pirmdiena, 2013. gada 8. aprīlis

Saulespuķe, otrā atskaite


Atnākot vakaros mājās no darba, nedēļas garumā ir čakli krustiņots, gandrīz katru dienu vismaz stundiņu, kamēr vēl ārā gaišs. Iešūti ir vairāki tūkstoši krustiņu, daudz, ja skatās tikai uz izšūto, bet gaužām maz, ja atritina visu šujamo palagu un tad paskatās. Fotogrāfijā pieliku blakus shēmas fragmentu, pašlaik krustiņoju divas ziedlapiņas no ārējās malas virzienā uz centru, vēl līdz puķes lielajam viducim pieklājīgs attālums.
Ar nodomu atstāju baltus laukumiņus starp krustiņiem, tas ir, nekrustiņoju vienlaidus visus krustiņus pēc kārtas, lai vieglāk pašlaik orientēties manā shēmā un vēlāk sakombinēt jauktās krāsas visas ziedlapiņas garumā. Pie brūnajiem toņiem divas jauktās krāsas gan iesāku šūt, bet sapratu, ka pārāk steidzos, pazaudēju vienas krāsas krustiņiem vienu rindiņu. Pēc pieredzes zinu, ka tādas nelielas kļūdiņas būs visa procesa garumā.
Esmu sākusi ķēpāties arī papīra shēmā, ievilku līnijas plānotajām jauktajām krāsām, atzīmēju ielaisto sīko kļūdiņu, netīšām papīru apšļakstīju ar ūdeni, tagad zilajās debesīs uzradies izžuvis gaišāks pleķis, negadījums sanāca arī ar pirkstu, uzdūros šujamajai strupajai adatiņai, to turot otrā rokā.
Krustiņošanas prieks joprojām milzīgs, aizrautīgi turpinu iesākto lielo projektu.



 Saulainu jauno darba nedēļu!

otrdiena, 2013. gada 2. aprīlis

Saulespuķe

Tās nav Lieldienu zaķa ausis no sniega kupenas...  bet saulespuķes ziedlapiņu maliņas. Esmu jau pieradusi pie šujamā auduma baltuma, bet citas krāsas tik liela 16 aidas auduma gabala Kumodē pirms svētkiem nebija. Šī gada apņemšanās -  censties izlietot mājās esošos hobijlietu krājumus un tos nekādā gadījumā nepapildināt - it kā netiek pārkāpta, šogad esmu iegādājusies vien pāris akrila ficītes segai un šo aidas auduma gabalu, rokdarbu žurnāli neskaitās. Arī diedziņu krājumus pašķiroju, izlasīju visus darbam nepieciešamos krāsu toņus, dažus arī tuvu līdzīgos, jāiegādājas būs vien mana mīļā 995 krāsa, fonam nepieciešams diezgan daudz, bet šoreiz to vairāk miksēšu ar līdzīgiem toņiem, vēl joprojām spilgtā atmiņā svītras no iepriekšējiem darbiem, šujot lielāku laukumu ar vienu krāsu no vairākām vienlaicīgi pirktām ficītēm.
Lidojuma sajūta 5cm virs zemes mani joprojām nepamet, projekts solās būt aizraujošs, jo nešūšu visu krustiņu krustiņā no shēmas, bet miksēšu krāsas jauktajiem toņiem, to shēmā nav, ļaušos krāsu sajūtai. Šādam krāsu lidojumam ļoti nepieciešama krāsu palete un dienas gaišā puse. Esmu ļoti priecīga par iegūto gaišo papildus stundu darba dienas vakaros.

Un tā sākums – ceturtdienas agrs rīts, apmēram piecos klik!, ir, man vajag, gribu, spēšu, tūlīt, bet, ak vai, nespēju nemiera dzīta īsto shēmas rullīti sameklēt, laiks uz darbu, bet mani mīļie mājinieki manu nemieru saprot, īstais rullītis tiek atrasts bez manis, saņemu pa ceļam zvanu ar ziņu par atradumu. Savējos par sapratni atalgoju tās pašas dienas vakarpusē, uzaicinu visus uz Krūdiem, Alfā, jo man vajag uz Kumodi (veikalu), man ļoti vajag audumu, kamēr vēl trakā lidojuma sajūta, bet mājās esošajos krājumos vien aida 18  ir pietiekoši lielā izmērā. Uz 18 aidas man patīk krustiņot ar vienu diedziņu, mazus, smalkus krustiņus, bet šoreiz šis audums nederēs, jo vēlos plūstošākas krāsu pārejas veidot ar jauktajām krāsām, savienojot divus dažādus diedziņus.
Lai ietilpinātu izšujamo laukumu auduma gabalā ar ierobežotiem izmēriem (nopirktā auduma lielums 110cm*125 cm), iespēju robežās izdrukāto shēmu apgraizīju, pašlaik izšuvuma plānotais lielums nepārsniegs apmēram 600*600 krustiņi, precīzāk sapratīšu, kad būs sakrustiņots darba platums no viduslīnijas uz abām pusēm, atstājot arī auduma maliņas, lai to nostieptu noformējot jeb ierāmējot (ierobežots auduma platums 110 cm).
Sāku krustiņot no augšpuses virzienā uz leju, no viduslīnijas atkāpjoties līdz tuvākās ziedlapiņas malai. Pirmos iešuju laukumiņus ar vienas krāsas krustiņiem, tos šūšanas gaitā apaudzēšu ar jauktajām krāsām un vientuļajiem krustiņiem, šuju ar kopā saliktiem diviem diedziņiem, tas ļaus variēt ar krāsām.
Gatavošanās lielajam projektam, jau kuro reizi atritinu shēmas rullīšus un domās krustiņoju, krustiņoju, bet krustiņošanai nepieciešama dienasgaima, cik jauki, ka brīvdienas bija pietiekošā garumā, pie krustiņošanas tiku tikai sestdien pēc pusdienlaika, pēc olu krāsošanas, mājas pucēšanas, ēst gatavošanas un diedziņu krājumu šķirošanas. Lakats arī pamazām top, puķītes tamborēt sanāk ne mājās, tas pagaidām (kamēr vēl neesmu sākusi motīvu savienošanu) mans līdzi ņemamais tamborītis, gaidot dejotājus mēģinājumos. Fonā saulespuķes shēma, tās pašas, kura top.

Ar prātu saprotu, ka vispirms vajadzēja pabeigt tos dažus nepabeigtos krustiņdarbus un tikai tad sākt ko jaunu, bet sirds izvēlas lidot, sirdī pavasaris! Novēliet man izturību un pacietību, jo šis nebūs vienas sezonas projekts, visticamāk arī viena gada nē.
Jauku īso darba nedēļu!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...