trešdiena, 2016. gada 25. maijs

Divdesmitpiektais maijs

Maija pēdējā trešdiena, silta un saulaina darba diena, gandrīz ideāla trešdiena, dienas soļu skaits vakarā sasniedzis 21603, neiztrūkstošs dienas maršruta punkts Bastejkalns, mana zeķe top, izvēlējos to pašu reiz jau adīto interesanto pīnes musturu no zeķu Verenas, arī raibai dzijai tas izskatās jauki, bet brīvbrīdī domas uzmācīgi riņķo ap kādu jaunu ideju, esmu iedvesmojusies jaunam un interesantam krāsainam adāmprocesam... tagad tik jāsagaida perfektais mirklis sākumam.
 




 
Vakarpusē lielveikalā, stāvot rindā pie kasēm, pamanīju iedvesmojošu žurnālu - Ievas virtuves tortes (35 pārbaudītas receptes), protams, ka nopirku... un rekomendēju, man jau pavisam drīz tas ļoti noderēs...
 
 
Lai jauka rītdiena!

svētdiena, 2016. gada 22. maijs

Neaizmirstulītes, džempītis, saule, jūra un es...

Salasīt mežā neaizmirstulītes - debesszilā krāsā un dažas atrast arī rozā... un vēlāk turpināt priecāties par krāsās maigo ziedu pušķi uz virtuves galda, tagad atplaukuši pat visi mazie pumpuriņi...

 
un blakus neaizmirstulītes rozā ziediņiem saskatīt rozā stīgu dzijas pavedienā pelēk-zaļi-zilajā piedurkņu daļas adījumā (pirms tam gan to neievēroju...)


džempīša piedurknes nedēļas gaitā uztapušas, ļoti interesanta piegrieztne, sānu vīle izveidojas piedurknei pa spirāli, kaifoju par šo procesu, tas tik ļoti aizraujošs un interesants...
 
 

 
tie nav mani cimdi Martas rokās agrā svētdienas pavasara rītā, ha, ha, ha.... tās ir pa vīli sašūtās vēl nenogludinātās džempīša reglāna piedurknes


pēc detaļu sašūšanas nākamais svētdienas rīta darbiņš ir kakla apdares daļas adīšana, valdziņu skaits stingri pēc piegrieztnes, musturs ar apmetuma caurumiņiem arī, izdodas ļoti jauks



viens brīvdienas rīta darbiņš padarīts, džempītis gatavs, notvaicēts, izžuvis, piemērīts, par ļoti labu atzīts esam... gaida pirmo pastaigu, tātad vēlreiz - modelis Nr. 38  no žurnāla Stricktrends Pavasaris 2016 (vācu valodā), dzija apmēram 300 g Noro Flower Bed (krāsas 1337 un 1299), adāmadatas speciāli izvēlētas smalkākas nekā oriģinālajam modelim, arī dzijas pavediens smalkāks, jo nevēlējos garāku tuniku (oriģināls), bet pieguļošu īso džempīti, īsās zeķu adatas Nr 2,75 visam džempītim, vien kakla apdarei Nr.2,5


skaistā, saulainā, siltā pavasara brīvdienā mūsu atpūtas ceļš ved.... protams, uz jūru! sākumā mazliet nepierastas šķiet īsās piedurknes, bet dienas gaitā tās tiek pasludinātas par ļoti ok, pie jūras neliels vējš, paņēmu līdzi lakatu, ja nu paliek vēsi, bet nepavisam nebija vēsi, šodien lakats vien kā dekoratīvs elements... ak, jā... un karsti arī nebija, ūdens pie krasta silts, basām kājām gar jūru nostaigāju kādus km astoņus, kaifs...





un kamēr bērni šķīvīti mētā un sacenšas ar tenisa bumbiņu augstmešanā, es kāpās kājas atpūtinu (sauļoju), kā vienmēr manā somā kāds kamolītis līdzi, šodien fantastiski saulains kamolītis, un adatas arī, uzmetu kārtējo zeķi, lai mazliet padomātu, kuram nepabeigtajam procesam nākamajam pieķerties...





Lai saulaina nākamā darba nedēļa!

trešdiena, 2016. gada 18. maijs

Ziedi un smarža

Operas skvērā pie kanālmalas šis pavasara krāšņums tik intensīvi un izteiksmīgi smaržo, noreibt no saules, smaržas un krāsām, pasakains skaistums. Viss tik ātri ziedos, un noziedēs tik pat ātri, bet es apstādināju šodienas smaržīgo mirkli dažās bildēs, tepat blogā, lai citā dienā, ne tik saulainā un gaišā, pasmeltos iedvesmu no dabas pavasara krāsām un uzlādētu skaistā ziedēšanas laika enerģiju. Man šķiet, ka vissaldāk smaržo tas  gaiši dzeltenais krūms. Man mīļš krāsu salikums - dzeltens, oranžs un mazliet pavasara debesu zilais... 










Manas labsajūtas maršruts - uzkāpt katru dienu, nu labi ... gandrīz katru saulainu dienu Bastejkalnā. Piedurkne top, vēl mazliet un būs pirmā gatava, iesāku arī otro, no otra kamolīša, tā vien gribas pastiept garumā  tik aizraujošo džempīša procesu, adīt šos pečvorka rombiņus no brīnišķīgas dzijas (brīnišķīgs gan sastāvs, gan krāsu pārejas) ir īsts baudījums.
 
Lai saulaina rītdiena!

svētdiena, 2016. gada 15. maijs

Brīvdienas un lietus

Ko darīt brīvdienās, ja nemitīgi līst lietus? Saģērbties piemēroti un iziet lietū... bet vienalga ļoti samirkt, otrreiz gan bez vajadzības vairs lietū neiet, toties nodoties patīkamākai nodarbei... adīšanai. Šī jau ir iesākta pirmā piedurkne, svētdienas pēcpusdiena, joprojām līst...


Vēsā laika iedvesmota, atgriezos pie sava pečvorkdžempīša procesa. Sestdien pabeidzu adīt pēdējo (divpadsmito) motīvu slīpo sleju un vīli sašuvu no kreisās puses, ar parastāko mašīndūrienu. Bildē vīles vieta vēl sasprausta ar adatiņām, iezīmēju to uz foto ar dzeltenu raustīto līniju, redz, kāda interesanta šī džempīša konstrukcija! Šī pagaidām vienīgā vīle, vēl būs plecu reglāna vīles un piedurknes slīpā vīle. Skaists paplatinājums izveidojies uz leju.


Biju jau aizmirsusi, ka sašūt detaļas ar nevienmērīgo Noro pavedienu nav nekāda izklaide, tas spurojas un ik pa laikam pamanās notrūkt. Tiku galā, vīle sanāca tīri smuka, no labās puses pat pamanīt grūti, kura ir šuvuma vieta... Un vēl nevaru izdomāt, kura būs džempīša priekšpuse, bet kura mugurpuse, viena ir sanākusi mazliet spilgtāka, tas ir....  mazliet sarkanāka. Piedurknēm gan vairs atlikuši divi zilie kamolīši.
 
Šeit kreisā puse:


Šuvuma vieta (labā puse) bildē kreisajā malā, pirmā:

 
Vēl var priecāties par kārtējo Ķīnas rozes (Hibiscus) uzplaukušo ziedu, un forši, ja kāds no tiem uzplaukst tieši brīvdienās, jo nereti darbdienas rītā redzu uzplaukušu, papriecājos rīta steigā, bet vēlu vakarā pārnākot mājās, zieds jau novītis... manam kokam mazliet vairāk kā divdesmit gadu, kaut kā speciāli gan to nekopju, man nav zaļo īkšķīšu... vien ik pa laikam zarus apgriežu mazākus, jo dzīvoklī tas aizņem diezgan daudz vietas, pa šiem gadiem esmu arī dažas reizes to pārstādījusi. Un manās mājās blakus kaktusiem atkal pamazām atgriezušās orhidejas, pārstādot saskaitīju desmit jaunus podiņus.
 


 
Un vēl lietaina brīvdiena ir ideāla lodžijas sakārtošanai, kaut gan ar kārtošanu ir tā interesanti, iesākt un nevarēt apstāties, šur tur vēl piekrāsot prasās, un atkal kaudzi ar liekām mantām izmest, no kurienes tās visas uzrodas? Neviļus jau esmu kārtošanas procesā pārcēlusies uz savām dārgumu (dzijas) kastēm... jā, tagad steidzami vajag pauzi, es taču tikai paadīt gribēju lietainā brīvdienā...
 

 
Pēdējā bildē adījuma kreisā puse, ar ielocītiem galiņiem pavisam glīta. Zem ziedošā kastaņkoka mans iemīļotais dzeltenais pagalma soliņš, tagad no augšas nesaredzams, bet šodien salijis pagalam slapjš.
 
Lai saulaina nākamā darba nedēļa!

svētdiena, 2016. gada 8. maijs

Astotais maijs

Visi ceļi ved uz Bastejkalnu, manējie noteikti... un svētdienas vakarpuses saulesstaros noķert pirmo strūklakas varavīksni! Ikdienu sekot puķu dobju pasakainajām pārvērtībām, baltās tulpes ir jau nobirušas, bet toties sega no dzeltenajām un lillā, savienojumā ar zāles zaļo, ir fantastiska, kolosāla krāsu iedvesma kādam nākamajam rokdarbam.








Un iedvesma noteikti kādai košai vasaras somai, šī neviļus ieraudzītā ir tik brīnišķīga! Ļoti gribu sev arī kaut ko tik pat košu! Kur tādu var dabūt??? Vienu atbildi gan zinu, atvērt dārgumu lādi, izņemt no tās košās krāsas, mazliet pacietības un čaklas rokas, un .... būs! Tas bija sapņotājs, bet tagad runās reālists - jāpabeidz tamboraizkars, noteikti gribu pabeigt adīt pečvorka džempīti un vasaras topiņu... nē, labāk tomēr ļaujiet pasapņot... un tā vienmēr...  iedvesmas un pienākuma cīņas!


Un kamēr man tāds interesants noskaņojums, adu vienkāršo zeķi, reizēm vajag tikai mazliet padomāt ... viena zeķu pāra garumā...  un atkal ir ok - līdzsvars!


Lai jauka nākamā maija darba nedēļa!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...