Rīgas tekstilmozaīka 2018 Ziemeļblāzmā

Sestdiena 18.08.2018, skaista un saulaina svētku diena bez pilsētas centra nogurdinošās burzmas, šogad pabiju Rīgas svētkos Ziemeļblāzmā un festivāla "Rīgas tekstilmozaīka 2018" atklāšanā 

Dažas bildes no izstādēm - Veltījums, Klasiskais kvilts mūsdienīgā interpretācijā (Vācija), Sabalsošanās (Krievija), Apģērbs un Aksesuāri

Šoreiz arī ļoti personisks pārdzīvojums, ieraudzīt dzimtās puses vietas tekstildarbā - te arī mana skola! Tas ir kā pavērt aizkaru un ielūkoties bērnības atmiņās, atkal atcerēties skolas draudzenes, klasesbiedrus, arī skolotājus... un bezrūpīgos skolas gadu piedzīvojumus. Toreiz, pirms gadiem  apmēram trīsdesmit?... šķiet, tā biju cita es...  Šis darbs mani emocionāli uzspridzināja, īpašs paldies autorei! Es atdodu visas savas kā skatītājas simpātijas! 

Īpaši apbūra Permas (Krievija) meistares Margaritas Vorobejas stāstītais par darbu izgatavošanas gaitu un tehnoloģijām. Klausījos un iedvesmojos... tagad galva pilna idejām un rokas grib darboties... nē, nē, tekstilmozaīka tā nebūs, tas nav mans lauciņš. Rokdarbu valoda ir starptautiska, tai nevajag tulkojumu. Es pētu detaļas, baudu krāsas, iespaidojos no izmēra, domās piemēru savas prasmes, gūstu pieredzi, tuvplānus redzes atmiņā glabāju, laiks apstājas... būt klāt, šie darbi jāredz klātienē! Vai spējat iedomāties, cik stundas, dienas, nedēļas vai mēnešus top viens darbs? 

Atradu tīmeklī jaunākā darba tapšanas fotogrāfijas -  dačņica  

Visiem autoriem milzīgs paldies par iedvesmu! Izstāde apskatāma līdz 09.09.2018, ieeja bez maksas. No sirds iesaku! 💖💖💖

Cepures ar pompom un šalle

Pēdējā reizē dzijas veikalā biju ļoti izbrīnīta, redzot šīs sezonas cenu pompom (100% fox). Krāsu izvēle gan liela. Un tūlīt pat mājās sameklēju savas vecās cepures ar pompom, secinot, ka mani pompom ir joprojām ideāli gan formas, gan izskata ziņā pat pēc vairāku sezonu valkāšanas, to gan nevar teikt par pašām cepurēm, vilnas dzija slapjā sniegā izstiepjas un saveļas, tātad tagad ir īstais laiks uzadīt jaunu cepuri. Tik vienkārši... attaisu savu dārgumu (dziju) kasti ar agrāk pirktām (dažreiz atlaides ir tiešām ļoti vilinošas) košām rupjas dzijas ficītēm... un sāku adīt! Seko sarežģītākā daļa šajā it kā šķietami bezrūpīgi vieglajā procesā...

 

Izskaitu valdziņus pagājušajā gadā adītajai cepurei (tā pirmajā bildē pirmā no kreisās), pēc izskata dzija šķiet stipri līdzīga rupjuma... 80 valdziņi, valnīšu musturs 2 labiski, 2 kreiliski, adatas Nr.5, uzadu kādas sešas vai mazliet vairāk kārtas... bet nekas labs man nesanāk. Šīs dzijas pavediens pavisam viltīgs, maina rupjumu un vērpuma grodumu, mans pagaidām uzadītais taisnstūris pavisam šķībs, vienā malā ieadās resnais nesavērptais pavediens, bet otrā malā izvietojas tievākais savērptais pavediens. Ilustratīvas bildes ar neveiksmīgo adījumu nebūs, jo adīju diezgan vēlu, ap pusnakti man bija uznācis adīšanas prieks... izārdu.

 

Otrais mēģinājums - ņemu rupjākas adatas, Nr.6, valdziņu skaitu samazinu līdz 68 valdziņiem, mēģinu vēlreiz... un atkal nav labi, mans adījums veidojas joprojām mazliet šķībs dēļ pavediena dažādā rupjuma un vērpuma, un, šķiet, ka cepure tomēr būs par platu, pastiepsies tak vēl nēsājot... atkal izārdu.

 

Trešais mēģinājums - mazliet saīsinu pavediena sākumu, lai resnākā daļa izvietojas tālāk, respektīvi, pa vidu pirmajai kārtai, un uzmetu 56 valdziņus un adu mazliet vaļīgāk (brīvāk), laikam jau ideālas būtu adatas Nr.7, vien nevaru tās uzreiz atrast ... Bet šoreiz ir ok tāpat, trīs lietas labas lietas... laimīga izadu pirmo ficīti, ir jau krietni pāri pusnaktij!

Cepurei nepieciešamas vien nepilnas divas ficītes dzijas (On line Linie 292 SAL, farbe 0006 vai 0004, 50g/50m, 49% acrylic, 36% virgin Wool, 15% polyamid) un viens pompom  (100% fox, krāsots, manā gadījumā lietots, ar kniedi).

 

Adatas Nr.6, valdziņu skaits 56, musturs - 2 labiski, 2 kreiliski, cepuri sašuju (vīle aizmugurē, sašuvu kopā no labās puses, lai sanāktu pa smuko), noraukums - vienā kārtā saadu labiski divus valdziņus kopā, otrā kārtā saadu pārpalikušos kreiliski divus valdziņus kopā, un trešajā noraukuma kārtā atkal pa divi labiski kopā, tad atlikušos uzveru uz lāpāmās adatas un aizšuju. Beigās piešuju pompom kniedi un piekniedēju pašu pompom.

Foršā lieta - visas cepures krāsainas, tādēļ pompom var savstarpēji mainīt. Starp citu, ss sludinājumos manīju krietni lētākus pompom, kaut gan kvalitāte no bildes vien nojaušama.

Atrodot dārgumu lādē palielu fici zilas krāsas buklē dziju, dzima ideja par vienu garu, lielu šalli, kas pieskaņosies krāsās visām trijām cepurēm. Zilās dzijas sastāvs - 60% vilna, 40% zīds, ļoti mīksta un ļumīga, bezformīga adījumā, tādēļ arī šī pasen (pirms gadiem pieciem noteikti) nopirktā fice iegulējusies manā dārgumu kastē. Musturs valnīšu - viens labiski, viens kreiliski, adatas Nr. 6, valdziņu skaits 48. Adu divas kārtas zilo dziju pamīšus ar vienu kārtu krāsaino cepures dziju. Lai pavediens nebūtu jāgriež, tad adīšanas virzienu pielāgoju pavediena atrašanās vietai (vienkārši pagriežu pēc vajadzības adījumu un adu tālāk). Veidojas ļoti interesanta šalles faktūra no divu dažādu rupjumu, vērpuma un krāsas pavedienu samiksējuma. Šalle sanāca gara, ap diviem metriem garumā.
 

Un noteikti krietna iedvesmas deva šajā tumšajā periodā gūta šajās brīvdienās, Staro Rīga 2016 krāsainajā pasaulē. Par spīti vējam, brīžiem pat kādai lietus lāsei un milzum daudz.... skatītājiem. Vecrīga tik koša un skaista, un skatlogi krāsaini, garāmejot ievēroju pa logu vienu izstādi, ar daudz, daudz cimdiem, esmu ieinteresēta...

 

 

 

 

Un staro arī ārpus centra... saulriets Purvciemā, svētdiena 20.11.2016, neviļus apskatījos pulkstenī, mazliet pāri četriem pēcpusdienā. Brīvdienu garā pastaiga ar suni... un šāds dažu minūšu skaistums!

 

Lai jauka nākamā novembra nedēļa!

Desmi gadi kopā

Nedēļas nogales laimes formula - atrast laiku nodoties vaļaspriekam, darīt to kopā ar savējiem, un tik vienkārši - dalīties priekā, prasmēs, zināšanās .... ar mīlestību. Satikties un justies labi!

 

Par mums - krustdūriena mājaslapā, vairāk sajūsmas, emociju, bilžu un pateicības vārdu organizatorei arī turpat, bet redzētais, piedzīvotais, sajustais, izgaršotais, apgūtais... tas mūsu atmiņās.

 

www.krustduriens.lv  10 gadu jubilejas tikšanās brīnišķīgā vietā "Caunītēs" , svētdien saldskābmaizes kukulīšu cepšana maizes krāsnī un stāsti par maizi, tradīcijām, mājām, piektdiena ar īpašo Līgu Reiteri , dziju krāsošana ar augiem (visas sestdienas garumā), to ierādīja, mācīja un stāstīja -  Daina Ieviņa , bet bērniem - lieliem un maziem salda sestdienas ekskursija uz Karameļu darbnīcu , kā arī vislabākais rotaļlaukums visa trīs dienu pasākuma garumā mājas sētā.

 

 Līgas salasītās 99 zālītes turpat māju apkārtnē, uz galda izkārtotas pēc nosaukuma alfabēta secībā

Un te jau ar mūsu papildinājumu, bija jāatrod vēl noteiktā laika sprīdī pļavā vai mežā tādas, kas nav zāļu sievas buntē, kopīgiem spēkiem augu skaits uz galda sasniedza 132 (laikam tā, nepierakstīju...), vakara gaitā gan viens nokavējies censonis vēl kādas desmit atgādāja...

Un tad pats laikietilpīgākais process, bet ļoti izzinošs - nosaukuma iegaumēšana, uzrakstīšana uz lapiņas, piesiešana pie auklas...

Reiter Līg ir arī stāstniece... Stāstu laiks - padoms lieliem un maziem

Dzijas krāsošana ir patiesi smags un laikietilpīgs darbs, un protams, ka bez zināšanām nekas nesanāks. Virtuve būrās visas dienas garumā... Es balto dziju krāsošanai nebiju sagādājusi, tādēļ šoreiz vien pajūsmoju par skaistajiem dzeltenajiem toņiem, kaut gan lietpratējas vairāk jūsmoja par koši melno...

Svētdienas rīta kafiju malkojot ieraudzīts kadrs, kādas egles!!! Un mans desmitais (vai vienpadsmitais, skaits sajucis, pašlaik uz adatām pēdējais divpadsmitais) kvadrāts.

 

Neviļus sakrāsota saulespuķe, vai ne?

Izmantoju lielo āra galdu kvadrātiņu spēlēm dienasgaismā, katrs no kvadrātiem ir adīts no vairākiem kamolīšiem, sakombinējot zilo un sarkano, sapludinot vienojošo violeto, atrodot vietu brūnajam.... vakardien lielveikalā ieraudzīju jaunu adījumu žurnālu ar džempīti uz vāka, tas arī bija no šādiem kvadrātiem adīts...

Marikas austais paklājs, liels un ļoti, ļoti biezs, sverot 7,5 kg (vai nepārklausījos?), patiesībā jau ne kā fons izmantojams, bet gan interjera galvenais elements!

Kamēr es spēlējos ar puķītēm, Klinta cītīgi krustiņoja savu GK, krustdūriena saietā bez krustiņiem jau neiztikām, bija arī gatavie darbi, gan tie būs Agneses bildēs iekļuvuši. Man šis bija vairāk atpūtas pasākums, ikdienas dzīve mani mazliet sagurdinājusi, jāatgūst fiziskais spēks, bet dzīvesprieka gan man netrūkst, varu aizdot...

Svētdiena - maizes stāstu un cepšanas diena!

 

Paldies, mīļās, par jauko nedēļas nogali! Uz tikšanos nākamreiz! Un lai raiti krustiņi nākamajos desmit!