Zaļš un violets

Esmu aiztamborējusies...  kvadrātiņus... patīk man tos tamborēt, patīk man ar tiem spēlēties... pirmie 25 uztamborētie jau savienoti.

Daudz domāju par krāsu savienošanai, ļoti gribējās dzelteno, bet iekšējā sajūta teica, ka tomēr vajag kaut ko zaļu. Ar zaļo pašlaik esmu uz Jūs... nav mana krāsa, ne apģērbā, ne interjerā, pašlaik vien kā papildinājums vai akcents. Kaut gan nekad nesaki nekad. Manas krāsu sajūtas mainās, vien favorīts dzeltenais nemainīgs. Atrisinājums nāca negaidīts - sakritība, zemapziņa? Ikdienas maršrutā Līvu laukumā bagātīgi saaugušās puķu dobes - violets un zaļš. Un dzijas ficīte no krājumu kastes ar krāsu pārejām pavedienā no violetā uz zaļo... Krāsu iedvesma no apkārtējās vides, mūsu mīļās Rīgas iedvesmojošie apstādījumi! 

Esmu uztrāpījusi tieši ar spilvena izmēru. Un tad radās pārdomas par spilvena otru pusi, sākumā gribēju tādu pa vienkāršo - strīpainu no tiem pašiem dzijas atlikumiem, bet rokas turpina tamborēt vēl un vēl kvadrātiņus. Laikam pie vainas tā dīvainā sajūta, ka vasara tūlīt, tūlīt jau pagājusi, bet vēl nepietiek... pastiepšu garumā, ha, ha... Un ikdienas prieks rodas šādos sīkumos, kaut vai mazu kvadrātiņu tamborēšanā. 

Ja es būtu savienojusi kvadrātiņus, tos satamborējot ar vienkrāsainu pavedienu, rezultāts būtu pavisam cits. Varēju izvēlēties tos arī sašūt, tad viena spilvena pusei būtu nepieciešami 6*6 jeb 36 mana lieluma kvadrātiņi, un rezultāts atkal būtu savādāks. Turpinājums sekos... Galvenajā lomā - mazais tamborētais vecmāmiņas kvadrātiņš. Lai jauka rītdiena!

Šī pavasara krāsas

Zeķes un ziemas miegu pie malas, esmu iestrēgusi šī gada devītajā zeķu pārī, pašlaik pat bez prognozes par galarezultātu, kaut gan gads jau tikko sācies, vai ne? Turpinājums zeķu adīšanas izaicinājumam vēlāk... bet zeķu dzijas atlikumus - kvadrātiņos! Mirkļa iedvesma un uztamborēts viens izmēģinājuma kvadrātiņš, šoreiz tamboradata Nr. 3.25, daži ficīšu atlikumi un daudz mazi, mazi kamolīši maisā, tas savukārt čemodānā un piedzīvojums var sākties! Ārā pavasaris!

 

Fonu atpazināt, vai ne? Šopavasar pirmo māllēpi atradu Zviedrijā, un krokusus sasmaržojos arī turpat, un kvadrātiņus uztamborēju pat veselus 62 gabalus. Jo laiks kā jau pavasarī nepastāvīgs, saule mijās ar lietu un viendien pat ar sniegu. Un lietainās brīvdienās var visu ko sadarīt, gan uz baseinu paspēt, gan šopingā doties, gan arī patamborēt ... un man ir iepaticies publiski rokdarboties, laikam jau tas pašpietiekamais vecums, kad vairs netraucē citu skatieni, bet cik interesantas sarunas ar pilnīgi svešiem cilvēkiem raisās! Un ne tikai par rokdarbiem... pozitīvisma deva garantēta!

 

Bet saulainā brīvdienā debesis ir zilas, lielisks garastāvoklis un vēl brīvs laiks, ļoti iedvesmojošs savienojums manas šalles fotosesijai. Tās pašas šalles, kuru rudens pusē šeit tamborēju. Galarezultāts izdevies brīnišķīgs, un šīs krāsas pavasarim ļoti piestāv!

 

Un atkal tajā kārdinošajā rokdarbu veikalā iegriezos, precīzāk pat divos, šoreiz arī otrs bija atvērts. Mazāk ir vairāk, kā man patīk šī doma, tādēļ no visa milzīgā un kārdinošā piedāvājuma manu koferi šoreiz papildināja vien divas mazas un izcili mīkstas alpakas ficītes, ar lielu metrāžu un spilgti sarkanā krāsā. Uzreiz iedomājos par mājās esošo sarkanās kidmohēras ficīti, būs lieliska kombinācija kādai gaisīgai šallītei. Šajās bildēs šķiet nav iekļuvušas neskaitāmās kokvilnas fices, veikalā ļoti plaša kokvilnas izvēle, smalka un merserizēta mazās ficītēs, kā arī dažādu krāsu lielās fices, cena kokvilnai arī ok, bet manos krājumos kokvilnas tomēr gana.

Un mājās pa to laiku arī pavasaris, gluži mans mīļākais gadalaiks tas nav, jo pavasara alerģija dažbrīd ir pat ļoti kaitinoša, bet iedvesmas gan man netrūkst. Spēlējos ar uztamborētajiem kvadrātiņiem, domāju par to savienošanu, tādēļ atkal esmu izārdījusi dažas nogurušas šalles, iztaisnojusi izārdīto dziju, lai izmantotu to vēlreiz, šo raibo kvadrātiņu satamborēšanai. Galarezultātā būs izlietoti visi zeķu dzijas atlikumi, atbrīvojusies viena kamolu kaste un arī daļa no šaļļu atvilknes,  un tad man būs jauns košs pleds. Tāda kā simboliska pavasara tīrīšana rokdarbu krājumos.

Lai iedvesmojoša nākamā pavasara nedēļa!

Laimīgu Jauno gadu!

Vienmēr jau ir vēlme, lai nākamais gads būtu labāks, vai vismaz ne sliktāks par aizvadīto, būtu jau jauki visus dzīves galvenos notikumus laicīgi saplānot un skaisti dzīvot pēc šī plāna, bet tā nenotiek, tādēļ manā plānotājā vairs ir vien tādas atzīmes, kā obligātās ierašanās valsts iestādēs, ārstu vizītes (par pieraksta ātru iespējamību bērniem pie ārsta speciālista vairs nebrīnos, bet vienkārši bez emocijām atzīmēju kalendārā reģistratūras nosaukto tālo datumu), daži neregulāro rēķinu maksājumu termiņi... un tas arī viss, ar skolas dzīvi saistītās lietas tagad moderni e-klasē... vai vecāku grupās sociālajos tīklos. Par iedvesmu - to arī nevar ieplānot un prieku arī nē, tie ir jāpiedzīvo! Un skaistas dzijas pirkumus arī grūti saplānot, lai kā cenšos retāk uz dzijas veikaliem doties, vienmēr sanāk neplānoti kaut ko skaistu nopirkt. Iedvesmas man šogad netrūka, īpaši čakli esmu rosījusies pavasara un vasaras periodā, bet rudens pusē korekcijas manā rokdarbu dzīvē ievieš mans mīlulītis Bīno (beaglebino), pašlaik mūsu bīglu puikam jau deviņi mēneši ar astīti un pārdzīvots pirmais gadumijas salūts aiz loga. Un tieši pēdējos mēnešus, vairāk esot tiešsaistē Instagram kontā nevis blogerī, rodas kārdinājums palikt tur un komunicēt, it kā šķiet ērtāks veids, mazāk laika prasošs, jaunumus ērtāk telefonā aplūkot... esmu pārdomās... kaut gan bloga statistika šogad krietni pieaugusi, tātad iedvesmoju... un par to prieks, un gandarījums par jaukajiem komentāriem blogā, paldies!!! Pati arī pameklēju šad tad kādu bloga vecāku ierakstu, lai apskatītos tamboradatas izmēru, vai valdziņu skaitu, vai dzijas metrāžu, vai saiti uz oriģinālo dizainu. Blogs - tāda kā lieliska piezīmju kladīte ar bildēm, rokdarbu dienasgrāmata...

Visgrandiozākais rokdarbu projekts 2016 noteikti bija tamborētais sedziņu aizkars. Gada pēdējā dienā paspēju to pielikt pie loga, citādi gan kā bija iecerēts, izpalika platās lentes, atmetu arī domu par stiprinājumu ar tamborēto joslu, arī sānu aizkaru tumši zilā krāsa izvēlēta nejauši, bet saderīga ar pašu aizkaru un istabas aksesuāriem.

 

Vislielākais gada projekts izmēra ziņā, viskrāsainākais, visinteresantākais procesā, vis...vis... esmu sajūsmā par šo tamborprojektu. Kaut gan sākums bija bēdīgs, iesāku iecerēto aizkaru tamborēt no smalkajiem īrisa diedziņiem, bet... viss iesāktais skaistums un arī visi kamolīši aizbrauca miskastes mašīnā uz izgāztuvi, skumji... noteikti palēnām sapirkšu atkal pa kamolītim vien, dažādus saskanīgus tambordiedziņus un taps reiz aizkars smalkāks... Šis ir diezgan pasmags (dēļ materiāla), bet tā kā aizņem tikai loga augšdaļu, tad smagums dikti neizstiepj tamborētos apļus. Kopējais izmērs vidēji apmēram 3.00 m * 1.00 m, motīvu skaits mazliet virs 100. Ļoti jauka un iedvesmojoša sajūta šodien, šī gada pirmajā dienā, ik pa laikam pieķeru sevi skatāmies tamborējuma virzienā un smaidām.

Vēl viens tik pat košs 2016 tamborprojekts, materiāls gan šoreiz kokvilna, pie tam tamborēju blīvi, darba izmērs nesalīdzināmi mazāks par iepriekšējo projektu. Iedvesmas impulsā no Verenas žurnāla sāku tamborēt ziedu tašu, superīgas procesa sajūtas, krāsu spēles mežā un pie jūras, vasara, saule... bet nepabeidzu, augusta pēdējā nedēļa pienāca strauji, skola, trīs skolnieki, viens no tiem pirmsklasnieks... pietrūka man brīvā laika pāris nedēļas līdz galarezultātam un tā kā vēl vasaras beigas... taša iecerēta vasarai, līdz nākamajai laika gana... tagad tumšajā laikā pacilāju, papriecājos un ielieku atpakaļ skapī. Iešujamo diedziņu jūra...

2016 lielākais adītais projekts - divpadsmit kvadrātu jaka, lieliska, silta, pamanāma, nēsāta visu silto rudens laiku, process bija aizraujošs, mazliet ilgāks, nekā sākotnēji iecerēts, jo rievotajā rakstā adījās krietni lēnāk kā parasti, bet toties adījums saturīgāks un jaka siltāka... un šis bija ērtākais no visiem procesiem, līdzi ņemts visur - somā, kvadrāts pēc kvadrāta, kamolītis pēc kamolīša... līdz brūni garlaicīgajām piedurknēm... tās gan krietni pabojāja procesa prieku, bet arī šādi mazāk patīkami fona darbiņi ir jāpaveic. Gatavās jakas bildes pie šī gada 18. septembra ieraksta

 

Un vēl viens 2016 adītais projekts - ne mazāk aizraujošs process, ļoti interesanta piegrieztne, minimālas sašujamās vīles, un vēl pa diagonāli, lieliska dzija, adīju un nezināju, kāds tad īsti sanāks galarezultāts, patiesībā pat riskēju ar neizdošanos... bet izdevās, un kā vēl izdevās! Skaists pavasara džempītis! Krāsās lieliski pieskaņojas manai garderobei.
 

Mazdarbiņi, krāsaini nelielie projekti 2016, zeķes vairāki pāri (šķiet, ka astoņi līdz gada beigām pabeigti), kidmohēras lakats saulrieta krāsās (ļoti silts, mīksts un tik patīkams ikdienas lietošanā), bieza šalle, kurai veiksmīgi izmantoju agrāk nopirktas dzijas ficītes, trīs cepures ar pompom (kāpēc trīs? jo patīk un piestāv, jo trīs pompom, jo viegli kombinēt ar apģērbu un aksesuāriem, jo pati adīju un sev, jo ātri uzadīt, jo bija dzija krājumos... ). Šogad ir pabeigta arī tamborēto kvadrātu šalle no kidmohēras, pēdējā no tamborētajām, galarezultāta fotosesijai ir nepieciešama saulaina diena... un tās nēsāšanas process arī visticamāk būs tuvāk pavasarim, pašlaik ziemā nepieciešamas šīs, siltākās lietas. Pirmais Jaunā gada brīvdienu darbiņš - parevidēt iesākto un nepabeigto procesu kastes, lai rodas iedvesma kādu procesu pabeigt vai tieši otrādi, saprast, ka vairs negribu pabeigt.

 

Rokdarbu gads 2016 - krāsains, košs! Un man būtu grūti darboties ar kaut ko vienkrāsainu, nesaku gan, ka neiespējami, bet es izvēlos krāsas! Lai krāsains un iedvesmas pilns nākamais 2017. gads! Lai viss izdodas! Laimīgu Jauno gadu!