, bet tikai pirkusi pa ficītei klāt no jauna. Apsolīju sev, ka no šiem tagad jau nedaudz apnēsātajiem un sen pa maziem palikušajiem kostīmiņiem sakombinēšu papildinājumu manas rozā sērijas darinājumiem.
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...