Sakārojās man ko sarkanu jo sarkanu... patiesībā mieru nedod pavasarī nopirktās divas 50g (400m) sarkanās alpakas ficītes Hjerte Garn Alpaca 400. Pērkot jau zināju, ka tās samiksēšu ar manā dārgumu kastē atrodamo sarkanās krāsas Super Kid Mohair Soft Dream by BBB (kidmohēra ar zīdu), palikušas man vēl dažas krāsainas kidmohēras ficītes no iepriekšējiem projektiem.
Un man taps gaisīga šallīte, sākumā iedomājos par savu mīļo vilnīšu musturu (pāva rakstu), bet tomēr virsroku pašreizējās sajūtās guva platleņķa trīsstūra forma, kas ir ļoti ērta nēsājot. Man nav pieredzes ar alpaku, nezinu, kā tā uzvedīsies nēsājot un mazgājot, un visticamāk arī neuzzināšu, kamēr pati nebūšu izmēģinājusi... bet šī kidmohēra gan ir lieliska... pārbaudīta vērtība!
Varbūt vajadzēja uzadīt dažus iespējamo musturu paraudziņus un tad izvēlēties visforšāko, bet es tomēr baidos, kamēr adītu paraudziņus, cita iedvesma jau piezagtos... ne velti Pāces vilna tik čakli mazgājas. Tātad, adatas Nr. 4, pats vienkāršākais musturs - tikai labiski, pati vienkāršākā un straujākā pieaudzēšanas forma - no katra pirmā un pēdējā valdziņa katrā kārtā izada divus.
Neizskatās labiski, vai ne? Bet tomēr ir interesanti, miksēju vienu pavedienu ar otru, to viegli pārstiepjot gan vienu malu, sešas kārtas ar alpaku, četras kārtas ar kidmohēru, sarkans un sarkans, un mazliet strīpains. Ļoti labs variants būtu salikt abus smalkos pavedienus kopā un tad adīt, bet šoreiz gribu gaisīgu, plānu, vieglu, caurspīdīgu, lielu un .... sarkanu!
Pašlaik nav pat svarīgi, vai pabeigšu šoruden vai process ievilksies līdz pavasarim. Manam dvēseles stāvoklim ļoti vajag sarkano procesu, tūlīt un tagad! Un turpināt... adīt! Lai jauka šodiena!