otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Atvaļinājums ir sācies!



Mans atvaļinājums ir sācies! Baudu vasaru, prom no pilsētas un pienākumiem, laiks ir fantastisks, pildu zemeņu burciņas, našķojos ar meža zemenēm, mazliet rokdarbojos utt.

No krustiņmāsas Ances (www.krustduriens.lv) saņēmu brīnišķīgu dāvanu dzimšanas dienā, glaunu baltu priekšautu ar izšuvumu un vēl daudz dāvaniņas ar kūciņām, paldies Tev, Ance! Līgo dienas kūka, pozēju ar jauno priekšautu.



Veļas diena, ai,nē, dzijas mazgāšanas diena, mazgāju Pāces dziju dīķa ūdenī, skaloju vairākas reizes, kamēr ūdens tīrs, šampūns no lielveikala plaukta, sameklēju plauktā speciāli vilnai domāto. Fices žūst ilgi, ar vienu dienu nepietiek, rīta saulītē turpināju žāvēt. Nākamā būs kamolos tinamā diena.



Nenoturējos, mazliet iepirkos Brīvdabas muzeja tirgū un Zāļu tirdziņā Doma laukumā. Fantastiskas krāsas, dzija pēc mazgāšanas kļuvusi mīksta, patīkama un tik kārdinoša, ideju turpmākajiem rokdarbiem milzums, bet vēl nestrebju karstu, sākšu ar paraudziņiem, mēģināšu gan adīt, gan tamborēt.



Satamborēju segas motīvus. Patiesībā satamborēšana aizņēma vairāk laika nekā biju plānojusi, arī dzijas vajadzēja vairāk, attiecīgi malas apdarei palika mazāk. Nevēlējos izjaukt ieplānoto kvadrātiņu izvietojumu, tādēļ vajadzēja rūpīgi sekot uzzīmētajai cipariņu shēmai. Vēl atlicis ievilkt visus satamborēšanas procesa dziju galiņus, tad aptamborēt dekoratīvo malu (nezinu pašlaik vēl kādu) un segu notvaicēt. Devos pļavā fotografēt, vecais žogs izrādījās lielisks palīgs fotosesijā, mazliet augstāk piekalnītē atradu vel vienu meža zemeņu laukumiņu, ātri atradās bļoda un līdz ar to arī mazie kārumnieki, kuriem mazo odziņu lasīšana diezko nepatīk, nācās iet palīgā. 





Lai jauka šī vasaras nedēļa!

svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Savienot kvadrātiņus

Ko darīt brīvdienas rītā, ja no rīta līst, bērni klusi skatās multenes, bet vīrs vēl nav atgriezies mājās no copes? Izvilkt no skapja kasti ar satamborētajiem kvadrātiņiem, žigli atbrīvot lielo gultu no palagiem un spilveniem un beidzot netraucēti izvietot kvadrātiņus segas galarezultāta versijai. 


Galīgais izmērs 11*17 kvadrātiņi, tātad kopā 187 gabali.

Lielums cm būs zināms, kad visi šie daudzie motīvi būs savienoti vienā veselā un galarezultāts notvaicēts ar gludekli, tamborētais motīvs no smalkas vilnas dzijas pēc uztamborēšanas nav ideāli taisns un līdzens, bet nespēju sevi iedomāties, gludinot un nostiepjot katru kvadrātiņu atsevišķi.
Lai iegūtu perfektu rezultātu, kvadrātiņus vislabāk būtu savienot sašujot, bet man tas noteikti būtu murgs, atceros iekšējo nepatiku, iepriekš šujot kopā satamborētos motīvus. Cerībā, ka pārāk nesabojāšu šo krāsu spēli ar satamborējuma režģi, šoreiz izvēlēšos sev patīkamāko motīvu savienošanas veidu.


Šis process aizņēma vairāk kā pāris stundas, kamēr dzēru rīta kafiju (patiesībā biju tā aizrāvusies, ka rīta  kafija kļuva par pusdienas kafiju) klusais rīts bija pārvērties par skaļu pusdienas haosu, vēlāk bija arī jāgatavo noķertā lielā zivs utt. Bet spītīgi neatbrīvoju aizņemto platību no saviem kvadrātiņiem, kamēr nebija katram piestiprināts kārtas numurs, lai vēlāk (ceru, ka nākamās nedēļas gaitā) mierīgi un lēnām tos satamborētu kopā. Marta bija liels palīgs, veiksmīgi tika galā ar cipariņu rakstīšanu un kvadrātiņu skaitīšanu, man atlika vien sameklēt 187 adatiņas, lai katru numuriņu piespraustu kvadrātiņam. Izlietojusi visas saspraužamās adatiņas, ar prieku atcerējos, ka neesmu izmetusi krustiņošanas procesā sakrājušās neslīdīgās, izlietotās  izšujamās adatiņas.


Šoreiz biju iecerējusi kopā satamborēt zigzagā, lai iegūtu mazliet papildus cm platumam un garumam, bet neveidojās no pāri palikušās dzijas skaista savienojuma vieta, pamēģināju arī ar mazliet smalkāku tamboradatu, bet vienalga nesanāca iecerētais rezultāts. Beidzot paliku pie parastā satamborēšanas varianta, tamborējot stabiņus bez apmetuma no virspuses, no katras kvadrātiņa malas pīnītes aizķerot un satamborējot pa vienai cilpiņai. Satamborēšanu veicu pa rindām, pieskaņojot dzijas pavediena krāsu kvadrātiņiem, tumšajā daļā satamborēju ar tumšāko pavedienu, bet gaišākajā daļā ar gaišāko.


Nobeigumā esmu iecerējusi aptamborēt gatavajai segai kādu dekoratīvu nobeiguma maliņu, nedaudz dzeltenrozā dzijas ficītē vēl atlicis.


Ja šis rīts nebūtu sācies ar lietu, tad brīvdiena noteikti izvērstos citāda, kaste ar satamborētajiem segas motīviem arvien vēl pacietīgi gaidītu savu kārtu skapī, bet varbūt es šodien tomēr būtu piestiprinājusi uztamborēto virtuves aizkaru? Līdz manam atvaļinājumam atlikusi viena darba nedēļa, ceru, ka tā nešķitīs pārāk gara.

Lai jauka nākamā darba nedēļa!

sestdiena, 2013. gada 15. jūnijs

Saulespuķes ceturtā atskaite

Kopš pēdējās atskaites pagājis vairāk kā mēnesis, krustiņots šajā laikā ir krietni mazāk, pie vainas karstais laiks, jo man svīst rokas un smalkā adatiņa paliek neslīdīga. Esmu čakli tamborējusi puķaino virtuves aizkaru, šovakar man šķiet, ka esmu pabeigusi, bet rīt piemērīšu logam, tad labāk būs redzams - gatavs vai tomēr vēl mazliet jātamborē.


Šādam būtu jābūt galarezultātam, bez tām baltajām strīpām, protams, izskatās, ka krustiņošu šo vareno puķi pašreizējā tempā gadus trīs vismaz... 


Piektdien nopirku  jaunu tamboržurnālu (angļu valodā), man šobrīd aktuālas somas, bet žurnālā ne tikai somas, pavisam 35 dažādi tamborēti modeļi, arī kleitas slaidām meitenēm.

Knitting Crochet 2013 Special


1.modelis sarkana soma, tamborēšanai nepieciešami vienāda diametra nelieli riņķīši, kurus aptamborē un savieno, pamīšus tamborējot musturu pa perimetru. Šādu riņķīšu manos krājumos nav, bet modelis man patīk un krāsa arī. Pie izdevības lūkošos veikalā plastmasas vai metāla nieciņu virzienā riņķīšu meklējumos.
3.modelis balta soma ar dzijas pušķīšiem pludmales noskaņā.
7.modelis Tapestry crochet divrāsaina oranžbalta soma ar ģeometrisku zīmējumu, pieļauju, ka tamborēšanas process varētu būt mazliet garlaicīgs, bet rezultāts elegants, materiāls rayon/cotton, ļoti gribētos šo somu apčamdīt dzīvajā.
9.modelis Bruges crochet sarkanā soma, ļoti vēlos izmēģināt tamborēt vismaz vienu somas motīvu, žurnāla beigās ir motīva shēma (tehniskais zīmējums), izskatās viegli un ļoti interesanti tamborējams motīvs, jāpameklē krievu tamboržurnāli, atminos šo tehniku redzējusi un pētījusi agrāk, mēģinājusi gan vēl neesmu. Pieļauju, ka interese par tamborēto somu man ir lielāka nekā par šo tamborēšanas tehniku, jo pašlaik esmu savas tamborsomas meklējumos, bet googlē ierakstot Bruges Crochet un apskatoties attēlus, mani pārņem nemiers, tik skaistas ir tamborētās mežģīnes!
11.modelis atkal sarkana tamborēta soma, 3-D wiggle technique, nemācēšu iztulkot šo terminu, bet šādi tamborētus spilvenus atminos (tamborēt pa virsu, veidojot krāsainus faktūras zīmējumus, iepriekš uztamborētam sietiņam) no bērnības un pavisam nesen redzēju vienā vācu rokdarbu žurnālā pamācību ar shēmām un fotogrāfijām.
Vēl žurnālā atrodama arī dzeltena soma (5.modelis), kurai divas joslas tamborētas krokodilrakstā, izskatās pēc uztamborēšanas safilcēta, un tādēļ tā bija vienīgā no somām, kura mani neuzrunāja, neskatoties uz manu mīļo dzelteno krāsu.
Gūtā iedvesmas deva no žurnāla krāsainajām lappusēm noteikti atsver iztērēto naudiņu žurnāla iegādei (Narvesen 5,39 LVL).

Lai jauka brīvdiena!

pirmdiena, 2013. gada 10. jūnijs

Tamborēt vasarā



Tamborēt var arī pludmalē, patiesībā gan uz soliņa zem saulessarga, kad saulē būts ir gana, jo ūdens jūrā sestdien man šķita par aukstu.

Vēlos ātrāk pabeigt puķaino tamborējumu, bet galvā jau rosās iepriekšējās vasaras domas par tamborētu vasaras somu. Skapī gaida divi dažādi pāri rokturu, atlicis vien tāds nieks, kā pati soma.... Brīvdienās izmazgāju košo igauņu varavīksni, žuva visu sestdienu, bet svētdienas pievakare ir ļoti piemērota dzijas satīšanai kamolos, turpat uz pagalma soliņa, kamēr mazais bērns pa smilšukasti rosās.


Jaunā vasaras Verena mani ir ļoti patīkami pārsteigusi, laikam vainīgs atvaļinājuma tuvums, tas iedvesmo jauno žurnālu šķirstīt vēl un vēl, un vēlāk vakarā pāršķirstīt arī vecākus rokdarbu žurnālus un ņemt rokās adāmadatas, šoreiz gan lai turpinātu iesākto debesszilo vasaras džempīti.




Gribēju skaistu bildi ar saulaini zaļām kastaņa lapām, bet noskumu par brūnajiem punktiem uz tām, vēlāk aplūkoju rūpīgāk pagalma kastaņkokus, tā sērga ir uz visām lapām, taisni vai žēl, tas tikai Rīgā vai arī citviet? 


Saulainu nākamo darba nedēļu!

pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

Sveiciens vasarā




Brīvdabas muzeja gadatirgus 


Arī es tur biju, ēdu, dzēru, līksmojos, iedvesmojos ... un naudu tērēju.

Nopirku Pāces vilnu, vienkārtīgo, raibo, grūti bija izvēlēties savējo krāsu salikumu, jo izvēle plaša, cena pievilcīga.


Bērnības garša



Brīvdienu karstumā prāts nenesas uz krustiņiem, bet rodas milzīga vēlme tamborēt puķītes. Salasīju no iepriekšējā apaļā tambordarba pāri palikušos ficīšu atlikumus, ņēmu rupju tamboradatu (Nr.5) un uz priekšu – skaistās un viegli tamborējamās japāņu puķītes. Rezultātā iecerēts puķains vasaras aizkars virtuvei, pienācis laiks pirātu dekorācijas nomainīt.

Re, tik viegli top puķīte:



1.attēlā – maģiskajā cilpiņā  ietamborēju 12 stabiņus ar vienu apmetumu, starp tiem viena gaisa cilpiņa (puķītei būs 12 ziedlapiņas)

2.attēlā – otrajā kārtā turpinu ar  to pašu krāsu, lodziņos 12 stabiņi ar vienu apmetumu, starp tiem 2 gaisa cilpiņas

3.attēls – dziju griežam nost, jo nākamā kārta jātamborē ar citu krāsu

4.attēls – katrā lodziņā 4 stabiņi ar apmetumu, kopā 12 lodziņi (12*4 stabiņi), kārtas beigās pavedienu griežam nost

5.attēls – tamborējam ar jaunu krāsu, starp 4 stabiņu grupām ietamborējam pusstabiņu, tālāk 5 gaisa cilpiņas, pusstabiņš, 5 gaisa cilpiņas utt.

6.attēls – pēdējā kārta, vienas ziedlapiņas veidošanai: 1 stabiņš bez apmetuma, 6 stabiņi ar vienu apmetumu, 1 stabiņš bez apmetuma; pavisam 12 ziedlapiņas

7.attēls – tamborējot pēdējo kārtu, jauno puķīti savienojam ar iepriekš uztamborētājām puķītēm

8.attēls - gatavs, atliek ielocīt dziju galiņus, daru to no kreisās puses pēc katras puķītes uztamborēšanas

Divi brīvdienu vakari, 16 puķītes uztamborētas!



Tik pat kā glezna, rāmītis - izjaukts Adventes vainadziņš (salmu riņķis aptīts ar lentīšdziju) iekārts ziedošā mežrozīšu krūmā.



Vasara – kokvilnas laiks, top džempītis pie džinsiem, debešķīgā krāsā, starp pīnēm nolaistie valdziņi, tik vienkārši, bet adot tomēr atzīmēju uz piezīmju lapiņas katru kārtu, tas palīdz neuzadīt pirms krustojuma par daudz. Noraucot pēdējo kārtu, vidējo no trīs kreiliskajiem valdziņiem (starp pīnēm) nolaižu no adatas un izārdu līdz pat lejai, feina sajūta, mans adījums attiecīgi izstiepjas platumā par 6 cm. Pašlaik top otrā detaļa. Modelis no pagājušās vasaras Dianas žurnāla, pielāgots manam izmēram.



Jauku vasaru!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...