Uzburt vasaru... un ne tikai atmiņās

Sakārojās patamborēt...  Bija ieplānota atpūtas nedēļa, tādēļ vajadzēja izvēlēties padarboties pie kaut kā viegla, vienkārša. Sameklējot nesen iegādātajā tamborēto ziedu motīvu grāmatā dažus piemērotus šim gadījumam motīvus, ķēros klāt paraudziņa tamborēšanai. Laika arī nebija daudz, tikai viena diena pirms izbraukšanas, lai izmēģinātu un izvēlētos piemēroto. Universāli jau varētu izlīdzēties ar līdzi paņemtu kārtējās zeķes adīšanu, bet man kārojās tamborēt... Un paveicās uztrāpīt ar pirmo reizi... super! Motīva shēmas fotogrāfija telefonā, lai nav jāstaipa līdzi smagā grāmata, dzijas kamolīši un tamboradata, šķērītes un adatu spilventiņš maciņā, tas savukārt somā, un aiziet! Jauns sākums ir patiesi aizraujošs, kā vienmēr... 

Tātad, pirmais motīvs sanāca ļoti zaļš, bet tas manu tamborēšanas prieku nebūt nemazināja, jo es zināju, ka mans izvēlētais kidmohēras kamolītis ir ļoti krāsains, tieši tik krāsains, lai to samiksētu ar vēl vienu manā dārgumu lādē aizķērušos ļoti krāsainu Noro kamolīti. Tamboradata šoreiz Nr. 3,25. 

Satamborēju kaudzīti ar Noro dzijas motīva vidus puķītēm, skaistas bezgala, var arī paspēlēties ar tām jaukākam noskaņojumam, brīvdienas šādām iedvesmas spēlēm ir lielisks laiks!

Fonā atkal Zviedrija, pirmajā dienā bez sniega, ar mazliet sauli un nelielu lietu, tad vairākas dienas sniegs, putenis, auksts vējš, īsts tamborēšanai piemērots laiks... un tad jau atkal saulīte, dienu pirms došanās mājup. Nedēļas gaitā uztamborējās kādi padsmit motīvi. Galarezultātā iecerēta šalle, man ir divas šādas kidmohēras ficītes, vajadzētu pietikt. Pašlaik neesmu vēl izdomājusi, kā motīvus savienot, mēģināju to darīt motīva pēdējā kārtā, tos satamborējot, bet nesanāca pa smuko, ne tehniski, ne ar krāsu izvietojumu.

Uzbūru vasaru! Decembris sācies gluži citāds, jo citus gadus iedvesmas pilna jau darbojos ap Ziemassvētku rotājumiem, bet šogad nevaru vēl noķert to īsto gaidīšanas sajūtu, pat par spīti sniega baltumam aiz loga. Pārdomās esmu arī par mūsmāju egli un tās rotāšanu, kā to bez liekiem kreņķiem uzstādīt, un kur... bet varbūt tomēr pirmo gadu bez egles, bet ar rotājumu un lampiņu virtenēm pietiekošā augstumā... mums taču tagad ir suņa puika... vēl mazs suņa puika...

Ļoti skaista zeķe... nav adīta, bet adītas zeķes fotogrāfija uzdrukāta uz plāna auduma, iekšpusē kartona gabaliņš formai (pa gabalu gan izskatās, kā īstas adītas zeķes, tas ir viens no rotājumiem uz Isabelles, nofotografēju un piekāru atpakaļ). Forša ideja rotājumiem! Man ļoti simpatizē arī tie pie mums nopērkamie dāvanu maisiņi ar krāsaino adījumu rakstu fotogrāfijām. Gandrīz vai āķis lūpā kaut ko pasūtīt izprintētu no kādas savas fotogrāfijas...

Turpinājums sekos...

Lai jaukas brīvdienas!

Adīta, tamborēta, krāsaina, koša un silta rudens šalle

Kamēr rudens vēl diezgan slinks koku lapu krāsošanā, esmu čakli darbojusies ar krāsām, man ir tapusi koša šalle vēsajām dienām. 

 

 

Nosapņotā šalles maliņa, tamborēta no apaļiem motīviem, kurus esmu pietamborējusi pie iepriekš uzadītā gabala. Pietamborējot jāatceras, ka adījums ir ļoti elastīgs.

 

 

Šalli adīju viena gabalā, sāku ar četriem valdziņiem, adāmadatas Nr.4, tad pieaudzēju tikai vienā malā katrā sestajā kārtā līdz valdziņu skaits sasniedza 45, turpināju vēl pieaudzēt pa vienam valdziņam katrā astoņpadsmitajā kārtā 3 reizes, kopējais valdziņu skaits platākajā  šalles vietā ir 48, turpināju identiski noraukt pa vienam valdziņam līdz uz adatas palika vien 4 valdziņi, uzadīju vēl pēdējās sešas kārtas un noraucu. Adījuma garums ir apmēram 2 metri. Izmantoju Noro Flower Bed atlikušos divus dziju kamolīšus no iepriekšējiem darbiem.

 

 

Dekoratīvo šalles maliņu veido 21 liels motīvs (5 kārtas motīvam, motīva shēma atrodama iepriekšējā bloga rakstā) un 8 mazāki motīvi (ar 4 kārtām). Motīvus tamborēju katru atsevišķi no atlikušās Noro Cashmere Flavor (apmēram 50g), pēc tam satamborētos aplīšus izkārtoju pēc krāsām visā šalles garumā, Noro kamolīti sadalīju vairākos dažādu krāsu pavedienos, lai vienlaicīgi aptamborējot pietamborētu katru motīvu pie šalles, adījumu mazliet pastiepjot, tamborēju ar skaistajiem mezgliņiem, tādējādi beigās izveidojās gandrīz vai puķītes.

 

 

Diegu galiņu gan bija lērums, dažus ietamborēju procesā, pārējos ielocīju ar lāpāmo adatu. Galiņu ielocīšanai bija nepieciešama pusotra stunda diezgan vienmuļa darba, bet uztverot to par neatņemamu azartiskā procesa sastāvdaļu, veiksmīgi tiku ar to galā. Dekoratīvās tambormalas darināšana kopumā aizņēma tieši divas dienas. Pagaidām vēl neesmu mazgājusi, vien notvaicēju ar gludekli. Adījums kļuvis ļoti mīksts.

 

 

Šalle gatava!

 

 

 

Krāsainu nākamo rudens nedēļu! 

Vasara, krāsainā vasara...

Vasara! Lai gan vakari ir tik gaiši, bet laika rokdarbiem paliek arvien mazāk. Šī nedēļa aizritējusi zemeņu zīmē, esmu piepildījusi milzum daudz burciņu ar zemenēm, šogad ir fantastiska raža, tik lielas ogas un ļoti saldas! Man ļoti patīk zemeņu sarkanais, bet šonedēļ, šķiet, sarkanās krāsas ir par daudz, daudz par daudz.

Starp zemeņu burkām lēnām turpinu tamborēt vasaras jaciņu, pašreiz motīvu skaits 58 puķītes, tās ir piecas motīvu kārtas, esmu izveidojusi paduses ielaidumu, tagad veidošu uz augšu piedurkņu platumu, pēc tam jātamborē puspuķītes, lai izveidotu jaciņai taisnas priekšpuses maliņas. Dzijas kamolītis paliek mazāks, bet varbūt pietiks, lai garumam pietamborētu vēl vienu puķīšu rindu.

Krāsas ir fantastiskas!

Laukos pļaviņā uzziedējuši zvaniņi, saplūcu veselu pušķi, skaistās vasaras krāsas! Ļoti ilgojos pēc atvaļinājuma, vasara pilsētā un darbs, tas nav veiksmīgs savienojums. Bet saplūktais zvaniņu pušķis un spirgtais zaļums dobē, cik skaistas krāsas!

Un manas uztamborētās puķītes vasaras pļavā. Pirmajās bildītēs tamborējums salocīts jaciņas formā, bet šeit brīvā kritumā, kā šallīte, ļoti smalks tamborējums. Sāku azartiski tamborēt, pat neiedomājoties, cik ilgs būs process, bet jūtu, ka rezultāts būs ieguldītā darba vērts.

Mans šonedēļ nopirktais Noro dzijas kamolītis, pilnīgi man neraksturīgās krāsās, bet veikalā redzēju tik brīnišķīgu adījumu no šīs dzijas. Sastāvs šķiet citāds nekā Flower Bed, pavediens pavisam mazliet rupjāks, un adījums ļoti mīksts un patīkams. Ja nebūtu redzējusi un aptaustījusi gatavo adījumu, nekad to kamolīti nenopirktu, dzija adījumā atdzīvojas, un krāsas ir fantastiskas, maigas un tādas...  latviski tuvas. Nevaru vien sagaidīt to brīdi, kad sākšu no šīs dzijas adīt.





Lai krāsaina vasara!

WIP svētdienā

Apsolītās procesu bildītes, fotografēts uz balkona šodien, negants vējš, ik pa laiciņam uzspīd saule.

Šalle gandrīz gatava, pietrūkst pavisam maz, bet vēl jāievelk tie ļoti daudzie diegu galiņi. Pabeigšu un visticamāk nolikšu skapī līdz vasaras beigām. Ļoti mīksts un gaisīgs tamborējums, būs skaista vilnīšu šallīte.

Jaciņai uztamborētas trīs puķīšu kārtas visā jakas platumā, mugura plus abas priekšpuses daļas. 33 puķītes, bet  vēl vajag ļoooti daudz. Žurnāla oriģinālmodelī dzija ir rupjāka, puķītēm vajadzētu būt lielākām diametrā, bet manas puķītes ir mazākas un smalkākas, es palielināju piegrieztnei puķīšu skaitu un ņemot vērā, ka manai jaciņai izmērs vajadzīgs lielāks, tad man nepieciešams satamborēt daudz vairāk motīvu. Tātad, darba daudz līdz galarezultātam. Man patīk tamborēt, un dzija ir lieliska!Fantastiskas krāsas! Pacietību, tikai pacietību, jūtu, ka rezultāts būs tā vērts.

Šodien mums bija iepirkšanās diena, klejojām ar Martu un Jančuku pa lielveikalu, pamatīgi iepirkāmies. Pirkumu nagla- krokši (crocs) man uz 8 cm papēža, kaut ko tādu nebiju līdz šim redzējusi. Nopirku arī iztrūkstošos tamboradatu numurus, Clover, protams, pie mums nopērkamās vislabākās tamboradatas.

Lai izdevusies nākamā darba un svētku nedēļa! 

Adīt ... publiski

Šodien- vispasaules publiskās adīšanas diena. Es bieži adu (tamborēju, krustiņoju) publiski, visbiežāk  pie kāda rotaļlaukuma, šogad pavisam viegli nodoties patīkamajai nodarbei, jo manējie trīs krietni paaugušies, nav jāstaigā līdzi, kādu kājās stutējot. Esmu vajadzīga vien, lai iedotu kārtējo latiņu priekš saldējuma tuvējā veikalā. Bet šis rīts iesākās ļoti daudzsološi.

Vakar biju tik ļoti nogurusi pēc stresa pilnās darba nedēļas, nolūzu ap septiņiem vakarā un tā nogulēju līdz rītam. Piecēlos sešos un lepnā vientulībā adīju līdz astoņiem, tad lēnām sestdiena iegāja ierastajā ritmā, brokastis visiem un tūlīt, ar trīs un vairāk ēdieniem, un skat, pulkstenis jau desmit. Sāku kalt plānus brīvdienai līdz vīra paziņojumam, es braucu uz servisu, būšu vēlu...!? Opā, Tu jau visu nedēļu pa servisu līdz melnai naktij, nekā, es ceļos un braucu adīt, publiski adīt uz Doma laukumu.

Piebiedrojos www.labiski.lv meitenēm, jauki adījām āra kafejnīcā, laiks saulains, re, cik fantastisks skats no manas vietiņas pie galdiņa, bildē fiksēts- es adu, noraucu pēdējo kārtu savam pavasarim (lakatam).

Ļooooti gara pēdējā kārta, valdziņu skaits virs 1500, ārprātīgi gara kārta, publiski uzadu vien nepilnu puskārtu, tātad skaisto rododendru fons vēl negatavajam lakatam šoreiz izpaliek.

Diena ir fantastiski silta un saulaina, beidzot arī mums vasarīgs noskaņojums, vēlāk paēduši visi mājās pusdienas nolemjam aizlaist līdz Mežaparkam, pa ceļam pie blakus pagalma mežrozīšu krūmiem top mana gatavā lakata bildītes, saulē bildes diezgan gaišas sanāk, bet es pabeidzu šodien to pēdējo garo kārtu. Gatavs! Palaist pa vējam pavasari, sveika vasara! Lakats milzīgs, liels, silts, iemēģināju jau vakarā no Mežaparka uz māju dodoties bija vēsi, bet ietinos lakatā un nenosalu.

Tamborēju publiski, Mežaparkā rotaļu pilsētiņā uz soliņa, joprojām savējiem esmu vajadzīga vien, lai izsniegtu kārtējo naudiņu superdārgajam uz vietas nopērkamajam saldējumam.  Publikas gan šoreiz noteikti vairāk nekā Doma laukumā, uztamborēju tikai divas puķītes, jo bija jākustās, lai nekļūtu vietējiem odiem par barību.

Noguruši un laimīgi, saulei rietot ierodamies mājās, mans gaiši zilais lakats uz rietošās saules fona. Tik izdevusies šodiena, esmu patiesi laimīga.

Laimīgu un saulainu rītdienu!

Tamborēt ar prieku

Uztamborētas Noro Cashmere Flavor 12 puķītes, ļoti ātri uztamborētas, kaut arī dzija ir ļoti smalka, bet tamborēšanas process ir tik aizraujošs. Krāsas ir fantastiskas, esmu sajūsmā par šo dziju. Galarezultāts būs tamborēta jaciņa, bez vīlēm, smalks tamborējums no motīviem, kas atkārtojas ar musturu, bet krāsu ziņā tomēr katrs ir savādāks.

Turpinājums sekos...
Lai jauka nākamā darba nedēļa!

Iekritu gan... jeb eksperiments

Atkal iekritu ar Noro (Cashmere Flavor-  Viscose 60%; Polyamide 25%; Wool 15%; 9m weigh 1g=1kg runs 9000m, veikals Hobbywool), esmu vāja, tas nudien nav jaunums. Krāsu bagātība mani pārsteidza, ilgi nevarēju izvēlēties, sirds vilka uz spilgto un gaišo krāsu pusi, bet tomēr prātīgi apstājos pie salīdzinoši tumšāko krāsu kombinācijām.  Ļauties eksperimentam, izdevās! Esmu sajūsmā, ideāls materiāls smalkiem tamborējumiem. Pagaidām vēl nezinu, kā dzija uzvedīsies  nēsājot, uz tausti tamborējums šķiet mīksts, formu tur lieliski. Pamēģināju dažādu rupjumu tamboradatas, šoreiz apstājos pie tamboradatas Nr.2,5. Tikko uztamborētās pirmās puķītes:

Krāsa Nr.156, puķīšu motīvs no žurnāla Наталья 2012 maijs-jūnijs. Man patīk tamborēt, puķītes jo īpaši, ļoti patīk. Pārējie nepabeigtie darbi tagad mazliet pagaidīs, jo esmu aizrāvusies ar šo jauno procesu. Uztamborētās puķītes diametrs 10 cm.

Izvēlējos arī kamolīti no Noro krāsas Nr.152, kombinēšu to kopā ar kaut ko zilu vai zaļu, visticamāk tamborējumā, bet varbūt tomēr nē. Tik skaisti kamolīši, vai ne? Ļauties fantāzijas lidojumam, kaifs darboties ar tik lielisku dziju.

Jaukas brīvdienas!