Mans rokdarbu 2019. gads

Klāt šī gada pēdējā diena. Pārskatot un šķirojot šogad sabildēto, uztapa dažas kolāžas bildes. Tāds gada atskats, atskaite sev un jums, pārdomas par iecerēto, paveikto un nepaspēto. Rokdarbu gads ceitaspasaulē!

Šis viennozīmīgi ir mans zeķu gads, 25 zeķu pāri šogad uzadīti... daudz, vai ne? Gatavo zeķu kastē gan kādi pieci vairs aizķērušies, tātad, arī nākamgad adīšu zeķes! Un ļoti ceru, ka tikai starplaikos kādam lielākam projektam vai paralēli tam. 

Šogad trīs džempīši radīti, aprīlī pabeidzu spilgti košos riņķus kvadrātos, jūnija sākumā adītos zilos zigzagus un arī sarkan-zili-dzelteno pamatkrāsu tambordžempīti. Ļoti rosīgs rokdarbu jomā pavasara periods, bet tad vasara, atpūta, atelpa... rudens rūpes, vēlāk tumsa un nekas lielāks par zeķēm. Spītīgi turos pretī brillēm, negribu... bet vajadzēs, drīz. 

Krāsas šogad dažādas, košas un arī mierīgas. Man šķiet, ka dominēja zilā krāsa, kaut gan gada nogalē esmu pieķērusies lielākam adāmprojektam tumši sarkanā krāsā, bet par to šeit vēlāk (vai arī ātrāk instagramā). Joprojām jūsmoju par zilā un sarkanā duetu.

Ar īpašām sajūtām adīju šogad šo rozīgo zeķu pāri, procesu maksimāli izstiepjot garumā. Fantastiska dzija un krāsas... Šīs zeķītes esmu rezervējusi sev.

Decembra sākumā negaidīti iesāku adīt melnbaltu zeķu pāri, ar nolūku neiespaidoties krāsu izvēlē manai turpmākai dzīves telpai. Somā krāsu palete, galvā miljons krāsu kombināciju un melnbaltas zeķes adīšanas procesā. Izturēju šādi kādu nedēļu, paralēli košās strīpas aizgāja, labi, ka tikai zeķēs... ļoti patīk man adīt košas, strīpainas zeķes! Ar lielu rūpību iesaiņoju savas krustdūriena gleznas un nedaudzās lielās pašradītās segas, lai atgriežoties no jauna uzburtu savu īpašo māju sajūtu. Neplānotu pārmaiņu laiks noteikti izkoriģēs manus nākamā gada rokdarbu plānus. Sapņoju par kādu lielāku projektu, visticamāk konkrētas aprises šie sapņi iegūs pavasara pusē, līdz ar gaismas atgriešanos. Pašlaik vēlos sniegu, īstu un baltu sniegu...

Laimīgu un radošu Jauno 2020. gadu! Lai mums viss izdodas! Uz tikšanos!

Septembra zeķu projekts

Septembris, starp pienākumu gūzmu un stresa pilnām dienām, aiztraucies aizraujošajā rudens kopprojektā (kā veldzējoša atslodze manas mūzas ilgstošajai promesamībai)

#monstersockkal2019

adīt zeķes no dziju atlikumiem vai speciālajām mini ficītēm, ievietot adīšanas procesa bildītes ar atsauci uz šo projektu, finālā atrādīt arī uzadīto zeķu bildes. Man ļoti patīk dažādu procesu bildes, gan neredzētas zeķu dzijas, gan dažādas adīšanas tehnikas, sajūsmināties par straujo adīšanas tempu... tas ir aizraujoši, izklaidējoši, iedvesmojoši! 

Starts  1. septembrī! Tā bija brīvdiena, cik forši, rīta pusē sameklēju savus mazos zeķu dziju kamolīšus, ideju un jautājumu haoss pirmajam zeķu pārim - kā adīt, cik lielas, vai vienu dziju ņemt par pamatu un tai pievienot daudzos mazos kamolīšus, vai adīt tikai labiski, vai tomēr valnīšu musturā, lai labāk pieguļ kājai, kura izmēra zeķu adatas pašlaik ir brīvas, kuras krāsas toņi būs dominējošie, vai tomēr vēl kaut kur nav aizķēries kāds dzeltenais kamolītis, varbūt aizskriet līdz dziju veikalam pēc vairāk koši sarkanā toņa, varbūt iedvesmai tomēr vēlreiz aplūkot pagājušā gada zeķu projekta bildes, vai vēlreiz uzmest aci regulāri pieseivotajām iedvesmas bildītēm, kādas ir idejas procesa sākuma bildei, kādas krāsas tomēr izvēlēties, vai šodien sākt adīt, varbūt pabeigt vēl kādu iesākto zeķu pāri un tikai tad sākt jaunu, vai turpināt iedvesmas meklējumus, vai... ... ... nemanot aizskrien vairākas stundas, kuras patiesībā mierīgi varēju veltīt adīšanai. 

Vienkrāsainie zilie kamolīši ir pārpalikumi no zeķu purngalu daļai paredzētās regiapairfect un  regiakindamagic dzijas, mazītiņie dzeltenie kamolīši ir tie starpposma dzeltenie marķieru pavedieni, arī pa kādam sarkanajam kamolītim no agrāk adītajām regia dzijas zeķēm. Arī kaut kas no Opal, no ON Line, no vācu un turku zeķu dzijas ar sen izmestām etiķetēm... Lielu daļu atlikumu jau esmu izadījusi, jauni nemaz tik ātri neveidojas... kaut gan no šiem atlasītajiem un vēl pa kādai krāsai pievienojot procesā, vairāki zeķu pāri uzadīsies! Fonā joprojām nenoformētais maskas izšuvums.

Jaudīgs starts! Pludmalē pirmajā septembra dienā, +27 grādi, atvēsināmies ik pa brīdim jūrā, smiltīs karsti, toties ūdens todien vēsi spirdzinošs, tāpēc ir pietiekoši daudz laika nodoties adīšanai krastā. Abas zeķes adu vienlaicīgi, brīžiem šķiet, ka šādi adot, temps palielinās. Iespējams tikai ilūzija, bet šis košais krāsu salikums ļoti ātri adās. 15*4 valdziņi, adatas Nr. 2,5. Blakus apsēžas trīs sievietes, izrāda interesi, konsultēju papēža adīšanā, apmaiņā uzzinu dažas jaunas ēdienu receptes.

Pēdas daļai sarkanbrūnraibā ficīte iederas lieliski, 27 kārtas bez pavediena nogriešanas, tas nozīmē mazāku ievelkamo galiņu skaitu finālā... škietami mazāku, tāpat jau galiņu miljons...

Pagājusi pirmā nedēļa, projekta septītajā dienā pirmais zeķu pāris gatavs! Tik vien tāds sīkums - neievilktie pavedienu galiņi... Esmu iesākusi nākamo pāri, no katras dzijas pa 12 kārtām, šoreiz no kamolīšu kopuma atlasījušās pavasara krāsas. Fons bija pirmais, košs un pavasarīgs, iespējams zemapziņa zeķēm nodiktēja tieši šo krāsu atlasi. Ja paanalizēju krāsu izvēli pirmajam šī projekta pārim, tad atmiņā nāk bērnības dienu jaciņa, koša un strīpaina, vien dzeltenās krāsas vietā toreiz bija balta. Kā man tad gribējās to balto pārkrāsot...

Nākamās nedēļas laikā otrais zeķu pāris uzadījies. Pieklājīgs temps, pa vienam pārim uztop katrā septembra darba nedēļā! Trešā nedēļa - trešajam pārim! Trešais pāris labiskajā adījumā, pavediena maiņa katrā kārtā, visraibākie kamolīši izadās... papēdīši sarkanīgi.

Un ceturtais pāris iesākts, akurāt kā piedien gadalaikam, rudenīgos krāsu toņos un pieguļošajā musturā. Starp sarkanbrūnraibajiem ieadu dažas vienkrāsainas dzeltenās un sarkanās strīpas. Kā rudens lapas... Man iepatikās adīt abas zeķes paralēli, vienmērīgāk izadās visi pēdējie dziju galiņi, arī adīšanas temps šķiet ātrāks. Un adot otro zeķi, nekas nav jāskaita vai jāatceras, kā tad bija tai pirmajai? Šie visi zeķu pāri adīti ar zeķu adatām Nr. 2,5 valdziņu skaits 15 uz vienas adatas (60 kopā). Zemāk bildē var lieliski redzēt atšķirību - ceturtais pāris procesā, bet pārējie trīs jau pa smuko, notvaicēti un gatavi lietošanai...

Un aplūkojam, kā veicas visām projekta dalībniecēm kopā? Visas šī gada septembra gatavās zeķes vienuviet šeit:

#monstersockfinish

14.09. - 50
23.09. - 143
30.09. - 228
01.10. - 258 zeķu pāri pa visām kopā uzadīti (pagājušā gada rekords ir pārspēts!)

Šī projekta beigu termiņš pagarināts līdz 6.oktobrim. Cik pārus kopā mēs šogad uzadīsim?

Vairāk procesa bilžu iekš @ceitaspasaule

Kvadrātiņu mēnesis augusts

Kvadrātiņus tamborējusi esmu vienmēr, arī puķītes, trijstūrus, sešstūrus, apļus... man ļoti patīk tamborēt! Motīvi izkārtojušies segās, pledos, spilvenos, džemperos... visilgāk kalpo tie no akrila dzijas, ne jau no tā lētā un gurkstošā, bet kvalitatīva akrila, kuru reizēm uz tausti pat grūti ir atšķirt no dabiska materiāla pavediena, to droši var mazgāt veļasmašīnā. Viena senāk tamborēta sega, liela un pasmaga, gaidīja mazgāšanu, bet manai veļasmašīnai tā tomēr izrādījās par apjomīgu. Risinājums vienkāršs - sadalīju uz pusēm (izārdīju pa motīvu savienojuma vietām), izmazgāju un ieguvu divus tīrus, izmazgātus bez grūtībām, pledus, vēl aptamborēšu pa perimetru, tā pa vienkāršo, lai būtu smuka nobeiguma maliņa.

Vissiltākie kvadrātiņi uztamborējas no Pāces vilnas, vispatīkamākie mugurā velkamie no Noro un Malabrigo dzijas, visspilgtākie no zeķu dzijas, visvieglākie pēc svara no kidmohēras, vismazākie no kokvilnas tambordiegiem, vis, vis... dievinu visus košos  spilgtos kvadrātiņus!

Kopš atklāju Granny Square Day jautrību iekš instagram (15. augusts, ik gadus, kopš 2014. gada), augusts man kļuvis par kvadrātiņu mēnesi. Tamborēju pati un iedvesmojos no citu uztamborētajiem, krāsu sprādziens, daudz aprakstu un shēmu, zibenīga komunikācija ar tamborētājām no visas pasaules, daudz jaunu profilu iedvesmai! Ar prieku un aizrautību sekoju līdzi un atlasu publicēto tamborēto kvadrātiņu bildes pa krāsām, lai vēlāk tās saliktu lielā virtuālajā segā, arī šogad. Parasti aktivitātes tās dienas noskaņās turpinās vēl kādas nedēļas divas, sajūtas ir grūti aprakstīt, tas ir milzīgs prieks, smaids, lidojums, aizrautība, pozitīvas emocijas, un vēl ļoti liela vēlme tamborēt... 

vairāk bilžu #grannysquareday2019     #virtualblanket     

Pirmo tradicionāli saveidoju dzelteno, mana vismīļākā krāsa, paralēli tai atlasīju arī tos kvadrātiņus, kuros daudz zilās krāsas. Secinājums nemainīgs: dzelteno kvadrātiņu īpatsvars kopējā todien publicēto kvadrātiņu burzmā pavisam neliels. Pēdējā laikā mani fascinē trīs pamatkrāsu salikums - dzeltens, zils, sarkans. Arī sarkano virtuālo segu saveidoju, tai atlasīt kvadrātiņus šogad bija visvieglāk!

Tālāk bildēs mani augustā tamborētie kvadrātiņi: košajiem izmantoju atlikušo akrila dziju no aizkaru tamborēšanas, sākumā bija vēlme dominēt ar zilo krāsu, bet toņu zilajam izrādījās par maz, pievienoju zaļi violetos. Galarezultātā savienoti 5*5=25 kvadrātiņi. Gaiži zilais ar smilšu brūno ir viena pārpalikusī kokvilnas ficīte no reiz adīta vasaras džempīša. Sanāca smuks tamborēts panelītis, tieši spilvena lielumā.

Paralēli kvadrātiņu jautrībai augustā adīju arī zeķes. Visbiežākais fons vasaras rokdarbu bildēm ir jūra. Kājas nesala, nē, nē... šovasar esmu ļoti daudz peldējusies jūrā. Un adījusi līdz saulrietam... 

Vēl dažas dienas būšot karsts laiks, jāatpūšas pēdējās brīvlaika dienas, tad atbildīgais jaunā mācību gada cēliens. Šogad mācīšos 4.,  8. un 10. klasē! Ak, kā laiks skrien! 

Lai viss izdodas!

Zeķu jūnijs

Zeķu pauze starp lielajiem rokdarbu projektiem ievilkusies. Pēdējie pavasara džempīši pabeigti, silda skapi, gaida rudens vēsumu. Jūnijs, pats vasaras vidus un es adu zeķes! Neticami!!!  Nevaru noķert to īpašo iedvesmas mirkli, lai sāktu adīt mēteli, dzija sagatavota, ideja izsapņota... paadīšu pagaidām vien vēl zeķes. Šovasar apbēdina Operas apstādījumi, pietrūkst košuma dobēs, Vērmaņdārza rozārijs gan pilnos ziedos, smaržo... Bastejkalns atveldzē, ja vien ne tie tūristu pūļi. Jūnijs arī izlaidumu mēnesis... arī tas mirklis pārdzīvots.

Jūnija mēnesis man iesākās ar atvaļinājumu un īstu jūras laiku, karstumu ap +30, pirmais iedegums, vēlāk jau ceļā, ideālais ceļojumu rokdarbs - tamboris šoreiz izpaliek, negribu sākt vēl vienu jaunu projektu, ielieku līdzi savus zeķu procesus, visus trīs iesāktos. Klusa cerība kādu no tiem uzadīt līdz galam.

Adīt trīs pārus vienlaicīgi ir ļoti aizraujoši. Atkarībā no garastāvokļa, laika prognozes, mobilitātes, plānotajām aktivitātēm iespējams izvēlēties dienas adāmo. Un tas nekas, ja adāmais kādu dienu tā arī paliek neizvilkts no somas - vasara, atpūta! Trīs papēdīšus izadīt vienu pēc otra, forši, viegli, ar prieku. Senākos laikos, tajos, kad zeķes neadīju (man riebās adīt zeķes) tā būtu neiespējamā misija! Mazliet tagad žēl, ka iemīļotajā Stokholmas dziju veikaliņā @litetnystan nenopirku kādu košu zeķu dzijas ficīti, neļāvos todien impulsīviem pirkumiem... toties ar uzviju vēlāk iepirkos tepat Rīgā, atsevišķai zeķu dzijai bija atlaide.

16 valdziņi uz vienas adatas Nr.2, man tomēr simpātiskākas tās valnīšu rakstā vai citā pieguļošajā musturā, bet pa reizei uzadu arī labiskās. Mazās ficītes Regia Baby Smiles speciāli paredzētas bērnu zeķītēm, esmu nopirkusi uzreiz pat vairākas, no katra krāsu salikuma pa vienai. 

Fonam vienkārši zilais, spilgtumam citrondzeltenais, košumam viena mazā ficīte Regia Baby Smiles, adatas Nr. 2, uz vienas adatas 15 valdziņi, mans iemīļotais modelis ar rakstu 2 kreiliski, 4 labiski. Šķiet, šī vienkrāsainā zilā dzijas ficīte nekad nebeigsies, līdzīgas sajūtas man bija arī ar vienkrāsaino sarkano ficīti... Visātrāk manos krājumos izbeidzas dzeltenā krāsa, dīvaini, bet Rīgas veikalos vienkārši dzeltenas vai raibi dzeltenas (tā, ka dominējošā ir dzeltenā) speciālās zeķu dzijas ir ļoti maz. Extra koši dzeltena zeķu dzijas ficīte mani ļoti iepriecinātu.

Mainīgi jūnija laika apstākļi, kursējot starp Sigtunu un Stokholmu iegadās arī lietainas dienas, ideālas zeķu adīšanai. Vasaras lietus man patīk, ir silts un gaišs, dažbrīd gaiss ir pat ļoti atspirdzinošs. Ceļojuma iespaidi bildēs vairāk iekš instagram @ceitaspasaule 

Atpakaļceļā pārsteidz migla, jo tālāk no krasta, jo pelēkāks viss kļūst. Pirms pusnakts lāgā pat vairs ūdeni nevar saskatīt, mitrs, bet silts. Pēc novembrī jūrā piedzīvotās vētras šis tāds patīkams pelēkums. 

Iemīļots musturs no senākas zeķu Verenas, Zanzibāras zeķu musturs, ideāli piestāv raibajai mondim zeķu dzijas ficītei, adatas Nr. 2.25, uz vienas adatas 16 valdziņi. Šī zeķu dzija ir kā deserts, vēlme procesu izbaudīt pa mazai drusciņai un pastiept garumā, lai tik ātri neuzadās. Verenas zeķu žurnāli ir visvairāk nolietotie rokdarbu žurnāli manās mājās, daudz zeķu pāru uzadīti, no tiem iedvesmojoties. Un vēl tiks uzadīti, šorīt īpaši pētīju vienu divkrāsainu zeķu pāri žakardā, iespējams nākamo zeķu procesu.

Un pilnai laimei iesāku šomēnes adīt arī ceturto zeķu pāri (šogad desmito pāri). Nopirku divus vienādus  ON line Supersocke Degrade-Color dzijas kamolīšus, 40 g/170m katrā. No viena kamolīša sanāk tieši viena zeķe. Mazie zeķu dzijas kamolīši tik kārdinoši uz mani skatījās, nenoturējos. Uzminiet, ko izdarīju ar šo zeķīti? Uzadīju līdz purngalam, sāku noraukt un sapratu, ka ļoti daudz zilās krāsas paliks pāri. Izārdīju... ne visu, protams, atstāju stulma daļu, lai pieadītu tai vēl ceturto raportu un tikai tad sāktu papēdi adīt. Zeķes finālā būs garākas, tieši tik garas, lai derētu zābakos. Un izadīsies viss smukais kamolītis. Musturs sockengerippe , adatas Nr. 2.5, uz vienas adatas 16 valdziņi. Otru zeķi adīšu pretējā krāsu salikumā, valnīti sākšu ar zilo krāsu. Kāpēc? Lai interesantāks process, lai atraktīvāka nēsāšana!

Tātad, pašlaik pa vienai zeķei no katra pāra uzadītas, līdz mēneša beigām atlikušas vien dažas dienas, nepabeigšu. Arī jūlijs man sāksies kā zeķu mēnesis!

Pamatkrāsas

Pēdējo apmēram piecu gadu laikā regulāri esmu nopirkusi pa kādam iepakojumam kokvilnas, visas vasaras dzijas ficītes iegādātas atlaižu laikā, tātad nesezonā, pārsvarā ziemā. Ir sakrājusies liela kaste, krāsas dažādas, galvenokārt spilgtas. Gatavojot bloga ierakstu, apskatījos dažādu lokācijas vietu internetveikalu šīs konkrētās dzijas piedāvājumu pašlaik, bagāta krāsu un toņu izvēle, bet cena... krietni vairāk kā dubultīga. Šoreiz sajutos gudra pircēja, ha, ha...   

Dzija ON line Linie 164 Java (67% Baumwolle-Cotton, 33% Viscose-Rayon), trīs krāsas (zils, dzeltens, sarkans) ficītes (50g/158 m). Zilās krāsas toņiem atradu savos krājumos arī gaišāku toņu kombināciju, pāris iesāktas ficītes, arī no tām ietamborēju dažas kārtas. Kopējais dzijas patēriņš vēl nav zināms, jo pašlaik tamborēju piedurknes, apmēram 400g varētu pietikt. Tamboradata Nr. 3.25

Modelis Nr. 6 no žurnāla Burda Special Verena 2/2019 (krievu valodā). Krāsu kombinācija šoreiz manējā. Agrāk esmu adījusi ar šo dziju (zils džempītis un tad vēl dzeltens), bet adījums procesā vērpās (slīps, pa diagonāli), tas man pavisam neraksturīgi, pat Dundaga man nevērpjas adot. Tad pamēģināju tamborēt, man bija pludmales topiņš oranžā krāsā. Sajūtas komfortablas nēsājot, patīkams vēsums un elastīgums, mazgājot nestiepjas, it kā neveļas, bet ja aizķeras, tad gan var saplūkāties diedziņi... tādēļ uzmanīgi ar somu, kas iespējams uz pleca nēsājama. Pavediens, kaut slidens un spīdīgs, bet tamborēšanas procesā arī nedaudz ķeras, tādēļ svarīgi izvēlēties pareizo tamboradatas rupjumu. 

Stāva daļai pīnīte no 82 cilpiņām, stabiņi ar vienu apmetumu, sākot no otrās kārtas, iedurti nevis pīnītē, bet zemāk, lai veidojas sietiņš. Sākuma pīnīte jāuztamborē ļoti, ļoti vaļīga, es izmantoju tai nedaudz resnāku tamboradatu, jo vēlāk pīnīte nestiepjas, bet pats tamborējums gan ir elastīgs. Šāds vienkāršs tamboris ir lielisks, to var viegli paņemt līdzi un tamborēt jebkur, nekas nav jāskaita vai jārēķina līdz pat kakla izgriezumam. Tam gan veltīju brīvdienā dažas stundas nepārtrauktas tamborēšanas. 

Kakla apdarei aptamborēju pirmo kārtu ar stabiņiem bez apmetuma, stāva noraukuma daļās to skaisti noapaļojot, otrā nobeiguma (apdares) kārta atnāca atmiņā no Ziemassvētku rotājumu tamborēšanas, proti, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa ...utt

Piedurknēm uztamborēju pīnīti no 45 gaisa cilpiņām, pēc strīpām no lejas sāku ritmisku pieaudzēšanu, katrā ceturtajā stabiņu kārtā pa vienam stabiņam, abpusēji. Pieaudzēšanas ritms un stabiņu skaits atšķirīgs kā žurnāla oriģinālā aprakstā, jo šī mana izvēlētā kokvilnas dzija ir smalkāka. Galarezultāts būs pavisam drīz, visticamāk, ka manā instagram kontā. Piedurknēm dominējošā izvēlēta dzeltenā krāsa, garums - vēl nezinu, iespējams īsākas... Un tagad vien atlicis pasūtīt vasarīgāku laiku, lai nenosalstu šajā tīkliņā. Lai mums viss izdodas!

Džins ar toniku un zilais okeāns

Tie ir krāsu nosaukumi no dziju ficītēm, nekādas divdomības vai atvaļinājuma eksotiskajās pludmalēs, ir nopietna darba nedēļa starp svētku brīvdienām. Šajā krāsu salikumā ir kaut kas maģisks, tīrs un veldzējošs. Nevaru apstāties adīt, lieliska dzija, burvīgs musturs, izteikta adījuma faktūra, vieglums un piedienīgs gaisīgums, harmonisks krāsu plūdums un pavasaris fonā, dzīvoju ar sajūtām, ka šis ir visu laiku lieliskākais process! Kaut gan līdzīgi es jūsmoju arī citkārt... rezultāts solās būt ātrs un fantastisks, par spīti valdziņu skaitam (147), adatas Nr. 3,5

Viena ficīte Mad Tosh merino light, divas ficītes Malabrigo lace (baby merino wool) un trīs dažādu krāsu kidmohēras (mohair, wool, silk) ficīšu atlikumi no Sandnesgarn

Sākotnējā iecere bija par kaut ko pašlaik aktuālu, vienkāršu, gludu un strīpainu, pat uzadīju mazu paraudziņu, lai izvēlētos īsto adatu rupjumu, jo šīm manis izvēlētajām dzijām ir atšķirīgs rupjums. Iekšējā sajūta gan kliedza, ka rupjāko dziju vajag izcelt, vajag reljefu, varbūt tomēr zigzagu? 

Virtuālajos meklējumos pavadīju daudz laika, līdz tomēr realitātē Narvesenā uzšķīru savu izsapņoto (Verena 2019/2 krievu valodā), nē, nē tas nav šis modelis bildē zemāk, tas būs nākamais, no kura iedvesmošos... zilā zigzaga iedvesma gan ir no šī paša žurnāla, bet musturs no vecāka žurnāla, kurā brūns bezroku topiņš ar reljefām mustura strīpām... atradu pat senāku bloga ierakstu 2015/08/duets-zigzagam par šalles adīšanu... redz kā tas noder kādam džempītim nākotnē 😉

Bet kokvilnas krājumu kaste gaida, eju to sašķirot un meklēt piemērotākās krāsas nākamajam tamborējumam. Āra sezona sākusies, dievinu galvaspilsētas parku soliņus, īstais laiks vasaras rokdarbiem! Lai mums viss izdodas!