Cappuccino vs Latte

Novembra finišs. Apzināti izvēlējos izšūt abas kafijas krūzītes vienlaicīgi. Pamatne: nekrāsots perforētais papīrs, vienā komplektā biezāks, otrā plānāks. Vairāku diedziņu krāsas kopīgas, arī pērlītes abos komplektos atšķiras vien krūzīšu krāsai. Visi krustini jāšuj ar trīs diedziņiem. Lattes sarkanajai krūzītei mainīju DMC 815 uz DMC 816 (fona sarkano uz toni gaišāku). Zaļajā krūzītes joslā piešuvu vairāk pērlītes nekā shēmā paredzēts, jo ievēroju, ka galarezultāta fotogrāfijā uz komplekta iepakojuma ir mazliet savādāk. Latte komplektam lielāki pērlīšu atlikumi, savukārt diedziņu pārpalikums lielāks Cappuccino komplektam. Sarežģītākā izšūšanas daļa man šķita uzraksti un kafijas putas. Laikietilpīgi izšujamie komplekti ar daudz piešujamām pērlītēm. Ļoti skaists galarezultāts. Kafijas krūzīšu sērijā vēl ir divas: Cafe Mocha un Espresso, bet šīs man tomēr patīk vairāk.

MH14-8205 Latte

MH14-8202 Cappuccino

Novembris 2021

Novembrī meklēju gaismu, tiešā un pārnestā nozīmē. Tumšais laiks jāpārdzīvo, ar krāsām pret tumsu - tas vienmēr izdodas. Atsāku izšūt, dienas gaišajās stundās, pa pavedienam vien, lēnām un neatlaidīgi uz priekšu. Pasūtīju izšūšanas komplektu (dizains Alisa), ar saulespuķēm, galarezultāts būs 30*40cm lielumā, 32 krāsas, arī jauktie toņi. Par procesa tehnisko pusi neesmu sajūsmā, bet šoreiz dizains atsver visu. Ja vien būtu iepriekš zinājusi, ka komplekta audums procesā nebūs ok (ļoti iestīvināts, arī aidas caurumiņi nav perfekti, bieži adata izslīd starp diedziņiem), tad to laicīgi nomainītu, arī diedziņi nav pierastie slidenie, bet tādi spuraini un brīžiem mezglojas. Oriģināli sagriezto pavedienu garums nav manējais, pavediens ir par garu, bet uz pusēm pārgriežot, tas kļūst pārāk īss. Neskatoties uz neērtībām izšūšanas procesā, divu nedēļu laikā pirmo saulespuķi gandrīz sakrustiņoju. Dienās bez saules izšūt saulespuķi - šī krāsu terapija ir perfekta! Un sapņoju atkal atgriezties pie sava lielās saulespuķes procesa... vēlāk, nākamgad. 

Krāsainajam džempītim adīju vienkrāsainas piedurknes, trubiņas pa apli uz zeķu adatām (18*4 valdziņi, adatas Nr.2,5). Garlaicīgi, paredzami, lēni, bezgalīgi..., bet pabeidzu šodien, tieši novembra pēdējā dienā! Esmu gandarīta par paveikto, lielisks rezultāts.

Novembrī uzadīju (pabeidzu adīt) trīs pārus zeķes, bilžu kolāžā gan tikai viens no tiem iekļuvis. 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir klāt, arī sniegs un ziema ir klāt, būšot auksts, tā sola laika prognoze. Ar cerībām, pārdomām, mieru, klusumu - decembris būs pasakaini skaists. Veselību visiem!

*Pandemic* izšūšanas process

 Long Dog Samplers #longdogsamplers  dizainere @joolsline

Novembris

Pandemic (365*276 krustiņi) izšūšanas 121.diena. Novembra mēneša vislielākais izaicinājums ir atrast brīvo laiku izšūšanai dienasgaismā. Kad vasarā sāku izšūt šo lieldarbu, tad nereti pat līdz deviņiem, desmitiem vakarā aizkrustiņojos. Jā, gaisma ir ļoti svarīga šajā procesā. Pašlaik cenšos dienasgaismā sakrustiņot elementus ar DMC 115 miksli, lai plūstošāk veidotos sarkaņo toņu pārejas, saskaņoju un izdomāju arī nākamo vienkrāsaino motīvu krāsas. Krāsas nemainīgas DMC 115, 890, 817, 816, 498, 666, 321, 986, 3345, 905, 906, 469, 3371, 310. Protams, visvairāk izmantots tieši 115 un 890. 

Ja gadās saulainas brīvdienas novembrī, tā ir īsta laime. Novembrī esmu padomājusi arī par papildus apgaismojumu istabā, vakarā virs paša izšuvuma pielāgoju no kreisās puses krītošu Ikea stāvlampas gaismu, tad vēl perimetrālo apgaismojumu un griestu lustru ieslēdzu. Un nekāda tv krustiņošanas procesā! Adīt zeķes, cimdus, šalles vai kaut ko tamborēt ir vienkāršāk, tumšajos vakaros es bieži izlaižu šo it kā sarežģīto un vienlaikus aizraujošo Pandemic krustiņošanas procesu, attiecīgi izšūšanas temps samazinās... toties top cimdi, tikko iesāku adīt nākamo divmetrīgo Pāces vilnas strīpaino šalli. Prieks par silto novembri šogad, sniegu un salu vēl negaidu... un neatlaidīgi turpinu krustiņot, cerībā šogad šo dizainu pabeigt! Starp citu, sarkans un zaļš esot arī Ziemassvētku krāsas...

Veselību visiem!

Dzija

Gatavojot šo rakstu, aizdomājos, kāda informācija virtuālajā rokdarbu telpā mani interesē visvairāk. Informācija par dziju, protams, ar bildēm... daudz bildēm, tad nākamā, ko no konkrētās dzijas var uzadīt vai uztamborēt, respektīvi, fotogrāfijas ar gataviem darbiem. Lietošanai gatavi modeļu apraksti mani interesē vismazāk, jo viens pret vienu radīt tādu pašu es nespēju, man patīk pašai izdomāt, sakombinēt, pielāgot, pa savam darīt. Man patīk adīt paraudziņus, izvēlēties adatu rupjumu, izvēlēties musturus, kombinēt krāsas, bet aprakstus veidot man nepatīk, ļoti reti pati sev pierakstu piezīmes, tādēļ cenšos vismaz šeit blogā pierakstīt informāciju, kuru pati vēlāk bieži pāršķirstu, pie jauna projekta darbojoties.

Par Litet nystan es uzzināju no instagram, piesekoju profilam, redzot garšīgos jaunumus, jau izpētīju, kurā Stokholmas daļā šis veikals atrodas... un ieliku savā vēlmju sarakstiņā. Ļoti gribēju īstenot kādu citu savu vēlmi, proti, aizbraukt šogad oktobrī uz Stokholmas Syfestivalen 2018  ... bet nesanāca. Šī vēlme tiek pārcelta uz kādu citu gadu. 

Es braucu no Sigtunas puses. Man bija nopirkta 24 stundu biļete, kuru pirmoreiz aktivizēju autobusā līdz stacijai, tad tā pati biļete bija derīga vilcienam līdz Stokholmas centram (braucu apmēram 30 minūtes), tālāk jau ar metro, atpakaļceļā izmetu vēl līkumu pa centra daļu. Todien izbraucu ap deviņiem no rīta, atpakaļ biju pat ļoti laicīgi pirms četriem pēcpusdienā. Tas nozīmē to, ja paredzēts parasts kruīza brauciens no Rīgas līdz Stokholmai un tūlīt atpakaļ, tad ir iespējams paspēt aizbraukt gan uz šo foršo dziju veikalu, gan vēl pastaigāties tā apkārtnē vai varbūt pat apmeklēt gandrīz turpat esošo Stockholm City museum, paspējot laikā atpakaļ uz ostu. Man nebija nekur jāsteidzas, un mans mēķis bija Litet nystan, vienlaicīgi izmetot loku tuvējā apkārtnē, bet atpakaļbraucienā centra daļā iegriezos vēl dažos iepriekšzināmos veikalos un padzēru kafiju. Tā izvērtās ļoti jauka šopinga diena!

No centra ar metro divas pieturas (no T-Centralen līdz Slussen T-bana), sākumā izgāju virszemē citā vietā, bet uzticamais palīgs google rādīja, ka jādodas atpakaļ un tad uz otru pusi, tikko otrreiz izgājusi virszemē, ieraudzīju savu iecienīto apģērbu zīmolu Monki. Super, šeit noteikti iegriezīšos atpakaļceļā. Tālāk taisni līdz Sankt Paulsgatan, tad pa kreisi pa šo ielu līdz 20. numuram. Ups, veikals atvērts no plkst.11, esmu galamērķī ieradusies pa agru. 

Saulaina, mazliet vēsa ziemas diena, grādi ap mīnus trīs. Pastaigāšos... turpat pirms veikala pagriežos  pa Bellmansgatan, aizeju līdz St. Mary Magdalene baznīcai, izstaigāju teritoriju, esmu viena, darba dienas rīts... cilvēku nav, arī tūristu nav, kluss, vien satiksmes troksnis pa Hornsgatan, tai tieku pāri, tad tālāk atkal tukšums un klusums, aizeju līdz Mariahissen, tad tuvumā atrodu nelielu skatu laukumiņu Hornsgatspuckeln, pajūsmoju par Stokholmas jumtiem un panorāmas skatu, Karlsonu gan nesatieku, bet ir šī sajūta, ka dūc un tepat vien lidinās... vēlāk jau izpētīju, ka vajadzēja sameklēt Mariaberget, kas turpat netālu, vēl lieliskāks skatu laukums. Iespējams, ka brīvdienās šeit daudz vairāk apmeklētāju.

Un tā mazliet aizstaigājos, atgriežos veikaliņā ap pusdienas laiku, pircēju jau daudz, īsta dzijas paradīze - vilna, zīds, alpaka, angora, mohēra, kamielis, kašmirs, jaks, kokvilna, lins, bambuss, populāri dziju zīmoli, ļoti bagātīga krāsu palete, pavadu veikalā stundas divas, apjūsmoju dziju, apskatos gatavos adījumus, izšķirstu grāmatu galdu, fotografēju, iedvesmojos, izvēlos savus pirkumus. Cenas? Laba dzija nav lēta, izcila dzija ir vēl dārgāka...  Ceru, ka apskatījāt arī ceļojuma telefonbildītes manā ceitaspasaule instagram kontā.

Lai jaukas brīvdienas!

Mans novembris nav pelēks

Saules apmirdzēta pelēkā novembra diena uzmirdz. Un uzmirdz mans adīklis. Visu nedēļu tumšajos darbdienas vakaros esmu adījusi šo ļoti košo strīpaini, pašlaik apmēram pusē... varbūt mazliet vairāk par pusi uzadīts. Pāces vilna rullē arī šoruden! Un kā vienmēr es adu no iepriekš izmazgātas dzijas, adījums nevērpjas un nešķobās, dzija patīkami smaržo, galarezultātu vienmēr notvaicēju ar gludekli, vienlaicīgi piekoriģējot formu, arī mazliet pastiepjot, ja nepieciešams. Bet šim adījumam līdz galarezultātam vēl kāda nedēļa nepieciešama.

Pelēkajam tik daudz nokrāsu - sudrabotais, metāliskais, dūmakainais, zilganpelēkais, asfalta, miglas, laukakmens, baložu, pelnu, pērļu... vēlā rudens krāsās ir tāds maģiski skumjš miers. Un pelēks nav garlaicīgs vai vienmuļš... drīzāk tāda ļoti stabila vērtība, dažreiz ir neizsakāms prieks par pelēko ikdienu... Bet vienalga, lai cik sarežģīts tas pelēkais būtu, man tas ir tikai fons, lielisks fons košām krāsām. Nespēju sevi iedomāties adām kaut ko lielu un vienkrāsaini pelēku, tas nav man. Pēdējā laikā jūsmoju par pievilcīgajām pelēkā un dzeltenā kombinācijām, pat piesekoju šeit  #grellow

Pārsvarā jau tomēr vēss, mitrs, auksts, slapjš, tumšs un ja vēl smidzinošs lietus... bet pret tumsu ar krāsām! Ļauties drosmīgām krāsu kombinācijām, mēģināt noķert retos saules starus, sīkumiem, par kuriem nekrenķēties, vērienīgi paplašināt robežas, panašķēties ar kādu īpašu saldumu, un adīt tikai to, kas patiešām sagādā prieku, tūlītēju prieku - tā ir recepte manai novembra labsajūtai. Skumjā rudens dienā spilgtas krāsas dzijas ficīte noteikti uzlabos garastāvokli. Lai viss mums izdodas! 

Novembra procesi

Uzdrīkstēties eksperimentēt... riskēt savienot vienā pavedienā, paspilgtināt kādu krāsu vai tieši otrādi - mazināt tās spilgtumu... un tad adīt! Šoreiz galvenais uzstādījums - saskaņots pavedienu rupjums. Atkal jauna pieredze, prieks par eksperimentiem, kas izdodas!

Pašlaik aktuāli divi koši lielie adāmgabali. Pirmo iesāku bumbuļdžempīti, gremdējoties atmiņās par trako jaunības laiku un adījumiem no Verenas žurnāliem. Ļoti gribēju sev baltu džempīti ar daudz, daudz bumbulīšiem... tieši tādu kā mana mamma toreiz uzadīja manai skolas laiku draudzenei... bet nepierunāju mammu uzadīt vēl vienu. Un tagad, pēc daudziem gadiem, es viņu saprotu, jo adīt bumbulīšus sākumā ir ļoti ok, interesanti un nepierasti, bet adīt daudz, daudz bumbulīšus no vietas... ir kaitinoši... apgrūtinoši... un pat apnicīgi. Tāda sajūta ļoti dīvaina, adu ātri un daudz, bet adījums uz priekšu virzās pārāk lēnu, sabremzējos procesā ... pacietības man gana, vēlme pēc džempīša nepamet, turpinu...

Sakārdināja man iekš instagram #sabrinasweater ... kāpēc tieši tāds nosaukums, nezinu un neesmu pētījusi, džempītis krāsās dažāds, bet vienkrāsains, baltais variants man patika vislabāk. Diemžēl mājās baltas dzijas man nebija, vienkrāsainu un vienlaicīgi lielu adīt arī negribējās, domāju par to vairākus mēnešus, cerot, ka vēlme pāries...

Kopš manā istabā ir uzradusies stikla vitrīna, bet tās plauktos acu augstumā ir sakārtojušies skaistākie kamoli no manām dārgumu lādēm, idejas dzimst vairāk un neticami ātri realizējas. Tā skatījos dienu no dienas un saskatīju, ka varu samiksēt igauņu aade long sarkanvioleto vilnas ficīti ar ļoti, ļoti košo un smalko rozā dzijas ficīti (80%merino, 20% kašmirs), ko reiz pirku Tallinā, un šim mikslim neticami krāsās un pavediena rupjumā pieskaņojas senāk pirktās divas ficītes Lang Yarns Jawoll Magic Degrade. Adu un priecājos par savu izvēli. Ja vajadzēju atminēt, kas šī par dziju adījumā, neuzminētu, viss tik jauki saadījies un samiksējies kopā. Un nemaz vairs nav jūtams vilnas kodīgums, fantastiski! Par musturu - puse džempīša būs ar kreilisko adījumu fonā, otra ar labisko. Nevarēju izvēlēties, kurš variants labāk iet pie sirds, tādēļ adu abus, krāsas spēlējas adījumā, bumbulīši veido reljefu. Adatas Nr. 3.5. Valdziņu skaits 128 ar bumbuļu soli 1+8, tātad 14*(1+8)  +2 malas valdziņi. Man jau šķiet, ka nekā vairs no #sabrinasweater nav palicis, vien iedvesma par bumbuļiem...

Strīpainais vīruss atkal plosās... rudens... jo vajag satīties, ievīstīties, sasildīties... un ja vēl mājās pa rokai pilna kaste ar vasarā izmazgātiem un satītiem Pāces vilnas (Dundaga wool) kamoliem... nespēju pretoties, atkal ļaujos strīpu adīšanas burvībai. Tik aizraujoši ir adīt šo strīpaino plato šalli ar dīvaino nosaukumu  #возбуждающий_замотыш

Šoreiz vēlējos vairāk sarkanīgu fonu, bet Pāces sarkanīgie toņi izadīti... mani atkal glābj aade long vilnas ficīte, cita - sarkanīgos toņos, bet ne tik košos, kā vēlētos. Plauktā atrodas viena pāri palikusī  no košās sarkanās šalles Hjerte Garn Alpaca ficīte, plāns un mīksts pavediens, kopā samiksēts ar aade long ir tieši tas īstais Pāces vilnas rupjums, super! Un atkal dubults ieguvums, sarkanais alpakas pavediens vienlaikus paspilgtina sarkano krāsu un mazina vilnas dzijas kodīgumu. Šī šalle būs vēl patīkamāka lietošanā. Valdziņu skaits šoreiz 110, adatas Nr. 3.

Sākums ļoti sarkans, tieši kā iecerēts, tālāk jau zaļā krāsa it kā ņem virsroku, pavasarīgas strīpas... negaidīti labi saskaņojas šis kokteilis kopā, tālāk domāju par zilo un dzelteno savienojumā un tad atkal  vairāk sarkano... rezultāts vienalga nav paredzams, krāsas pašas savstarpēji sadraudzēsies...

Ceru uz aizraujošu uzadītu vismaz! vienu metru šonedēļ... šķiet, tas ir tāds pieklājīgs šīs šalles adīšanas ātrums! 

Lai jauks šis svētku gaidīšanas laiks!

Košums pār tumsu

Krāšņās rudens lapas nobirušas, tumsas pašlaik vairāk nekā gaismas... novembra mēnesi kalendārā mierīgi varētu izlaist un tad tā hops - uzreiz no krāsainā rudens baltajā ziemā iekšā! Tas tumsas un kailo koku iespaidā... vēl jau gan svētki jāpiedzīvo un  Staro Rīga krāsas jāizbauda... Mans skatiens aizvien biežāk aizķeras pie Ziemassvētku tematikas bildēm, bet visam savs laiks, jādzīvo šodienā... Vēlā rudens fons jo īpaši rosina darboties ar košām krāsām. Strīpainā Pāces vilnas šalle Nr. 2 tūlīt, tūlīt būs gatava, pēdējie adāmie centimetri izstiepušies tik gari... un ir jau vēl salīdzinoši silts laiks, tādēļ nobeigums bez steigas. Un kamolu kastē man vēl daudz... un ideju pilna galva! ... vien brīvā laika tik maz...

Esmu reanimējusi dažus Noro kamolīšus, divas senākas cepures tika izārdītas, dzija iztaisnota un sagatavota jaunai dzīvei jeb nākamajai iespējai. Bildēs noķerti novembra īsās dienas retie saulainie mirkļi, lielākoties pats adīšanas process jau norisinās vakara tumsā. Cepure pārtop cepurē... neloģiski, bet skaistums prasa upurus, vai ne? Un nākamnedēļ sola sniegu, prognozes gan pretrunīgas, pat pavīd iespējama 20 cm sniega sega... Šķiet, ka jauna cepure būs nepieciešama.

Cik jauka sajūta - drēgnā rudens vakarā izvēlēties sev košāko zeķu pāri, izņemt to no zeķu kastes un labsajūtā uzvilkt, blakus karsta dzēriena krūze, beidzot brīdis klusuma pēc ikdienas kņadas un rūpēm,  mīļākais adīklis... šis tumšais rudens laiks jāpārdzīvo...

Un ja par zeķēm... tad esmu apmulsusi, mana šī gada sākuma apņemšanās - šogad uzadīt 17 pārus zeķu, draud izgāzties, jo pašlaik gatavi vien desmit pāri, vēl dažas zeķes ir uzadītas pa vienai... bet aktuāla ir vajadzība pēc cimdiem. Šis gads joņo milzu ātrumā... kaut gan zeķes uzadīt esmu iemanījusies diezgan žigli, divās brīvdienās vienu pāri uzadīt ir pat ļoti iespējams, pašlaik esmu izvēles priekšā, čakli pildīt apņemšanos vai tomēr paslinkot un izgāzties... Zeķes adīt gan man ļoti patīk 😃 💖 Krāsās ir spēks! Lai košāka rītdiena!

Sniegs

Šīs nedēļas prieks - sniegs!!! Rīgā īsta ziema, sniega sega ap 20 cm! Novembra pirmā nedēļa. Turpinu adīt zeķes. Šīs spilgtās ir mans šīs sezonas zeķu dzijas pirkums - ON line Supersocke Carneval-Color (krāsa 1886). Spirgtas un priecīgas krāsas! Patīk, ka dzijas pavediens nav vienmērīgi klāts ar krāsu, tuvumā var saskatīt arī balto katrai krāsai, adījumā ļoti labi izskatās. Ilgi domāju par krāsojumam piemērotu zeķes musturu, pirmo iesāku ar pīnītēm, labiski, nepatika... izjaucu, iesāku otro mežģīnrakstā, arī nepatika... izārdīju un sāku trešo reizi un ir! Pilnīgi fantastisks un viegls zeķes musturs, pagājušajā rudenī šajā musturā man arī bija uzadītas zeķes (gaišās krāsās - balts, pelēks, g.zils). Musturs no Zeķu Verenas (Pasaules apceļošana, II daļa, E22, Kanāda 103. līdz 105. lpp). Zemāk bildē mazais kamolītis ir tas notītais dzijas daudzums, lai arī otra zeķe sanākta identiska pirmajai.

Jau kuru reizi priecājos, ka viss notiek, kā tam jānotiek. Jau pāris nedēļas pētu dažādus tamborētus motīvus interneta resursos, man padomā kaut kas diezgan konkrēts, bet nevaru tā īsti atrast iecerēto. Pētu un šo to piefiksēju, iedvesmojos... un turpinu meklēt. Šonedēļ devos uz Zvaigznes grāmatnīcu pēc mūzikas grāmatas, ko manējais pirmsklasnieks bija iemanījies nolikt tik drošā vietā, ka pat es nevarēju to atrast... mūzikas grāmatu, protams, nopirku... un nopirku vēl divas grāmatas sev, praktiski par žurnālu cenu... Zvaigznē lieliska izpārdošana, cik ilgi nezinu, bet dažām mani interesējošām gramatām pat puscena. Un milzīgs prieks, ka tamborēto ziedu gramatā atradās mani meklētie motīvi, pat veseli divi, ļoti līdzīgi iecerētajam, tagad tik tālāk jāpaeksperimentē ar tamboradatas rupjumu un dzijas mikšļiem... bet par to citreiz. Grāmatas lieliskas, man patīk, ka tajās ir arī tehniskie zīmējumi kopā ar aprakstu. Un tagad jau es droši zinu, ar ko nodarbošos Ziemassvētku gaidīšanas laikā...

 

Lai jaukas brīvdienas!