Izšuvējas dienasgrāmata. Maijs

Maija sākumā azartisks finišs. Viskošākā no manām izšūtajām saulespuķēm. Šobrīd prieka emocijas jau norimušas, apmēram mēnesi man aizņēma šis aizraujošais process, paralēli darbojoties arī pie citiem izšūšanas procesiem. Košā izšuvuma laukums 25x25 cm. Paldies par pausto atzinību shēmas autorei Happy x Craft dizainerei Corina (citēju no IG): "Katru reizi, kad kāds izvēlas radīt kaut ko no maniem dizainiem, tas man nozīmē vairāk, nekā jūs droši vien varat iedomāties. Paldies, ka uzticaties manam darbam, manām krāsām un manai radošajai pasaulei."

Saulespuķe 🌻 09.05.2026.

Dizains: Happy x Craft

Maijā aktīvi darbojos pie Riolis Sunny Day izšuvuma. Mans ideālais plāns: vasarā pabeigt saulespuķu pušķi ar vāzi, tad virzīties uz augļu trauku, bet rudenī darboties pie ķirbjiem, un gada beigās lielais finišs. Ar šo procesu ir tā, ka brīžiem tas ļoti ievelk un grūti atrauties, savukārt dažreiz rokas pēc tā nesniedzas, nav noskaņojuma koncentrēties dažādo diedziņu skaitam (3, 2 vai 1), puskrustiņš vai krustiņš, daudz jaukto krāsu... kopumā sarežģīts process, it sevišķi pašlaik šajā saulespuķu daļā.

Riolis Sunny Day

30.05.2026.

Te redzams arī viens no nākamajiem jūnija startiem. Saulespuķes vējā. Jaunums no Aine. Papētīju shēmu, būs interesanti un atkal sarežģīti, bet par to jūnijā. Šoreiz pirkumam bija pievienota dāvaniņa, ļoti mazs Riolis izšūšanas komplektiņš un divi katalogi (Aine un Riolis 2026). 

ST15-2213 Life is Beautiful

MH14-2511 Peony

MH14-2311 Koi Pond

Visi trīs šie Mill Hill procesi nav no vieglajiem. Sticks ir liels, ļoti, ļoti zaļš, un vēl būs daudz kontūras jāizšuj, bet pamazām tuvojos finišam. Peonija fantastiska, tagad jāsāk piešūt pērlītes, brīžiem gan šķiet, ka rozā krāsas man par daudz, paspēšu finišēt tieši peoniju ziedēšanas laikā. Maija starts vasarīgs, ļoti ceru, ka šī zelta zivtiņa piepildīs dažas manas vēlmes, bet viegli gan tā nedodas man rokās. 

Mans maijs telefona fotogalerijas izlasē 💖

17.05.2026.

Šodien izbaudu mirkli pirms atvaļinājuma. Lai pieburtu saulainu laiku manām brīvdienām, man būs starts Mill Hill margrietiņai. Es sākšu tieši ar saulaino puķes vidiņu, kas sastāv no četriem dzeltenās krāsas toņiem un divu toņu dzeltenām pērlītēm. Vasarīgs vieglums arī šī motīva shēmā, šis process būs atpūta.

MH14-216 Ladybug on Daisy

Un vēl maijā ļāvos atlaižu nedēļas kārdinājumam un nopirku dažus Mill Hill komplektiņus, tie tik kārdinoši, ir sevišķi ziedu motīvi, pašlaik lai papildina manu izšūšanas komplektu kolekciju. Es dodos vasarā! 🌞

Maijs 2021

 Maija krāsa - zaļā. Visapkārt zaļš, arī mans jaunais adāmprojekts zaļš. Maijs smaržo un iedvesmo! 

Dažus gadus zaļo toņu kamolīši pacietīgi lūkojās no plaukta un gaidīja iedvesmas mirkli. Miksēju Noro dziju un Pāces vilnu pamīšās kārtās. Pārbaudīta vērtība. Lielisks un nēsāšanai ilglaicīgs rezultāts. Burvīga krāsu saspēle. Pats vienkāršākais musturs. Lai atsvaidzinātu atmiņā adatu rupjumu un valdziņu skaitu, pārlasīju bloga 2017.gada vasaras ierakstus. Man būs jauns adīts mētelītis. Divas stāva daļas slejas (šoreiz 64 valdziņi, 380 kārtas, adatas Nr. 3,5) maijā uzadītas, uzmesti valdziņi jau trešajai un ceturtajai, iesāku adīt arī vairāk kā divmetrīgo apdares (šoreiz 38 valdziņi, adatas Nr.2,5) sleju. Turpinājums sekos ... jūnijā. Lai skaista vasara!

Pamatkrāsas

Pēdējo apmēram piecu gadu laikā regulāri esmu nopirkusi pa kādam iepakojumam kokvilnas, visas vasaras dzijas ficītes iegādātas atlaižu laikā, tātad nesezonā, pārsvarā ziemā. Ir sakrājusies liela kaste, krāsas dažādas, galvenokārt spilgtas. Gatavojot bloga ierakstu, apskatījos dažādu lokācijas vietu internetveikalu šīs konkrētās dzijas piedāvājumu pašlaik, bagāta krāsu un toņu izvēle, bet cena... krietni vairāk kā dubultīga. Šoreiz sajutos gudra pircēja, ha, ha...   

Dzija ON line Linie 164 Java (67% Baumwolle-Cotton, 33% Viscose-Rayon), trīs krāsas (zils, dzeltens, sarkans) ficītes (50g/158 m). Zilās krāsas toņiem atradu savos krājumos arī gaišāku toņu kombināciju, pāris iesāktas ficītes, arī no tām ietamborēju dažas kārtas. Kopējais dzijas patēriņš vēl nav zināms, jo pašlaik tamborēju piedurknes, apmēram 400g varētu pietikt. Tamboradata Nr. 3.25

Modelis Nr. 6 no žurnāla Burda Special Verena 2/2019 (krievu valodā). Krāsu kombinācija šoreiz manējā. Agrāk esmu adījusi ar šo dziju (zils džempītis un tad vēl dzeltens), bet adījums procesā vērpās (slīps, pa diagonāli), tas man pavisam neraksturīgi, pat Dundaga man nevērpjas adot. Tad pamēģināju tamborēt, man bija pludmales topiņš oranžā krāsā. Sajūtas komfortablas nēsājot, patīkams vēsums un elastīgums, mazgājot nestiepjas, it kā neveļas, bet ja aizķeras, tad gan var saplūkāties diedziņi... tādēļ uzmanīgi ar somu, kas iespējams uz pleca nēsājama. Pavediens, kaut slidens un spīdīgs, bet tamborēšanas procesā arī nedaudz ķeras, tādēļ svarīgi izvēlēties pareizo tamboradatas rupjumu. 

Stāva daļai pīnīte no 82 cilpiņām, stabiņi ar vienu apmetumu, sākot no otrās kārtas, iedurti nevis pīnītē, bet zemāk, lai veidojas sietiņš. Sākuma pīnīte jāuztamborē ļoti, ļoti vaļīga, es izmantoju tai nedaudz resnāku tamboradatu, jo vēlāk pīnīte nestiepjas, bet pats tamborējums gan ir elastīgs. Šāds vienkāršs tamboris ir lielisks, to var viegli paņemt līdzi un tamborēt jebkur, nekas nav jāskaita vai jārēķina līdz pat kakla izgriezumam. Tam gan veltīju brīvdienā dažas stundas nepārtrauktas tamborēšanas. 

Kakla apdarei aptamborēju pirmo kārtu ar stabiņiem bez apmetuma, stāva noraukuma daļās to skaisti noapaļojot, otrā nobeiguma (apdares) kārta atnāca atmiņā no Ziemassvētku rotājumu tamborēšanas, proti, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa, viens pusstabiņš, viena gaisa cilpiņa ...utt

Piedurknēm uztamborēju pīnīti no 45 gaisa cilpiņām, pēc strīpām no lejas sāku ritmisku pieaudzēšanu, katrā ceturtajā stabiņu kārtā pa vienam stabiņam, abpusēji. Pieaudzēšanas ritms un stabiņu skaits atšķirīgs kā žurnāla oriģinālā aprakstā, jo šī mana izvēlētā kokvilnas dzija ir smalkāka. Galarezultāts būs pavisam drīz, visticamāk, ka manā instagram kontā. Piedurknēm dominējošā izvēlēta dzeltenā krāsa, garums - vēl nezinu, iespējams īsākas... Un tagad vien atlicis pasūtīt vasarīgāku laiku, lai nenosalstu šajā tīkliņā. Lai mums viss izdodas!

Ziedošais maijs un zoo

Pavasaris man šogad ļoti rosīgs izdevies, dienas skrien burtiski kā ritenī, gluži kā negaidītais, bet tik foršais, karstais laiks, kas steidzīgi liek noziedēt visam ilgi gaidītajam pavasara krāšņumam. Atceros, kā citgad maijpuķītes vēl pirms pēdējās skolas dienas lasījām, bet šogad mēs jau maijā vidū esam atklājuši peldsezonu. Es peldējos mūsu jūrā 13. maijā! Pārspēts mans personīgais rekords! Un, protams, ka tamborēju kvadrātiņus, peldkostīmā... Brīvdienās izdevās uztamborēt vien kādus sešus motīvus, ļoti aktīvas bija brīvdienas - viedierīce piefiksējusi vairāk kā 15 km noietus katru dienu. Mēs pabijām gan zoodārzā, gan Vecrīgā, kanālmalā, pat hokeja fanu teltī un peldējāmies jūrā!

Šogad kā vēl nekad Zoodārzs šķita sarāvies, kā gribētos aizspurgt atpakaļ bērnībā, kad tas manās atmiņās milzīgs jo milzīgs... Neredzēju pāvus, surikātus un lemūrus, bet ceru, ka mums vienkārši nepaveicās tos ieraudzīt. Nīlzirgi arī vēl bija iekštelpās. Tīģeris tālu kalna galā, žirafes gan redzējām visas četras, ķenguri laiski sauļojās... Albumā senākās fotogrāfijās oranži flamingo bari, bet šogad redzēju vien dažus putnus. Diena solījās būt karsta, mēs devāmies uz zoo ļoti laicīgi rīta pusē, tādēļ šogad iztikām bez lielās burzmas, kas sākās ar biļešu rindām, mums ārā ejot. Starp citu, ieejas maksa kļuvusi dārgāka, bet ar rīdzinieka karti un bērniem ar e talonu ir atlaides.

Jauki, ka blogs gluži kā virtuālā dienasgrāmata (reizēm ar atkāpēm no rokdarbu tēmas), uz zoo dodamies katru gadu, jau kopš bērnības, bet spilgti atmiņā palicis zoodārza apmeklējums 2012.gadā un pāvu iespaidīgais krāšņums bildēs, šeit:

2012 ZOO PĀVI

Kvadrātiņu sega top lielāka, pašlaik jau esmu gandrīz visus zemāk bildēs redzamos kvadrātiņus satamborējusi vienā veselumā. Galarezultātā iecerēta lielā sega (apmēram 160*200 cm), tādēļ turpinu vēl un vēl tamborēt motīvus. Satamborēti 13*13 kvadrātiņi vienā lielā kvadrātā, platums ir sasniegts, vēl garumam dažas kvadrātiņu rindas ir nepieciešamas. Šis musturs, apvienojumā ar zeķu dziju un diezgan rupju tamboradatu (Nr.3.25), ir ideāls lielajam izmēram, jo tamborējums izdodas mīksts, elastīgs un vienlaikus pietiekoši blīvs (būs silts), rezultātā sega nebūs smaga. Šāda lieluma tambordeķis no akrila, vēl blīvākā musturā un ar smalkāku tamboradatu tamborēts, svērtu apmēram uz pusi vairāk, kas savukārt nav diezko ērti ikdienas lietošanā, it sevišķi mazgāšanas reizēs. Speciālā zeķu dzija ļoti labi mazgājas veļasmašīnā, saudzīgajā režīmā (pārbaudīts neskaitāmas reizes ar maniem adītajiem zeķu pāriem), tādēļ problēmu segas lietošanā un kopšanā nebūs.

Bloga arhīvam lai piepulcējas arī dažas bildes no šī gada kanālmalas un Brīvības pieminekļa krāšņajām puķu dobēm, patiesībā viena maza, maza daļiņa no tām, ļoti skaisti ir pie mums Rīgā ziedošajā pavasarī! Šī pavasara pilsētas skaistākās tulpju dobes! Es galvaspilsētas centrā strādāju vairāk kā 20 gadus, dzīvojusi gan esmu dažādās pilsētas daļās, bet regulāri mēroju ceļu gar un ap kanālmalu. Manī mītošā lauku meitene atpūtai pilsētā sameklē meža un pļavas tuvumu, bet pilsētniece savukārt nekādi nevar iztikt bez centra burziņa, harmoniju Rīgā laika gaitā radušas jau abas 😂... 

12.05.2018.

Atradu googlē arī dažas fotogrāfijas no augšas:

www.fenikssfun.com/aktuali/ziedosais-simtgades-pavasaris-8250

Lai mums viss izdodas!

Brīvdienu prieks un tamborētā motīva shēma

Spēlēties ar kvadrātiņiem ir tik aizraujoši un iedvesmojoši... brīvdienās izvilku no skapja savu nepabeigto kvadrātiņu projektu. Vairāki rokdarbu projekti top vienlaikus - to droši var teikt par mani. Kvadrātiņu segu iesāku tamborēt pirms gada, pavasarī - aprīlī un maijā čakli tamborēju motīvus un pat pusi no segas motīviem satamborēju kopā... līdz aptrūkās krāsu dažādībai zeķu dzijas atlikumu kamolīši... un tad sākās vasara... citi projekti kļuva aktuālāki. Bet visu gadu esmu čakli adījusi zeķes, atkal pilna kaste ar zeķu dzijas atlikumu kamolīšiem (vēl viena lielāka piepildījusies ar jaunām zeķu dzijas ficītēm... tas tāds nebeidzamais stāsts...), ideāls laiks tamborēt kvadrātiņus!

Ideāli viss bija līdz mirklim, kamēr paņēmu rokās tamboradatu un vienu no kamolīšiem, lai sāktu tamborēt... bet man nav shēmas!!! Un pauze gada garumā... izrādās nopietns pārbaudījums manai atmiņai. Gatavas shēmas nebija, atceros toreiz, ka ņēmu vienu kvadrātiņa tamborēšanas variantu no googles un pārveidoju nedaudz pa savam. Labi, ka bija daži nesatamborēti kvadrātiņi manā projektu kastē, vienu motīvu izārdīju, lai reanimētu savu tamborēšanas atmiņu... un šodien tapa shēma savai lietošanai, bet ļoti labprāt ar to šeit blogā padalos. Zeķu dzija, tamboradata Nr. 3.25

Kvadrātiņa pagriezienu stūros tamborēju stabiņus ar diviem apmetumiem, šāds risinājums ir elastīgāks vēlāk savienošanai, stūris labāk "iesēžas" un neveidojas lieks reljefs. Viss kvadrātiņš tiek tamborēts no raibās zeķu dzijas, nenoraujot pavedienu, tādēļ jaunu kārtu sāku stūrī, lai neveidotos vidus daļā lieka krāsu pārejas trepīte. Tie nu ir tie mani knifiņi, pārējais tehnisks tamborēšanas darbs.

Motīvi satamborēti kopā, tamborējot vēl vienu kārtu ar stabiņiem ar vienu apmetumu, saāķējot ik pa diviem stabiņiem, izvēloties tādu satamborēšanas krāsu kamolīti, lai blakus nebūtu vienādas krāsas, bet gluži otrādi, vēl vairāk visu saraibinot. Jauku akcentu dod daži vienkrāsainie tamborētie kvadrātiņi, kurus satamborēju kopā ar krāsaino dzijas pavedienu. 

Atpazīstu šajos kvadrātiņos savus adītos zeķu pārus, daži no tiem šoziem ļoti nonēsājušies, aktuāls ir kļuvis papēzu pāradīšanas jautājums.

Bildēm kāpās aizkadrā esmu peldkostīmā 😎🌞

Brīvdienas atpūtai, saulainas brīvdienas vēl saulainākai atpūtai... 

Un kā smaržo! Šopavasar manas alerģiskās izpausmes samazinājušās, tādēļ ar prieku dodos dabā, smaržoju un izbaudu. Par ikdienas sadzīvošanu ar alerģiju - tas jau būtu cits stāsts, pieļauju, ka katram alerģijas nomocītajam savs unikālais...

Lai jauka rītdiena!

Viegli?

Gribētos jau gan, lai viss top viegli! Bet nekā, vairs nesanāk ne viegli, ne ātri... jo... lai būtu pavasaris! Savienojumā ar - darbs, bērni, suns, koncerti u.c. svarīgas lietas, šoreiz nosauktajai kārtībai nav nozīmes, jo viss ir jāpaspēj! Pēc garajām pastaigām ar suni vien totāls nogurums ir ātri klāt! Esmu pašlaik atkal atgriezusies pie zeķēm, vienlaikus top veseli trīs pāri - 9/2017, 10/2017 un 11/2017, precīzāk pa vienai zeķei no katra pāra ir jau gatavas, pašlaik domāju, kuram pārim pirmajam otro zeķi adīt... vai arī visas trīs pamīšus vienlaicīgi adīt. Ļoti svarīgs jautājums un izšķiršanās, ha, ha... Joks, protams, kā nu sagribēsies, tādā secībā arī turpināšu adīt. Šoreiz starp pavasara košajām krāsām vien viens no zeķu procesiem iekļuvis bildēs, uz dzijas etiķetes rakstīts Desert Color, patiess krāsu baudījums, tiešām deserts, gan pats pavediens savērpts no vairākām krāsām, gan krāsu pārejas mainās un vēl tie garšīgie sārtie toņi... viegli šo krāsu salikumu adīt, un pat piezogas vēlme speciāli pastiept to procesu garumā... bet vienmēr jau no vienas fices paliek pāri dzija, man krājumos ir divu toņu pelēka zeķu dzija, varēšu vēl ko skaistu sakombinēt.

Un pamazām segas satamborēšana virzās uz priekšu, process kļūst aizvien sarežģītāks dēļ sava pieklājīgā izmēra, sega tomēr segas gatavajam izmēram tik tuvu, suns atkal procesā kļūst par traucējošo faktoru, pat neko īpašu nedarot, vien klātesot mājās, jo tās spalviņas... mazas, baltas, asas... tās ir visur... un tik spītīgi turas pie visa klāt. Laikam būs atkal jāatsāk krustiņot, kamēr mans mīlulītis Bīno pie vasaras kažoka tiek...

Šajā bildē šķiet sārto toņu pārsvars, spilgta ļoti, tie zili zaļie ir noslēpušies... Un galiņu jūra, vai ne? Jāķeras tiem klāt! Esmu pārdomās par nobeiguma maliņu, tās krāsām, musturu, šoreiz jūtu, ka vajag kaut ko apkārt aptamborēt, lai tāds pavisam glīts nobeigums. Kā šo raibumu visharmoniskāk ierāmēt? Un arī šis nav no vieglajiem jautājumiem...