Kvadrātiņu mēnesis augusts

Kvadrātiņus tamborējusi esmu vienmēr, arī puķītes, trijstūrus, sešstūrus, apļus... man ļoti patīk tamborēt! Motīvi izkārtojušies segās, pledos, spilvenos, džemperos... visilgāk kalpo tie no akrila dzijas, ne jau no tā lētā un gurkstošā, bet kvalitatīva akrila, kuru reizēm uz tausti pat grūti ir atšķirt no dabiska materiāla pavediena, to droši var mazgāt veļasmašīnā. Viena senāk tamborēta sega, liela un pasmaga, gaidīja mazgāšanu, bet manai veļasmašīnai tā tomēr izrādījās par apjomīgu. Risinājums vienkāršs - sadalīju uz pusēm (izārdīju pa motīvu savienojuma vietām), izmazgāju un ieguvu divus tīrus, izmazgātus bez grūtībām, pledus, vēl aptamborēšu pa perimetru, tā pa vienkāršo, lai būtu smuka nobeiguma maliņa.

Vissiltākie kvadrātiņi uztamborējas no Pāces vilnas, vispatīkamākie mugurā velkamie no Noro un Malabrigo dzijas, visspilgtākie no zeķu dzijas, visvieglākie pēc svara no kidmohēras, vismazākie no kokvilnas tambordiegiem, vis, vis... dievinu visus košos  spilgtos kvadrātiņus!

Kopš atklāju Granny Square Day jautrību iekš instagram (15. augusts, ik gadus, kopš 2014. gada), augusts man kļuvis par kvadrātiņu mēnesi. Tamborēju pati un iedvesmojos no citu uztamborētajiem, krāsu sprādziens, daudz aprakstu un shēmu, zibenīga komunikācija ar tamborētājām no visas pasaules, daudz jaunu profilu iedvesmai! Ar prieku un aizrautību sekoju līdzi un atlasu publicēto tamborēto kvadrātiņu bildes pa krāsām, lai vēlāk tās saliktu lielā virtuālajā segā, arī šogad. Parasti aktivitātes tās dienas noskaņās turpinās vēl kādas nedēļas divas, sajūtas ir grūti aprakstīt, tas ir milzīgs prieks, smaids, lidojums, aizrautība, pozitīvas emocijas, un vēl ļoti liela vēlme tamborēt... 

vairāk bilžu #grannysquareday2019     #virtualblanket     

Pirmo tradicionāli saveidoju dzelteno, mana vismīļākā krāsa, paralēli tai atlasīju arī tos kvadrātiņus, kuros daudz zilās krāsas. Secinājums nemainīgs: dzelteno kvadrātiņu īpatsvars kopējā todien publicēto kvadrātiņu burzmā pavisam neliels. Pēdējā laikā mani fascinē trīs pamatkrāsu salikums - dzeltens, zils, sarkans. Arī sarkano virtuālo segu saveidoju, tai atlasīt kvadrātiņus šogad bija visvieglāk!

Tālāk bildēs mani augustā tamborētie kvadrātiņi: košajiem izmantoju atlikušo akrila dziju no aizkaru tamborēšanas, sākumā bija vēlme dominēt ar zilo krāsu, bet toņu zilajam izrādījās par maz, pievienoju zaļi violetos. Galarezultātā savienoti 5*5=25 kvadrātiņi. Gaiži zilais ar smilšu brūno ir viena pārpalikusī kokvilnas ficīte no reiz adīta vasaras džempīša. Sanāca smuks tamborēts panelītis, tieši spilvena lielumā.

Paralēli kvadrātiņu jautrībai augustā adīju arī zeķes. Visbiežākais fons vasaras rokdarbu bildēm ir jūra. Kājas nesala, nē, nē... šovasar esmu ļoti daudz peldējusies jūrā. Un adījusi līdz saulrietam... 

Vēl dažas dienas būšot karsts laiks, jāatpūšas pēdējās brīvlaika dienas, tad atbildīgais jaunā mācību gada cēliens. Šogad mācīšos 4.,  8. un 10. klasē! Ak, kā laiks skrien! 

Lai viss izdodas!

Pamatkrāsas

Pēdējo apmēram piecu gadu laikā regulāri esmu nopirkusi pa kādam iepakojumam kokvilnas, visas vasaras dzijas ficītes iegādātas atlaižu laikā, tātad nesezonā, pārsvarā ziemā. Ir sakrājusies liela kaste, krāsas dažādas, galvenokārt spilgtas. Gatavojot bloga ierakstu, apskatījos dažādu lokācijas vietu internetveikalu šīs konkrētās dzijas piedāvājumu pašlaik, bagāta krāsu un toņu izvēle, bet cena... krietni vairāk kā dubultīga. Šoreiz sajutos gudra pircēja, ha, ha...   

Dzija ON line Linie 164 Java (67% Baumwolle-Cotton, 33% Viscose-Rayon), trīs krāsas (zils, dzeltens, sarkans) ficītes (50g/158 m). Zilās krāsas toņiem atradu savos krājumos arī gaišāku toņu kombināciju, pāris iesāktas ficītes, arī no tām ietamborēju dažas kārtas. Kopējais dzijas patēriņš vēl nav zināms, jo pašlaik tamborēju piedurknes, apmēram 400g varētu pietikt. Tamboradata Nr. 3.25

Modelis Nr. 6 no žurnāla Burda Special Verena 2/2019 (krievu valodā). Krāsu kombinācija šoreiz manējā. Agrāk esmu adījusi ar šo dziju (zils džempītis un tad vēl dzeltens), bet adījums procesā vērpās (slīps, pa diagonāli), tas man pavisam neraksturīgi, pat Dundaga man nevērpjas adot. Tad pamēģināju tamborēt, man bija pludmales topiņš oranžā krāsā. Sajūtas komfortablas nēsājot, patīkams vēsums un elastīgums, mazgājot nestiepjas, it kā neveļas, bet ja aizķeras, tad gan var saplūkāties diedziņi... tādēļ uzmanīgi ar somu, kas iespējams uz pleca nēsājama. Pavediens, kaut slidens un spīdīgs, bet tamborēšanas procesā arī nedaudz ķeras, tādēļ svarīgi izvēlēties pareizo tamboradatas rupjumu. 

Stāva daļai pīnīte no 82 cilpiņām, stabiņi ar vienu apmetumu, sākot no otrās kārtas, iedurti nevis pīnītē, bet zemāk, lai veidojas sietiņš. Sākuma pīnīte jāuztamborē ļoti, ļoti vaļīga, es izmantoju tai nedaudz resnāku tamboradatu, jo vēlāk pīnīte nestiepjas, bet pats tamborējums gan ir elastīgs. Šāds vienkāršs tamboris ir lielisks, to var viegli paņemt līdzi un tamborēt jebkur, nekas nav jāskaita vai jārēķina līdz pat kakla izgriezumam. Tam gan veltīju brīvdienā dažas stundas nepārtrauktas tamborēšanas. 

Kakla apdarei aptamborēju pirmo kārtu ar stabiņiem bez apmetuma, stāva noraukuma daļās to skaisti noapaļojot, otrā nobeiguma (apdares) kārta atnāca atmiņā no Ziemassvētku rotājumu tamborēšanas, proti, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa ...utt

Piedurknēm uztamborēju pīnīti no 45 gaisa cilpiņām, pēc strīpām no lejas sāku ritmisku pieaudzēšanu, katrā ceturtajā stabiņu kārtā pa vienam stabiņam, abpusēji. Pieaudzēšanas ritms un stabiņu skaits atšķirīgs kā žurnāla oriģinālā aprakstā, jo šī mana izvēlētā kokvilnas dzija ir smalkāka. Galarezultāts būs pavisam drīz, visticamāk, ka manā instagram kontā. Piedurknēm dominējošā izvēlēta dzeltenā krāsa, garums - vēl nezinu, iespējams īsākas... Un tagad vien atlicis pasūtīt vasarīgāku laiku, lai nenosalstu šajā tīkliņā. Lai mums viss izdodas!

Džins ar toniku un zilais okeāns

Tie ir krāsu nosaukumi no dziju ficītēm, nekādas divdomības vai atvaļinājuma eksotiskajās pludmalēs, ir nopietna darba nedēļa starp svētku brīvdienām. Šajā krāsu salikumā ir kaut kas maģisks, tīrs un veldzējošs. Nevaru apstāties adīt, lieliska dzija, burvīgs musturs, izteikta adījuma faktūra, vieglums un piedienīgs gaisīgums, harmonisks krāsu plūdums un pavasaris fonā, dzīvoju ar sajūtām, ka šis ir visu laiku lieliskākais process! Kaut gan līdzīgi es jūsmoju arī citkārt... rezultāts solās būt ātrs un fantastisks, par spīti valdziņu skaitam (147), adatas Nr. 3,5

Viena ficīte Mad Tosh merino light, divas ficītes Malabrigo lace (baby merino wool) un trīs dažādu krāsu kidmohēras (mohair, wool, silk) ficīšu atlikumi no Sandnesgarn

Sākotnējā iecere bija par kaut ko pašlaik aktuālu, vienkāršu, gludu un strīpainu, pat uzadīju mazu paraudziņu, lai izvēlētos īsto adatu rupjumu, jo šīm manis izvēlētajām dzijām ir atšķirīgs rupjums. Iekšējā sajūta gan kliedza, ka rupjāko dziju vajag izcelt, vajag reljefu, varbūt tomēr zigzagu? 

Virtuālajos meklējumos pavadīju daudz laika, līdz tomēr realitātē Narvesenā uzšķīru savu izsapņoto (Verena 2019/2 krievu valodā), nē, nē tas nav šis modelis bildē zemāk, tas būs nākamais, no kura iedvesmošos... zilā zigzaga iedvesma gan ir no šī paša žurnāla, bet musturs no vecāka žurnāla, kurā brūns bezroku topiņš ar reljefām mustura strīpām... atradu pat senāku bloga ierakstu 2015/08/duets-zigzagam par šalles adīšanu... redz kā tas noder kādam džempītim nākotnē 😉

Bet kokvilnas krājumu kaste gaida, eju to sašķirot un meklēt piemērotākās krāsas nākamajam tamborējumam. Āra sezona sākusies, dievinu galvaspilsētas parku soliņus, īstais laiks vasaras rokdarbiem! Lai mums viss izdodas!

Stokholmas krāsas

Marta sākums. Patiesībā cerēju nokļūt pavasarī, pat aizbraucu kurpēs un plānākā jakā... tā bija mana kļūda. Biezā ziemas jaka un zābaki ar neslīdošām zolēm būtu noderējuši. Lietus, sniegs, putenis, sals, migla, atkal lietus, nedēļa gandrīz bez saules... un ielas, gājēju celiņi bez sāls (ar nokaisītām šķembām, kas daždien apsniguši vai iesaluši ledū, tātad, slidens, brīžiem pat ļoti slidens), bet arī  tādam atvaļinājumam ir savs šarms. Izvilkt sevi no mājām brīžiem līdzinājās varoņdarbam, kaut gan dienas noslēguma secinājums parasti viens un tas pats - cik jauka diena izdevās! 

Mariaberget (Slussen) atradu arī pastaigu taku uz stāvajām klintīm - Monteliusvagen, pilsētas ainava elpu aizraujoša, apmākušā darba dienā ap pusdienlaiku cilvēku tur tikpat kā nebija, vien daži vietējie ar suņiem un pāris vācu tūristu. Varbūt man tikai paveicās todien, jo Stokholmas centrā un centra iepirkšanās ielās bija ļoti liela drūzma. 

Atkalatgriešanās agrāk atklātajā dziju paradīzē Litet nystan, St. Paulsgatan 20. Jau iepriekš biju domās stingri rezervējusi summu, kuru varu atļauties šoreiz tur iztērēt. Norēķināšanās šajā veikalā tikai ar bankas kartēm. Pirms tam diezgan prātīgi iepirkos savā iemīļotajā krāsainajā Monki, bildē tas ir zil-zaļ-mazliet dzeltenais maiss zem dziju ficītēm. Neviļus esmu ietekmējusies krāsu izvēlē, izrādās šim maisam ir bijusi nozīmīga loma todien. Protams, ka tā ir tikai sakritība. Šoreiz tikai izmēģinātas vērtības - divas ficītes Malabrigo lace un viena ficīte Mad Toch Merino light - Gin n Tonic.  Iespējams, ka sakombinēšu savstarpēji, pievienojot mājās esošo zilgano kidmohēru no Sandnesgarn.

Te lieliski var iespraukties bildīte ar manu aktuālo tamborprocesu. Malabrigo lace (pirkta rudenī Litet nystan) un tamboradata Nr. 2,5. Apļi iekš kvadrātiem, daudzas reizes jau agrāk tamborēti, shēmu tiem var atrast googles meklētājā ierakstot - large circle in a square tutorial. Esmu atklājusi, ka ceļojumā man ļoti patīk tamborēt, vieglus motīvus, lai tehniskais raksts galvā, bet somā vien tamboradata un kamolītis, šoreiz trīs mazi kamolīši. Metrāža lieliska, pavediens smalks, maigs un zīdains... mīksts, mīksts tamborējums. 

Šo šallakatu pabeidzu vēl mājās, visu ceļu mani sildīja, lieliski tur formu. Nēsāju aptītu ap kaklu virs virsjakas, tādēļ tas paspēja gan sasnigt, gan salīt, izžāvēju izklātu un ir ok. Esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Lieliskā Mad Tosh merino light un ON line kidmohēra ar zīdu, pa vienai ficītei no katras. Un arī process bija raits un foršs. Sarkanais mani lieliski uzlādē!

Centra gājēju ielas Drottinggatan ziemeļu galā nonācu pie kalna ar celiņiem un lieliem kokiem, kalna augšā atrodas Observatoriemuseet, tas gan bija slēgts, bet panorāmas skati caur kailajiem koku zariem bija fantastiski. Gribētos šeit vēlreiz atgriezties vasarā, kad koki salapojuši. Tikko biju uzkāpusi pašā augšā, pēkšņi sākās pamatīgs sniegputenis, skaista un vienlaikus nereāla sajūta, protams, ka tādā laikā neviena cilvēka apkārt nav. Mazliet nosalu, bet ātri vien tiku lejā un tad bija iemesls sasildīties kādā no jaukajām un pārpildītajām kafejnīcām gājēju ielā. 

Miglaina diena, rīta pusē ar grūtībām saskatāmas mājas pretējā ielas pusē. Vislabāk paliktu mājās un, ieritinājusies dīvānā, turpinātu tamborēt kvadrātiņus. Grūti izlemt, ko tādā dienā sadarīt, tādēļ pagooglēju un izvēlos muzeju, šoreiz Modernamuseet (Modernās mākslas muzejs), kas atrodas uz salas Skeppsholmen. Izbraucot ar vilcienu no Marsta, pēc pusstundas nokļūstu centrā, pamatīgs lietus. Kaut arī man ir lietussargs, izlemju neiet ar kājām, bet doties turp ar autobusu Nr.65 no T-Centralen. Man ir diennakts biļete, tā der gan metro, gan vilcienam, gan autobusiem. Jābrauc tiešām maz, vien dažas pieturas un esam klāt. Vienā bildē pat var redzēt to sarkano autobusu. 

Skulptūru grupa "Paradīze"

Iekštelpās apskatīju pastāvīgo ekspozīciju, tā ir bezmaksas, vairāk bildes manā instagram kontā.  Pašlaik  līdz 12.05.2019 Modernamuseet ir apskatāma Gilbert&George izstāde, tai maksas ieeja. Savāda māksla, sirreāls skatījums, izaicinājums, provokācija... man pārāk moderna, bet krāsas gan košas.

Vispār ļoti daudz nefotografēju, ar telefonu mazliet vairāk, neesmu fotogrāfs, vislielākā daļa iespaidu paliek tikai atmiņās. Mans hobijs ir rokdarbi, brīvdienās tam veltu vairāk laiku, bet iedvesma ir mainīgs stāvoklis, vienmēr atrodas laiks, lai padalītos ar savām emocijām un piedzīvoto, cerībā vēl kādu iedvesmot. 

Atpakaļ uz centra daļu dodos ar kājām, pirms tam vēl izmetot loku pa salu, lietus ir pārgājis - akmeņi, slapjas koku saknes, sūnas, kuģīši, gulbji, pīles, migla. Noslēpumainības aura, vienlaikus arī ļoti maz cilvēku apkārt, pirmo reizi jūtos tik saviļņojoši, pabūt uz salas Stokholmas centrā, miglā - tas ir brīnumains piedzīvojums! 

Kvadrātiņu skaits aug, esmu azartiski aizrāvusies ar tamborēšanu. Man ir kluss prieks, ka zeķu adīšanas maratonam beidzot iestājusies pauze. Vienu zeķu dzijas ficīti gan vēl nopirku, lielisko mondim. Pašlaik uztamborēti jau 24 motīvi, galarezultātā iecerēts pavasara džempītis, pačukstēšu, ka piedurknes plānoju adīt svītrainas. 

Lai krāsaina nedēļas nogale!

Augusta kvadrātiņi

Augusts - kvadrātiņu mēnesis! Atkal 15. augustā visi interesenti tika aicināti uztamborēt, nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborētus kvadrātiņus. Starptautiskā tamborēto kvadrātiņu diena jeb #grannysquareday2018 aizvadīta - gan tamborējot kvadrātiņus, gan spēlējoties ar uztamborētajiem (saviem), gan virtuālās kvadrātiņu segas (atlasot un izmantojot publicēto kvadrātiņu bildes) veidojot! Virtuālā ballīte notiek iekš instagram, iespēja gūt milzumdaudz īstu un nevirtuālu pozitīvu emociju, jaudīgs enerģijas un iedvesmas lādiņš rudens cēlienam. Un visa šī jautrība šogad iekrīt mana atvaļinājuma laikā, par to dubults prieks! 

Šogad bija plāns satamborēt kaudzīti dažādu musturu un dažāda lieluma kvadrātiņu, no plaukta laicīgi izņēmu pāris tamborgrāmatas, sameklēju un atzīmēju ar līmlapiņām iepatikušos motīvus, no dārgumu lādes atlasīju dažas iesāktas dzijas ficītes... un aiziet! Pirmo uztamborēju zvaigznītes (Star Flower) motīvu nr. 15 no Betijas Bārndenas (Betty Barnden) "75 tamborēti ziedu motīvi" grāmatas (tur atrodamas gan shēmas, gan apraksti vienlaicīgi), tad tādu pašu nākamo, tad vēl vienu ... un aizrāvos ar šo motīvu. Uztamborējās deviņi motīvi, kas savienoti veidos spilvena dekoru. Pagājušajā gadā aizrāvos ar klasisko kvadrātiņu tamborēšanu, arī tamborēju ar domu par spilvenu kā galarezultātu. Lieliski, tagad vien atlicis tāds sīkums - jāsameklē trīs spilveni, ko izdekorēt!

Pašlaik instagram #grannysquareday2018 ne tikai virtuālo kvadrātiņu birums, bet arī virtuālo kvadrātiņu segu kombinācijas. Spēlēties ar šiem kvadrātiņiem ir tik aizraujoši, nevajag tamborēt vairākus mēnešus, lai tiktu pie rezultāta veidošanas. Es pirmos atlasīju savus mīļākos dzeltenos vai ar dzeltenu akcentu - ļoti saulainai kompozīcijai, tad nākamie sekoja atlasītie zilzaļie, kas savienoti finālā tika ar zaļas krāsas atstarpēm (iedomājamies - kā satamborēt ar zaļas krāsas pavedienu), tad dzima doma par melnbaltajiem (to šķiet bija visvieglāk izdarīt, jo melnbalto bija daudz, kaut sākumā tā nudien nedomāju, bet... melno gan nav...). Tas bija ļoti, ļoti interesanti, es pati melnbaltu segu diez vai uztamborēšu, manējās ir krāsainās, raibās, košās! Un tad sakārojās pieķerties sarkanajai - atkal pārsteigums, jo tādu vienkārši sarkanu kvadrātiņu bija ļoti maz, tādēļ pievienoju sarkanā nokrāsas un košus akcentus. Un galarezultātā sanāca virtuālā gadalaiku sega - ziema, pavasaris, vasara, rudens.

Paldies ikvienam par iedvesmu, paldies par virtuālajiem kvadrātiņiem!

Laiks šovasar lutina - jūra, jūra un atkal jūra! Un tad pludmales vieglie darbiņi, piemēram, galiņu ielocīšana... Arī topošā džempīša kvadrātiņus savienoju, galiņus ielocīju, pašlaik sabremzējos ar piedurkņu adīšanu.

Mazliet matemātikas - vienai stāva daļai 4*7 = 28  +5+3 = 36 kvadrātiņi 

36*2 = 72 kvadrātiņi (kopā abām stāva daļām) + 4 (slīpajiem pleciem) = kopā savienoti 76 kvadrātiņi

Piedurknes būs garākas kā pašlaik šajās  fotogrāfijās, esmu iesākusi adīt otro... uz vienas adatas 24 valdziņi, divi labiski, divi kreiliski, it kā nekā sarežģīta, vien mazliet garlaicīga tāda trubiņu adīšana. Lejas daļu esmu iecerējusi nedaudz pagarināt, pietamborēšu dažas rindas no tumšākā baklažān-sarkanīg-brūn-fuksiju kamola, tad vienlaicīgi arī smuka apdares maliņa izveidosies.

Atvaļinājums ir tas foršais laiks, kad ir iespējams nodarboties ar daudz neikdienišķām lietām, šovasar tiku pie jaunas fotogrāmatas - adījumi, strīpas, zeķes - pati iemanījos saveidot no blogā atrodamajām savām rokdarbu fotogrāfijām. 

Laiks atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, šī bija ļoti koša vasara! Lai jauka rītdiena!