Apkārt tik daudz iedvesmas avotu, ļauties ieraudzīt un saredzēt... Vienu brīdi regulāri saglabāju datorā dažādas fotogrāfijas no neskaitāmām vietnēm, un vēlāk ik pa laikam tās aplūkoju, izdzēšot pa kādai tobrīd neaktuālai vai gluži otrādi kādu pamatīgāk no jauna izpētot, tagad to daru arvien retāk, pat nezinu, kāpēc, laika trūkums vai resursu pārbagātība... Par žurnāliem cits stāsts, tie joprojām man bezgala vilinoši, mēdzu mājās brīvbrīdī aizšķirstīties, pēcāk gan seko pamatīgs nogurums, bet toties tik patīkams. Pēdējās dienas manu skatienu burtiski piesaista rozā krāsa (pavisam netipiski rudenim) un ne jau bārbiju rozā, un ne man jaunas rozā brilles, un rozā ir tik dažāds... rīta cēlienā skatlogā pamanīta rozā sporta jaciņa, tad rozā kidmohēras džempītis, kas kādai garāmgājējai (manā vecumā) viegli uzmests uz pleciem, meitas rozā konversi koridorā, pat rozā (košu gan) pledu savai gultai pagājušajā nedēļā nopirku, rozā (dzērveņu) zefīrs, man garšo ļoti... šorīt kritiski nopētīju sava skapja saturu, tajā nav nekā tāda vienkārši rozā, man nepiestāv rozā, kaut gan krāsu palete saka, ka varētu gan attiecīgu rozā savā garderobē iekļaut... un tad es sapratu, ka man mieru nedod tie daži vasarā nopirktie kamolīši, kuriem ļoti piestāvētu rozā, tie .... uzplauktu... un tad vēl žurnāls (nenopirkts) kioska plauktā, kurā ieraudzīju dziju miksli, kas akurāt pēc sastāva kā manējais, un viens foto (violets gan, ne rozā), tajā pašā datora mapītē, kurā reiz to saglabāju, un nemiers domās... devos uz dzijas veikalu pēc papildus ficītēm, ar domu par vienu, nu... mazliet rozā... re, kādas jaukas krāsu kombinācijas kamolīšos man izdevās sakombinēt (un nemaz nav tik rozā), dzērveņu zefīrs un kafija, un daudz, daudz piena, garšīgi...
Tas gan nenozīmē, ka tūlīt ņemšu rokās adatas un uz priekšu, nē, nē, daži iesāktie projekti ir jāpabeidz. Bet tagad manā prātā cita doma, pie kā es šo burvīgo krāsu kombināciju pievilkšu, ar kādiem aksesuāriem sakombinēšu, man nekā nav piemērota, patiešām nav... klasika - pilns skapis un nav ko vilkt mugurā... kaut gan, kamēr iecerētais būs procesā, un ņemot vērā manu pašreizējo dzīves ritmu - darbs, bērni, skola, suns... un vēl dažas ne mazāk svarīgas lietas (ak, man tik maz laika pašlaik atliek rokdarbiem, ka pat gājiens uz dzijas veikalu pēc dažām ficītēm kļūst īpašs, sajūtas niansētākas un savukārt gandarījums lielāks).... process solās būt ilgs, bet tik garšīgs... tātad, kamēr procesā - būs gana daudz laika nodoties meklējumiem... un tā arī klasika - ja konkrēti zini, ko vēlies, tad noteikti ātri un tūlīt to neatradīsi...
Sapņos par gaidāmo procesu, esmu mājās novietojusi ikdienas skatienam šīs burvīgās dzijas ficītes, bet tomēr krietni pietiekošā augstumā, lai mani nepārsteigtu iespējamie mana suņa nedarbi, viņš spēj tik neatlaidīgi mani vērot un vērot rokdarbojamies, un hops... medījums jau suņa zobos.... un tad gan vairs nemaz nav jautri, vismaz ne man, bet suņuks gan ir ticis pie kārotās papildus uzmanības. Par mūsu dzīvi ar suni varētu atsevišķu blogu rakstīt, katrai dienai būtu savs neatkārtojamais interesantais stāsts, ... bet tad man vēl mazāk laika atliktu rokdarbiem... Brīvdienās devos pastaigās ar suni un fotoaparātu, tik grūti ir bildēt kustīgo Bīno, ļoti grūti...
Iemīļota atpūtas poza, mežā un mājās, dažreiz arī tādā pažuvušā dubļu peļkē...
Skaistumkonkurss - kas smukāks? Es vai šīs bikses?
Ausis smukas un garas, mīkstas un siltas, bet arī ļoti skaļas - dzirdu pat naktī skaļo ausu nopurināšanu, bet vējā toties tik graciozi plīvo...
Bīno ūdens diezko nepatīk, vannā iešana ir gandrīz neiespējamā misija, bet lietainā un slapjā dienā viņš ārā labprāt neietu nemaz...
Šodien bija karsti, Bīno dažas reizes apmērcējās, padzērās un tad laimīgs nodevās smilšu, dubļu, čiekuru vannām krastā...
Agrāk es tā mierīgi kādu stundiņu varēju paadīt, kamēr bērni plunčājas, skraida, blēņojas... bauda septembrim tik neierasti karsto laiku, bet tagad suņa puika nemaz neļauj man to darīt, nē, nē, patiesībā viņš ļauj, jo viņam pašam savas darīšanas, bet man gribas suņuku vērot un vērot, tās viņa darīšanas ir tik amizantas... un otrai jakas piedurknei uzadu vien pāris rindiņas... bet esmu kvadrātus satamborējusi, tas arī bija liels darbs, ieplānots un realizēts bez suņa piedalīšanās procesā...
Un šonedēļ iegādājos vienu nelielu papildinājumu savai žurnālu kolekcijai - Mazā Diana, speciālizlaidums - šalles, lakati (4/2016). Tamborēti 16 modeļi. Un zinu, ka nevienu modeli tieši viens pret vienu (krāsās) neuztamborēšu, bet iedvesmoties ir gan no kā, un shēmas, diezgan daudz būs pa rokai un vienuviet.
Saulainu, prieka un iedvesmas pilnu nākamo darba nedēļu!
P.S. Mūsu bīglam Bīno pēc dažām dienām būs jau seši mēneši...
