Atpūsties

Sveiciens augustā... un man atvaļinājums. Atpūta, pasākumi, piedzīvojumi... tika saplānoti rūpīgi un ļoti laicīgi, bet... Tas Tur Augšā mēdz ieviest savas korekcijas... un sacelties pret... praktiski ir neiespējami. Ir daudz gudru padomu, kuriem sekot, lai iecerētais vienmēr izdotos, bet pieredze gan katram pašam sava. Un tomēr atpūta... protams, ka atpūta!

Katrai jakas slejai apmēram nedēļa adīšanas laika. Šai ceturtajai slejai vairs tik lielas krāsu variācijas nebija, nācās ņemt kamolīšus no kastes ar apdomu, lai piedurknēm arī kas no šīm krāsu kombinācijām paliek. Prieks, ka trīs simtgramīgi Noro kamolīši vēl kastē noteikti paliks, tas nozīmē, ka drīzumā varētu tapt vēl kas interesants.

Iesākta pirmā piedurkne, uzmetu 80 valdziņus augšdaļas platumam, uz lejas pusi pakāpeniski pa kādam noraukšu.

Šovasar iecienītākais man tieši adītais topiņš, tajā nav ne auksti, ne karsti... un šī kokvilnas dzija ir lieliska, kaut iepriekš nedaudz biju skeptiska par tās kvalitāti. Un, protams, šīs brīnišķīgās krāsas īsteni piedien atpūtai pie jūras.

Pēc ilgām pārdomām, pēc neveiksmīga dziju veikalu maratona, ņemot vērā savu iepriekšēju pieredzi un cerot uz jauku rezultātu, izņēmu no kastes vienu ļoti sagraizītu Noro kamolu, kurā satīti visi īsie pavedieni no vairākiem ārdītajiem gabaliem, tam pievienoju pēc rupjuma atbilstošo pasen pirkto brūno pavedienu (vilna plus kašmirs), tas pats brūnais, no kura adīju kvadrātu jakai piedurknes. Cik jauki, ja mājās ir savas dārgumu kastes!

Atrast mežā četrus kokus, kas vienā rindā un vēl ietilptu vienā kadrā, tas tomēr nav neiespējams. Katrā slejā mazliet zilā, mazliet sarkanā, arī pa gabalu veidojas skaista krāsu saspēle. Rodas vēlme ātrāk tikt pie galarezultāta!

Šī būs apdares sleja, uzmetu 32 valdziņus, zeķu adatas Nr. 3, adu vienkārši labiski, četras kārtas no brūnās dzijas, sešas kārtas no krāsainā Noro. Pašlaik tāda kā šaura šalle jāada, pēc tam pietamborēšu pie gatavās jakas. Strīpains ar strīpainu sadarēs kopā, apdares malai apzināti izvairījos no Pāces kamolīšiem, tomēr lai mīkstāka nēsāšana. Un lai tik rullējas!

Mellenes... lasīt ir ļoti grūti... kāds neparasts atklājums, it kā es to nezinātu vai par to jau būtu piemirsusi... tā nudien nav nekāda jaunā atskārsme, bet šogad izmēģināju jaunu melleņu ievārījuma recepti: mellenes, apmēram ceturtā daļa no to tilpuma meža avenes un četri lieli persiki, ievārījuma cukurs. Jauna garša, ļoti intensīva, pēc cukura pievienošanas pavārīju apmēram minūtes divdesmit, līdz persiku gabaliņi kļūst caurspīdīgi, bet tomēr vēl neizjūk. Ļoti garšīgs mikslis, pirmajā mirklī šķiet garšo pēc avenēm, bet pēcgarša un krāsa ir melleņu, uzkožot sajūtams persika gabaliņš, kas masā kļuvis ļoti salds...

Virši piesaulītē pamazām sāk ziedēt... un smaržot

Priekšplānā saulrieta sleja. Devāmies skaistā vakarā vērot saulrietu pie jūras, es vēl kāreiz adīju šo sleju, tieši oranžīgos toņus, paņēmu arī fotoaparātu, cerot uz skaistām saulrieta bildēm... tikai atmiņas karte palika mājās... arī tā gadās, pēdējā ir telefonbildīte...

Lai jauka nākamā vasaras nedēļa!

P.S. Laika prognoze tai daudzsološa...

Adīt saulainā brīvdienā

Sestdiena, 30.novembris, saulaina brīvdiena. Foršā mājas sajūta, kā vasarā. Ne ikdienas sajūta, drīzāk svētku diena. Saules stari dzīvokļa logos, nepierasti spoža gaisma pretēji ikdienas tumšajiem rītiem un vakariem (tumsa - strādājošas mammas ikdiena). Adīt ar baudu dienasgaismā un brīvdienai piedienīgi priecāties par uzadīto nedēļas garumā tumšajos darbadienas vakaros pie tv.  Ēnu spēlēs neviļus piedalās arī bērnu darinātās sniegpārsliņas.

Pāces vilna (zili, zaļi (bildē zaļā gan nav ietrāpījusies), rozā) krāsu salikumā plus koši sarkana kidmohēra. Šis krāsu salikums atsauca senas atmiņas par saņemtu aizrādījumu krāsu saderībai no manas darbmācības skolotājas. Tolaik nebija pieņemts iebilst skolotāja viedoklim. Šalle vilnīšu rakstā, sasniedzot vajadzīgo garumu (lai var trīs reizes aptīt ap kaklu), savienošu abus šalles galus, tos sašujot, pielaikoju šādi Martai uzadīto šalli, gribu tagad tādu arī sev. Vienādi labi izskatās no abām pusēm. Adāmadatas Nr.5. Krājumos atradu pieskaņota zili sarkana krāsu salikuma zeķu dziju, paralēli top arī cimdiņi.

Kopējais nākamā darbiņa tapšanas laiks apmēram 7 līdz 8 stundas, pa dažām katru dienu visas nedēļas garumā, pacietības manai Martai netrūkst, novēroju, ka sākumā tapa skice ar zīmuli, tad ciemojās un piepalīdzēja draudzenes, bet fināla cīņu izcīnīja meita pati, košais sniegavīrs būšot rotājums klases kabineta durvīm.

A3 formāts, dažas krāsainas salvetes, pirkstiņlīme un arī viens no maniem bumbulīšiem.

Un vēl viens brīvdienas mazdarbiņš, pat ne darbiņš, bet tikai uzadīts paraudziņš (izmēģinot dziju saderību dienasgaismā, adatu rupjumu piemeklējot, kā arī palīgs valdziņu skaita sarēķināšanai) agrāk žurnālā noskatītam musturam. Es adu paraudziņus, es tamborēju paraudziņus, jo man ļoti, ļoti nepatīk ārdīt. Tūlīt adīt gan neko jaunu nesākšu, tagad karstākais laiks dāvanu gatavošanai.

Lai radošs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

Septembra nogales krāsās

Tamborētais pleds vēsajiem rudens vakariem beidzot gatavs. Izmērs kvadrāts apmēram 150*150 cm, pārsteidzoši lēts izejmateriāls (Pāces vilna, vienkārtīgs pavediens, nepilnas 3 ficītes, apmēram 800 g), tamboradata Nr.3,5. Dziju mazgāju pirms tamborēšanas, vasarā. Vajadzētu vēl notvaicēt rezultātu, bet nepaspēju, pleds uz izķeršanu lietošanai.

 

Un vilnīšu šalle Martai arī gatava, tik gaisīga, tik spilgta, esmu sajūsmā par Pāces vilnas krāsu miksli, vai nav dievīgs šis krāsu salikums?

 

 

Adīta pamīšus ar kidmohēru, lai mīkstāka ikdienas lietošanā, adāmadatas Nr.5. Izlietoju vien vienu kamolu (trešdaļa no fices)  Pāces vienkārtīgā pavediena un mazliet ficīšu atlikumus no dažādu krāsu kidmohēras.

 

 

Pāršķirstot žurnālu Verena 2013 Rudens, (vispirms nepacietīgi izšķirstu kioskā vācu valodā, bet iegādājos parasti žurnālu krievu valodā, kaut vēlāk, bet gluži vienkārši lētāk, Narvesen, LVL 3,60) pārdomas izraisīja raksts par adāmadatu rupjumu, raksta autorei mīļākais izmērs esot trešais.

Autore saka, ka adīšanai nav nekā kopīga ar sportu, ja arī adīts tiek trīs nedēļas ilgāk (ar smalkākām adatām), tad tieši trīs nedēļas ir ilgāks laiks procesa izbaudīšanai, it sevišķi ja adījums top no visbrīnišķīgākās dzijas.

Man noteikti tieši tapšanas (adīšanas vai tamborēšanas) process ir vissvarīgākais, tādēļ arī manā blogā ir tik daudz procesu bildītes. Un man ļoti patīk vērot citus procesus, sekot un gaidīt rezultātu. Brīvdienās, pārcilājot savas iesākto un joprojām nepabeigto rokdarbu kastes, uzdūros dažiem Noro kamolīšiem, paredzu drīzu kāda procesa turpinājumu, jo adīt ar fantastisku dziju ir patiess baudījums.

Mans mīļākais izmērs ir trīs ar pusi, kaut bieži adu arī ar ceturto. Ar trešo mani vajā neveiksmes, divus koka adatu galus esmu nolauzusi, viens trijnieciņš ar metāla galiem kļuvis gaužām nespožs, it kā apsūbējis un vēlāk ar to adot, rokas viegli smaržo pēc metāla, bet no zeķu adatu komplekta viena trešā numura adata ir vienkārši pazudusi. Parevidējot manu adatu čemodāniņu, negribot ir jāizdara secinājums, ka skaita ziņā tomēr visvairāk man ir tieši ceturtā numura adāmadatas.

Un joprojām sajūsminos par žakardu žurnāla lappusēs, pabeigšu iesākto cimdu maratonu (rudenī visiem pēkšņi nez kādēļ jaunu cimdu nav), ļaušos žakarda valdzinājumam, jūtos nopelnījusi uzadīt sev vienu krāsainu jaciņu.

 

 

 

 

Ja par tamboradatām, tad mans mīļākais izmērs pašlaik ir ceturtais. Bet tuvāk gada nogalei, Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tuvākajā plauktā pārvietojas kokvilnas diegu kastes ar smalkajām tamboradatām, decembrī par manu mīļāko numuru kļūst tamboradata viens komats divdesmit pieci.

 

 

Šonedēļ nopirku krustiņžurnālu Christmas Cross Stich Favourites Christmas 2013 (Narvesen, LVL 6,10), tajā atrodamas milzumdaudz nelielas Ziemassvētku motīvu shēmas, esmu sajūsmā par ļoti laicīgi manās rokās nonākušo šo jauko žurnālu, nevaru vien sagaidīt nākamās brīvdienas, lai pārskatītu savus audumu krājumus, sameklētu attiecīgās diedziņu krāsas un būtu gatava nesteidzīgi krustiņot kādu Ziemassvētku motīviņu svētku rotājumam.

 

Spītējot rudens lietum, Vērmanītī šodien rozes zied tik sarkanas

 

 

Lai krāsaina nākamā rudens darba nedēļa!

 

 

Vilnīši vasaras krāsās

Debesis un zeme. Pāces vienkārtīgā vilna, Filati kidmohēra ar zīdu, adatas Nr.5, mans iemīļotais vilnīšu musturs. Top ziemas aksesuārs vasaras krāsās.

 

Aveņu kūka, liela un garšīga.

Pabeidzu šodien adīt zilo krāsu, tālāk sekos sarkanīgi rozīgie toņi, kidmohēru piemeklēju no krājumiem, pieskaņojot Pāces krāsojumam. Galarezultāts būs apaļšalle. Martas pasūtījums.

Starp upeņu un gurķu burkām beidzot atradu mazliet laika bilžu ielādei un šim īsajam bloga ierakstam. Mans atvaļinājums turpinās. Lai jauks un saulains jūlijs!

Rudens sajūtas rokdarbos

Dūrainīši sev (fotogrāfijā tie uzvilkti rokās Martai), cimdi ļoti rudenīgās krāsās, dzijas atlikums no tamborētās Noro jakas pamīšā salikumā ar nesen pirkto kašmira dziju, starp citu, tests izdevies, vienkrāsainais brūnais pavediens (kašmirs 40%, vilna 60%) ir lielisks, mīksts un patīkami adāms, mazliet smalkāks par Noro Flower Bed. Veidojas līdzens adījums, būs tieši laikā iecerētajai jakai sviķeļa rakstā. Esmu izlēmusi to miksēt ar krāsaino igauņu vilnu silti dzeltenoranžos toņos. Rudens valda manās domās un iecerēs.

 

Par cimdiem - 11 valdziņi uz katras adatas, 4 kārtas kreiliski ar Noro Flower Bed, 4 kārtas labiski ar brūno kašmiru, īkšķim 16 valdziņi labiskajā adījumā. Ļoti vienkāršs musturs, bet tik interesants krāsās un faktūrā rezultāts.
 

 

Rudens smarža vēsā rītā iedvesmo domāt par siltām un ļoti praktiskām lietām. Tik vienkārši, izņemt no kastes zeķu adatas un uzadīt cimdiņus. Nākamās varētu būt zeķes, kāju mūsmājās daudz... Tas mani mazliet biedē, negribu ieslīgt kārdinošos sīkumos, apmaldīties zeķu un cimdu adīšanā, jo vēl daudz iesāktu rokdarbu nav pabeigti. Un jaunu cepurīti arī kārojas sev uzadīt...

 

Vienu rokdarbu gan pabeidzu - vilnīšu šalli, patiesībā ir pabeigta arī otrā - zilo toņu vilnīšu šalle, bet tai vēl galiņi visi nav ielocīti. Un pavisam nedaudz palicis sarkanajai zigzag jaciņai - tik vien, kā piešūt garo atsevišķi uzadīto sarkano maliņu. 

Kā vienmēr sarkano krāsu ir grūti fotografēt. Šalle ir tik gaisīga, viegla, mīksta, krāsaina, koša ... superīga! Man ļoti patīk galarezultāts.

Dzijas patēriņš šallei - Noro Cashmere Flavor apmēram 50g, kidmohēra  apmēram 2,5 ficītes. Tamboradata Nr.3,25. Šalles izmērs pieklājīgs - pagaidām 190 cm*36 cm, nēsājot noteikti kļūs mazliet garāka un šaurāka.

Vasarā tamborējot šķita, ka šallē ir visas vasaras košo puķu krāsas, bet apbrīnojami - tagad šķiet, ka šallē ir visas rudens košās krāsās.

 

 

Krāsainu šo dienu! Un vēl košāku rītdienu!