svētdiena, 2015. gada 26. aprīlis

Divdesmit sestais aprīlis

Viens no azartiski uzsāktajiem šī gada rokdarbu projektiem pabeigts, man milzīgs prieks par to, protams!!!




 
 
Šīs nedēļas brīvdienu plānos ietilpa aktīva atpūta pie jūras, tādēļ vēl jo vairāk bija iemesls tās dažas beigu rindas šallē ātrāk ieadīt, lai paķertu to līdzi jaukai fotosesijai. Laiks gan diezko jauks šodien fotografēšanai nebija, skaistākas bildes noteikti izdotos uz zilo debesu fona un saules staru apspīdētas, kaut vai vējiņš neliels arī būtu ok, bet ... labi, pavasara noskaņu noķēru, svaigo jūras gaisu saelpojos visai nākamajai darba nedēļai, padraiskojāmies trenažieros, bija gana silts un diezgan mitrs.
 

 
Vēl dažas procesa telefonbildītes, no paša agra rīta, pabeidzot pēdējās šalles kārtas, vidējā bildē tikko uzadītā gatavā šalle blakus rudenī tapušajai, košas bezgala abas, jā, sanācis tik ļoti tematiski - rudens un pavasaris... bet trešajā bildē tas nieciņš no dzijas, kas palika pāri, kidmohēras bija vairāk kamolītī, būs tagad kāds cits tonis, ko vēl pievienot manam gliemežvāku lakatam.
 


 
Tik pavasarīgi pārgalvīgi izģērbusies gan pie jūras šodien netusēju, patiesībā visu laiku pavadīju virsdrēbēs, kaut gan apsēstoties prasījās vēl pēc siltāka pleda uz pleciem, tādēļ mēs it nemaz nesēdējām, bet aktīvi kustējāmies, bērniem savi prieki, tikuši no pilsētas dzīvokļa brīvā dabā, brīžiem šķita pat grūti sasaucami, bet toties tāds klusums man šovakar mājās, brīnišķīgais jūras gaiss mūs visus nokausējis.
Un šeit viena telefonbildīte ar manu pavasara ziedu šalli, ar to joprojām rotājos pavasarī...
 
 
 
Veicot lielo pavasara tīrīšanu skapī, vakardien neviļus aizskatījos vecos rokdarbu žurnālus (apmēram 1996 ... 1998), Burdas tamboržurnāli tematiskie tolaik bija tādi, arī vecās Annas, dažiem avīžpapīra pielikuma shēmas tik nolietotas, ka knapi turas kopā, bet toties kādu neaprakstāmu iedvesmu vēl tagad no tiem guvu... Un kas tik laika gaitā no tiem nav tapis... atceros visus, labi, gandrīz visus skaistumus, lielākoties tie jau bija manas mammas tamborējumi, es tolaik baudīju jaunību, ha, ha... Motīvu tamborējumi... īsts dārgums, dažus senos žurnālus atpakaļ skapī vairs neieliku, bet gan tuvākā plauktā, lai pie rokas un acīm bauda, atkal un atkal tos pašķirstīt, pagaidām gan tikai pasapņot un iedvesmoties, cenšoties nepabeigtos procesus čakli turpināt līdz galarezultātam. Un tā ir atbilde uz jautājumu, kā motivēt sevi pabeigt iesākto procesu, - ar sapņiem par jauna procesa sākumu...
 

 
Jauku pavasara darba nedēļu!

trešdiena, 2015. gada 22. aprīlis

Par neko... jeb atkal par iedvesmu

Kā sevi motivēt pabeigt pašlaik vienmuļi adāmu (pamīšus tikai labiskās un kreiliskās kārtas), garu (300 valdziņu uz auklas) un vienlaicīgi svarā diezgan pasmagu (adot klēpī guļ gandrīz gatava jaka bez apdares detaļām) nepabeigtu adījumu?  Pie tam šis darbs iepriekš (pagājušajā pludmales vasarā) adījās ar milzu iedvesmu un prieku.... līdzi tagad šo nepaņemt, laikam jau vienkārši piespiesties un vienreiz pabeigt, bet blakus vienlaicīgi tik kārdinoši citi iesāktie procesi, kaut kā nesanāk man tas vienkārši un pabeigt... Un tad viens no tiem kārdinošajiem paralēlprocesiem radīja nepieciešamību pēc garās auklas, proti sarkano lakatu esmu ar milzu iedvesmu un prieku uzadījusi līdz tai vietai, kad process sāk kļūt mazāk baudāms, jo valdziņu skaits uz auklas ir kļuvis tik liels, ka adīt ar prieku atgūšanai nepieciešams steigšus pievienot papildus auklu (kabeli), bet ak, vai, manā rokdarbu adatu koferītī visas auklas izbeigušās... nu... uz visām kāds iesākts un joprojām nepabeigts adāmais... ļoti ērti taču, ja pašlaik procesu neturpini, auklai noskrūvē adatu galus un to vietā uzskrūvē podziņas, noliec adāmo plauktā līdz procesa atsākšanai. Manās mājās auklu (kabeļu) ir pulka vairāk nekā dažādo izmēru uzskrūvējamo adatu galu. Patiesībā risinājums ir gaužām vienkāršs, aiziet uz veikalu un nopirkt vēl vienu garo auklu... un pēc laika atkal vēl vienu... un atkal... un pie viena vēl kādu dzijas kamolīti arīdzan, jo veikalu plaukti tik vilinoši... es ceru, ka sapratāt, par ko es.... Tātad, šoreiz neiešu uz veikalu, bet atbrīvošu pašlaik tik ļoti nepieciešamo auklu, vienkārši pabeidzot adīt to garlaicīgo jakas apdares malu. Vienā svētdienas vakarā fonā tv šovs Dejo ar zvaigzni, rokās adatas, klēpī lielais adījums un uz priekšu, izdevās uzadīt gana daudz kārtu, bet kamolītī spītīgi joprojām dzijas gana, nākamās svētdienas vakarā atkal  fonā tv šovs Dejo ar zvaigzni, urrā, izdodas pabeigt. Vēl atlicis mazliet darba pie piedurkņu apdares, bet salīdzinot ar iepriekšējām garajām kārtām, tas tāds nieks vien ir.
Darbdienu vakari tika veltīti segas motīvu tamborēšanai, bet brīvdienu brīvbrīdī izdevās ieadīt krietnu gabalu krāsainajai šallei.


Lai mazliet sevi garlaicīgā procesa beigu daļā uzmundrinātu, domās iztēlojos jauno jaku sev mugurā un piemēru tai topiņus un aksesuārus... un vēl iztēlojos, ka atbrīvojušos adāmauklu jau skrūvēju klāt nākamā projekta aizraujošajam procesam un ar milzu baudu turpinu adīt iepauzēto sarkano Noro lakatu.... līdz lakata apdares malas volānam, tad atkal sāksies kārtējā garlaicīgā daļa ar milzumdaudz valdziņiem un nebeidzami garām adījuma kārtām.

Secinājums - aizraujošam un lieliskam projektam man visgrūtāk ir pabeigt apdares darbu, piemēram, sadabūt detaļas kopā, uzadīt dekoratīvo malu, ievilkt galiņus... un tādēļ gandrīz gatavs projekts mēdz iestrēgt...

Par iedvesmu: pēdējā laikā man šķiet, ka mani bērni ir mans lielākais iedvesmas avots, pateicoties bērnu aktivitātēm, izdodas pabūt tādos pasākumos, kurus parastā ikdienas skrējienā visticamāk neapmeklētu, vai nu laika tam būtu par maz, vai nu atliktu uz nākamo reizi, vai pašsajūta ne tāda, vai laiks aiz loga nejauks.... Sestdienas deju grupas RITMS jubilejas koncerts - brīnišķīgs iedvesmas avots, krāsu prieks, dejas baudījums, dvēseles lidojums... un vienlaikus mazliet skumjš atklājums (novērojums kā skatītājai no zāles) - mana meita ir izaugusi...


Un iedvesmojoties pavasarī atkal un atkal pāršķirstu rokdarbu žurnālu kaudzītes, nejaušs atklājums krievu valodā žurnāls IREN, ko nopirku stacijas tunelī, iedvesmojoties no žurnāla skaistajām fotogrāfijām, bildē vidējais džempītis ir īpaši aizķēries manās domās, tamborēts vienkāršā, bet efektīgā musturā, no kidmohēras, ļoti spilgtās krāsās. No šī modeļa realizācijas vien attur mani nepabeigtie daudzie paralēlprocesi. Atceroties patīkamās sajūtas, nēsājot savas tamborētās kidmohēras (ar zīdu) vilnīšu šalles, esmu pārliecināta, ka šāds tamborēts džempītis būtu pat ļoti ok, piemēram, rudenim, rudens košās krāsās...
Turpat bildē blakus vēl ziedu paklājiņš no pavisam cita žurnāla - senākas Annas, kuru ļoti alkstu uztamborēt, un vēl viens interesants džempītis - elementāri viegls no četriem savienotiem adītiem kvadrātiem, ja vien izdotos piemeklēt īsto... tiešām īsto dziju, lai galarezultāts būtu vēl interesantāks un vizuāli pamanāmāks.


Un protams, ka iepriekš pieminētais kabelis (adāmadatu aukla) nekavējoties tiks pieskrūvēts pie sarkanā lakata procesa. Turpinājums sekos...



Jauku pavasara darba un iedvesmas nedēļu!

sestdiena, 2015. gada 11. aprīlis

Pavasara iedvesmota

Reizēm iedvesma rodas no nekā, burvīgi skaista, silta un bezrūpīgi laiska pavasara brīvdiena, bez steigas, bez obligātiem pasākumiem, visu dienu ārā svaigā gaisā, vairojot enerģiju un uzkrājot saules staru gaismu nākamajai darba nedēļai, tik skaistā laikā šodien dodamies garās pastaigās, ar nelieliem atpūtas brīžiem, soļu skaitītājs telefonā man piešķir kārtējo ikdienas zelta medaļu par desmit tūkstošiem noietajiem soļiem gana ātri, bet tomēr spītīgi nevēlos palielināt izvēlēto dienas mērķi, jo nenoliedzami ir ļoti patīkami saņemt atzinību, pie tam ne tikai zelta medaļas veidā, bet ar pastaigu uzlabot garastāvokli, mazināt nedēļas gaitā sakrāto stresu, gūt jaunu enerģiju, atbrīvoties no ikdienas rūpēm, galu galā uzturēt normālu svaru. Visu nedēļu esmu čakli tamborējusi segas kvadrātiņus, pašlaik pavisam uztamborēti 57 motīvi, tātad vēl vismaz 13 nepieciešami līdz normālam  gatavajam izmēram, pārsteigta secinu, ka izmazgātās Pāces vilnas krājumus būšu izlietojusi, lietošanai gatavās vilnas kastē vien pāris lieli kamoli un daži pavisam mazi atlikumi palikuši, prieks arī par to.... jo dziju krājumi nemitīgi vairojas, kaut gan nereti sev apsolu vairs neko dziju veikalos nepirkt, bet... ļoti grūti šādus neprātīgus solījumus pildīt... Šonedēļ gan nesatricināmi mierīgi pagāju garām gan Stabu ielas, Matīsa ielas un arī Zirgu ielas veikaliem, bet Kumodē iegriezos vien pēc adatiņām krustiņošanai... un tikai... prieks arī par to. Šodienas bezmērķīgās pastaigas vainagojās ar satamborēto motīvu fotosesiju, enerģiski izkustējusies un pavasara noskaņas iedvesmota, paspēlējos saulītē ar kvadrātiņiem. Motīvu kaudzīte nedēļas laikā pamatīgi izaugusi. Apskatot pirmās segas foto, secinu, ka šajā segā būs vairāk sarkanoranžās krāsas, Pāces vilna ir lieliska savās miljons krāsās, šķiet, ka esmu šoreiz tamborējusi kamolīšus pat no piecām dažādu krāsu salikumu ficēm.








Jauku rītdienu!

pirmdiena, 2015. gada 6. aprīlis

Lieliskā šodiena

Patiesie laimes mirkļi, vēl viena brīvdiena un saulaina brīvdiena, kļūstot vecākai, arvien biežāk rodas vēlme sagādāt sev brīnišķīgus laimes mirkļus, tieši pašai sevi palutināt (ko es patiesi, patiesi, patiesi vēlos?). Pēc Lieldienu svinību svētku kņadas un neiztrūkstošās rosības virtuvē, šodien rīta puses dažas brīvās stundas veltu tikai sev, protams, ka rokās man ir adāmais, brīnišķīgā sajūta, malkojot rīta kafiju gultā un veroties saulainu dienu apsološajās debesīs pa istabas logu (mana septītā stāva priekšrocība), vienlaikus saulaini gaišajā rītā ieadot prāvu gabalu krāsainajā šallē, priecājoties par krāsās pārsteidzošo kidmohēras kamolīti, zem zilajiem toņiem atkal parādās nedaudz violeti sarkanīgie, tad saules apmirdzētai un bērnu kņadas pavadītai apžilbt mājas pagalmā, štrunts par ziepju burbuļiem, kas bērnu pūsti un vēja nesti lido manas šalles fotosesijas virzienā, neviļus pat jaukas bildes ar tiem izdodas, nosaldēt pirkstus aukstajā vējā, sasildoties uzkost saldējumu no tuvējā veikala (Polam atlaide, prieks arī par to, jo 3+1 saldējums katrreiz veikalā nav diezko lēts prieks), saulainā rītā saulainas domas domāt.... un laicīgi, bez steigas paspēt uz Lieldienu koncertu, kurā jāuzstājas arī manam bērnam, bet tās jau citas izjūtas... šodiena ir lieliska diena!






 
Patiesībā stāsts ir par attieksmi, par spēju saskatīt skaisto ikdienas sīkumos, tādējādi gūstot vairāk prieka dzīvē. Un blogs - tā ir laimīgo atmiņu krātuve, dalīties priekā, vairot prieku... iedvesmot!
Ļoti nesaskumt par manu puišu sadauzīto stiklu pirms apmēram mēneša, jā, finansiāli tas ir zaudējums, bet tieši šai gleznai noformējums man jau pašā sākumā diezko nepatika, uztveršu to kā jaunu iespēju tikt pie cita noformējuma, mazliet gan krājkasīte šim nolūkam vēl jāpiepilda, topošajai milzu saulespuķei, precīzāk tās noformēšanai, sākšu krāt pēc tam no jauna un laika tiešām tam būs gana, jo pēc otrās elpas projekta posma noslēgšanās (sašūti vairāk kā trīdesmit tūkstoši krustiņu pāris mēnešu laikā) milzu rullis turpina balstīt istabas stūri un lēnām noputēt... pavasaris mani ir iedvesmojis lielo adatu darbiem.


Saulainu un jauku nākamo darba nedēļu!

sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

Lieldienu krāsas

Mūsu brīvdienu maršruts Rīga - Jelgava - Rīga.
Krāsainas, košas un milzīgas olas mēs atradām Jelgavas centrā, šī viennozīmīgi mana favorītola, tik koša kā mans tambordeķis un arī pa gabaliņam vien stiķēta kopā!


Rīgas pilsētvidē gan olas pirms svētkiem nemanījām, būs vien jākrāso mājās pašiem, toties atdzīvojas puķudobes pie Bastejkalna, kaut gan lietains, bet pavasaris!!!
 



Iedvesmojoša tikšanās, domās arvien vēl kavējos pie skaistajiem līdzpaņemtajiem izšuvumiem, atkal mums bija jauka ekspressizstāde, kā vienmēr, tas ir tik aizraujoši un satraucoši dzīvajā, tas ir klātienē, redzēt darbiņus, kas foruma bildēs iepriekš aplūkoti, daži ļoti pārsteidza, ar izmēriem, ar sīkajām detaļām, pērlīšu un zelta diegu mirdzumu, ne vienmēr fotogrāfijā to izdodas parādīt vai arī ieraudzīt, un krāsas, krāsas, krāsas... izpētīju visus darbiņus, kaut gan daudzus nofotografēt gan nesanāca, apgaismojums ne tas vai arī sarunas apkārt tik interesantas.... kā vienmēr forši, atmosfēra īpaša, bērniem arī prieki, paldies par loteriju un Lieldienu noskaņu! Tikšanās pēcgarša joprojām iedvesmojoša, spilgtais krustiņmāsas teiciens iegūlis atmiņā - krustiņošana mūsu īstā mīla, pārējais (tipa adīt, tamborēt, aust...) vien dienesta romāni... es gan šoreiz no krustiņiem neko atrādīt nevarēju, saulespuķes rulli lietū nevēlējos samērcēt, kaut gan lielo mīlu nejūtos nodevusi esam, tik daudz krustiņprojektu padomā, vien brīvā laika visu ideju realizācijai kā vienmēr ir par maz.

Iedvesmas fotogrāfijas, savējie atpazīs. Paldies par iedvesmu, mīļās hobijdraudzenes!!!











Radošajā gaisotnē savus līdzpaņemtos košumus gan neizdodas nobildēt, jo centos izpētīt citu līdzpaņemtos un laiks traucās vēja spārniem, patiesībā uz savējiem jau visu procesa laiku skaties un vēl pēc tam priecājies, tikšanās reizēs tieši citi jāiepēta. Toties pievakarē Jelgavā saulīte uzspīdēja un tikšanās iedvesmas pārņemta, ar prieku dažas savu darbu bildītes sarūpēju.

 
Šalles process ļooooti aizraujošs, skat, kāds tagad kidmohēras kamolītis zils palicis, bet sākumā bija ķirškrāsas ar mazliet violeto. Krāsas speciāli neregulēju attiecībā vienu pret otru, vienkārši adu, kā nu saliekās pašas un šoreiz ļoti veiksmīgi saskaņojas, pašlaik zili pelēkie ar zili zaļajiem, bet kamolīša iekšienē atkal būs ķiršu violetie.
 

Apmēram puse deķītim uztamborēta, skatos, ka tagad jātamborē no tā kamola, kuram zilais iekšā un otrs kamols ar oranžajiem toņiem arī, lai košāks galarezultātā šis deķītis, kaudzīte ar motīviem paliela, man rokās gandrīs pussega...




Atbilde uz jautājumu, cik ilgi viens motīvs jātamborē, pavisam vienkārša, lūk, vilcienā mājupceļā uztamborēju kārtējo motīvu, gatavs tapa akurāt no Ozolniekiem līdz Atgāzenei, tātad apmēram pusstunda.

 
Priecīgas Lieldienas!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...