Rudens 2022

 

Tumsa ir klāt! Novembris. Mēnesis, kas man nepatīk. Kad viss šķiet slikti, tad jāada cepures. Patiesībā man nepatīk adīt cepures. Dažreiz iesāku un tā arī paliek uz adatām līdz nākamajam rudenim. Šoreiz uzadījās vairākas, bez pauzēm un diezgan pat raiti. 

Cepuru piezīmes manā virtuālajā blociņā: gaiši zilā un oranžīgā  adītas uz zeķu adatām Nr.2,5, zeķu dzija kopā ar kidmohēras pavedienu cepurei ausu daļā, kur valnīša raksts 1 labiski, 1 kreiliski, augšas daļa tikai no zeķu dzijas, labiski, noraukums tieši tāds kā zeķu purngalam. Valdziņu skaits pirms noraukuma 30*4=120.

Biezākajām cepurēm valnīšu raksts 2 labiski, 2 kreiliski, zeķu adatas Nr.3,5, valdziņu skaits 20*4=80.

Tamborēto cimdu apraksts blogā 2017.gada oktobrī šeit : cimdi

Notestēju vēlreiz savu cimdu aprakstu - perfekts! Atkal aiztamborējos... 

Ar krāsām pret tumsu! Lai top!

Oktobris 2021

Oktobra kolāžā pamanīju vienojošo krāsu - zilo, no tumšās līdz gaišajai. Man patīk mājās dzijas kamolus izkārtot stikla vitrīnā, lai tie ikdienā acu priekšā, tā rodas ideālas krāsu kombinācijas, arī šim Noro dzijas džempītim. Un adījumu žurnālus pāršķirstīt arī patīk, šoreiz iedvesma tieši no senākajiem, Verena, 1992.  Adīt krāsu laukumus, darboties ar vairākiem kamoliem vienlaikus, piņķerīgi un process ilgāks, bet steigas jau nav - mājsēde... oktobra mēnesis kā robežšķirtne - pirms un pēc, šis ir pārāk personīgi. Manā blogā par rokdarbiem, tātad, oktobrī iesaistījos vēl vienā IG kopprojektā worldofregiakal2021, adīju zeķes no Regia dzijas. Noteikums - izmantot kādu no Regia zeķu modeļu aprakstiem. Mans oktobra atklājums schachenmayr.com bezmaksas zeķu apraksti. 

Ar cerībām par saulaināku novembri, veselību visiem!

Septembris 2021

Septembris - pabeigto projektu mēnesis. Prieks un gandarījums par zaļo mētelīti. Iekš mana IG bilžu birums, tik labs tas izdevies! Pēc pieredzes zinu, ka vēl pastiepsies nēsāšanas procesā, garumā pilnīgi noteikti. Apzināti pievienoju zaļumam nedaudz zilo krāsu, lai vieglāk kombinēt ar manām pamatlietām. Arī košo šalli pabeidzu tamborēt, finālā gandrīz divmetrīga. Kaut mežģīņu raksts, ir silta un mīksta, pateicoties lieliskajai dzijai. Ikdienā patīk nēsāt to, saliktu dubultā caur cilpu. Septembra pabeigto projektu sarakstu turpina zeķes, pat vairāki pāri, protams, arī iesākti daži jauni pāri. 

Piedalos zeķu adīšanas kopprojektā #monstersockkal2021 

Dzijas galiņu miljons, bet rezultāts ir lielisks, visus projekta laikā uzadītos zeķu pārus vienuviet var apskatīt arī šeit #mskal21finish 

Manas zeķes šogad ar bumbulīšiem, pirmajam pārim izmantoju ļoti daudz mazo atlikumu kamolīšu. Finiša taisnē pašlaik arī otrais pāris, tam sakombinēju krāsas no lielākiem ficīšu atlikumiem.

Iešūto krustiņu skaits aktuālajos projektos - 0

Jauku oktobri! Veselību visiem!

*Pandemic* izšūšanas process

 Long Dog Samplers #longdogsamplers  dizainere @joolsline

Novembris

Pandemic (365*276 krustiņi) izšūšanas 121.diena. Novembra mēneša vislielākais izaicinājums ir atrast brīvo laiku izšūšanai dienasgaismā. Kad vasarā sāku izšūt šo lieldarbu, tad nereti pat līdz deviņiem, desmitiem vakarā aizkrustiņojos. Jā, gaisma ir ļoti svarīga šajā procesā. Pašlaik cenšos dienasgaismā sakrustiņot elementus ar DMC 115 miksli, lai plūstošāk veidotos sarkaņo toņu pārejas, saskaņoju un izdomāju arī nākamo vienkrāsaino motīvu krāsas. Krāsas nemainīgas DMC 115, 890, 817, 816, 498, 666, 321, 986, 3345, 905, 906, 469, 3371, 310. Protams, visvairāk izmantots tieši 115 un 890. 

Ja gadās saulainas brīvdienas novembrī, tā ir īsta laime. Novembrī esmu padomājusi arī par papildus apgaismojumu istabā, vakarā virs paša izšuvuma pielāgoju no kreisās puses krītošu Ikea stāvlampas gaismu, tad vēl perimetrālo apgaismojumu un griestu lustru ieslēdzu. Un nekāda tv krustiņošanas procesā! Adīt zeķes, cimdus, šalles vai kaut ko tamborēt ir vienkāršāk, tumšajos vakaros es bieži izlaižu šo it kā sarežģīto un vienlaikus aizraujošo Pandemic krustiņošanas procesu, attiecīgi izšūšanas temps samazinās... toties top cimdi, tikko iesāku adīt nākamo divmetrīgo Pāces vilnas strīpaino šalli. Prieks par silto novembri šogad, sniegu un salu vēl negaidu... un neatlaidīgi turpinu krustiņot, cerībā šogad šo dizainu pabeigt! Starp citu, sarkans un zaļš esot arī Ziemassvētku krāsas...

Veselību visiem!

Rudens sarkanais un PANDEMIC

 Pandemic (365*276 krustiņi) dizains Long Dog Samplers instagram @joolsline

Šo aizraujošo dizainu krustiņoju jau vairāk kā trīs mēnešus (mans starts 17.07.2020). Līdz galarezultātam apmēram vēl viena trešdaļa jākrustiņo. Mana miera osta, kur domām atpūsties no satraucošiem ziņu jaunumiem, no neziņas un satraukuma, no jaunās pasaules kārtības... Pēdējās nedēļās krustiņošana vairs nav tik produktīva kā vasarā, paliek tumšāks, arī apakšējais labais stūris ļoti lēnu sakrustiņojās. Tajā izkaisīti mazāki motīvi un vēl kontūrdūrieni, kas izšujami ar vienu pavedienu. Rezultāts toties ar gandarījuma sajūtu, šis dizains ievelk, tā vien gribas piesēst brīvā brīdī un pakrustiņot. Etiķetes no pilnībā izšūtajām ficītēm nolieku atsevišķi, interesanti, cik diedziņu pavisam sakrustiņosies  šajā milzu veselumā? 

Šoruden manu skatienu pievelk sarkanā krāsa, pilnīgi noteikti šī mana sarkani zaļā Pandemic ietekmē. Jā, vasarā īpaši jūsmoju par sarkano rožu dobēm. Sarkanais mani iedvesmo! Instagram #longdogsamplers viens pēc otra parādās pirmie pabeigtie, izšūtie Pandemic krāsu varianti, krāšņs un iespaidīgs šis dizains, prieks vērot neskaitāmos izšūšanas procesus. Virtuāli aplūkoju arī gatavu manu pirmo iecerēto krāsu variantu, sarkano, viss izšūts ar DMC 115, man patīk. Un gatavs ir arī zaļais variants, krustiņots tikai ar dažādu toņu zaļajiem, arī man patīk. Neviļus piezogas doma, ka atsevišķus motīvus no šī bagātīgā motīvu kopuma veiksmīgi varētu izmantot pa vienam, vai nelielās grupās, vienlaikus eksperimentējot ar citu krāsu salikumu... 

Un vēl, oktobrī es adu cimdus, dūraiņus no Pāces vilnas jeb dundagawool, košus un siltus!

Veselību visiem!

Septembra zeķu projekts

Septembris, starp pienākumu gūzmu un stresa pilnām dienām, aiztraucies aizraujošajā rudens kopprojektā (kā veldzējoša atslodze manas mūzas ilgstošajai promesamībai)

#monstersockkal2019

adīt zeķes no dziju atlikumiem vai speciālajām mini ficītēm, ievietot adīšanas procesa bildītes ar atsauci uz šo projektu, finālā atrādīt arī uzadīto zeķu bildes. Man ļoti patīk dažādu procesu bildes, gan neredzētas zeķu dzijas, gan dažādas adīšanas tehnikas, sajūsmināties par straujo adīšanas tempu... tas ir aizraujoši, izklaidējoši, iedvesmojoši! 

Starts  1. septembrī! Tā bija brīvdiena, cik forši, rīta pusē sameklēju savus mazos zeķu dziju kamolīšus, ideju un jautājumu haoss pirmajam zeķu pārim - kā adīt, cik lielas, vai vienu dziju ņemt par pamatu un tai pievienot daudzos mazos kamolīšus, vai adīt tikai labiski, vai tomēr valnīšu musturā, lai labāk pieguļ kājai, kura izmēra zeķu adatas pašlaik ir brīvas, kuras krāsas toņi būs dominējošie, vai tomēr vēl kaut kur nav aizķēries kāds dzeltenais kamolītis, varbūt aizskriet līdz dziju veikalam pēc vairāk koši sarkanā toņa, varbūt iedvesmai tomēr vēlreiz aplūkot pagājušā gada zeķu projekta bildes, vai vēlreiz uzmest aci regulāri pieseivotajām iedvesmas bildītēm, kādas ir idejas procesa sākuma bildei, kādas krāsas tomēr izvēlēties, vai šodien sākt adīt, varbūt pabeigt vēl kādu iesākto zeķu pāri un tikai tad sākt jaunu, vai turpināt iedvesmas meklējumus, vai... ... ... nemanot aizskrien vairākas stundas, kuras patiesībā mierīgi varēju veltīt adīšanai. 

Vienkrāsainie zilie kamolīši ir pārpalikumi no zeķu purngalu daļai paredzētās regiapairfect un  regiakindamagic dzijas, mazītiņie dzeltenie kamolīši ir tie starpposma dzeltenie marķieru pavedieni, arī pa kādam sarkanajam kamolītim no agrāk adītajām regia dzijas zeķēm. Arī kaut kas no Opal, no ON Line, no vācu un turku zeķu dzijas ar sen izmestām etiķetēm... Lielu daļu atlikumu jau esmu izadījusi, jauni nemaz tik ātri neveidojas... kaut gan no šiem atlasītajiem un vēl pa kādai krāsai pievienojot procesā, vairāki zeķu pāri uzadīsies! Fonā joprojām nenoformētais maskas izšuvums.

Jaudīgs starts! Pludmalē pirmajā septembra dienā, +27 grādi, atvēsināmies ik pa brīdim jūrā, smiltīs karsti, toties ūdens todien vēsi spirdzinošs, tāpēc ir pietiekoši daudz laika nodoties adīšanai krastā. Abas zeķes adu vienlaicīgi, brīžiem šķiet, ka šādi adot, temps palielinās. Iespējams tikai ilūzija, bet šis košais krāsu salikums ļoti ātri adās. 15*4 valdziņi, adatas Nr. 2,5. Blakus apsēžas trīs sievietes, izrāda interesi, konsultēju papēža adīšanā, apmaiņā uzzinu dažas jaunas ēdienu receptes.

Pēdas daļai sarkanbrūnraibā ficīte iederas lieliski, 27 kārtas bez pavediena nogriešanas, tas nozīmē mazāku ievelkamo galiņu skaitu finālā... škietami mazāku, tāpat jau galiņu miljons...

Pagājusi pirmā nedēļa, projekta septītajā dienā pirmais zeķu pāris gatavs! Tik vien tāds sīkums - neievilktie pavedienu galiņi... Esmu iesākusi nākamo pāri, no katras dzijas pa 12 kārtām, šoreiz no kamolīšu kopuma atlasījušās pavasara krāsas. Fons bija pirmais, košs un pavasarīgs, iespējams zemapziņa zeķēm nodiktēja tieši šo krāsu atlasi. Ja paanalizēju krāsu izvēli pirmajam šī projekta pārim, tad atmiņā nāk bērnības dienu jaciņa, koša un strīpaina, vien dzeltenās krāsas vietā toreiz bija balta. Kā man tad gribējās to balto pārkrāsot...

Nākamās nedēļas laikā otrais zeķu pāris uzadījies. Pieklājīgs temps, pa vienam pārim uztop katrā septembra darba nedēļā! Trešā nedēļa - trešajam pārim! Trešais pāris labiskajā adījumā, pavediena maiņa katrā kārtā, visraibākie kamolīši izadās... papēdīši sarkanīgi.

Un ceturtais pāris iesākts, akurāt kā piedien gadalaikam, rudenīgos krāsu toņos un pieguļošajā musturā. Starp sarkanbrūnraibajiem ieadu dažas vienkrāsainas dzeltenās un sarkanās strīpas. Kā rudens lapas... Man iepatikās adīt abas zeķes paralēli, vienmērīgāk izadās visi pēdējie dziju galiņi, arī adīšanas temps šķiet ātrāks. Un adot otro zeķi, nekas nav jāskaita vai jāatceras, kā tad bija tai pirmajai? Šie visi zeķu pāri adīti ar zeķu adatām Nr. 2,5 valdziņu skaits 15 uz vienas adatas (60 kopā). Zemāk bildē var lieliski redzēt atšķirību - ceturtais pāris procesā, bet pārējie trīs jau pa smuko, notvaicēti un gatavi lietošanai...

Un aplūkojam, kā veicas visām projekta dalībniecēm kopā? Visas šī gada septembra gatavās zeķes vienuviet šeit:

#monstersockfinish

14.09. - 50
23.09. - 143
30.09. - 228
01.10. - 258 zeķu pāri pa visām kopā uzadīti (pagājušā gada rekords ir pārspēts!)

Šī projekta beigu termiņš pagarināts līdz 6.oktobrim. Cik pārus kopā mēs šogad uzadīsim?

Vairāk procesa bilžu iekš @ceitaspasaule

Mans novembris nav pelēks

Saules apmirdzēta pelēkā novembra diena uzmirdz. Un uzmirdz mans adīklis. Visu nedēļu tumšajos darbdienas vakaros esmu adījusi šo ļoti košo strīpaini, pašlaik apmēram pusē... varbūt mazliet vairāk par pusi uzadīts. Pāces vilna rullē arī šoruden! Un kā vienmēr es adu no iepriekš izmazgātas dzijas, adījums nevērpjas un nešķobās, dzija patīkami smaržo, galarezultātu vienmēr notvaicēju ar gludekli, vienlaicīgi piekoriģējot formu, arī mazliet pastiepjot, ja nepieciešams. Bet šim adījumam līdz galarezultātam vēl kāda nedēļa nepieciešama.

Pelēkajam tik daudz nokrāsu - sudrabotais, metāliskais, dūmakainais, zilganpelēkais, asfalta, miglas, laukakmens, baložu, pelnu, pērļu... vēlā rudens krāsās ir tāds maģiski skumjš miers. Un pelēks nav garlaicīgs vai vienmuļš... drīzāk tāda ļoti stabila vērtība, dažreiz ir neizsakāms prieks par pelēko ikdienu... Bet vienalga, lai cik sarežģīts tas pelēkais būtu, man tas ir tikai fons, lielisks fons košām krāsām. Nespēju sevi iedomāties adām kaut ko lielu un vienkrāsaini pelēku, tas nav man. Pēdējā laikā jūsmoju par pievilcīgajām pelēkā un dzeltenā kombinācijām, pat piesekoju šeit  #grellow

Pārsvarā jau tomēr vēss, mitrs, auksts, slapjš, tumšs un ja vēl smidzinošs lietus... bet pret tumsu ar krāsām! Ļauties drosmīgām krāsu kombinācijām, mēģināt noķert retos saules starus, sīkumiem, par kuriem nekrenķēties, vērienīgi paplašināt robežas, panašķēties ar kādu īpašu saldumu, un adīt tikai to, kas patiešām sagādā prieku, tūlītēju prieku - tā ir recepte manai novembra labsajūtai. Skumjā rudens dienā spilgtas krāsas dzijas ficīte noteikti uzlabos garastāvokli. Lai viss mums izdodas! 

Novembra procesi

Uzdrīkstēties eksperimentēt... riskēt savienot vienā pavedienā, paspilgtināt kādu krāsu vai tieši otrādi - mazināt tās spilgtumu... un tad adīt! Šoreiz galvenais uzstādījums - saskaņots pavedienu rupjums. Atkal jauna pieredze, prieks par eksperimentiem, kas izdodas!

Pašlaik aktuāli divi koši lielie adāmgabali. Pirmo iesāku bumbuļdžempīti, gremdējoties atmiņās par trako jaunības laiku un adījumiem no Verenas žurnāliem. Ļoti gribēju sev baltu džempīti ar daudz, daudz bumbulīšiem... tieši tādu kā mana mamma toreiz uzadīja manai skolas laiku draudzenei... bet nepierunāju mammu uzadīt vēl vienu. Un tagad, pēc daudziem gadiem, es viņu saprotu, jo adīt bumbulīšus sākumā ir ļoti ok, interesanti un nepierasti, bet adīt daudz, daudz bumbulīšus no vietas... ir kaitinoši... apgrūtinoši... un pat apnicīgi. Tāda sajūta ļoti dīvaina, adu ātri un daudz, bet adījums uz priekšu virzās pārāk lēnu, sabremzējos procesā ... pacietības man gana, vēlme pēc džempīša nepamet, turpinu...

Sakārdināja man iekš instagram #sabrinasweater ... kāpēc tieši tāds nosaukums, nezinu un neesmu pētījusi, džempītis krāsās dažāds, bet vienkrāsains, baltais variants man patika vislabāk. Diemžēl mājās baltas dzijas man nebija, vienkrāsainu un vienlaicīgi lielu adīt arī negribējās, domāju par to vairākus mēnešus, cerot, ka vēlme pāries...

Kopš manā istabā ir uzradusies stikla vitrīna, bet tās plauktos acu augstumā ir sakārtojušies skaistākie kamoli no manām dārgumu lādēm, idejas dzimst vairāk un neticami ātri realizējas. Tā skatījos dienu no dienas un saskatīju, ka varu samiksēt igauņu aade long sarkanvioleto vilnas ficīti ar ļoti, ļoti košo un smalko rozā dzijas ficīti (80%merino, 20% kašmirs), ko reiz pirku Tallinā, un šim mikslim neticami krāsās un pavediena rupjumā pieskaņojas senāk pirktās divas ficītes Lang Yarns Jawoll Magic Degrade. Adu un priecājos par savu izvēli. Ja vajadzēju atminēt, kas šī par dziju adījumā, neuzminētu, viss tik jauki saadījies un samiksējies kopā. Un nemaz vairs nav jūtams vilnas kodīgums, fantastiski! Par musturu - puse džempīša būs ar kreilisko adījumu fonā, otra ar labisko. Nevarēju izvēlēties, kurš variants labāk iet pie sirds, tādēļ adu abus, krāsas spēlējas adījumā, bumbulīši veido reljefu. Adatas Nr. 3.5. Valdziņu skaits 128 ar bumbuļu soli 1+8, tātad 14*(1+8)  +2 malas valdziņi. Man jau šķiet, ka nekā vairs no #sabrinasweater nav palicis, vien iedvesma par bumbuļiem...

Strīpainais vīruss atkal plosās... rudens... jo vajag satīties, ievīstīties, sasildīties... un ja vēl mājās pa rokai pilna kaste ar vasarā izmazgātiem un satītiem Pāces vilnas (Dundaga wool) kamoliem... nespēju pretoties, atkal ļaujos strīpu adīšanas burvībai. Tik aizraujoši ir adīt šo strīpaino plato šalli ar dīvaino nosaukumu  #возбуждающий_замотыш

Šoreiz vēlējos vairāk sarkanīgu fonu, bet Pāces sarkanīgie toņi izadīti... mani atkal glābj aade long vilnas ficīte, cita - sarkanīgos toņos, bet ne tik košos, kā vēlētos. Plauktā atrodas viena pāri palikusī  no košās sarkanās šalles Hjerte Garn Alpaca ficīte, plāns un mīksts pavediens, kopā samiksēts ar aade long ir tieši tas īstais Pāces vilnas rupjums, super! Un atkal dubults ieguvums, sarkanais alpakas pavediens vienlaikus paspilgtina sarkano krāsu un mazina vilnas dzijas kodīgumu. Šī šalle būs vēl patīkamāka lietošanā. Valdziņu skaits šoreiz 110, adatas Nr. 3.

Sākums ļoti sarkans, tieši kā iecerēts, tālāk jau zaļā krāsa it kā ņem virsroku, pavasarīgas strīpas... negaidīti labi saskaņojas šis kokteilis kopā, tālāk domāju par zilo un dzelteno savienojumā un tad atkal  vairāk sarkano... rezultāts vienalga nav paredzams, krāsas pašas savstarpēji sadraudzēsies...

Ceru uz aizraujošu uzadītu vismaz! vienu metru šonedēļ... šķiet, tas ir tāds pieklājīgs šīs šalles adīšanas ātrums! 

Lai jauks šis svētku gaidīšanas laiks!

Septembra zeķes

Mans pirmais zeķu pāris instagram kopprojekta #monstersockkal2018/ ietvaros gatavs! Esmu sajūsmā, ļoti patīk šī kopprojekta raibais zeķu košums, katru dienu azartiski apskatos jaunus zeķu procesus vai galarezultātu bildes. Jautri, interesanti, iedvesmojoši! Un adīt ļoti interesanti, faktiski jau nav paredzams galarezultāts, jo kamolīšos dzija izskatās savādāk, izadītas krāsas savstarpēji spēlējas, intuitīvi pirksti tver nākamo un nākamo krāsu, pavedienu gali krājas. Un tur arī tā košuma noslēpums, prast laicīgi nogriezt pavedienu, neaizadīties no viena kamolīša par ilgu... Šoreiz mainīju kamolīšus ik pa četrām kārtām, uzadīju abas zeķes līdz papēžu daļai, tad turpināju pēdu daļas. Koši zilos purngalus pievienoju no vienas veselās fices. 60 valdziņi, zeķu adatas Nr. 2, izmērs 39.    

6/2018 (sestais uzadītais zeķu pāris šogad)

Ieraudzīt zeķu košās krāsas tepat apkārt, rudens puķu dobēs ir daudz sarkano un dzelteno toņu, atrast arī mežā košumu, skatīties un ieraudzīt to ikdienā, dažreiz man sanāk arī nofotografēt. Un tad ir prieks padalīties! 

Šīs abas neviļus plauktā blakus sagadījušās ficītes savienošu nākamajā zeķu pārī. Atkal būs koši! Vispār laba ideja iešāvās galvā, zeķu adīšanas sezonā visus zeķu dzijas krājumus pārvietot no kastes uz redzamāko plauktu, tad ficītes visu laiku būs acu priekšā un kombinācijas pašas saveidosies. Tas varētu būt vēl aktuālāk rudens tumšajā laikā. Bet vēl jau viss lapu košums priekšā! Varbūt kādu jaunu šallīti noadīt? Dzīve starp kamoliem ir krāsaināka!!!

Zoo septembrī

Atkāpei no rokdarbu tēmas, par to, kā saulainā septembra brīvdienā sagribējās mums atkal uz zoo. Pačukstēšu, ka somā bija līdzi adāmais mazdarbiņš - zeķes, bet todien gan nesanāca paadīt. Pārmaiņas pēc mūsu pavasara zoo apmeklējuma ļoti jūtamas, bet varbūt man attiecīgais pozitīvais garastāvoklis todien... liela rosība bija celtniecības objektā topošajā Savannā, aiz Žirafu mājas, traktori, troksnis, cilvēki, bet tas nudien it kā netraucēja nevienam, drīzāk raisīja interesi, kad tad būs jaunā ekspozīcija apskatāma? Pamanīju daudzviet jaunas sētas, nožogojumus, arī jaunā kafejnīca darbojās (netālu no rotaļu laukuma). Apmeklētāju ļoti daudz, tostarp arī tūristu. Pavadījām zoodārzā piecas stundas, mums nekur nebija jāsteidzas, pulksteni nevaktējām un pat nemanījām, ka laiks todien tik ātri skrien. Kopumā ļoti pozitīva sajūta, tāda sakoptības sajūta, arī pašlaik pēcgaršā, vēlreiz bildes aplūkojot un atsaucot atmiņā apmeklējuma spilgtākos momentus. Saviem džekiem (13 gadi un 8 gadi) jautāju, kas šoreiz vislabāk patika? Atbildes  - dzeltenais pitons, kurš aizmidzis žagojās, krokodilu kautiņš, kamieļu aktiermāksla, ziemeļbriežu barošana, Tropu māja (īpaši kukaiņi), bruņurupuči... 

Plaukstas lieluma dzīvnieciņi - pundurkalitriksi, iepriekš nebiju redzējusi šādā atpūtas bariņā kopā. Ja ieskatās, tad bildē redzams arī bēbītis.

Kamieļi iepriekš atmiņā bija palikuši kā neaktīvi, kaut kur aploka tālākajā daļā guļoši, pat noplukuši, bet šajā reizē mēs ietrāpījām uz tādu kā kamieļu modes skati, izcili perfekti modeļi, ar ļoti skaistu kažoku, lēnām un graciozi defilēja, komunicējot ar publiku, un vēl tās grimases, izteiksmīgie skatieni... 

Šie bija tie divi nemiera gari, kuri saplūcās, bildē kautiņa sākums... 

Tropu mājas gaitenī apskatāma bērnu zīmējumu izstāde - Gliemeži. Man ļoti patika šie divi zīmējumi, daudz laika ieguldīts smalkajās detaļās un noskaņa tajos īpaša... Malači autori!

Klusumu, lūdzu netraucēt, Karalis guļ! Todien labi noslēpies no apmeklētāju acīm... dzīvniekus ir ļoti sarežģīti fotografēt, atlasīju vien dažas bildes no uzņemtajām. Noteikti ieplānojiet vēl šoruden zoo apmeklējumu klātienē! Būs interesanti!

Iedvesmai un informācijai  Rīgas Zoodārza mājas lapa