svētdiena, 2015. gada 31. maijs

Pieci kvadrāti un vēl mazliet ... varavīksnes

 
Patiesībā pašlaik jau seši kvadrāti, sestais - no četriem mazajiem kopā - uztamborējās dienas gaitā, man patīk šie vienkārši tamborējamie un līdzņemamie procesi. Izskatās, ka diegi pietiks pavisam deviņiem kvadrātiem, kurus esmu iecerējusi savienot vienā lielā kvadrātā. Tātad, mazajam kvadrātiņam vienai malai 14 (kā tos pareizi sauc, zobiņi, mazmazītiņie kvadrātiņi vai stabiņu kopumi, motīvi... gan jau sapratāt), attiecīgi lielajam, kas sastāv no četriem mazajiem, vienai malai 14+14=28. Centimetros tas ir šādi - lielajam malas garums 32 cm, bet mazajam 16 cm. Savienojot tamborēšu apkārt visiem lielajiem deviņiem vēl vienu savienojošo kārtu, visdrīzāk gan tā būs krāsaina, no tām krāsām, kas būs pāri palikušas.
 
 

 
 
Un vēl viens maija pēdējās nedēļas kadrs, ceturtdienas saulainais rīts 28.05.2015., fantastiska sajūta - pa ceļam uz darbu noķert varavīksni.... varavīkšņu sezona kanāla strūklakās ir sākusies!
 
 
Lai saulains vasaras mēnesis jūnijs!

svētdiena, 2015. gada 24. maijs

Kaktusi, smiltis un kvadrāti

Pavisam neplānotu pasākumu pilna nedēļas nogale, privāti gan mazliet skumja patiesībā, bet skumjas lai paliek aiz kadra, jo mans publiskais rokdarbu blogs ir par skaistām un pozitīvām lietām - skaisto lietu kolekcija. Mazliet salijuši ziedošā maija sestdienas pēcpusdienā vēl paspējām uz kaktusu un sukulentu izstādi Dabas muzejā, šoreiz paldies reklāmas plakātam muzeja logā, kuru neviļus ieraudzīju piektdienas vakarā pa tramvaja logu un Martas pēdējā laika interesei par telpaugiem, savādāk trakajā skrējienā šis jaukais adatainais pasākums būtu aizskrējis man garām. Biju pavisam apburta no ieraudzītā, cik skaisti!!! Informācija vēstīja, ka izstādē ap 400 kaktusu un sukulentu veidu no audzētāju privātajām kolekcijām. Iespaidīgi daudz mazu un nedaudz lielāku podiņu, uzzināju, ka vienam galvas izmēra lieluma kaktusam jau 23 gadi, iespaidojusies no daudzajām adatām, rezultātā tiku pie diviem maziem un jauki adatainiem eksemplāriem Martas palodzei, bet Mārtiņš savējai lepni izvēlējās adēnijas jeb tuksneša rozes stādiņu, nu, ko, manuprāt, džeks iekrita, būs viņam tagad jāstudē informācija par sava auga kopšanu. Bildēs pavisam nedaudzi eksemplāri, izstādē ieskrējām pavēlu, pie tam aizmirstot par pirmssvētku darbadienu, muzejs gatavojās slēgšanai, acis ņirbēja no daudzajiem podiem un podiņiem, un es neesmu kaktusu audzētāja, pat ne interesente, bet tomēr bija tik skaisti...
 














Svētdien pabijām vēl vienā jaukā pasākumā - smilšu skulptūru festivāls Jelgavā, šī gada tēma "Nākotnē pēc 750 gadiem". Pasakains laiks (beidzot vasara ir klāt!) - saule, smiltis, vējš un ... apmeklētāju burzma, bet bērniem prieks par atrakcijām un Valmieras kinostudijas izrādi "Dusmīgie putni." Nofotografēt skulptūras, drīzāk to fragmentus bez skatītājiem fonā, bija patiess izaicinājums. Dažas bildes tomēr izdevās uzņemt.












Un tik saulaina brīvdiena, zilās debesis un pienenes, šis kopums ideāli piemērots manu  spilgto krāsu kvadrātu fotosesijai. Nekā gatava jau vēl nav, kārtējais iesāktais process. Lai sevi ar šīm spēcīgajām krāsām uzmundrinātu, pēdējo nedēļu laikā tamborēju pašus vienkāršākos vecmāmiņas kvadrātus, darbojas perfekti, mani uzlādē košais un man mīļais krāsu salikums, bet vienkāršais musturs procesā ļauj pamaldīties domu labirintos. Kas no tā visa sanāks galarezultātā, nezinu... pašlaik man svarīgs ir tikai process. Materiāls - pagājušajā gadā iegādātā ekonomiskā turku Alize Forever (100% Microfiber Acrylic, 50g/300m), tamboradata Nr. 1,75.
 




 
Saulainu nākamo darba nedēļu!

svētdiena, 2015. gada 10. maijs

Desmitais maijs


 




 




 
 
 
Brīvdienās mēs varam darīt jebko, bet nebūt nevaram izdarīt visu, ko vēlamies, tādēļ izpalika šodien skaļie svētku masu pasākumi, mēs izvēlējāmies atpūsties pie jūras, patiesībā ļoti enerģiski atpūsties, manu noieto soļu skaits pietuvojies piecpadsmit tūkstošiem, bet bērniem noteikti divtik, aplipinājām viens otru ar priecīgu noskaņojumu, meklējām pirātu rokas un skaitījām bizbizmārītes... vējš... tādēļ piespraudu pie soliņa atsevišķas detaļas, tamborētajiem motīviem pievienojušās adītas strēmelītes, šo ideju aizguvu no tikko ieraudzīta modeļa jaunajā žurnālā, bet par to vēlāk, mans process kļuvis interesantāks, jo galarezultāts neparedzamāks...
Sveiciens Māmiņdienā!
 
Jauku nākamo nedēļu!

pirmdiena, 2015. gada 4. maijs

Svētku brīvdienas

Brīvdienu spēles ar kvadrātiņiem, sestdienas vakarā svinīgi tiek uztamborēts pēdējais šīs segas kvadrātiņš, septiņdesmitais, dienā vēl pieci pietrūka līdz finālam, spītējot vējam, tiek palienētas dažas līdzpaņemtās mašīnītes un citi zvēri, lai mani kvadrātiņi nelidotu vējā pa gaisu, bet tāpat lido... nu, ko, jāpārceļas spēlēties telpās... bet ak, vai, gaisma tur ne pārāk, kaut gan vienā bildē šķiet, ka mana  sega pārvēršas lieliskā paklājā. Spēlējos, jo vēlējos salikt fināla rezultātu, bet tas beigās izpalika, mugura slapja no locīšanās, lieku un pārvietoju motīvus, un tad atkal no jauna, bet  kaut kas nesanāk... šī nebija tā lieliskā diena rezultāta iegūšanai... bet bildītes gan safotografēju...






Kvadrātiņi uztamborēti, procesā neviens līdzi ņemamais rokdarbs vairs nav, pārējie nepabeigtie rokdarbi visi tādi lieli un piņķerīgi, tādi mājas, mīļās mājas, procesi, bet Ķīpsalā bērnam mēģinājums deju lielkoncertam, gandrīz visas dienas garumā, kaut kas līdzi paņemams knibināms, bet ne sarežģīts, lai nebūtu jādomā un jāskaita, būtu tieši laikā... Veru vaļā savu dārgumu lādi, un man virsū skrien Noro Cashmere Flavor Color Nr.152 kamols, ņem mani, ņem mani.... jā, ņemšu... un momentā zinu, ka no tā tamborēšu šos pašus segas motīvu kvadrātiņus, izvēlos smalkāku tamboradatu, šoreiz Nr.2,25, pamēģināju arī ar vēl smalkāku tamborēt, bet tad tamborējums kļūst ciets un tas jau man vairs nepatīk, jo esmu šo kamolu pirkusi ar domu par vasaras džempīti, man ļoti patīk šī zilā spilgti spirgtā krāsa, kas caurvijas visam kamolam. Tas ir tas pats Color Nr.152, no kura man iepriekš bija tamborēta vilnīšu šalle, savienojumā ar zili, zaļi, violeti gaišajām kidmohērām. Biju toreiz sajūsmā par šīs dzijas lielisko metrāžu, tādēļ esmu nopirkusi to vēl mazliet. Rīta pusē uztop pirmie četri kvadrātiņi... tie ir tik lieliski!



Azartiski svētdienas dienas gaitā turpinu tamborēt... pieci, seši... septītais... kamols ir īsts pārsteigums, pats kā īsts mākslas darbs, kamēr viens bērns dejo, otrs jau atradis kompāniju citu mazo tusētāju vidū, bet pats lielākais iegājis sevī un telefonā... nevienam es vairs neesmu vajadzīga, cik tomēr labi, ka tamboris līdzi!




Nākamās dienas rīta  saulītē jau veseli deviņi motīvi gozējas... jauks sākums, vai ne?



Tulpes no zaļajiem bumbu pumpuriem vāzē mājās izplaukušas, kā pufīgas rozes un pasakaini smaržo. Tā ir īsta laime, šajā trakajā pavasara ziedonī alerģijas nomocītai ik pa laikam tomēr sajust smaržu, un tad tā kārtīgi sasmaržot ... līdz atkal viss ir ciet... lakats arī pamazām aug, vien brīvdienu kā vienmēr šķiet par maz. Bet es nesteidzos, lēnām izbaudu šo košo procesu, jo pašlaik aktīvi nēsāju gaiši zilo un rozā lakatu, un tie ir lieliski!!!



Kā svētku dienai piedien, šodien magnolijas kanālmalā pilnos ziedos, tik svinīgi skaistas un visu skatītāju apjūsmotas. Es nevarēju tās nenofografēt, nu gluži kā visi citi jūsmotāji. Ak, pavasar, ak, pavasar...!!!
Šodien visus rokdarbus pie malas, svinam!
Brīnišķīgas svētku brīvdienas, ar prieku un lepnumu sirdī!






Jauku nākamo pavasara darba nedēļu!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...