svētdiena, 2015. gada 29. marts

Karuselis, kaste, pavasaris ...

 
Virpuļot karuselī, šoreiz savu iesākto rokdarbu projektu karuselī, bet kāds kaifs, kamēr sirdsapziņa klusē un lai tik klusē (no sērijas: kādēļ sākt ko jaunu, ja iepriekšējais, nē, vesela virkne iesākto nav pabeigti un vai tiešām šopavasar vēl viena jauna šalle vajadzīga, saulespuķi vajadzētu arī pakrustiņot, un to otru nepabeigto saulespuķu lauku arī, daudz jau nepalika līdz beigām un .... ierāmēt aiznest pārīti gatavos, un kā tad ar puķītēm no jaunās grāmatas... utt..utt..), bet es tikmēr baudu procesu - katru nedēļas dienu savu un tad atkal no jauna... Un šajā savā neprātīgajā priekā vēlos padalīties un pie viena arī palielīties. Pavasaris, tāds mazliet vieglprātīgs un viltīgs gadalaiks, piektdienas lietainajā rītā es beidzot sajutu pavasara smaržu, tā pa īstam sajutu, tepat pilsētā, pa ceļam uz darbu caur svaigi nogrābtiem mikrorajona pagalmiem ejot. Un par spīti lietanajām brīvdienām, viņš ir klāt.... pavasaris...!!!
 

 
Šodien viss sākās ar kasti, impulsīvs pirkums pirms pāris nedēļām, iekrītot uz kastes dizaina foto - spilgtie košie kamoli, pa lielam jau man to kartona kasti nemaz nevajadzēja, no plastmasas, šķiet, ilglaicīgāk kalpo un vairāk svara arī var ielikt, bet šī te smukumam ne praktiskumam, izmēros gan liela, neatpaliek no lielajām plastmasas kastēm.
Izpakoju, bet ak, ko, tur tādi knibucīši, ar kuriem detaļas vēl jāsastiprina, jutos vīlusies, jo biju iedomājusies, ka atliek vien izpakot un uzreiz gatavs, tiešām blondīne...  Nu, ko, knibināju kopā, bet nebija jau patiesībā tik traki... 
Mana smukā jaunā lielā kastīte, sapratu, ka tā būs ideāla procesu glabāšanai, gana liela, lai ieliktu vairākus vienlaikus, nav vairs jāuztraucas par koka adatu likteni, kurām nejauši kāds neuzmanīgais (arī es tai skaitā) var uzsēsties... ja process ievelkas, tad tas nesaputēs, ha, ha ... ideāla tomēr tā košā kaste, kā es bez tādas līdz šim iztiku???...
 
 
Būs šalle, jaukajās rudens procesa atmiņās gremdējoties, sameklēju pagājušaja nedēļā savā dārgumu lādē agrāk nopirktus divus savstarpēji saskanīgus kamolīšus (Lang Yarns Mille Colori 100g/400m un Rowan kidsilk haze stripe 50g/420m). Štrunts par to, ka šī glaunā kidmohēra sākumā pūkojas, šāds pirmais pārsteigums man jau aiz muguras, laimīgi ienēsājās, meta pie malas pūkošanos mana košā rudens šallīte, ļoti silta, patīkamas sajūtas nēsāšanas procesā arī manai jutīgai ādai, šī dzija, ar sākumā tik dīvaino uzvedību, fantastiski tur formu, feina šalle gan zem jakas ziemas aukstumā, gan telpās nenovilkta un tā pa vienkāršo apmesta ap kaklu. Un būs vēl viena, citā krāsu salikumā, process aizraujošs ar to, ka nav ne jausmas, kā sakārtosies daudzās krāsas, abām ficēm savstarpēji saadoties vienā gabalā, šie krāsainie kamolīši ir pārsteigums ar noslēpumu par to, kādas krāsas tad īsti ir tur iekšā, bet patiesībā tas ir tik aizraujoši... vai ne?
 

 
Ne mazāk aizraujošs atkal atsāktais gliemežvāku adīšanas process, esmu kaut kur pazaudējusi tos žurnālus, no kuriem apguvu pečvorka adīšanu, bet nekas, atmiņa ir fenomenāla lieta, atliek vien paņemt tik rokās adatas, pārskaitīt valdziņus un raugoties gatavajā gliemežvākā, aši uzadīt jaunu, tik vienkārši... apbrīnojami... šeit krāsu gamma līdzīga kā topošajai šallei iepriekšējās bildēs, bet adīts tiek no daudziem kamolīšiem, un arī galiņi ielocīšanai tik daudz, ak vai!
 


Nākamais paralēlais process, košais krāsu salikums, mana mīļākā Noro krāsu kombinācija salikumā ar koši sarkano, kā iepriekš manā jakā, tajā zigzagainajā ar sarkano šalles aizdares malu. Sen jau sapņoju par lakatu, ar koši sarkanu volāniņu, bet tikai tagad esmu pietuvojusies šī sapņa realizācijai, vismaz iesākusi, kaifīgs process, košas krāsas, sirdij mīļš krāsu salikums, lieliska dzija un ne mazāk lieliskas adāmadatas, lai dzīvo pavasara neprāts!
 
 
Un jaunā sešstūrīšu sega uz gultas joprojām procesā, pašlaik tās lielums gan jau tuvu gultas izmēram, bet gribu, lai maliņas ta pa smuko pārkaras pāri, tātad vēl nedaudz jāpietamborē. Kvadrātiņu kaudze gan pagaidām vēl tikai viena, tos pēdējā laikā tamborēju vien svētdienas vakaros deju šova laikā pie tv, arī šovakar ceru kādu pārīti uztamborēt, martā pie jaunas segas netiku, kā bija iepriekš plānots, bet aprīļa beigās gan tas var izdoties... Esmu sev pasludinājusi šo gadu par pabeigto projektu gadu.
 
Lai izdodas man un jums!
Jauku nākamo nedēļu!
 
P.S. Vai iedvesmoju kādam jaunam košam procesam?

svētdiena, 2015. gada 8. marts

Astotais marts

Mīļās hobijdraudzenes un bloga lasītājas, sirsnīgi sveicieni šajā pavasarīgi siltajā dienā un mūsu svētkos, daudz, daudz smaidu, prieka, krāsu un saules pavasarī!
Šīs svētku brīvdienas man izvērtās par vienām no brīnisķīgākajām pēdējā laika brīvdienām, palutināt sevi un atvēlēt laiku darīt to, ko vien es vēlos, apzinoties šos patiesi laimīgos mirkļus, kurus izdevās man piedzīvot, iedvesmojoties visai nākamajai darba nedēļai.
Krāsainas tulpes tuvākajā kafejnīcā, tik iedvesmojošas sestdienas rītā...


Šonedēļ projekta gaitā krustiņots pagalam maz, pilnīgs pavasaris galvā, domas riņķo vien ap jauno tamborziedu grāmatu, pat kokvilnas ficītes tik pavasarīgās krāsās tika piemeklētas, bet tomēr noturējos vēl neko neuztamborējusi, šķiet, gan tikai pagaidām... pārāk kārdinoši...

 
Un, protams, ka manas saulespuķes procesa bilde. Sakrustiņoju kārtējo simtdaļu, precīzs sašūto krustiņu skaits katras nedēļas griezumā un pārējo projekta dalībnieču procesu bildes mūsu krustdūrienforuma tēmās
 
 
Esmu mazliet apmaldījusies zilajos toņos. Projekta noteikumi paredz regulāru iknedēļas krustiņu skaita un procesa bildes atskaiti, pēc organizatores  īpaša lūguma darba attēls pilnā lielumā, ai, šodien vējš ārā, bet ļoti gribējās manu puķi saulītē izvilināt, tā lūk viņa plīvoja vējā... (telefonbildes, bet fotogrāfa lomā šoreiz mans mazais bērns):
 

 
 
Saulainu un laimīgu nākamo darba nedēļu!

svētdiena, 2015. gada 1. marts

Pirmais marts

Šonedēļ biju slinkāka krustiņu šuvēja mūsu krustdūriena projektā, jo pabeidzu adīt lakatu, kas tika iesākts adīt pagājušā gada pēdējā dienā. Solīju, ka šis būs pabeigto projektu gads... Noro Flower Bed  (Nr.1377) plus kidmohēra ar zīdu (color 214 BBB Filati). 
 
 
Šoreiz lakats nav domāts man, bet gan dāvanai. Ceru, ka saņēmēja neļaunosies, ka atļāvos to piemērīt, man ļoti patīk un arī piestāv šis krāsu salikums. Brīnišķīgs materiāls, aizraujošs process, esmu ļoti apmierināta ar izdevušos galarezultātu.
 
 
Volāna adīšana paralēli krustiņošanai aizņēma pēdējo divu nedēļu darbdienu vakarus, garās, jo garās lakata pēdējās kārtas šķita nebeidzami garas, un pēdējo garo kārtu valdziņu skaits pārsniedza pusotru tūkstoti... bet tieši volāns uzliek trūkstošo punktiņu uz i. Volānā vien izadīju mazliet vairāk kā veselu ficīti kidmohēras.
 
 
Adāmadatas šoreiz Nr. 3,5, izmantoju procesā divas garās adatu auklas, kas savienotas ar speciālo Knit pro savienotāju, tādējādi adīšanas process kļuva vēl patīkamāks. Lakats sākts adīt no augšējās malas vidus, pieaudzējot lakata augšmalā abās pusēs un arī abpus vidusvaldziņam. Katra nākamā adāmā kārta kļūst arvien garāka un lakats attiecīgi lielāks.
 
 
Marta man piepalīdzēja fotosesijā un atzinīgi novērtēja, ka šis esot visforšākais no visiem adītajiem lakatiem. Saulainākai noskaņai šodien vien pietrūka saules staru.
 
 
Tepat blogā mīt arī citi mani adītie lakati, lakata musturs ņemts no žurnāla Verena 2011 (vasaras izdevums, modelis Nr. 4),   saliku vienkopus lakatu kolāžas bildīti.
 
 
Šīs nedēļas krāsa, protams, ka zilā, saulespuķei krustiņoju debesu fonu, šoreiz bildīte ar fona daļu mazliet tuvāk, tas zilais pleķis ir ļoti dažādu toņu zilo salikums, šonedēļ sakrustiņots mazāk kā iepriekšējās nedēļās, bet mani ļoti priecē gaismas atgriešanās un pavasara tuvums. Šonedēļ iegādājos jauno Zvaigzne ABC izdevumu - 100 tamborēti mežģīnu ziedi, grāmatā ir atrodamas arī shēmas, super! Un Narvesenā ir klāt jaunais pavasara Verenas žurnāls, ļoti košs! Rekomendēju!
 
 
Sirsnīgs sveiciens martā!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...